![](/img/logo.png)
Probācijas darbs – visas sabiedrības interesēs
Šā gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts probācijas dienesta likums. Taču Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts probācijas dienests (VPD) tika izveidots jau pērn, šobrīd dienests aktīvi paplašinās un veic savus likumā noteiktos pienākumus.
Vispārzināms fakts ir Latvijas tiesu pārslogotība, kas nereti
spriedumu liek gaidīt mēnešiem vai pat gadiem ilgi un bieži vien
dara problemātisku likumā noteikto procesuālo termiņu ievērošanu.
Apšaubāms gods ir arī Latvijas ieņemtā pirmā vieta Eiropas
Savienības (ES) kandidātvalstu vidū ieslodzīto skaita ziņā – pēc
pērnā gada datiem, mūsu valstī ir apmēram 350 ieslodzīto uz
katriem 100 000 iedzīvotāju. Tas lielā mērā izskaidrojams ar
bijušo ieslodzīto bēdīgo sociālo stāvokli pēc atbrīvošanas.
Darba, elementāru iztikas līdzekļu un pajumtes trūkums nereti ir
par iemeslu tam, ka šie Latvijas iedzīvotāji atkal nostājas uz
noziedzības ceļa. Tātad – atkal tiesa, spriedums, ieslodzījums,
kas nenodrošina labošanos. Šo negatīvo parādību sekas, no vienas
puses, milzīgi izdevumi tiesu darba un sprieduma izpildes
nodrošināšanai, no otras, valstij un sabiedrībai zuduši
cilvēki.
Galvenie darba virzieni
Situāciju mainīt ir Valsts
probācijas dienesta galvenais mērķis un uzdevums. Tas veicams,
pildot likumā noteiktās dienesta funkcijas: uzraudzīt personas,
kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no
brīvības atņemšanas iestādēm, koordinēt tiesas piespriestā
kriminālsoda – piespiedu darba – izpildi, organizēt ārpustiesas
izlīgumu starp cietušo un apsūdzēto, kā arī sniegt
postpenitenciāro palīdzību no ieslodzījuma atbrīvotajām
personām.
Kā pastāstīja Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs
Aleksandrs Dementjevs, pašlaik pilnā sparā rit dienesta tīkla
izvēršana, izveidojot reģionālās struktūrvienības visā Latvijā.
Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Valsts probācijas
dienesta attīstības koncepciju 2007.gada decembrī dienesta
darbība aptvers visu valsts teritoriju. Pirmās sešas
struktūrvienības – Valmierā, Tukumā, Saldū, Bauskā, Rēzeknē un
Daugavpilī – tika izveidotas jau pērn, šogad tiks aptvertas
Cēsis, Jēkabpils, Jelgava un Rīga, bet kopumā paredzētas 28 VPD
struktūrvienības. Ieinteresētās personas no reģioniem, kur
dienests vēl nedarbojas, pēc palīdzības var vērsties tuvākajā VPD
darbības vietā.
Saskaņā ar likumu darbu ar nosacīti notiesātajām un nosacīti
pirms termiņa atbrīvotajām personām VPD sāks 2006.gadā.
Krimināllikuma 55.pants paredz iespēju tiesai uzlikt notiesātajam
par pienākumu veikt noteiktas darbības vai – gluži otrādi –
atturēties no tām. Ar 2006.gadu tiesā varēs piemērot jauna veida
nosacījumu – piedalīšanos probācijas programmās. Tas nodrošinās
jaunu nosacītā soda izpildes kvalitāti, jo papildus jau esošajai
uzraudzībai probācijas dienests varēs veikt sociālās uzvedības
korekcijas darbu ar notiesātajiem.
VPD šobrīd gatavojas arī savu funkciju pildīšanai – izlīguma
realizācijai. Lai noorganizētu šo procesu, jāizdara grozījumi
procesuālo tiesību normās un jāveic starpnieku apmācība.
Paredzams, ka VPD starpniecība izlīguma realizācijā ievērojami
atslogos tiesu darbu, dodot tām iespēju izskatīt citas,
svarīgākas lietas.
Valsts probācijas dienesta misija ir cilvēka pievēršana normālai, pilsoniskai dzīvei pēc soda izciešanas. Diemžēl daudzi notiesātie pastrādā jaunus noziegumus vēl tiesas noteiktajā pārbaudes laikā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Palīdzot sodītajiem,
pasargājam sabiedrību
Viens no virzieniem, kurā VPD
šobrīd darbojas visaktīvāk, ir personu sociālās uzvedības
korekcija postpenitenciārās (pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma
vietām) palīdzības ietvaros. Saprotams, ka tas iespējams tikai
tad, ja nodrošināti personas resocializācijas priekšnoteikumi –
darbs un dzīvesvieta. A. Dementjevs pastāstīja, ka vistuvākajā
laikā tiks izsludināts konkurss par sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu sniegšanu bijušajiem ieslodzītajiem. Pašreiz šādu
pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā ir ļoti neliels. Kā norādīja
A. Dementjevs, iesaistīšanās bijušo ieslodzīto sociālās
uzvedības korekcijas darbā varētu būt materiāli izdevīga – valsts
garantē šo pakalpojumu samaksu. Jāņem arī vērā, ka šajā gadījumā
ir runa par klientiem, kuri sadarbību ar VPD izvēlējušies
brīvprātīgi, slēdzot līgumu, un tātad ir ieinteresēti strādāt un
nopelnīt sev iztiku godīgā ceļā.
