Valsts sekretāru 2004.gada 12.februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi”.
Likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 4.pants nosaka šā likuma piemērošanas izņēmumus. Minētā panta trešā daļa deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumi iepirkumi.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā tiks iepirktas militāra rakstura preces un sniegti militāra rakstura pakalpojumi, kas noteikti pielikumā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Aizsardzības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas un to padotībā esošo iestāžu vajadzībām.
Militāra rakstura preču pirkšana un pakalpojumu sniegšana šo noteikumu izpratnē ietver arī to transportēšanu, apdrošināšanu, ieviešanu, ierīkošanu, uzturēšanu, modernizāciju un citus nepieciešamos pakalpojumus, tajā skaitā arī ar personāla apmācību saistītos pakalpojumus.
Pasūtītājs, ievērojot iepirkuma mērķi un piegādes termiņus, izvēlas piemērot vienu no šādām iepirkuma procedūrām: ar NATO vai Eiropas Savienības iepirkuma aģentūru (“Starptautiskās aģentūras”) starpniecību; kopīgi visām trim Baltijas valstīm; no ārvalstu bruņotajiem spēkiem; NBS militārajiem formējumiem ārvalstīs.
Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kas darbojas saskaņā ar pasūtītāja noteikto pilnvarojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Veselības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 23.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgumu par informācijas drošību”.
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Reformu ieviešanas plānu dalībai NATO, kura V sadaļas “Tiesiskie jautājumi” 2.uzdevumā noteikts, ka Latvija sešu mēnešu laikā pēc pievienošanās NATO apstiprinās/pievienosies Ziemeļatlantijas līguma organizācijas darbību regulējošiem līgumiem, kuriem uzaicināšana nav nepieciešama.
Viens no šādiem līgumiem ir Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgums par informācijas drošību, kas regulē NATO dalībvalstu savstarpējos pienākumus informācijas drošības jomā. Līguma mērķis ir noteikt NATO dalībvalstu pienākumus gan pret NATO, gan pret citu dalībvalstu izstrādāto klasificēto informāciju, kā arī noteikt, ka šī līguma puses ieviesīs drošības standartus, kas nodrošinās klasificētās informācijas aizsardzību vienādā līmenī visās šī līguma valstīs. Līgumā noteikts, ka valstis nodrošina ne tikai visu to personu, kurām darba pienākumu dēļ jāstrādā ar klasificēto informāciju, dažādas atbilstošas pārbaudes, bet arī to, ka, veicot šīs pārbaudes, līguma pusē pēc pieprasījuma ir savstarpēji jāsadarbojas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām”.
Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku (Jūras spēku) vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, veicot krasta apsardzes funkcijas, Jūras spēku kuģi likvidē kuģu negadījumu un avāriju, jūrā izlijušās naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (SAR), kā arī veic citas funkcijas sabiedrības interesēs.
Tā kā Jūras spēku bāzes atrodas Rīgā, Liepājā un Ventspilī, Jūras spēku kuģi nevar laikus piekļūt notikuma vietai, ja tā atrodas lielā attālumā no minētajām Jūras spēku bāzēm. Tāpēc, lai nodrošinātu operatīvu un efektīvu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto uzdevumu izpildi, Jūras spēku kuģiem ir nepieciešams izmantot arī mazo ostu piestātnes, no kurām dežurējošie kuģi varētu

ātrāk piekļūt notikuma vietai. Pašreiz Jūras spēku dežurējošie kuģi izmanto Rojas, Pāvilostas un Salacgrīvas mazo ostu piestātnes. Tā kā likumā nav paredzēta ostu piestātņu bezmaksas izmantošana likumā noteikto uzdevumu izpildei, ostu pārvaldes pieprasa slēgt ar tām nomas līgumus.
Tā kā ostu piestātnes tiek izmantotas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto funkciju efektīvākai veikšanai, būtu lietderīgi izdarīt grozījumu Likumā par ostām, paredzot bezmaksas ostu piestātņu izmantošanu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma noteikto uzdevumu veikšanai.
Likumprojekts paredz neiekasēt ostas maksu no Jūras spēku kuģiem, ja tie izmanto ostu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto uzdevumu veikšanai, kas nodrošinās efektīvu un savlaicīgu Latvijas Republikas uzņemto starptautisko saistību un citu iepriekš minētajā likumā noteikto Jūras spēku funkciju izpildi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2004.gada 21.janvāra rezolūciju. 2003.gada 18.decembrī Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Ar grozījumiem minētā likuma 4.panta otrās daļas pirmais punkts tika izteikts jaunā redakcijā.
Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, zaudējot spēku likuma normai, kas pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz spēku zaudējušo normu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumi Nr.387 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā” uzskatāmi par spēku zaudējušiem, un tos ir nepieciešams izdot no jauna saskaņā ar likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 4.panta otrās daļas pirmā punkta jauno redakciju.
Noteikumu mērķis ir nepieļaut starptautisko teroristisko organizāciju finansēšanu caur Latvijas Republikas kredītiestādēm. Noteikumu projekts nosaka, pie kādiem nosacījumiem starptautiskas organizācijas vai valsts sastādīts teroristu organizāciju vai personu saraksts tiek atzīts un ieviests Latvijas Republikā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, saskaņojumi jāsniedz līdz 19.februārim.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”.
Noteikumu projekts noteiks Eiropas Savienības struktūrfondu vadības kārtību, struktūrfondu vadībā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus. Struktūrfondu vadība ir Vienotā programmdokumenta, programmas papildinājuma sagatavošana un apstiprināšana, kā arī struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana. Programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem un nosaka struktūrfondu finansējuma izmantošanas stratēģiju un mērķus, finansējamās prioritātes, pasākumus un aktivitātes Latvijas Republikā.
Programmas papildinājums ir dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem un nosaka programmdokumenta ieviešanas kārtību.
Programmdokumentā minēto prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanā izmantojami šādi finanšu līdzekļi: publiskais finansējums: struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); Eiropas Sociālais fonds (ESF); Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļa (ELVGF); Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI), kā arī nacionālais finansējums: valsts budžeta līdzekļi; pašvaldības budžeta līdzekļi; citi; privātais finansējums.
Struktūrfondu vadību nodrošina: vadošā iestāde; maksājumu iestāde; pirmā līmeņa starpniekinstitūcija; otrā līmeņa starpniekinstitūcija; struktūrfonda finansējuma saņēmējs; grantu shēmas apsaimniekotājs; granta finansējuma saņēmējs; uzraudzības komiteja; vadības komiteja.
Noteikumu projektā norādīti Eiropas Savienības struktūrfondu vadības nosacījumi Latvijas Republikā – Vienotā programmdokumenta un programmas papildinājuma sagatavošana un apstiprināšana, struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole un audits, uzraudzība un izvērtēšana.
Noteikumu projektā norādīts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu vadības funkcijas īsteno šādas valsts pārvaldes iestādes: vadošās iestādes funkcijas – Finanšu ministrija; maksājumu iestādes funkcijas – Valsts kase; pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas – Vides ministrija, Satiksmes ministrija, Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Informācijas sabiedrības birojs; otrā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts nodarbinātības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Nevalstisko organizāciju centrā, saskaņojumi jāsniedz līdz 20.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.
Saeima 2003.gada 30.oktobrī pieņēma likumu “Par akcīzes nodokli”, kas spēkā stāsies ar 2004.gada 1.maiju, tas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.
Noteikumu projekts nosaka akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu paraugus. Saskaņā ar likumu akcīzes preces ir naftas produkti, alkoholiskie dzērieni (arī alus), tabakas izstrādājumi, bezalkoholiskie dzērieni un kafija. Tādējādi arī paredzēti pieci deklarāciju paraugi – viens katram produkta veidam. Akcīzes nodokļa deklarācijas jāiesniedz akcīzes nodokļa maksātājiem, un tās jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Deklarāciju iesniegšanas termiņš ir dažāds atkarībā no akcīzes nodokļa maksātāja statusa. Nodokļa maksātājs – noliktavas turētājs, apstiprināts tirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis – akcīzes nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu – vienu kalendāra mēnesi – iesniedz 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda. Savukārt citi akcīzes nodokļa maksātāji akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc akcīzes nodokļa attiecīgā samaksas termiņa.
