Lai mazinātos nepilsoņu skaits
Autore Ilze Brands-Kehre pētījuma prezentācijā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Vakar, 17.februārī,
Naturalizācijas pārvaldē, klātesot vairāku valstu vēstniekiem,
tika prezentēts pētījums “Reģionālo aspektu nozīme pilsonības
jautājumu risināšanā”, kuru finansiāli atbalstīja Somijas
vēstniecība Latvijā. Prezentācijā piedalījās Somijas vēstniece
Latvijā Kirsti Eskelinena, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece
Eiženija Aldermane, Tieslietu ministrijas Padotībā esošo iestāžu
departamenta direktors Ronalds Ratfelders un pētījuma autore Ilze
Brands-Kehre.
Latvijā ir 481 000 (jeb 21%) nepilsoņu, no kuriem ik gadu
pilsonību iegūst 1,6%. Kā atzina I.Brands-Kehre, naturalizācijas
gausie tempi bija par iemeslu pētījuma tapšanai. Bija arī vēlme
noskaidrot, kā šo procesu varētu paātrināt. Pētījuma gaitā
apsekota 81 pašvaldība, aptaujāti 204 eksperti – pašvaldību
darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī 6825
nepilsoņi. Tikai 14% no aptaujātiem nepilsoņiem nevēlas iegūt
Latvijas pilsonību, 20% par to nav domājuši. 18% uzskata, ka
pilsonības iegūšanas procedūra ir viņiem pazemojoša, liela daļa
uzskata, ka viņiem pilsonība pienākas automātiski. Vairums
nepilsoņu uz jautājumu, kāpēc savus bērnus nereģistrē kā
pilsoņus, atbildēja, ka to jau izdarījuši. Savukārt 20% norādīja,
ka viņiem trūkst informācijas par šādu iespēju.
Pētījums rāda, ka ir cieša saistība starp ekonomisko situāciju
konkrētajā pagastā un naturalizēties gribošajiem. Jo vairāk
cilvēkus nomāc bezdarbs, rūpes par izdzīvošanu, jo viņi ir
pasīvāki vēlmē iegūt pilsonību. Jaunieši, protams, ir aktīvāki
pilsonības ieguvē nekā vecāka gadagājuma cilvēki. Ir pagasti,
kuros vecumā virs 60 gadiem vairāk ir nepilsoņu nekā pilsoņu.
Vislielākās problēmas ar naturalizāciju un tās tempiem ir tieši
pierobežu pagastos. Kā kavējošus faktorus pilsonības ieguvei
autore min valodas nezināšanu, motivācijas trūkumu, bailes no
eksāmena, kā arī apsvērumus, kas saistīti ar ceļošanu uz NVS
valstīm. Savukārt veicinošie apstākļi ir ceļošana uz
rietumvalstīm, piederības sajūta valstij, kā arī iespēja iegūt
zemi īpašumā.
Vislielākās problēmas ar latviešu valodas apguvi ir Latgalē, lai
gan, kā rāda pētījums, turienes iedzīvotāji ir pozitīvāk
noskaņoti apgūt valsts valodu nekā dažu Kurzemes pagastu
iedzīvotāji. E.Aldermane atzina, ka pieprasījums pēc latviešu
valodas kursiem ir ļoti liels, diemžēl valstij nav pietiekami
finanšu resursu, lai to pilnībā apmierinātu.
Pētījums pārliecinoši atklāj, ka etniskās integrācijas darbs
vissvarīgākais ir tieši pašvaldībās, jo tās vistuvāk
iedzīvotājiem.
I.Brands-Kehre izstrādājusi arī pētījuma tapšanas gaitā
izkristalizējušās rekomendācijas nepilsoņu skaita samazināšanai.
Piemēram, bērniem pilsonību piešķirt automātiski, izņemot
gadījumus, kad vecāki no tās atsakās. Tā neveidotos jauna
nepilsoņu paaudze. Tāpat automātiski pilsonība būtu jāpiešķir
tiem vēsturisko minoritāšu pārstāvjiem, kas Latvijā dzīvo
paaudzēs, taču kaut kādu iemeslu dēļ nav ieguvuši
pilsonību.
Kā pastāstīja E.Aldermane, Naturalizācijas pārvalde kopā ar
Veselības ministriju ir sagatavojusi izskatīšanai grozījumus
Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka invalīdiem un
pensionāriem, kuru veselības stāvoklis neatļauj kārtot
naturalizācijas eksāmenus, pilsonība tiktu piešķirta
automātiski.
Rūta Kesnere, “LV”