Ministru kabineta noteikumi Nr.78

Rīgā 2004.gada 10.februārī (prot. Nr.6, 38.§)

Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta septīto daļu un desmitās daļas 2. un 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā nosakāma antropogēno slodžu ietekme uz pazemes ūdensobjektiem;

1.3. pazemes ūdensobjektu klases un pazemes ūdeņu kvalitātes kritērijus.

2. Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk — apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmu, lai sasniegtu apsaimniekošanas plānā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — vides kvalitātes mērķi), Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālās struktūrvienības — upju baseinu pārvaldes (turpmāk — pārvalde) — apzina pazemes ūdens resursus, izpēta antropogēno slodžu ietekmi uz pazemes ūdensobjektiem un novērtē pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.

3. Valsts un pašvaldību institūcijas pēc pārvalžu pieprasījuma sniedz tām informāciju, kas nepieciešama, lai apzinātu pazemes ūdens resursus, noteiktu antropogēnās slodzes un novērtētu pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.

II. Pazemes ūdens resursu apzināšana un antropogēno slodžu noteikšana

4. Pārvaldes sagatavo pazemes ūdensobjektu sākotnējo raksturojumu, lai noskaidrotu to ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, robežas, izmantošanas veidus un saistību ar virszemes ūdeņu vai sauszemes ekosistēmām.

5. Sagatavojot pazemes ūdensobjektu sākotnējo raksturojumu, pārvaldes izmanto monitoringa datus un citus datus par hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, augsnes īpašībām, pazemes ūdeņu ieguvi un notekūdeņu novadīšanu, kā arī informāciju par zemes izmantošanas veidiem attiecīgajā upju baseinu apgabalā. Sagatavojot pazemes ūdensobjekta sākotnējo raksturojumu, nosaka:

5.1. ūdensobjekta ģeoloģiskās robežas plānā un griezumā;

5.2. ūdensobjekta ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos un hidrodinamiskos apstākļus (piemēram, pazemes ūdeņu ūdensšķirtnes, plūsmas virzienu un ūdens bilanci, pazemes ūdens baseinu dabiskās vai mākslīgās papildināšanas avotus, noplūdes apgabalus, aizsargātību pret piesārņojumu);

5.3. aerācijas zonu pazemes ūdensobjekta teritorijā;

5.4. antropogēno slodžu vispārējo ietekmi uz pazemes ūdensobjektu (piemēram, punktveida un difūzā piesārņojuma avoti, kas ietekmē pazemes ūdensobjektu, pazemes ūdensobjekta izmantošana ūdens ieguvei, pazemes ūdeņu līmeņa mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana).

6. Pēc sākotnējā raksturojuma sagatavošanas pārvaldes nosaka pazemes ūdensobjektus, ņemot vērā pazemes ūdens horizontu robežas plānā un griezumā un to piesaisti virszemes ūdensobjektiem.

7. Pārvaldes nosaka pazemes ūdensobjektus atbilstoši šādiem kritērijiem:

7.1. pazemes ūdensobjekta ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģisko un hidrodinamisko apstākļu īpatnības;

7.2. pazemes ūdeņu kvalitāte;

7.3. antropogēnās darbības ietekme uz pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli un ķīmisko kvalitāti;

7.4. pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju ūdensapgādē;

7.5. pazemes ūdens horizonta saistība ar virszemes ekosistēmām.

8. Ja pazemes ūdensobjekta sākotnējais raksturojums, kā arī antropogēno slodžu novērtējuma rezultāti liecina, ka vides kvalitātes mērķu vai veicamo pasākumu noteikšanai nepieciešams pazemes ūdensobjektu sīkāks iedalījums, sākotnēji noteiktos pazemes ūdensobjektus sadala apakšobjektos. Pazemes ūdens apakšobjektus iedala atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ūdensobjekta daļas, kuru ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģisko un hidrodinamisko apstākļu raksturīgās īpašības atšķiras no attiecīgajām īpašībām pārējā pazemes ūdensobjektā;

8.2. ūdensobjekta daļas, kurās konstatētas dabiskās hidroķīmiskās anomālijas;

8.3. ūdensobjekta daļas, kurām ir svarīga nozīme ūdensapgādē;

8.4. ūdensobjekta daļas, kurās radušās pārmaiņas intensīvas antropogēnās darbības dēļ.

