Kad persona iesūdz tiesā valsti

1.februārī Latvijā darbu sākušas administratīvās tiesas, kuras izskata fizisku un juridisku personu sūdzības par valsts un pašvaldību iestāžu izdotajiem administratīvajiem lēmumiem. Par pirmo nedēļu darbu un lietu izskatīšanas kārtību “LV” stāstīja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Kaspars Berķis.Administratīvās sūdzības nav jauna parādība, tās bijušas jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz šim skatītas kā civillietas. Pagājušajā gadā tādas bija 2500.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Kaspars Berķis tiesnešu zvēresta pieņemšanas ceremonijā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Tiesnesis – aktīvs
procesa dalībnieks

Eiropas Savienības valstu prakse liecina, ka gan iedzīvotājiem, gan tieslietu sistēmai kopumā labvēlīgāka ir administratīvo sūdzību izskatīšana atsevišķās administratīvajās tiesās. Tas samazina garās rindas vispārējās jurisdikcijas tiesās, padarot lietu izskatīšanas termiņus saprātīgākus. Administratīvo sūdzību izmeklēšanas kārtība arī atšķiras no civillietām vai krimināllietām. Tā ir iedzīvotājiem draudzīgāka, ļaujot personām neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa kā līdzvērtīgām tiesāties ar valsts vai pašvaldību iestādēm, pārsūdzot to administratīvos lēmumus. To nodrošina apstāklis, ka administratīvajās lietās nav sacīkšu principa, kad tiesnesis izvērtē, kurai pusei spēcīgāki argumenti. Administratīvais tiesnesis pats piedalās lietas izmeklēšanā, vācot trūkstošus pierādījumus un noskaidrojot lietas būtību. Te gan jāpiebilst, ka daļa iedzīvotāju tiesneša lomu ir pārpratuši, maldīgi cerot, ka viņš atrisinās konfliktu ar kaimiņu vai strīdus, kas skar nekustamo īpašumu. Tiesnesis izmeklēs tās tiesiskās attiecības ar valsts vai pašvaldības iestādēm, par kurām sūdzas pieteikuma iesniedzējs. Piemēram, ja tiks konstatēts, ka kāda no pusēm nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus vai nav skaidri kādi lietas apstākļi, tiesneša pienākums būs to noskaidrot, pieprasot no lietā iesaistītajām pusēm papildu ziņas. Tās varēs prasīt arī no lietā tieši neiesaistītajām pusēm, izņemot kredītiestādes, mācītājus, advokātus. Ārstus varēs pieaicināt nepieciešamības gadījumā kā ekspertus, taču nevarēs prasīt, lai viņi izpaustu konkrētas ziņas par savu pacientu veselības stāvokli. Ārstu kā ekspertu loma būs nozīmīga, izskatot sūdzības, piemēram, par atteikumiem piešķirt invaliditāti. Tāpat tiesnesim būs tiesības pieprasīt ekspertīzi. Administratīvo sūdzību izskatīšanas kārtība paredz arī zvēresta došanas procedūru atsevišķos gadījumos. Piemēram, gadījumos, kad trūks lietisku pierādījumu, fiziskā persona varēs dot zvērestu, ka tās sniegtā informācija ir patiesa. Ir izstrādāta zvēresta forma, ar laiku Krimināllikumā būs arī norma, kas noteiks atbildību par nepatiesa zvēresta došanu.
Šobrīd rajona tiesā strādā 10 tiesneši, ir izsludināts konkurss, un K. Berķis izteica cerību, ka drīzumā to skaits varētu pieaugt līdz 20. Jautāts, vai ar šādu tiesnešu skaitu varēs nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu, K.Berķis atzina, ka pašlaik grūti prognozēt, to rādīs pirmā gada pieredze. Ņemot vērā tiesneša lielo lomu lietas izskatīšanā, ļoti svarīgi, lai amatpersona nebūtu koruptīvi ietekmējama. K.Berķis šādas bažas noraidīja, sakot, ka tikusi veikta ļoti stingra tiesnešu atlase, un nav ne mazāko šaubu par konkursu izturējušo tiesnešu godaprātu un vēlmi spriest tiešām taisnīgu tiesu. Amatu konkurss bija ļoti liels, pieteicās 80, no kuriem atlasi izgāja 15. Tajā pašā laikā K.Berķis uzsvēra nepieciešamību palielināt tiesās strādājošo algas, kā to paredz arī likums. Administratīvo tiesu tiesneši ir izgājuši ļoti nopietnu apmācību par Administratīvā procesa likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, visiem ir pieredze darbā valsts pārvaldē.

Ir jāzina,
par ko sūdzēties

Šobrīd administratīvās tiesas darbojas tikai Rīgā, taču ar laiku tās varētu sākt darbu visā Latvijā. Te nozīmīga būs pirmā gada darba pieredze, kad varēs spriest, cik liels ir pieprasījums reģionos. Taču jau tagad ir daudz sūdzību no rajoniem par pašvaldību administratīvajiem lēmumiem. Ja abas lietā iesaistītās puses piekrīt, tad iespējams rakstveida process, lai cilvēkiem nebūtu jāmēro ceļš uz Rīgu. Taču tas iespējams tikai gadījumos, kad nav vajadzības pieaicināt lieciniekus.
Kā būtisku problēmu K.Berķis minēja pašvaldību darbinieku vēl nepietiekamās zināšanas par Administratīvo procesu, līdz ar to tiek pieņemti apstrīdami administratīvie akti. Taču paši pašvaldību darbinieki par to ļoti aktīvi interesējas, un tiesneši ir ar mieru dalīties savās zināšanās par Administratīvā procesa likumu.
No 2. līdz 16.februārim administratīvajā rajona tiesā pieņemti 153 pieteikumi, no tiem 42 no Latvijas reģioniem. Visvairāk sūdzību ir par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem (nodokļu uzrēķiniem) – 38, par pašvaldību, arī Rīgas domes lēmumiem – 15, policijas uzliktajiem administratīvajiem sodiem – 17. Tiesa ierosinājusi 61 lietu, 17 pieteikumi atteikti, bet 31sūdzība atstāta bez virzības. Atteiktas tās lietas, kas neattiecas uz publisko tiesību jomu, kā arī sūdzības, kuras jau skatītas tiesās un par kurām ir lēmumi. Lai sūdzību izskatītu, tās iesniedzējam jāzina, ko viņš vēlas pārsūdzēt, – administratīvo aktu, tiesiskās attiecības, kuru rezultātā personai ir radies kāds kaitējums. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki uzraksta sūdzību, izklāstot situāciju, ar kuru tie nemierā, taču tieši nenorādot lēmumu vai tiesību aktus, ko pārsūdz. Šādas sūdzības bieži tiek atstātas bez virzības. Administratīvo lēmumu tiesā pārsūdzēt var mēneša laikā no tā spēkā stāšanās brīža, to pievienojot sūdzībai. K.Berķis prognozēja, ka sūdzības varētu izskatīt mēneša laikā. Pirmās tiesas sēdes varētu notikt jau martā.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv