Līdz informācijas sabiedrībai vēl patālu

Grūti pateikt, vai informācijas tehnoloģijas Latvijas sabiedrībā var uzskatīt par stabili ienākušām, pārzinātām, apgūtām un atbalstītām. Ja ar to saprotam galvenokārt valsts iestāžu aprīkojumu, publiskās pieejamības interneta punktu straujo parādīšanos pilsētās, datortehnikas pārdošanas vietu acīmredzamu palielinājumu, reklāmas par interneta pieslēguma maksas izdevīgajiem tarifiem, tad viss ir kārtībā. Tomēr nākas atzīt, ka šī ir tikai problēmas viena puse.

Pašvaldības, pašvaldību iestādes un uzņēmumi ar informāciju tehnoloģijām ir nodrošināti viduvēji Informācijas sabiedrības biroja pētījuma dati 2003

Kaut arvien vairāk mūsu dzīvi atvieglo moderno elektronisko saziņas līdzekļu – e–pasta, interneta, telefaksa, mobilo telefonu – lietošanas priekšrocības, katra sevi cienoša kompānija uzskata par pašsaprotamu reģistrēt un atvērt interneta mājaslapu, dators uz darbagalda ir tikpat ierasta lieta kā saskaitīšana desmit apjomā, valsts institūcijas valstiski svarīgus dokumentus dara pieejamus apskatei elektroniskajā versijā, tomēr apsekojumi un statistika vēsta, ka patiesībā līdz informācijas sabiedrībai Latvijā vēl tāls ceļš ejams.
Pērn pie Valsts kancelejas izveidoja Informācijas sabiedrības biroju un par tā vadītāju apstiprināja Inu Gudeli. Aizvadītajā nedēļā viņa iepazīstināja ar biroja veikto pētījumu “Informācijas sabiedrības veidošanās gaita Latvijas pašvaldībās”.

Atbildes sniedza labprāt

Kā pastāstīja I.Gudele, Latvijai kā topošajai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistošas ES nostādnes – vienmērīga un līdzsvarota attīstība visas valsts teritorijā, tai skaitā informācijas sabiedrības veidošanā. Vēlmes diezgan krasi atšķiras no īstenības, to apliecinājis veiktais pētījums. No 562 pašvaldībām atsaucību izrādījušas 417. I.Gudele atzina, ka atsaucība ir augsta, bet par neatsaucības iemesliem var uzskatīt zudušo vai neizveidojušos saikni starp valsti un pašvaldībām, kā arī pašvaldību darbinieku zemo izglītības līmeni IT attīstībā.
Pašvaldībām tika nosūtīta anketa, kurā lūgts atbildēt uz jautājumiem par informācijas tehnoloģiju (IT) jomu – izpratni, nodrošinājumu, tehnoloģiju līmeni. Vislielāko atsaucību izrādīja Ventspils un Ogres rajons, kur IT vērtējamas kā samērā augsti attīstītas. Savukārt zemākā atsaucība atbildēt uz anketas jautājumiem arī pēc sarunām pa tālruni bijusi Limbažu un Krāslavas rajonā.

Datori pašvaldībās
nav debesu brīnums

Gan anketu atbildes, gan apsekojumi reģionos, apliecina, ka pašvaldībās datori ir gandrīz visās darba vietās. Datoru skaits pašvaldībās ir atšķirīgs, tas ir saistīts gan ar pašvaldības teritorijas lielumu, gan turību. Rīgas rajonā ir vidēji 27 datori, Gulbenes rajonā – tikai četri. Vidēji valstī pašvaldība ar datoru aprīkojusi piecas darba vietas.
Daudz optimistiskāki rādītāji ir par datoru saslēgumu vienotā vietējā tīklā – vidēji 83% pašvaldību vietējo vienoto datortīklu lieto kā ātrākas informācijas aprites piedāvāto iespēju, kā arī papīra taupības nolūkos. Bet, runājot par datortehnikas apkalpošanas procesu, jāatzīst, ka tikai puse pašvaldību izmanto kvalificētu speciālistu pakalpojumus, kuri nav pašvaldības darbinieki. “Valsts un pašvaldību institūcijas pamatuzdevums nav IT apkalpošana. Daudz vienkāršāk to darīt, likuma ietvaros slēdzot līgumus ar kompāniju par datoru apkalpošanu,” atzīst I.Gudele.

Pasaules tīmeklim nevar
piekļūt visur un uzreiz

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem elektroniskās pārvaldes (e–pārvaldes) veidošanai ir piekļuve internetam. Aptaujas dati liecina, ka pašvaldību piekļuve globālajam tīmeklim nodrošināta par 93 procentiem. Ar pastāvīgo pieslēgumu to nodrošina 80 procenti, ar iezvanpieeju – 13 procenti. Vissliktākā situācija ar piekļuvi internetam pašlaik ir Daugavpils, Liepājas un Valmieras rajonā. Pēc pašvaldību vienotās informatizācijas tīkla projekta (PVIS) īstenošanas Vidzemes reģionā uzlabosies stāvoklis Valmieras rajonā. I.Gudele skaidroja, ka e–pārvaldes īstenošanai nepietiek ar iezvanpieeju tīklam, tādēļ pašvaldībām jādomā par pastāvīgā interneta tīkla pieslēguma nodrošināšanu. No aptaujātajām tikai 23 procenti pašvaldību paredz ieviest elektroniskos pakalpojumus un strādāt ar iedzīvotājiem šādā formā. Niecīgā pašvaldību ieinteresētība liecina par darbinieku un iedzīvotāju izpratnes trūkumu.