Arī šobrīd akcīzes nodokļa maksātāji iesniedz deklarācijas par akcīzes nodokli. Pašlaik piemērojamie akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu paraugi ir noteikti Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumos Nr.37 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”, kas zaudēs spēku ar 2004.gada 1.maiju.
Pēc būtības izstrādātais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos noteikumus, vienīgi saskaņā ar likumu ir palielinājies akcīzes nodokļa maksātāju loks, kam būs jāiesniedz deklarācijas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē;

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.
Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2003.gada 1.maijā, Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi. Šobrīd Eiropas Savienībā pieņemti vairāki normatīvie akti, kas

nosaka īpašus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Eiropas Savienības pilsoņiem un to ģimenes locekļiem. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautisko saistību izpildi, ir izstrādāts noteikumu projekts.
Noteikumu projektā, pamatojoties uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, noteikts, ka Eiropas Savienības pilsoņi tiek atbrīvoti no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.650 “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā””.
Noteikumu projekts sagatavots, ņemot vērā “Eiropas Padomes Direktīvu 73/148/EEK (1973.gada 21.maijs) par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu”, “Eiropas Padomes Direktīvas 75/34/EEK (1974.gada 17.decembris) par dalībvalsts pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā” un “Eiropas Komisijas regulu 1251/70/EEK (1970.gada 29.jūnijs) par nodarbināto tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā pēc nodarbinātības beigām”.
Pašreiz spēkā esošie noteikumi paredz veikt invaliditātes ekspertīzi Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri Latvijas Republikā saņēmuši bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu, un ārzemniekiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Noteikumu projekts paredz veikt invaliditātes ekspertīzi arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, lai garantētu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības pieprasīt uzturēšanās dokumentu bez termiņa ierobežojuma, ja tas zaudē darbaspējas pastāvīgās darbnespējas rezultātā.
Noteikumi stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Dzīvokļa īpašuma likums”.
Spēkā esošais likums “Par dzīvokļa īpašumu”, kurš tika pieņemts 1995.gadā, šobrīd jau vairs nesekmē daudzdzīvokļu mājās: tiesisko attiecību pilnveidošanu (dzīvokļu īpašnieku savstarpējās attiecības, dzīvokļu īpašnieku atbildība, kopīgu lēmumu pieņemšana un attiecības ar pārvaldnieku u.c.); tiesiski ekonomisko attiecību attīstību (dzīvojamās mājas renovācijas pasākumi, mājas pārbūves un piebūves, kopīgu aizņēmumu ņemšana bankās u.c.).
Galvenie mērķi un uzdevumi, kuri jāatrisina, pieņemot jaunu likumu “Par dzīvokļa īpašumu” ir: dzīvokļa īpašumu nama pārvaldīšanas reglamentācija (dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens un kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība, mājas kopīgas pārvaldīšanas norobežošana no uzņēmējdarbības u.c.); līdzekļu ieguldīšanas sekmēšana dzīvokļa īpašumu namos (aizņēmumi un uzkrājumi); dzīvokļa īpašnieka pienākums segt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kopīgos izdevumus atbilstoši noteiktam līmenim; dzīvokļa īpašumu nama un dzīvokļa īpašuma jēdzienu un definīciju precizēšana; dzīvokļa īpašuma atsavināšanas juridiskās procedūras precizēšana. Kopīpašuma domājamās daļas, to reģistrēšanas un aktualizēšanas kārtības izmaiņas; dzīvokļa īpašuma nedalāmības jēdziena noskaidrošana un precizēšana.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Turpinājums — seko