• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 10. februāra noteikumi Nr. 75 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 "Būvuzraudzības noteikumi"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.02.2004., Nr. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84337

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.76

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumos Nr.257 "Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām"

Vēl šajā numurā

13.02.2004., Nr. 24

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 75

Pieņemts: 10.02.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.75

Rīgā 2004.gada 10.februārī (prot. Nr.6, 23.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 27.panta piekto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi”.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumus Nr.168 “Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303-97)” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 114.nr.).

3. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 20.februāri.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 20.februāri.

Apstiprināts

ar Ministru kabineta

2004.gada 10.februāra noteikumiem Nr.75

Latvijas būvnormatīvs LBN 303-03

“Būvuzraudzības noteikumi”

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka kārtību, kādā veicama būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzība (turpmāk — būvuzraudzība).

2. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut:

2.1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptēta būvprojekta (turpmāk — būvprojekts);

2.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus;

2.3. patvaļīgas atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas.

3. Būvuzraudzība ir nepieciešama Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi) 159.punktā minētajos gadījumos. Pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvuzraugu arī citos gadījumos.

4. Būvuzraudzība neatbrīvo pasūtītāju no normatīvajos aktos noteiktās atbildības, kā arī būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

5. Par būvuzraugu nevar būt:

5.1. tās administratīvās teritorijas būvvaldes darbinieks, kurā tiek veikti būvdarbi;

5.2. persona, kurai ir darba attiecības vai citas saistības ar uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību), kas veic uzraugāmā objekta būvdarbus vai piegādes uzraugāmajam būvobjektam.

II. Būvuzraudzības līgums un rīkojums par būvuzraudzību

6. Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu vai rīkojumu.

7. Lai nodrošinātu būvuzraudzību, pasūtītājs veic vienu no šādām darbībām:

7.1. slēdz būvuzraudzības līgumu ar sertificētu fizisko personu (turpmāk — būvuzraugs);

7.2. slēdz būvuzraudzības līgumu ar licencētu juridisko personu;

7.3. norīko būvuzraudzības veikšanai attiecīgajā jomā sertificētu darbinieku.

8. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras parakstīs saistību rakstu un veiks būvuzraudzību saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

III. Būvuzrauga tiesības un pienākumi

9. Uzņemoties būvuzraudzību, būvuzraugs paraksta saistību rakstu saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

10. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

10.1. pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā ir Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija;

10.2. iepazīties ar pasūtītāja un galvenā būvuzņēmēja, kā arī ar galvenā būvuzņēmēja un darbuzņēmēja (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu veikšanā) līgumu;

10.3. nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja;

10.4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi Vispārīgo būvnoteikumu 5.3.apakšnodaļā noteiktie būvdarbu sagatavošanas darbi;

10.5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba drošību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk — normatīvie akti);

10.6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un tehniskās pases, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

10.7. pārbaudīt būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību būvprojekta risinājumiem;

10.8. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem;

10.9. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī būvinspektora vai būvvaldes citas amatpersonas pirmā uzaicinājuma;

10.10. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.punktu;

10.11. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

10.12. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

10.13. ziņot pasūtītājam un būvvaldei, kā arī Valsts būvinspekcijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai un tirgus uzraudzības institūcijām (atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei) par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

10.14. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei un Valsts būvinspekcijai, kā arī, ja nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju;

10.15. sagatavot un iesniegt komisijai, kura pieņem būvi ekspluatācijā, nepieciešamos dokumentus saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 301 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”;

10.16. pēc uzaicinājuma piedalīties tās komisijas darbā, kura pieņem būvobjektu ekspluatācijā;

10.17. informēt attiecīgo būvvaldi, ja būvobjekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi.

11. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

11.1. pieprasīt no pasūtītāja un būvuzņēmēja jebkurus būvprojekta dokumentus (arī detalizētos rasējumus, ja tādi ir izstrādāti), lai rastu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu;

11.2. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto darbu atsegšanu, ja rodas šaubas par kāda darba izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam;

11.3. ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba drošību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai iesniegt attiecīgi pasūtītājam, būvvaldei, Valsts būvinspekcijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu apturēt būvdarbus, vai iesniegt Valsts būvinspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu anulēt būvatļauju;

11.4. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikāta anulēšanu, ja būvdarbos atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi;

11.5. lauzt būvuzraudzības līgumu (ja tāds ir noslēgts) vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvuzraugs ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi, ja pasūtītājs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

IV. Būvuzrauga atbildība

12. Būvuzraugs ir atbildīgs par:

12.1. būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam;

12.2. būvdarbu uzsākšanu atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 5.1. un 5.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;

12.3. būvprojekta īstenošanu atbilstoši šo noteikumu un normatīvo aktu prasībām;

12.4. to, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi;

12.5. neplānotiem būvdarbu pārtraukumiem, ja tie radušies būvuzrauga vainas dēļ;

12.6. pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.

13. Ja būvuzraugs ir parakstījis būvkonstrukciju vai segto darbu pieņemšanas aktu un ir notikusi konstrukcijas vai būves daļas deformācija vai sabrukšana, būvuzrauga un citu būvniecības dalībnieku atbildības pakāpi par notikušo nosaka Valsts būvinspekcijas organizētās ekspertīzes atzinumā.

14. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus vai būvuzraudzības līgumu, pasūtītājam ir šādas tiesības:

14.1. lauzt būvuzraudzības līgumu vai atcelt rīkojumu par būvuzrauga norīkošanu;

14.2. ierosināt būvuzrauga būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to izdevusi.

15. Būvuzrauga domstarpības ar citiem būvniecības dalībniekiem pēc minēto personu pieprasījuma izšķir attiecīgā būvvalde. Tās atzinumu var apstrīdēt Valsts būvinspekcijā. Valsts būvinspekcijas atzinumu var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!