9. Pazemes ūdensobjektus un apakšobjektus norāda attiecīgajā apsaimniekošanas plānā. Pārvaldes var mainīt pazemes ūdensobjektu iedalījumu, kad tiek atjaunots apsaimniekošanas plāns.

10. Pamatojoties uz sākotnējā raksturojuma rezultātiem, pārvaldes identificē pazemes ūdensobjektus vai apakšobjektus, kuros ir risks nesasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — riska ūdensobjekti). Ja nepieciešams, riska ūdensobjektiem sagatavo to hidroģeoloģisko un ģeoloģisko apstākļu, kā arī antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu. Antropogēnās slodzes nosaka arī tiem pazemes ūdensobjektiem, kuri šķērso Latvijas robežu ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

11. Sagatavojot riska ūdensobjektu hidroloģisko un ģeoloģisko apstākļu papildu raksturojumu, pārvaldes precizē:

11.1. riska ūdensobjekta ģeoloģisko uzbūvi, ūdens horizontu izplatību un tipu, kā arī sprostslāņu izplatību;

11.2. filtrācijas īpatnības katrā riska ūdensobjekta ūdens horizontā vai ūdens horizontu kompleksā, dabisko izolāciju no virszemes piesārņojuma, kā arī ūdens resursu papildināšanas un noplūdes apstākļus;

11.3. sedzošo slāņu vispārējo raksturojumu tajā teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdeņu resursi (piemēram, sedzošo slāņu biezums, porainība, ūdenscaurlaidība un absorbcijas īpašības);

11.4. hidroģeoloģiskā griezuma stratifikāciju vienā riska ūdensobjektā;

11.5. virszemes ekosistēmas (arī sauszemes ekosistēmas) un tos virszemes ūdensobjektus, ar kuriem riska ūdensobjekts ir hidrodinamiski saistīts;

11.6. pazemes ūdeņu plūsmas virzienu un apmaiņas ātrumu starp riska ūdensobjektu un ar to saistītajiem virszemes un pazemes ūdensobjektiem;

11.7. aprēķinus par vidējo apjomu, par kādu gadā papildinās pazemes ūdens resursi (izmanto pazemes ūdeņu bilances novērtējumu un hidroģeoloģiskos modeļus);

11.8. pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu (norāda, kā vielu sastāvu un koncentrāciju ietekmējusi antropogēnā darbība).

12. Sagatavojot antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu, pārvaldes apkopo šādu informāciju:

12.1. visas ūdens ņemšanas vietas, kurās diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 10 kubikmetru pazemes ūdeņu vai no kurām iegūst dzeramo ūdeni vairāk nekā 50 personām, kā arī vidējo gadā iegūtā ūdens daudzumu katrā no minētajām vietām;

12.2. pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva dabiskais fona līmenis ūdens ieguvei izmantotajā pazemes ūdensobjektā un iegūtā ūdens ķīmiskā kvalitāte;

12.3. visi punkti, kuros veic pazemes ūdeņu krājumu mākslīgu papildināšanu, kā arī ievadītā ūdens daudzums un ķīmiskais sastāvs;

12.4. piesārņojošo vielu absorbēšanās spēja augsnē un sadalīšanās (noārdīšanās) ātrums pazemes ūdeņu horizontos, kā arī zemes lietošanas veidi teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdeņu resursi;

12.5. darbības, kas ietekmē pazemes ūdens resursu dabisko papildināšanos;

12.6. piesārņojošo vielu koncentrācijas maiņas tendences ilgākā laikposmā.

13. Pamatojoties uz papildu raksturojumā un antropogēno slodžu novērtējumā sniegto informāciju, pārvaldes nosaka, kuriem pazemes ūdensobjektiem upju baseinu apsaimniekošanas plānā ir piemērojami Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētie izņēmumi ūdens kvalitātes mērķu noteikšanai vai sasniegšanai.

III. Pazemes ūdensobjektu klases un pazemes ūdeņu kvalitātes kritēriji

14. Pārvaldes novērtē pazemes ūdensobjektus un apakšobjektus, salīdzinot datus par to stāvokli ar kritērijiem, kas atbilst labai vai sliktai pazemes ūdeņu ķīmiskajai kvalitātei, kā arī labam vai sliktam pazemes ūdeņu kvantitatīvajam stāvoklim. Ja pazemes ūdensobjekta kvalitāte pēc dažādiem kritērijiem atbilst dažādām kvalitātes klasēm, pārvaldes attiecīgo pazemes ūdensobjektu iedala zemākā kvalitātes vai kvantitatīvā stāvokļa klasē. Saskaņā ar novērtējumu visus pazemes ūdensobjektus iedala labas kvalitātes klasē vai sliktas kvalitātes klasē.

15. Pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli novērtē, pamatojoties uz pazemes ūdeņu līmeņa mērījumiem, kā arī izmantojot pazemes ūdeņu līmeņu kartes horizontiem vai to kompleksiem. Pamatojoties uz monitoringa un sākotnējā raksturojuma rezultātiem, katram pazemes ūdensobjektam nosaka tipiskās pazemes ūdeņu līmeņa sezonas svārstības un analizē pārmaiņu tendences, ņemot vērā gada vidējo nokrišņu daudzumu un citus faktorus, kas ietekmē pazemes ūdeņu līmeni.

16. Pazemes ūdensobjekta kvantitatīvais stāvoklis ir labs, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

16.1. iegūtie dati par pazemes ūdeņu līmeni pazemes ūdensobjektā liecina, ka ilgā laikposmā novērotais gada vidējais pazemes ūdeņu ieguves apjoms nepārsniedz pieejamos pazemes ūdens resursus;

16.2. antropogēnās darbības izraisītās pazemes ūdeņu līmeņa maiņas netraucē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar pazemes ūdensobjektu;

16.3. pazemes ūdeņu līmeņa maiņas izraisītā pazemes ūdeņu plūsmas virziena maiņa ir īslaicīga vai ir pastāvīga tikai ierobežotā teritorijā un nerada sālsūdeņu vai cita veida intrūziju, kā arī neliecina par ilgstošu un skaidri konstatējamu pazemes ūdeņu plūsmas maiņas tendenci.

17. Pazemes ūdensobjekta kvantitatīvais stāvoklis ir slikts, ja:

17.1. pazemes ūdensobjekta monitoringā iegūtie gada vidējie pazemes ūdeņu līmeņa rādītāji liecina, ka pazemes ūdeņu līmenis pazeminās un pazemināšanās nav saistīta ar nokrišņu daudzumu vai citiem dabiskiem faktoriem;

17.2. pazemes ūdeņu līmeņa maiņa pasliktina virszemes ūdensobjekta stāvokli;

17.3. pazemes ūdeņu līmeņa maiņas izraisītā pazemes ūdeņu plūsmas virziena maiņa ir ilgstoša vai ir pastāvīga plašā teritorijā un rada sālsūdeņu vai cita veida intrūziju, kā arī liecina par ilgstošu un skaidri konstatējamu pazemes ūdeņu plūsmas maiņas tendenci.

18. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir laba, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

18.1. ūdens ķīmiskais sastāvs atbilst dabiskajam ūdens ķīmiskajam sastāvam, kas raksturīgs attiecīgajam ūdensobjektam, un piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus;

18.2. nenotiek sālsūdeņu vai cita veida intrūzija pazemes ūdensobjektā vai citas nelabvēlīgas pārmaiņas;

18.3. pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte netraucē sasniegt vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar šo pazemes ūdensobjektu.

19. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir slikta, ja piesārņojuma vai citas antropogēnās slodzes dēļ ūdenī konstatēto dabisko un piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju vērtības.

20. Lai pārvaldes varētu precīzi novērtēt pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti, vides ministrs apstiprina pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju sarakstu. Sarakstā iekļauj vismaz šādus rādītājus: elektrovadītspēja, pH līmenis, nitrātu, amonija un skābekļa pieļaujamā koncentrācija. Citu rādītāju iekļaušanu sarakstā iesaka Valsts ģeoloģijas dienests. Ņemot vērā konkrētā pazemes ūdensobjekta vai apakšobjekta īpatnības, vides ministrs var apstiprināt individuālu pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju sarakstu. Visiem ķīmisko kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem nosaka fona koncentrāciju un, pamatojoties uz vairāku ūdensobjektu monitoringa datiem, aprēķina kvalitāti raksturojošo rādītāju vidējās vērtības.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/60/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 18.februāri.