VPD vadītāja vietniece Liene Zeibote uzsvēra, ka novērojama
tiešām ļoti liela no ieslodzījuma atbrīvoto vai atbrīvošanu
gaidošo ieinteresētība. Trīs mēnešus pirms ieslodzītā
atbrīvošanas Probācijas dienests saņem informāciju par šo
personu, dienesta darbinieki tiekas ar ieslodzīto un ar brīvības
atņemšanas iestādes administrācijas palīdzību noskaidro viņa
vajadzības. Tās mēdz būt ļoti dažādas, taču nereti cilvēkam pēc
atbrīvošanas nav pilnīgi nekā – ne darba, ne dzīvesvietas, ne
iztikas līdzekļu. Ja šī persona noslēdz līgumu ar VPD, tai tiek
dota iespēja dzīvot speciālā centrā, līdz ar to nodrošināta
pajumte un iztika, kā arī sniegta iespēja piedalīties
nepieciešamajos sociālās uzvedības korekcijas pasākumos,
piemēram, alkohola un narkotiku atkarības ārstēšanas programmā.
Klienti speciālos centros var dzīvot sešus vai izņēmuma gadījumos
deviņus mēnešus, šajā laikā sameklējot darbu un dzīvesvietu.
Latvijā ir nepieciešams attīstīt šādu centru tīklu, jo
piedāvājums pašreiz nespēj nodrošināt pieprasījumu. Atbilstoši
likumam VPD savu klientu interešu realizāciju veic ciešā
sadarbībā ar pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem.
Pašvaldība, kuras iedzīvotājs ir no ieslodzījuma atbrīvotais,
savu finansiālo iespēju robežās izsniedz šai personai vienreizēju
naudas pabalstu.
Neviendabīga ir situācija piespiedu darba koordinācijas jomā –
dažās vietās, piemēram, Rīgā, Probācijas dienestam nav jāiegulda
daudz resursu šā jaunā kriminālsoda izpildes nodrošināšanā, jo ar
to ļoti labi tiek galā piespiedu darba uzraudzības dienesti.
Savukārt citviet šādi uzraudzības dienesti vēl vispār nav
izveidoti. Te pašvaldībām metodisko palīdzību sniedz Probācijas
dienests.
Protams, Valsts probācijas dienesta darbs lielā mērā ir atkarīgs
no valsts piešķirtā finansējuma. Kā norādīja A.Dementjevs, šobrīd
piešķirts jūtami mazāk līdzekļu, nekā paredzēts dienesta
attīstības koncepcijā, taču svarīgi saņemt vismaz nepieciešamo
minimumu, lai izveidotu dienestu visā Latvijas teritorijā. No
finansējuma ir atkarīga darbinieku štatu komplektēšana un
apmācība, bet augsta profesionālā kvalifikācija ir sekmīga darba
pamats.
Skepse jāpārvar
Svarīgs faktors ir arī sabiedrības
attieksme pret dienesta uzdevumiem un darbības principiem. Grūti
noliegt, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju par vienīgo līdzekli
cīņā pret noziedzību uzskata sodu, kas saistīts ar brīvības
atņemšanu, nepadomājot par šāda soda piemērošanas sociālajām
sekām. Kā uzsvēra A.Dementjevs, masu saziņas līdzekļu uzdevums ir
palīdzēt sabiedrībai pārvarēt skepsi pret sodīto personu
resocializāciju, izskaidrojot, ka vainīgā sodīšana ir tikai viens
no valsts uzdevumiem, taču ne galvenais. Vēl svarīgāk ir panākt
likumpārkāpumu izdarījušās personas labošanos un reintegrāciju
sabiedrībā. Tiek pielikti pūliņi VPD darba popularizēšanā – drīz
būs izveidota dienesta interneta mājaslapa, top buklets, kurā būs
izskaidroti dienesta mērķi un darbības principi.
Neraugoties uz neilgo darbības laiku, Latvijas Valsts probācijas
dienesta darbs jau guvis starptautisku novērtējumu – janvāra
beigās Londonā notikušajā starptautiskajā konferencē “Probation
2004” britu karaļnama pārstāve – princese Anna Latvijas
Probācijas dienesta darba grupas izveides vadītājai Ilonai
Kronbergai pasniedza balvu par ieguldījumu probācijas attīstībā
Latvijā.
Juris Bārtulis