Atskaitās par situāciju satiksmes drošībā

Vakar par situāciju ceļu satiksmes drošībā informēja iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Ceļu policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.

Latvijā joprojām ir ievērojams satiksmes negadījumos dzīvību zaudējušo cilvēku skaits, trešā daļa no tiem – gājēji. Operatīvie dienesti, tajā skaitā neatliekamā medicīniskā palīdzība, izjūt materiāli tehniskā nodrošinājuma trūkumu, kas liedz laikus ierasties un sniegt palīdzību autoavārijās cietušajiem. Tai pašā laikā palielinās to braucēju skaits, kas pie stūres sēdušies reibumā, auto vadījuši bez tiesībām un darījuši to agresīvā manierē. Gandrīz 50% no ceļu negadījumos bojāgājušajiem bijuši mazaizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji, velosipēdisti, bērni. Tā situāciju uz Latvijas ceļiem aizvadītajā gadā raksturo M. Gulbis un V. Puķīte.
Pērn ceļu negadījumos bojā gājuši 483, bet dažādas traumas guvuši 6 636 cilvēki. 2002. gadā šie skaitļi bijuši attiecīgi 515 un 6 320. Šā gada janvārī ceļu negadījumos bojā gājuši jau 44 cilvēki, kas ir par 21 vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Galvenie nelaimju cēloņi arī aizvadītajā gadā bijuši braukšana reibumā (15 343 gadījumi) un atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana (59 535 gadījumi). 2002. gadā šie skaitļi bijuši attiecīgi 13 523 un 97 373. Kā norāda V. Puķīte, ievērojami palielinājies to braucēju skaits, kas auto vadījuši reibumā un bez tiesībām vienlaikus. Turklāt daudziem tas bijis atkārtots šāds pārkāpums gada laikā, par ko paredzēta kriminālatbildība. Tomēr reāls cietumsods, kas varētu būt efektīvs līdzeklis šādu incidentu novēršanai, vainīgajiem netiek piemērots. Tāpat bažas rada izplatītie rupjie satiksmes noteikumu pārkāpumi saistībā ar krustojumu šķērsošanu un nekaunīgu braukšanas stilu, īpaši sastrēgumstundās galvaspilsētā, kad sevišķi grēkojot maršruta taksometru vadītāji.
Lai mazinātu minēto negāciju apjomu, nepieciešamas gan izmaiņas likumdošanā, normatīvajos aktos, gan jāturpina Ceļu policijas darba pilnveidošana, norāda A. Lukstiņš. Daļēji satiksmes drošībai par labu varētu nākt šogad paredzētā uzskaites punktu sistēmas ieviešana autovadītāju sodīšanā, kā arī audzinoša rakstura līdzekļu piemērošana. A. Lukstiņš uzsver nepieciešamību patrulēšanai ielās norīkot lielāku skaitu netrafarētu policijas mašīnu, kuru uzdevums būtu cīņa ar nedisciplinētajiem autovadītājiem. Gājēju drošības palielināšanai CSDD iesaka noteikumos paredzēt pie apģērba stiprināmo atstarotāju lietošanu ne tikai ārpus apdzīvotām vietām, bet arī pilsētās, obligātu palūkošanos gan pa labi, gan pa kreisi pirms gājēju pārejas šķērsošanas, kā arī noteikt aizliegumu šķērsot brauktuvi, ja tajā ir vairāk par divām braukšanas joslām katrā virzienā.
Pērn ceļu satiksmes negadījumos Eiropā bojā gājuši ap 50 000 cilvēku. Izskanējusi apņemšanās līdz 2010. gadam šo traģisko statistiku samazināt uz pusi. Jāatgādina, ka 90. gados izstrādātajā Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā kā optimistiskais scenārijs minēta negadījumos bojāgājušo skaita samazināšana tā, lai 2006. gadā tas nepārsniegtu 300. Pesimistiskais – paredzēja bojāgājušo skaita

saglabāšanos 1998. gada līmenī, kas bija 626.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv