Visu Eiropas valstu sadarbības vārdā

No 16. līdz 18. februārim notiek Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizīte Maltas Republikā.

Maltā Valsts prezidente ieradās vakar pēcpusdienā pēc vairāk nekā trīs stundu lidojuma.
Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika 15.30 pēc vietējā laika (16.30 Latvijā) Maltas starptautiskajā lidostā. Sagaidīšanas īpašo svinīgumu iezīmēja 21 salūta zalve, Latvijas Valsts prezidentei nokāpjot pa lidmašīnas trapu. Pie lainera Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freiberga kungu sirsnīgi sveica Maltas Republikas prezidents Gvido de Marko un Violeta de Marko kundze. Lidostā bija nostādīta Maltas karavīru godasardze. Militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Maltas himnas.
Pēc īsas atpūtas rezidencē, kas iekārtota Maltas prezidenta vēsturiskajā pilī, Latvijas Valsts prezidente devās uz Maltas Kara memoriālu, kur nolika vainagu kritušo karavīru piemiņai.
Pulksten 17 Maltas Prezidenta pilī sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga oficiālā tikšanās ar Maltas Republikas prezidentu Gvido de Marko un Violetu de Marko kundzi. Notika arī valsts vizītes protokolā paredzētā ordeņu pasniegšanas ceremonija. Pēc ordeņu pasniegšanas ceremonijas Sūtņu zālē notika Latvijas Valsts prezidentes un Maltas prezidenta sarunas, kas beidzās ar abu valstu prezidentu paziņojumiem presei.
Svinīgajai ceremonijai beidzoties, Vaira Vīķe–Freiberga Prezidenta pils Pāžu istabā parakstījās Goda viesu grāmatā. Vakarā Maltas Prezidenta pilī notika svinīgais koncerts.
Vizītes pirmo dienu noslēdza dineja par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam, ko Prezidenta pilī bija sarīkojuši Maltas Republikas prezidents un Violeta de Marko kundze. Šo notikumu tiešā translācijā pārraidīja Maltas televīzija.

Foto no Maltas informācijas departamenta

Latvijas Valsts prezidente un Maltas prezidents oficiālajās valstsvakariņās teica runas. “Lai arī Latvija un Malta atrodas tālu viena no otras, dažādās Eiropas malās, mēs varam atrast daudz lietu, kas mūs vieno,” savā uzrunā valstsvakariņās teica V.Vīķe–Freiberga. “Mūs vieno kopējas, visaptverošas vērtības un ideāli, kā arī rūpes par labklājību un drošību Eiropā un pasaulē.”
(Runas pilns teksts – A blokā)

•

Valstsvizītē Latvijas Valsts prezidenti pavada kultūras ministre Ingūna Rībena un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, oficiālajā delegācijā ir arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa, Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību departamenta direktors, vēstnieks Kārlis Eihenbaums un citas oficiālas personas.
Kopā ar Valsts prezidenti Maltā ieradusies arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, ko vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Juris Kanels. Uzņēmēju grupā ir firmas “Getliņi–Eko” izpilddirektore Aija Breikša, advokātu biroja īpašniece Inta Sikora, holdingkompānijas “Itera Latvija” prezidents Juris Savickis, ceļojumu aģentūras “Kolumbs Juniors” direktore Sanita Rugina, firmas “Latvija Tours” izpilddirektore Gundega Zeltiņa, Liepājas īpašās ekonomiskās zonas pārstāvis Aivars Boja un citi uzņēmēji, kas pārstāv galvenokārt tūrisma, informācijas tehnoloģiju un ostu biznesu, kā arī atkritumu pārstrādāšanas nozari – visās šajās jomās Maltā uzkrāta vērā ņemama pieredze.
Vakar, 16.februārī, Latvijas uzņēmēji ekspozīcijā “The Malta Experience” (“Maltas pieredze”) iepazinās ar Maltas vēsturi no neolīta laikmeta līdz mūsdienām, īpašu uzmanību pievēršot maltiešu pieredzei salas unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā – tieši šim aspektam ir liela nozīme Maltas tūrisma industrijas pamatkoncepcijas veiksmīgā nomaiņā, pārvēršot Maltu, ārzemnieku uztverē, no eksotisku kūrortu valsts par unikālas vēstures un dziļas kultūras zemi. Pēc tam uzņēmēju delegācija izbrauca uz Maltas viduslaiku pilsētiņu Mdinu, ko Valsts prezidente apmeklēs valsts vizītes noslēgumā.
Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs sarunā ar žurnālistiem, motivējot Maltas izvēli pirmajai šā gada valsts vizītei, uzsvēra, ka jau pēc nepilniem trim mēnešiem Latvija un Malta abas būs pilntiesīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. “Mēs būsim vienā ekonomiskajā blokā, un mūsu attiecības tad būs daudz ciešākas,” uzsvēra A.Pildegovičs.
Padomnieks arī atzīmēja Maltas un Latvijas ļoti atšķirīgo virzību uz ES. Malta asociācijas līgumu ar ES noslēdza jau pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem un iestāšanās protokolu parakstīja jau 1990.gadā – vēl tad, kad Latvija formāli atradās PSRS sastāvā un par ES pat sapņot nevarēja. Atceroties šo tik atšķirīgo attīstību, jo uzskatāmāks kļūst Latvijas milzīgais progress kopš valstiskās suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā un kopš mūsu ārpolitiskās koncepcijas pieņemšanas 1995.gadā – šīs koncepcijas galvenie uzdevumi bija sagatavot iestāšanos ES un NATO.
A.Pildegovičs uzsvēra arī citas Latvijas un Maltas vēstures paralēles. Arī Malta relatīvi nesen, pirms vairākiem gadu desmitiem, pilnībā atguvusi neatkarību. A.Pildegovičs uzsvēra, ka, neraugoties uz to, tagad Malta ir “redzama spēlētāja starptautiskajā politikā”. Ilustrējot šo tēzi, Valsts prezidentes padomnieks atgādināja vēsturisko ASV un PSRS prezidentu Džordža Buša un Mihaila Gorbačova tikšanos Maltā 1989.gada decembrī, kad toreizējais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze pavēstīja: “Aukstais karš ir beidzies”, liekot saprast, ka PSRS valdība necels šķēršļus demokrātiskajiem procesiem Austrumeiropā.
A.Pildegovičs arī pastāstīja, ka tagadējais Maltas prezidents Gvido de Marko 1986.gadā bijis Latvijā kā Maltas parlamentāriešu delegācijas loceklis un tādēļ visai labi izprot lielās pārmaiņas mūsu valstī un latviešu vēsturiskos pārdzīvojumus.
“Mūsu valstu vēsturē bijušas daudzas paralēles, kas vairo abu zemju un tautu savstarpējās simpātijas,” teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks. Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizītes Maltā pirmā diena bija spilgts šīs tēzes apliecinājums.