Par Liepāju — mākslas un informācijas valodā

Rīga kļuvusi par divām izstādēm bagātāka — Saeimas namā 2.februārī atklāja Andras Pelnas gleznu ekspozīciju, bet Liepājas pārstāvniecībā savas kolāžas apskatei izlika Daiga Kalēja–Gasparoviča

Andra Pelna savu glezniecisko domāšanu bieži vien saista ar dzeju un savai vizītkartei viņa gleznojusi baznīcu

Viņas abas ir liepājnieces, abas nesen nosvinējušas četrdesmito dzimšanas dienu. Andras gleznas jau visu decembri un janvāri bija apskatāmas Liepājas pārstāvniecības telpās, kur tās arī tika ievērotas, un tieši tāpēc māksliniece saņēma uzaicinājumu parādīt savus darbus Saeimā. Par sevi māksliniece stāsta lakoniski: šausmīgi patīk jūra un vējš, nepatīk muļķība un slapjdraņķis, mīļākie ziedi — tie, kas nāk no sirds, lielākais prieks un laime — bērni (trīs meitas), dzīvesveids — radošs. Vienmēr meklēt un kādreiz arī ko atrast. Dvēseles līdzsvaru viņa visbiežāk meklē dzejā. Un skaista liecība mākslinieces brīnišķajiem atklājumiem dzejas pasaulē ir glezniņas, kuras rosinājusi Leona Brieža dzeja. "Esmu ģērbies gluži kā putns: / spārnu drēbēs", "Es iemācījos dzīvot/ kā rīta rasa dzīvo/ tāpat bez vēja plīvot/ kā smilga laukā plīvo"... un vēl, un vēl, šai ciklā ir vairāk nekā desmit dzejisku mākslas darbu. Pašlaik Andra Pelna veido plašāku ciklu, kam viņa devusi nosaukumu "Sievietes domu un iedomu pasaulē". Tajā iekļausies arī dažas gleznas no pašlaik Saeimas namā skatāmās ekspozīcijas. "Gribētos jau, lai likumdevēji savās gaitās pie tām brīdi apstātos un padomātu, cik viegli vai grūti šai dzīvē klājas sievietei," saka māksliniece.

Andra sevi sauc par Liepājas neatkarīgo mākslinieci, bet Daiga ir Liepājas Mākslinieku līgas biedre, un pašlaik viņas darbi ir redzami arī tās četrdesmit gadu jubilejas izstādē Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Viņa strādā eļļā, pasteļtehnikā un papīra plastikā, glezno portretus, veido figurālas un dekoratīvas kompozīcijas. Daiga ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas docētāja un Latvijas Universitātes doktorante. Liepājas pārstāvniecības telpās izstādītās kolāžas ir košas un priecīgas, tās rosina labas domas un rada patīkamu noskaņu.

— Tas ir tieši tas, pēc kā mēs tiecamies, — saka pārstāvniecības vadītāja Ineta Freimane. — Te diendienā notiek lietišķas sarunas, tiek rīkotas preses konferences un dažādas tikšanās. Un ir tik labi, ka mūsu steidzīgajiem, mūžam aizņemtajiem ciemiņiem varam sagādāt kaut nelielu atelpu, skaistu mākslas baudījumu.

Liepājnieki ir lepni, ka viņi pirmie jau 1998.gada novembrī atvēra Rīgā savas pilsētas saimnieciskās, politiskās, kultūras un izglītības dzīves atbalsta centru. Faktiski pārstāvniecība tika nevis atvērta, bet atjaunota, jo tāda Liepājai te bijusi arī pirmās brīvvalsts laikā. Tikai adrese cita. Pašlaik Liepājas zaļi sarkanais karogs plīvo pašā Rīgas centrā, un no pārstāvniecības logiem skatienam paveras Bastejkalna ozoli. Kopā ar vadītāju te saimnieko vecākā speciāliste Ginta Lākute. Tieši viņas ziņā ir arī šīs mākslas izstādes, bez kurām pārstāvniecības gaišās telpas nebūtu ne uz pusi tik mājīgas. Ginta saka, ka tradīcijas aizsācējs bijis Liepājas Mākslinieku līgas vadītājs Raimonds Gabaliņš. Viņš ierosinājis sarīkot pazīstamās gleznotājas Benitas Bitānes darbu skati. Pēc tam te tikušas eksponētas fotogrāfijas un skulptūras, rokdarbi un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentu diplomdarbi. Kā saka Ginta, līdz ar liepājnieku mākslu te iemājo arī Liepājas sevišķā gaisotne, ko pilsētai piešķir jūra un vēji. Nu jau mākslinieki vairs neesot īpaši skubināmi, paši piesakot savas izstādes. Martā paredzēts atvērt Līgas Gūtmanes apgleznoto zīdu izstādi, aprīlī — Agitas Ansules gleznu skati, bet maijā un jūnijā Liepājas fotomeistaru sagatavotā ekspozīcija stāstīs par tūrisma un atpūtas iespējām Liepājas novadā. Kā apgalvo Ginta, tās esot neaprakstāmi plašas un daudzveidīgas, jo daudz kas Liepājā esot tā, kā nekur citur Latvijā un visā plašā pasaulē.

Aina Rozeniece,  "LV" nozares redaktore