Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apstrāde — jebkura darbība, ko nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums (arī autokapsēta) (turpmāk — apstrādes uzņēmums) veic pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes punktā vai savākšanas vietā, ieskaitot uzglabāšanu, izjaukšanu, sagriešanu, sasmalcināšanu, pārstrādi vai sasmalcināto atkritumu sagatavošanu iznīcināšanai, kā arī jebkuras citas darbības, ko veic nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu pārstrādei vai iznīcināšanai;

2) apstrādes uzņēmums — komersants, kas nodarbojas ar nolietotu transportlīdzekļu apstrādi un ir saņēmis atļauju vai iesniedzis pieteikumu C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā;

3) nolietots transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, no kura tā īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kurš atbilst kādai no atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;

4) ražotājs — transportlīdzekļa būvētājs vai profesionāls importētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas atbilstoši savai komercdarbībai Latvijā importē transportlīdzekļus vai saņem tos no ārpus Latvijas esošas fiziskās vai juridiskās personas, lai padarītu šos transportlīdzekļus pieejamus trešajai personai.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1)  samazināt atkritumu rašanos no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, arī nosakot prasības jaunu transportlīdzekļu ražošanai;

2)  veicināt nolietotu transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi;

3)  nodrošināt nolietotu transportlīdzekļu apstrādi un apglabāšanu cilvēka veselībai un videi drošā veidā, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē darba drošību, piesārņojuma novadīšanu vidē un vides kvalitāti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums attiecas uz:

1) vieglajiem automobiļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, kam ir ne vairāk par astoņām sēdvietām papildus šofera sēdvietai un vismaz četri riteņi; uz kravas automobiļiem ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 tonnām, kas paredzēti kravas pārvadāšanai un kam ir vismaz četri riteņi (izņemot antīkos automobiļus — transportlīdzekļus, kas ir īpaši vērtīgi kolekcionāriem, tiek uzglabāti videi drošā veidā un ir gatavi lietošanai vai arī izjaukti pa daļām); uz tricikliem un kvadricikliem;

2) nolietotiem šīs daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļiem un to sastāvdaļām un materiāliem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir aprīkots ar oriģinālajām sastāvdaļām vai arī tās nomainītas ar rezerves daļām.

(2) Uz tricikliem un kvadricikliem attiecas vienīgi šajā likumā noteiktā prasība bez maksas pieņemt tos nolietotu transportlīdzekļu savākšanas punktos.

II nodaļa

Preventīvie pasākumi

4.pants. Prasības transportlīdzekļu ražotājiem

Transportlīdzekļu ražotāji, sadarbojoties ar materiālu un aprīkojuma izgatavotājiem:

1) ierobežo bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu transportlīdzekļos (sākot ar transportlīdzekļa projektēšanas stadiju), lai mazinātu šo vielu nokļūšanu vidē, atvieglotu transportlīdzekļu, to detaļu un mehānismu izjaukšanu, otrreizēju izmantošanu un pārstrādi un novērstu nepieciešamību apglabāt bīstamos atkritumus;

2) marķē vai citādi identificē transportlīdzekļu materiālus un detaļas, kuras pirms nolietota transportlīdzekļa turpmākas apstrādes iespējams atdalīt;

3) lai atvieglotu otrreizējai izmantošanai un reģenerācijai derīgu detaļu identifikāciju, izmanto Eiropas Komisijas apstiprinātos materiālu un detaļu kodēšanas standartus;

4) pēc iespējas izmanto ražošanā tādus materiālus, kurus var pārstrādāt.

5.pants. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem

Transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kurus piedāvā tirgū, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus, izņemot sastāvdaļas un materiālus, kas paredzēti izmantošanai transportlīdzekļos, kuri ražoti pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī Ministru kabineta noteiktās sastāvdaļas un materiālus.

III nodaļa

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

6.pants. Transportlīdzekļa īpašnieka un apstrādes uzņēmuma tiesības un pienākumi

(1) Transportlīdzekļa īpašnieks nodrošina, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots apstrādes uzņēmumam. Transportlīdzekli apstrādes uzņēmumam nodod transportlīdzekļa īpašnieks vai viņa rakstveidā pilnvarota persona.

(2) Pieņemot transportlīdzekli, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Ministru kabinets apstiprina likvidācijas sertifikāta veidlapas paraugu, kā arī nosaka likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību.

(3) Pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes uzņēmumam transportlīdzekļa īpašnieks šo transportlīdzekli noraksta, iesniedzot Ceļu satiksmes drošības direkcijai likvidācijas sertifikātu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad transportlīdzekli drīkst norakstīt, neiesniedzot likvidācijas sertifikātu.

(4) Apstrādes uzņēmums nodrošina to, ka nolietota transportlīdzekļa īpašnieks var šo transportlīdzekli nodot apstrādes uzņēmuma pieņemšanas punktā bez jebkādām izmaksām, ja transportlīdzeklī nav papildu atkritumu.

7.pants.Atmestu nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Pašvaldība tās teritorijā ārpus ceļa novietotu transportlīdzekli saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja tas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīstams par atmestu nolietotu transportlīdzekli. Ministru kabinets nosaka kārtību un prasības atmestu nolietotu transportlīdzekļu nodošanai apstrādes uzņēmumam.

8.pants. Ražotāja un importētāja pienākumi

(1) Ražotājs, kā arī jebkura persona, kas importē transportlīdzekļus, pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā par katru transportlīdzekli maksā dabas resursu nodokli saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli”.

(2) Transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, ja tas noslēdzis attiecīgus līgumus ar apstrādes uzņēmumiem, var noslēgt līgumu ar Vides ministriju par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās piemērošanu, paredzot nodrošināt transportlīdzekļu pieņemšanu atbilstoši šā likuma 6.panta noteikumiem.

(3) Ministru kabinets nosaka termiņus un apjomu, kādā ražotāji, izplatītāji, nolietotu transportlīdzekļu savākšanas un apstrādes uzņēmumi, kā arī transportlīdzekļu apdrošināšanas uzņēmumi nodrošina nolietotu transportlīdzekļu (izņemot speciālos transportlīdzekļus — ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas, katafalkus, motorizētus furgonus vai bruņumašīnas), to materiālu un detaļu otrreizēju izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

9.pants. Prasības apstrādes uzņēmumam

(1) Apstrādes uzņēmums dokumentāciju par visiem saņemtajiem nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī izsniegto likvidācijas sertifikātu kopijas glabā vismaz piecus gadus.

(2) Apstrādes uzņēmums izstrādā un iesniedz Vides ministrijai nolietotu transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes plānu. Vairāki apstrādes uzņēmumi var izstrādāt un iesniegt Vides ministrijai nolietotu transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes kopīgu plānu. Plānos iekļaujamo obligāto informāciju nosaka Ministru kabinets.

(3) Apstrādes uzņēmuma operators attiecībā uz katru iekārtu, kurā savāc (arī īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus transportlīdzekļus, saņem atļauju vai iesniedz pieteikumu C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā, kā arī ievēro atkritumu apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu prasības.

(4) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības, kas jāievēro apstrādes uzņēmumam.

10.pants. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas subsidēšana

Nolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmas izveidi, savākšanu (arī atmestu nolietotu transportlīdzekļu savākšanu) un apstrādi subsidē un sabiedrības informēšanas pasākumus finansē no valsts budžeta programmas “Vides aizsardzības fonds” saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli”.

11.pants. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padome

(1) Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas jomā ir ieteikuma raksturs. Padomē iekļauj pārstāvjus no Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas vai to pārraudzībā vai pakļautībā esošajām institūcijām, kā arī jaunu un lietotu automobiļu importētāju un apstrādes uzņēmumu pārstāvjus.

(2) Vides ministrs pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru apstiprina padomes nolikumu un personālsastāvu.

(3) Padome veicina šā likuma izpildi, sniedz priekšlikumus attiecībā uz normatīvo aktu pilnveidošanu, nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanu, kā arī sadarbojas ar ražotājiem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām.

IV nodaļa

Ziņojumi un informācija

12.pants. Informācija, ko sniedz ražotāji

(1) Ražotāji transportlīdzekļu potenciālajiem pircējiem dara pieejamu informāciju par:

1)  transportlīdzekļu un to detaļu uzbūvi, kā arī par to pārstrādes un reģenerācijas iespējām;

2)  nolietotu transportlīdzekļu apstrādi atbilstoši vides aizsardzības prasībām, visu šķidro vielu likvidēšanu un transportlīdzekļa izjaukšanu;

3)  nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veidu attīstību un uzlabošanu;

4)  tehniskajām iespējām pārstrādes un reģenerācijas jomā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu.

(2) Ražotāji un transportlīdzekļos izmantojamo detaļu izgatavotāji sešu mēnešu laikā pēc katra jauna transportlīdzekļa veida piedāvāšanas tirgū sniedz nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem informāciju par transportlīdzekļa izjaukšanu (ietverot ziņas par transportlīdzekļa materiāliem un detaļām, kā arī par bīstamo vielu izvietojumu transportlīdzeklī) tādā apjomā, lai apstrādes uzņēmumi spētu ievērot šā likuma noteikumus.

(3) Pēc apstrādes uzņēmuma pieprasījuma transportlīdzekļos izmantoto detaļu izgatavotāji sniedz informāciju par otrreiz izmantojamu detaļu izjaukšanu, uzglabāšanu un testēšanu, ciktāl šī informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu.

13.pants. Informācija, ko sniedz nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums

Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums katru gadu līdz 1.martam iesniedz Latvijas Vides aģentūrai pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu, ietverot tajā Ministru kabineta noteikto informāciju.

14.pants. Informācija sabiedrībai un Eiropas Komisijai

Latvijas Vides aģentūra apkopo informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šā likuma 13.pantu, un sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai atbilstoši tās noteiktajai ziņojuma formai. Informācija, kas tiek sniegta Eiropas Komisijai, ir brīvi pieejama sabiedrībai.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 7.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 6.panta ceturtā daļa, 8.panta pirmā daļa un 10.pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par dabas resursu nodokli”.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/53/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 29.janvārī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2004.gada 17.februārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.