Plāno vērienīgus Eiropas svētkus

Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) iecerēts atzīmēt ar vērienīgām svinībām visā Latvijā. Dažādi koncerti, sporta pasākumi, degustācijas un dažādas citas publiskas aktivitātes Rīgā un Latvijas novados iecerētas no šā gada 30.aprīļa līdz pat 9.maijam, kas visā Eiropā tiek atzīmēta kā Eiropas diena.

Pozitīvo referenduma iznākumu atzīmējām ar svētku torti. Pievienošanos svinēsim daudz plašāk Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Svinības
pirms un pēc 1.maija

Kā vakar preses konferencē pastāstīja ārlietu ministre Sandra Kalniete, dienu pirms oficiālā pievienošanās datuma, 30.aprīļa vakarā, visā Eiropā iecerēts veidot lielu koncertu, kurā ar Eirovīzijas starpniecību visā Eiropā tiks rādītas topošo un esošo dalībvalstu galvaspilsētas. Šis koncerts būs skatāms arī Latvijas televīzijā. Paralēli tam Rīgā, 11.novembra krastmalā, norisināsies plašs koncerts ar Latvijas izcilāko kolektīvu un solistu piedalīšanos.
Pievienošanās dienā, 1.maijā, paredzēti daudzi pasākumi 11.novembra krastmalā, kurā būs visu ES dalībvalstu teltis, uzstāsies ievērojamākie Rīgas pašdarbības kolektīvi u.c.
Galvenais pasākums 1.maijā būs pulksten 12 dienā, kad virs Rīgas pils Svētā gara tornī tiks pacelts ES karogs. Ceremonijā piedalīsies Valsts prezidente, Ministru prezidents un citas valsts augstākās amatpersonas.
S.Kalniete pastāstīja, ka līdzīga Eiropas karoga pacelšana paredzēta arī pie katras Latvijas pašvaldības. Pašvaldības šos karogus saņems kā dāvinājumu no Latvijas valdības un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.
Savukārt Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks pastāstīja, ka 1.maijā līdztekus pasākumiem 11.novembra krastmalā, līdzīgi kā citus gadus, paredzēts tradicionālais pilsētas skrējiens. M.Tralmaks arī informēja, ka šovasar jūnijā Rīgā paredzēts “Eiropiādes” festivāls, uz kuru sabrauks dažādas folkloras grupas no visas Eiropas, bet 1.maijā Rīgā varētu tikt rīkots “Eiropiādes” ieskaņas koncerts ar labāko Latvijas pašdarbības kolektīvu piedalīšanos. Rīgas dome cer, ka līdz aprīļa beigām tiks pabeigti Nacionālā teātra remonta darbi un vēl pirms 1.maija iedzīvotājiem apskatei tiks vērtas atjaunotā teātra durvis. Bet 1.maijā teātrī varētu rīkot svinīgu pasākumu par godu tam, ka Latvija pievienojas ES. Tādējādi varētu tikt veidota 1.maija simboliska saistība ar 1918. gada 18.novembri, teica M.Tralmaks.
Rīgā paredzēti arī dažādi kultūras pasākumi visas nedēļas garumā. Piemēram, 7.maijā, līdzīgi kā citus gadus, Rīgā tiks veidots garais galds. Parasti to klāja ar Latvijas produktiem, bet šoreiz tie varētu būt visu ES valstu ēdieni.

Svētki arī reģionos

Lai pievienošanās svētki aptvertu visu Latviju, Eiropas nedēļā – no 2. līdz 8.maijam – paredzēts rīkot reģionālās Eiropas dienas. 2.maijā Daugavpilī, 3.maijā Ludzā, 4.maijā Liepājā, 5.maijā Kuldīgā, 6.maijā Jelgavā, 8.maijā Limbažos. Reģionālajās dienās paredzēti ļoti plaši sporta, kultūras un informācijas pasākumi, pastāstīja Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Eiropas nedēļas laikā būs arī četras tematiskās dienas: sporta, jauniešu, iespēju un ģimenes diena. 9.maija vakarā Rīgā, Doma laukumā, Eiropas kustība Latvijā sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību organizēs brīvdabas teātra izrādi. Bet vēl 1.maijā paredzēts Īrijas vēstniecības organizēts vērienīgs brīvdabas koncerts pie Latvijas Nacionālās operas ēkas, pastāstīja A. Gobiņš.
Detalizēta pasākumu programma tiks precizēta līdz aprīļa sākumam, bet provizoriskais pasākumu plāns drīzumā būs pieejams Ārlietu ministrijas un Eiropas kustības Latvijā interneta mājaslapās.
Par godu Latvijas pievienošanās ES dienai “Latvijas pasts” paredzējis izlaist arī īpašu marku, bet Latvijas Banka gatavojas kalt īpašu svētku monētu, informēja S. Kalniete.

Cik tas izmaksās?

Latvijas valdība pievienošanās dienas un Eiropas nedēļas pasākumu rīkošanai atvēlējusi 20 tūkstošus latu, bet seši tūkstoši paredzēti ES karogu iegādei. Ar līdzīgu ieguldījumu svētku organizēšanā gatavojas piedalīties arī EKDL. Kā žurnālistiem pastāstīja EKDL vadītājs Endrū Rasbašs, EKDL savu atbalstu sniegs galvenokārt pasākumiem Latvijas reģionos, jo ES pievienojas visa valsts, ne tikai Rīga.
Ārlietu ministre atzina, ka ar valdības piešķirto finansējumu būs krietni par maz, tādēļ viņa personīgi aktīvi nodarbojas ar sponsoru piesaistīšanu nozīmīgo svētku pasākumu organizēšanai. Vairāki uzņēmumi jau solījuši konkrētu finansiālu atbalstu.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv