Apliecinājums mazo valstu interešu kopībai

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Marks Mičeli–Farrudžija, Maltas vēstnieks Latvijā, – “Latvijas Vēstnesim”

– Kāda nozīme šai vizītei piešķirama, raugoties no Maltas pozīcijām?
– Viņas ekselences Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Maltā ir īpaši nozīmīga šobrīd, kad abas valstis vēl veic pēdējos priekšdarbus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Šādos apstākļos mūsu divpusējām konsultācijām ir īpaša nozīme. Svarīgi, lai desmit nākamās ES dalībvalstis sistemātiski tiktos cita ar citu augstākā līmeņa sarunās, apspriežoties, kā vislabāk izmantot jaunās iespējas un izaicinājumus paplašinātajā Eiropas Savienībā. Vienīgi tā mēs spēsim ES pārliecināt saglabāt institucionālo līdzsvaru un vienlīdzības principu, uz kura ES bija balstīta jau pašā izveides pirmsākumā. Malta var daudz mācīties no Latvijas pieredzes Baltijas valstu un Ziemeļvalstu savstarpējo attiecību izveidē.
– Kādu iespaidu Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte, jūsuprāt, atstās uz Latvijas un Maltas divpusējo attiecību nākotni?
– Viņas ekselences Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīti var uzskatīt par abu valstu politiskās gribas izpausmi, cenšoties visaugstākajā līmenī izmantot sadarbības paplašināšanas iespējas visdažādākajās jomās. Atrazdamās Eiropas Savienības pretējās pusēs, mūsu valstis var izmantot īpašās priekšrocības, ko ģeopolitiskā situācija sniedz ekonomikas, tūrisma un kultūras sakaru attīstībai. Šīs iespējas Maltas un Latvijai maksimāli jāizmanto mūsu abpusējo interešu vārdā.

Jānis Lūsis, Latvijas vēstnieks Itālijā un Maltā, – “Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu valstsvizītes nozīmīgumu Maltā īsi pirms abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES)?
– Ņemot vērā, cik tuvu esam vēsturiskajai Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas dienai, Latvijai jādara viss iespējamais, ne vien nodrošinot gatavību mērķtiecīgi valsts interesēs izmantot iespējas, kas ekonomiskajā laukā radīsies līdz ar iestāšanos ES, bet arī iespējas aizstāvēt Latvijas intereses politikas jautājumos. Būdama viena no

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

divdesmit piecām ES dalībvalstīm, taču ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu, Latvija var efektīvi nodrošināt mūsu interešu aizstāvēšanu vienīgi sadarbībā ar valstīm, kam ir līdzīgi uzskati. Šie partneri, visticamāk, būs mazās valstis. Tātad ciešākiem sakariem ar Maltu nākotnē varētu būt liela nozīme. Piemēram, līdz šim mūsu uzskati labi saskanējuši ES konstitūcijas jautājumos. Svarīga ir arī viedokļu izklāstīšana un sadarbības meklēšana citās jomās, piemēram, kultūrā un izglītībā. Ievērojot Vidusjūras reģiona nozīmi šīsdienas pasaules politikā (kā pozitīvā, tā negatīvā nozīmē), ciešāki sakari ar „reģiona mecenātu“ Latvijai varētu būt nozīmīgs politisks solis nākotnē.
– Kā jūs raksturotu Latvijas un Maltas līdzšinējās attiecības?
– Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko attālumu un vēsturiskās atšķirības, saprotams, ka līdz šim mūsu sadarbība bijusi laba, kaut ne visai aktīva. Domāju valstsvizīte sekmēs mūsu attiecību aktivizēšanu un arī ekonomiskās sadarbības veicināšanu.
– Kā jūs raksturotu vizītes programmu?
– Vispirms jau programmā ietilpst visas tradicionālās valstsvizītes aktivitātes – tikšanās ar valstsvīriem, kultūras un citi pasākumi. Turklāt programmā iekļautas tikšanās ar biznesmeņiem un Maltas Tirdzniecības palātas vadību, kā arī prezidentes uzruna pētniecības institūtā „Foundation for International Studies“, kam seko apaļā galda diskusija par mazo valstu nozīmi paplašinātā ES un Latvijas goda konsulāta oficiālā atklāšana. Daudzos pasākumos ir klāt Maltas masu mediji, kas ar Latvijas tēlu iepazīstina Maltas iedzīvotājus.

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris,

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Maltā