Latvijas dzīve un cilvēki tūkstošos fotoattēlu

Fotomāksliniekam Jānim Lerham – 100

Vairāk nekā pusgadsimtu Jānis Lerhs (1904.26.01.–1967.09.07.) ir dokumentējis Latvijas vēsturi un it īpaši tās kultūru.

Piecpadsmitgadīgais Latvijas armijas karavīrs – Jānis Lerhs 1919.gadā

Viņa vecāki ienāca no laukiem un apmetās Iļģuciemā. Tēvs strādāja kokzāģētavā. Māte bija audēja. Mazais Jānis pelnīja, iznēsājot kaimiņiem kādas saimnieces pārdoto pienu. Iļģuciemā sākās arī Jāņa skolas gadi. Pirmā pasaules kara laikā vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgas centrā, kur tēvs bija sētnieks. Jānis turpināja skolas gaitas un sāka strādāt par izsūtāmo zēnu Pēterpils Starptautiskajā komercbankā.
Juku laikos nenoskaidrotos apstākļos sētā nošāva Jāņa Lerha tēvu. Dzīve vēl vairāk sarežģījās. Jānis Lerhs pieteicās Latvijas jaunajā armijā, lai piedalītos brīvības cīņās. Jau armijas laikā J.Lerhs meklēja darbu. Nesekmīgi. Tādēļ viņš pārdeva vērtīgo tēva dāvāto pulksteni un nopirka fotoaparātu. Tas uz visu mūžu pārmainīja Jāņa Lerha dzīvi.
Izglītojies dažādos fotokursos un privātstudijās, Jānis Lerhs kļuva par Latvijas dzīves dokumentētāju. Izstādēs viņš sāka piedalīties 1923.gadā.
Trīsdesmito gadu beigās J.Lerhs atklāja privātstudijas Brīvības bulvārī un Elizabetes ielā. Tās darbojās vēl dažus gadus pēc Otrā pasaules kara, pēc tam viņš savu studiju nodeva Latvijas Teātra biedrības rīcība, kur vairākus gadus arī pats strādāja.
Jānis Lerhs dokumentējis Latvijas vēsturi dažādos laikos. Īpaši vērtīga ir Latvijas armijas dokumentēšana (viņš bija žurnāla “Kadets” štata darbinieks, kādu laiku arī Latvijas armijas ģeneralitātes štāba fotogrāfs). Šie darbi nu izklīduši dažādu muzeju fondos un daļēji vēl saglabājušies privātkolekcijās. Iecerēts simtgades jubilejas gada ietvaros sarīkot par šo tēmu izstādi. Tās apjoms būs atkarīgs no muzeju un kolekcionāru atsaucības.
Īpaša tēma bija studenšu korporācijas. Savukārt kolēģis Krišs Rake fotografēja studentu korporācijas. Kad šī kolekcija bija izstādīta Latvijas Fotogrāfijas muzejā, uz to ielūdza Rīgā dzīvojošās korporāciju pārstāves, lai apzinātu personības. Taču atsaucība nebija liela. Negatīvi no S.Timšāna kolekcijas tiks dāvināti Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai.
Ir saglabājušies 36 Jāņa Lerha negatīvi par Brīvības pieminekļa atklāšanu 1935.gada 18.novembrī. Kopiju komplekts līdz 13.martam skatāms Latvijas Fotogrāfijas muzejā.
Ievērojamākie Latvijas kori aicinājuši J.Lerhu uz saviem reprezentācijas koncertiem. J.Lerhs ir fotografējis ap 70 procentiem Latvijas komponistu un arī vairākus Pēterburgas un Maskavas mūziķus, dokumentējis arī dažu Latvijas dziedoņu uzstāšanos Maskavā. Iecerēta arī šāda izstāde.
Vienīgā plašākā negatīvu kolekcija J.Lerham ir par Kaucmindes (vēlāko Saulaines) Mājturības semināru un Latvijas Mājturības institūtu Rīgā. Sevišķa vērtība ir tā laika galdu klājumu un mākslinieka Jēkaba Bīnes mēbeļu fotogrāfijām.
Līdz pat piecdesmitajiem gadiem J.Lerhs izmantoja tikai stikla negatīvus. Daudzi no tiem nav saglabājušies. J.Lerhs pats iznīcinājis pilnīgi visus vācu okupācijas laikā uzņemtos negatīvus.

Antra Liedskalniņa titullomā Andreja Upīša drāmas “Žanna d’Arka” izrādē Nacionālajā teātrī 1962.gada decembrī

J.Lerhs dokumentējis 1940. un 1941.gada demonstrācijas un arī tā laika Saeimas sēdi. Visi šie 240 negatīvi tagad atrodas Latvijas kinofotofono arhīvā (izņemot kopijas, kuras atļāva saglabāt un izmantot).
Ar 1950.gadu Latvijas Teātra biedrība J.Lerhu norīkoja darbā teātros, lai tur tiktu fotografētas visas izrādes. Tiek minēti: Ceļojošais teātris, Daugavpils teātris, Valmieras teātris, Operetes teātris, Jaunatnes teātris, Krievu drāmas teātris un Dailes teātris (īpaši liela kolekcija), arī Filharmonija un Cirks. Atsevišķos gadījumos, aizvietojot kolēģus, viņš fotografējis arī Operā un Drāmas teātrī. Apzināti pieci tūkstoši uzņēmumu, bet daudzi negatīvi J.Lerha dzīves laikā nodoti Teātra biedrībai un pēc viņa nāves – dažādiem muzejiem.
Neapgūti ir vairāki simti Dziesmu svētku negatīvu (fotografēti visi svētki pēc Otrā pasaules kara līdz J.Lerha mūža beigām).
Lielākā bagātība ir portretu kolekcija, kas tapusi viņa dzīves laikā: rakstnieki, teātru režisori, aktieri, komponisti, mākslinieki, valdības locekļi, sabiedriskie darbinieki un zinātnieki. Īpaši plašas ir Eduarda Smiļģa, Lilitas Bērziņas, Vijas Artmanes, Elgas Īgenbergas, Jāņa Zābera, Laimas Andersones-Silāres, Andreja Upīša, Arvīda Griguļa, Viļa Lāča, Augusta Kirhenšteina un ap 20 latviešu tēlotājas mākslas pārstāvju portretu kolekcijas. J.Lerhs ir dokumentējis visas lielākās mākslas izstādes Rīgā un dažas Maskavā.
Gribētos īpaši atzīmēt J.Lerha devumu Latvijas fotogrāfijas vēstures saglabāšanā. Viņš bija fotogrāfu biedrības sēžu sekretārs – protokolists un saglabājis protokolu grāmatas līdz mūža beigām. S.Timšāns tās dāvinājis Latvijas Fotogrāfijas muzejam.
Jāpiebilst, ka Jānis Lerhs vairākus gadu desmitus neatlaidīgi racionalizēja fotografēšanas metodes, eksperimentēja ar gaismām, papīru, fonu un pozu meklējumiem. Viņš izgatavoja arī daudzas iekārtas fotogrāfa darba mehanizēšanai un racionalizēšanai. Tās nav saglabājušās.

Sigizmunds Timšāns

Bermontiādes laikā sagrautais tilts pār Daugavu un jaunā tilta celtniecība Foto: Jānis Lerhs