Kandidātvalstu uzņēmumi atpaliek

Darbaspēka ražīgums (tūkstoši eiro uz personu gada laikā)

Avots: “Eurostat”

Latvijā mazāk
mikrouzņēmumu

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm Latvijā vairāk nekā citās valstīs darbojas mazie, nevis mikrouzņēmumi, liecina ES Statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija. Saskaņā ar 2003. gadā Komisijā izstrādātajām rekomendācijām, mikrouzņēmumi ir uzņēmumi, kuros strādā mazāk nekā 10 strādājošo un kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā 2 miljoni eiro, savukārt mazajos uzņēmumos strādā mazāk nekā 50 strādājošo un gada apgrozījums ir līdz 10 miljoniem eiro. Saskaņā ar definīciju par vidējiem uzņēmumiem tiek saukti tādi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku un gadā tiek apgrozīts vairāk nekā 43 miljoni eiro.
No kopējā uzņēmumu skaita Latvijā 76,9% ir tādi, kuros nodarbināts mazāk nekā 10 strādājošo. Savukārt mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā mikrouzņēmumi veido attiecīgi 81,5% un 78,5% no kopējā uzņēmumu skaita. Pēc “Eurostat” informācijas, tikai Ungārijā mikrouzņēmumu ir mazāk nekā Latvijā – 51%. Ņemot vērā mazāku mikrouzņēmumu proporciju, relatīvi lielāku daļu no kopējās uzņēmumu struktūras Latvijā veido mazie uzņēmumi. Arī Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir līdzīgs. Kā līdz šim norādījuši ekonomisti, lai arī mikrouzņēmumu darbība valstī ir svarīga un vitāli nepieciešama, tomēr lielāki uzņēmumi parasti retāk izvairās no nodokļu nomaksas un ir stabilāki. Tomēr jāatzīmē, ka ES valstīs mikrouzņēmumi vidēji veido pat 90% no kopējā uzņēmumu skaita.

Zema uzņēmējdarbības
aktivitāte

Līdz šim nereti ticis norādīts, ka Latvijā ir ārkārtīgi zema uzņēmējdarbības aktivitāte, proti, salīdzinoši maz reģistrētu uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. Uz šo aspektu intervijā ar “Latvijas Vēstnesi” norādījis Ekonomikas ministrijas Tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks, Komercdarbības attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Buhārins (skat. “Eiropas Vēstis” 4.07.2003. – red.). “Eurostat” sniegtie dati apliecina, ka Latvijā tiešām uzņēmējdarbības aktivitāte ir zema – 15 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. Īpaši maz tas ir salīdzinājumā ar to vidējo skaitu ES – 36 uzņēmumi, tomēr jāatzīmē, ka maz un pat vēl mazāk nekā Latvijai to ir arī dažas citās kandidātvalstīs. Piemēram, Slovākijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vien 7 uzņēmumi, Ungārijā – 6. Rezultāti Lietuvā un Igaunijā ir līdzīgi kā Latvijā. Kandidātvalstu vidū tikai Slovēnija, Polija un Čehija izceļas ar īpaši augstiem rādītājiem (attiecīgi 36, 37 un 72 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem).
Lai arī, no vienas puses, salīdzinoši mazs reģistrēto uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir negatīva iezīme, tomēr, no otras, tas liecina par milzīgu uzņēmējdarbības izaugsmes potenciālu tuvākajiem gadiem. Protams, vispirms uzņēmējdarbības aktivitāte atkarīga no pašiem iedzīvotājiem, tomēr lielā mērā šos procesus var ietekmēt arī valsts, sekmējot tādu likumdošanas un nodokļu atlaižu ieviešanu, kas stimulētu valsts iedzīvotājus sākt savu biznesu. Arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mazo un vidējo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Alus darītāju savienības prezidents Jānis Dūklavs intervijā “Latvijas Vēstnesim” (skat. “Eiropas Vēstis” 4.07.2003. – red.) norādījis, ka svarīgākais aspekts uzņēmējdarbības veicināšanai ir labvēlīgas vides radīšana, kā arī izpratne par to, ka mazajiem uzņēmējiem nav tādu pašu iespēju kā lielajiem. Līdzšinējie valdības pārstāvju izteikumi liecina, ka uz jauniem nodokļu atvieglojumiem uzņēmējiem nav ko cerēt. Piemēram, nu jau bijušais ekonomikas ministrs Juris Lujāns preses konferencē 21.janvārī norādīja, ka, viņaprāt, fiskālās politikas stimuls nereti tiek pārspīlēts, turklāt Latvijā salīdzinājumā ar ES valstīm ir zemi nodokļi.

Kandidātvalstīs
daudz zemāks darbinieku ražīgums

Vēl būtiska nozīme ekonomikā ir darbaspēka ražīgumam, kas izskaidro, cik vidēji saražo viens nodarbinātais gada laikā. “Eurostat” publiskotie dati apliecina, ka nodarbināto produktivitāte kandidātvalstīs salīdzinājumā ar ES valstīm ir daudz zemāka. Vidēji pašreizējās ES valstīs viens nodarbinātais gada laikā saražo produkciju par vairāk nekā 50 tūkstošiem eiro. Kandidātvalstu vidū visaugstākais tas ir Kiprā, kur viena darbinieka ražīgums gadā ir 25 tūkstoši eiro. Šeit gan jāatceras, ka Kiprā ļoti lielu ekonomikas daļu veido ienākumi no tūrisma.
Viens no augstākajiem rādītājiem kandidātvalstu vidū ir arī Latvijai. Pie mums vidēji ik nodarbinātais gada laikā saražo produkciju par 10,6 tūkstošiem eiro. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā produktivitāte ir zemāka – attiecīgi 5,5 un 8 tūkstoši eiro gada laikā.
Pētījums atklāj arī kādu kopīgu tendenci gan ES, gan kandidātvalstīs: vidēji lielajos uzņēmumos nodarbinātie strādā produktīvāk. Tiesa, ES lielajos uzņēmumos nodarbināto produktivitāte ir sešas reizes augstāka nekā Latvijas un citu kandidātvalstu lielajos uzņēmumos. Tajā pašā laikā “Eurostat” norāda: lai arī kandidātvalstu darbinieku ražīgums ir zemāks, uzņēmēja izmaksas par vienu darbinieku topošajās dalībvalstīs ir krietni mazākas.

Lielie uzņēmumi biežāk
izglīto darbiniekus

Salīdzinājumā ar mazajiem uzņēmumiem lielie uzņēmumi gan ES, gan kandidātvalstīs vairāk izglīto savus darbiniekus. Te jāatzīmē, ka nav būtisku atšķirību starp ES un kandidātvalstīm. Piemēram, Latvijā no mazajos uzņēmumos nodarbinātajiem tikai 53% darbinieku bija iespēja paaugstināt kvalifikāciju, atjaunot profesionālās zināšanas utt., kamēr šādas priekšrocības baudīja ievērojami vairāk (91%) lielajos uzņēmumos nodarbināto. ES valstīs situācija ir līdzīga kā kandidātvalstīs. 62% mazo uzņēmumu un 96% lielo uzņēmumu darbinieku tikusi dota iespēja piedalīties kursos.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv