Visu Eiropas valstu sadarbības vārdā

No 16. līdz 18.februārim notiek Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Maltas Republikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Maltas prezidents Gvido de Marko, dodotie uz oficiālajām vakariņām Foto no Maltas informācijas departamenta

Otrdiena, 17.februāris, valstsvizītes otrā diena, Maltā bija ļoti saulaina – atšķirībā no lietainās, mākoņainās, drēgnās pirmdienas. Par valstsvizīti Valletā un apkārtējās nelielajās pilsētiņās liecina Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi. Latvijas prezidentes valstsvizīti plaši atspoguļo Maltas laikraksti, televīzija un radio. Valsts lielākais angļu valodas laikraksts “The Times” otrdienas numurā uzsvēris Latvijas Valsts prezidentes vārdus, ka Latvijas, tāpat kā Maltas, ekonomikā ļoti nozīmīgas ir ostas, kam var būt ļoti būtiska nozīme arī Latvijas un Maltas sadarbībā. Īpaši tāpēc, ka Latvija un Malta atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgās pozīcijās – ES pretējās malās – un varētu savos kontaktos saistīt ES ziemeļaustrumus ar dienvidu reģioniem. “The Times” arī uzsver Latvijas prezidentes vārdus par dziļo iespaidu, ko uz viņu atstājusi Maltas senā vēsture un kultūra, – tas varētu būt īpašs sadarbības vektors nākotnē.
Šādas stratēģijas perspektīvu apliecina arī Latvijas kultūras ministres Ingunas Rībenas piedalīšanās mūsu valsts oficiālajā delegācijā.
Laikraksta “The Times” pirmdienas numurā ievietots plašs Latvijas goda konsula Maltā Marka Antonija Sammuta komentārs par trešdien paredzēto diskusiju par mazo valstu lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā – diskusija notiks Maltas universitātē, un tajā piedalīsies abu valstu prezidenti. Šī diskusija būs specifisks valstsvizītes noslēguma akcents. M.A.Sammuts uzsver, ka diskusijas tematu ierosinājusi Latvijas puse, taču šī problēma – mazo valstu loma paplašinātajā Eiropas Savienībā – ir ļoti aktuāla arī Maltai.
“Pēc referenduma retorikas mums tagad ir laiks sākt raudzīties, kādus lomus varam rast no dalības Eiropas Savienībā,” raksta Latvijas goda konsuls Maltā, atsaucoties uz latviešu dziļo pārliecību par ES piedāvātajām iespējām. Marks Antonijs Sammuts analizē arī Maltas nākotni Eiropas Savienībā – tieši Latvijas pieredzes kontekstā, atsaucoties uz faktu, ka abās valstīs bija relatīvi liels eiroskeptiķu īpatsvars – lielākais no visām desmit Eiropas Savienības kandidātvalstīm.
Goda konsuls atzīmējis arī latviešu strādīgumu un disciplinētību – atšķirībā no maltiešu dienvidnieciskā temperamenta. M.A.Sammuts uzsvēris arī V.Vīķes-Freibergas augsto intelektuālo prestižu.
“Viņa tiek uzskatīta par Vāclava Havela morālo sekotāju, kas pauž Austrumeiropas postkomunistisko valstu viedokli pasaulei,” teikts laikraksta komentārā. Laikraksts arī uzsvēris, ka Vaira Vīķe-Freiberga ir vienīgā sieviete prezidente Austrumeiropas postkomunistiskajās valstīs.
Atgādinot, ka arī Maltas prezidents Gvido de Marko nāk no akadēmiskajām aprindām, ”The Times” trešdienas diskusijai paredz tiešām “neaizmirstamu spraigumu”.
Vakar, 17.februārī, valstsvizītes otro dienu ievadīja Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Maltas parlamenta opozīcijas līderi Alfrēdu Santu.
Pēc tikšanās ar opozīcijas līderi Alfrēdu Santu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda iespaidu, ka opozīcijā esošā leiboristu partija, kas kopš 90.gadu sākuma iestājusies pret Maltas dalību Eiropas Savienībā, ir samierinājusies ar zaudējumu Eiropas Savienības referendumā un sākusi saprast jaunās iespējas, ko Maltai pavērs Eiropas Savienības dalībvalsts statuss.
Pēc tam Latvijas Valsts prezidente pēc valstsvizīšu tradīcijas Maltā prezidenta Gvido de Marko pavadībā iestādīja kociņu Maltas prezidenta rezidences dārzā, kura aizsākumi meklējami 1620.gadā. Latvijas prezidente iestādīja cipresi netālu no kociņa, kuru pils dārzā pērnā gada oktobra valstsvizītes laikā iestādījis Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. “Lai šis koks aug varens un zaļo,” teica V.Vīķe-Freiberga.
Vakar priekšpusdienā Latvijas Valsts prezidente tikās ar Maltas premjerministru Edvardu Adami. Tikšanās laikā ar Maltas premjerministru Edvardu Adami abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Maltas interesēs ir ekonomiskās sadarbības padziļināšana. Šajā jomā jau tiek gatavots investīciju veicināšanas un aizsardzības līgums. Abas puses pauda cerību, ka šis līgums būs labs stimuls abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai un paplašināšanai.
Sarunā izskanēja viedoklis par ostu un tranzīta biznesu kā ļoti perspektīvu sadarbības veidu abām valstīm. Apspriežot ES nākotni pēc organizācijas paplašināšanās, Latvijas prezidente un Maltas premjerministrs konstatēja, ka abām pusēm nav būtisku viedokļu atšķirību. Abas puses bija vienisprātis par mazo valstu īpašo lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā. Maltas premjerministrs arī teica, ka Malta beidzot ir apzinājusies, ko tiešām nozīmē dalība ES. Pēc Maltas premjerministra vārdiem, tagad līdz 1.maijam ir jāpaspēj izdarīt vēl visu nepieciešamo, lai valsts dalība Eiropas Savienībā būtu jo izdevīgāka, un mazo salu valsts to arī dara dažādos līmeņos.
Valsts prezidente arī pastāstīja, ka Maltas puse lūgusi Latvijas atbalstu Eiropas un Vidusjūras sadarbības fonda izveidošanā. Pagaidām vēl nav izlemts, kurā valstī darbosies šis fonds.

Maltas premjerministrs Edvards Adami ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu; Valsts prezidente pēc cipreses iestādīšanas Maltas prezidenta rezidences dārzā Foto no Maltas informācijas departamenta

“Latvija vēl nav pieņēmusi savu lēmumu, mēs to apsveram,” teica Valsts prezidente.
Pēc sarunas ar Maltas vadības vadītāju V.Vīķe-Freiberga apmeklēja Maltas brīvostu, kur augsto viešņu sagaidīja brīvostas priekšsēdētājs M. Patelli. Vispirms brīvostas biroja ēkā notika ostas prezentācija. Augstie viesi no skatu laukuma apskatīja brīvostas teritoriju. Pēc tam Valsts prezidente, Imants Freiberga kungs un Latvijas delegācija ar automašīnām devās īsā ekskursijā pa brīvostas teritoriju.
Tiekoties ar Latvijas žurnālistiem pēc Maltas brīvostas apmeklējuma, Valsts prezidente pauda pārliecību, ka relatīvi lielais attālums starp mūsu valstīm nav šķērslis veiksmīgai sadarbībai. Kā piemēru prezidente minēja faktu, ka Maltas brīvostai ir rosīga sadarbība ar Austrāliju un ar gandrīz visiem planētas tālākajiem punktiem. “Mums jādomā, kas ir konceptuāli vienojošs,” teica prezidente. “Tas ir koncepts par brīvostu un brīvostas piedāvātajiem tranzīta pakalpojumiem. Maltas brīvostas sekmes ir vērtīga pieredze, ko vajag analizēt Latvijas brīvostā, lai gūtu konkrētu labumu Latvijas ekonomikai.”
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai arī Latvija varētu piedāvāt savu karogu citu zemju kuģiem, Valsts prezidente atbildēja: “Kopš stāšanās amatā esmu interesējusies, kāpēc 45 no Latvijas kuģniecības agrākajiem kuģiem tagad kuģo zem Maltas karoga. Tas ir jautājums par agrāko valdību lēmumiem – kā Latvijā bija jāveido kuģu reģistrs. Manuprāt, ir pielaistas kļūdas agrāko laiku lēmumos.
Latvijai bija iespēja piesaistīt mūsu valstij vairākus kuģus, bet šīs iespējas ir palaistas garām. Bet ir lietas, ko varam izdarīt vēl šodien, lai vairāk kuģu dabūtu atpakaļ zem Latvijas karoga.”
Vakar Vaira Vīķe-Freiberga sniedza arī interviju laikrakstam “Malta Business Weekly”.
Dienas vidū notika pusdienas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam, ko bija sarīkojuši Maltas premjerministrs un Mērija Adami kundze. Pusdienās Vaira Vīķe-Freiberga un Edvards Adami teica runas. Latvijas Valsts prezidente savā runā uzsvēra jaunās iespējas, kas pavērsies Latvijas un Maltas divpusējo attiecību attīstībai pēc 1.maija, kad tās būs kļuvušas par pilntiesīgām ES dalībvalstīm.
Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente Maltas Tirdzniecības kamerā tikās ar Maltas un Latvijas uzņēmējiem. Augstos viesus sagaidīja Maltas Tirdzniecības kameras prezidents Luiss Apaps Boloņja. Latvijas Valsts prezidente teica uzrunu Latvijas un Maltas uzņēmējiem.
No Latvijas puses runāja arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Juris Kanels.
Latvijas un Maltas uzņēmēji dzīvā domu apmaiņā, mainoties jautājumiem un atbildēm, apsprieda mūsu valstu ekonomiskās sadarbības potences.

Vakar Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freiberga kungs apmeklēja arī Sv. Jāņa katedrāli.
Pēc tam Valsts prezidente piedalījās Latvijas Republikas Goda konsulāta oficiālajā atklāšanā. Mūsu valsts vadītāju pie konsulāta ēkas sagaidīja goda konsuls Marks Antonijs Sammuts. Valsts prezidente noņēma pārklāju no Goda konsulāta oficiālās plāksnes.
Valsts vizītes otro dienu noslēdza Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkota pieņemšana par godu Maltas Republikas prezidentam un Violetai de Marko kundzei. Valsts prezidente teica uzrunu, kam sekoja stīgu kvarteta “Difference” koncerts. Skanēja Haidna, Mocarta, Bēthovena un Šūmaņa kompozīcijas.

•

Latvijas uzņēmēju delegācija vakar darba grupā “Tūrisma un viesmīlības industrija” iepazinās ar Maltas Tūrisma pārvaldes darbību un diskutēja par investīciju piesaistīšanas metodēm. Maltas tūrisma industrijas attīstība īpašu Latvijas uzņēmēju interesi izraisījusi ar savu konceptuālo pavērsienu – mainot Maltas tēlu no eksotiskas atpūtas zemes ar siltu jūru un saulainiem kūrortiem uz senas vēstures un unikālas kultūras zemi.
Latvijas uzņēmēji vakar apmeklēja arī Svētā Jāņa katedrāli un citus unikālus Maltas tūrisma objektus.
Viena no dziļi katoliskās Maltas savdabīgākajām iezīmēm ir ļoti daudzās baznīcas. Maltieši pat joko, ka katru dienu var iet pielūgt Dievu citā baznīcā – pietiks visam gadam, un tad vēl kāda baznīca paliks neapmeklēta.

•

Valsts prezidentes ekonomikas jautājumu padomniece Madara Krūmiņa sarunā ar žurnālistiem atzina, ka Latvijas un Maltas ekonomiskās sadarbības apjoms līdz šim bijis neliels, taču abām valstīm ir uzkrāta vērtīga pieredze, kas būs īpaši nozīmīga pēc 1.maija, kad Latvijai un Maltai jau kā pilntiesīgām ES dalībvalstīm pavērsies daudz plašākas sadarbības iespējas.
Valsts prezidentes padomniece uzsvēra tūrisma īpašo nozīmi Maltas ekonomikā, ko nosaka valsts nelielā teritorija un unikālā kultūra. Maltā tūristi var aplūkot celtnes, kas vecākas par Ēģiptes faraonu piramīdām. Unikālā kultūra ir viens no Maltas tūrisma industrijas veiksmīgās attīstības stūrakmeņiem, tādēļ arī tik loģiska un nozīmīga ir Latvijas kultūras ministres piedalīšanās šajā valstsvizītē.

Lappusi sagatavojis Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša”   speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Maltā