Vai datu aizsardzība IT ir tikai parole

Datu aizsardzība modernajās tehnoloģijās un jo vairāk internetam pieslēgtajos datoros, kā atklājās pētījumā, ir visai vāji pārzināta. Pašvaldību darbiniekiem, kas ikdienā lieto datoru, nav priekšstata, kā aizsargāt tajā esošo informāciju. Biežāk sniegtā atbilde bijusi – dators tiek aizsargāts ar paroli. “Tā diemžēl nav pašvaldību darbinieku vaina. Īstenojot PVIS, lielākā uzmanība pievērsta tehnoloģiju iegādei, pirkti datori, veidota programmatūra, taču aizmirsta pašvaldību darbinieku un arī sabiedrības izglītošana un savstarpējā saskarsmes veidošana par notiekošajiem procesiem. Ja pagastā uzstāda datorus, nav noslēpums, ka daļa iedzīvotāju to uztver kā izšķērdību,” stāsta I.Gudele.

Mājaslapa –
vēl neapgūta joma

Mājaslapu izveidošana vēl nav guvusi plašu atbalstu pašvaldībās. Tās ir izveidotas tikai vidēji 20%. Kaut arī sava mājaslapa ir gan informācijas ieguves avots, gan bāzes veidošanas iespēja valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanai, pašvaldību ierobežotās finansiālās iespējas šobrīd liedz procesam attīstīties, jo bez izveidošanas nepieciešams domēns, e–pasta reģistrācija un lapas uzturēšana. Nezin vai par komisku var uzskatīt aptaujas anketā kāda pašvaldības vadītāja norādītu e–pasta adresi minka@one.lv. It kā jau nosūtīt informāciju šim pašvaldības vadītājam ir iespējams, jo adrese ir, bet tā neliecina par piederību noteiktai pašvaldībai, turklāt ir privāta. I.Gudele norādīja, ka valstī jāveido vienots standarts valsts un pašvaldību mājaslapām un tajās atrodamajai informācijai.

Pašvaldības iestādēs un uzņēmumos vēl vājāk

Katrā pašvaldībā ir iestādes un uzņēmumi. To skaits var būt divi vai vairāki desmiti. Situācija ar IT nodrošinājumu tajos ir vājāka nekā pašvaldībā. Otrs nosacījums, lai pašvaldības uzņēmumi būtu atvērti informāciju tehnoloģijām, ir uzņēmuma vadītāja gatavība un vēlme tās ieviest, uzturēt un modernizēt.
Citādi būtu vērtējama pašvaldību iestāžu IT nodrošinājuma attīstība, jo gan bibliotēkas, gan izglītības iestādes iesaistītas valsts atbal

stītos informatizācijas projektos. Lai arī skolās izveidotas datorklases, apkopotie dati liecina, ka vidēji katras skolas rīcībā ir vien divi datori. Tos galvenokārt izmanto skolas vadība un skolēni, bieži pēc stundām skolās notiek pašvaldības vai citas iestādes rīkoti datorapmācības kursi. Tādēļ no skolotājiem saņemti secinājumi, ka strādāt ar datoru skolā, lai sagatavotu mācību materiālus, ir apgrūtinoši vai pat neiespējami. Savukārt pētījumā uzrādītie fakti liecina, ka tikai 66 procenti šo iestāžu lieto datorus un 47 procentiem ir pieejams internets.

Apkopojuma
racionālais kodols

Latvijas kartē attēlotie pašvaldību sniegtie dati par IT liecina par vairākām valsts līmenī risināmām problēmām. I.Gudele secina, ka valstī jāpieņem un jāīsteno vienota politika e–pārvaldes procesu attīstībai un projektu koordinācijai, veidojot visā valstī vienotu projektu e–pārvaldes attīstībai. Jāuzlabo sadarbība starp valsts institūcijām un pašvaldībām. Steidzami nepieciešama valsts un pašvaldību darbinieku izglītošana e–pārvaldes jautājumos. “Esmu pārliecināta, ka visos Latvijas rajonos pašvaldības vada cilvēki, kas nav ieinteresēti procesu bremzēšanā. Vienīgi jāatzīst, ka daudz kur trūkst izpratnes, tādēļ jāveic izglītošana un jāskaidro informācijas tehnoloģiju loma pašvaldību nākotnē.”
Pašvaldību pētījuma dati un gūtie secinājumi, pēc Informācijas sabiedrības biroja vadītājas vārdiem, ļoti konkrēti tiks izmantoti, sagatavojot Latvijas nacionālo projektu ES strukturālo fondu apguvei, kā arī gatavojot valsts investīciju projektu nākamā gada valsts budžetam. Savukārt pašvaldībām, apzinoties, ka arī turpmāk būs nepieciešama aktīva līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā, I.Gudele atgādināja ES Kohēzijas fonda 1.3. aktivitāti, kas nosaka projektu pieteikumu iesniegšanu publisko interneta pieejamības punktu izveidošanai.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalniņa@vestnesis.lv