Maltas un Latvijas biznesa pārstāvju sanāksmē Maltas tirdzniecības palātā Valletā 2004.gada 17.februārī

Apap-Boloņas kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Es pateicos jums, ka atnācāt uz šo Maltas un Latvijas biznesa pārstāvju tikšanos, un es priecājos, ka tik daudzi no jums vēlas vairāk uzzināt par Latvijas kā ekonomiskās sadarbības partneres daudzsološajām iespējām.
Es vēlos pateikties Maltas Tirdzniecības palātai par šīsdienas pasākuma organizēšanu. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās būs lieliska izdevība, lai Latvijas un Maltas uzņēmēji izveidotu partnerattiecības un radītu pamatu ciešākai ekonomiskai sadarbībai starp abām mūsu valstīm.
Pēc nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem 1. maijā Malta un Latvija kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tuvojoties šim datumam, mēs sagaidām, ka radīsies jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai un paplašinātajā Eiropas Savienībā pieaugs tirdzniecība starp Maltu un Latviju. Man ir stingra pārliecība, ka iestāšanās Eiropas Savienībā pozitīvi ietekmēs abu valstu ekonomisko izaugsmi un sekmēs pat vēl stabilākas un pievilcīgākas biznesa vides izveidošanu Eiropā.
Kaut gan Latvija un Malta atrodas dažādos Eiropas reģionos un katra valsts – gluži dabiski – galveno uzmanību pievērš tam, lai paplašinātu savus eksporta tirgus tuvākajās kaimiņvalstīs, ir pārliecinoši iemesli, lai izpētītu jaunas iespējas ekonomiskai sadarbībai starp mūsu abām valstīm.
Kad mūsu valstis būs spērušas vēsturiski nozīmīgo soli un iestājušās Eiropas Savienībā, tās abas atradīsies kopīgā ekonomiskajā telpā. Šai attīstībai būs ilglaicīga un pozitīva ietekme uz divpusējām tirdzniecības attiecībām starp Latviju un Maltu, kā arī uz mūsu tirdzniecības attiecībām ar pārējām pasaules valstīm. Cerams, ka Eiropas Savienības paplašināšanas rezultātā būs ne vien lielāks tās dalībvalstu skaits, bet palielināsies arī Eiropas Savienības ekonomiskā varenība.
Dāmas un kungi! Pašreizējā statistiskā informācija par tirdzniecību un investīcijām starp mūsu valstīm nesatur ievērojamus rādītājus, bet liecina par iespējām tālākai sadarbībai, kas ir jāpaplašina. Par Latvijas ieinteresētību padziļināt ekonomisko sadarbību ar Maltu lielā mērā liecina mūsu uzņēmēju delegācijas sastāvs, kurā pārstāvēti uzņēmumi no tādiem sektoriem kā ostas un loģistika, kuģubūve, tūrisms, finanšu un juridiskie pakalpojumi, atkritumu pārstrāde u.c. Mūsu uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti strādāt pie kopīgiem projektiem un veidot jaunas partnerattiecības ar Maltas uzņēmumiem.
Mēs šodien apmeklējām Maltas brīvostas termināli, kas sekmīgi izmanto priekšrocības, ko dod Maltas stratēģiskais novietojums uz galvenajiem tirdzniecības ceļiem Vidusjūrā starp Gibraltāru un Suecas kanālu. Maltas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis var sniegt daudz interesantu sadarbības iespēju Latvijas un Maltas uzņēmējiem. Latvijas trim lielākajām neaizsalstošajām ostām arī ir izdevīgs novietojums Baltijas jūras austrumu krastā, un Latvijai, neraugoties uz to, ka tā ir maza valsts, ir ievērojama tirdzniecības flote un labi iesakņojušās kuģošanas tradīcijas.
Tūrisma industrijas attīstībai arī ir lielas izredzes abās mūsu valstīs, un es nebūtu pārsteigta, ja, pateicoties šodienas sanāksmei, izveidotos jaunas Maltas un Latvijas partnerattiecības šajā jomā.
Dāmas un kungi! Es vēlos atzīmēt, ka Latvijas valdība aktīvi izstrādā programmas, lai sekmētu Latvijas galveno ekonomisko sektoru attīstību un vēl vairāk uzlabotu jau labvēlīgo investīciju klimatu mūsu valstī. Iepriekšējā desmitgadē veikto reformu rezultātā ir notikusi sekmīga privātā sektora nostiprināšanās un ir radīti labvēlīgi apstākļi, lai nodrošinātu Latvijas makroekonomikas nepārtrauktu un stabilu attīstību.
Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un modernajai infrastruktūrai, visvairāk ārvalstu investoru ir Rīgā, kas ir atbalsta punkts, no kurienes tie izvērš savu darbību citur Latvijā, kā arī Krievijas un Eiropas Savienības tirgos – un tur ir iespējams atrast 600 miljonus patērētāju. Rīga ir arī ļoti skaista pilsēta, un es aicinu jūs to iepazīt.
Latvijai jau ir vieni no visstraujāk augošajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem Eiropā. Laikā no 1996. līdz 2002.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija vidēji 5,8 procenti gadā, un pagājušajā gadā tas palielinājās par 7,5 procentiem. Latvijas ekonomiskās izaugsmes temps ir aptuveni divreiz lielāks nekā Eiropas Savienībā, un tuvākajā nākotnē Latvija cer saglabāt šo nepārtraukto un ātro izaugsmes tempu.
Latvijas pozitīvos ekonomiskās izaugsmes rādītājus palīdz saglabāt tās nacionālās valūtas – lata – stabilitāte, kas no jauna tika ieviests pirms desmit gadiem, kā arī zemais ikgadējais inflācijas pieauguma temps, kas pēdējos trijos gados nekad nav pārsniedzis trīs procentus. To apliecina nepārtrauktā un pieaugošā ārvalstu investoru uzticēšanās Latvijas politikai un nākotnes izredzēm.
Dāmas un kungi! Minot šos faktus, es vēlējos pievērst jūsu uzmanību Latvijas lielajām iespējām kā daudzsološai, stabilai un uzticamai Maltas biznesa partnerei. Es ceru, ka šodienas biznesa pārstāvju tikšanās sekmēs jaunu un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību izveidošanos starp mūsu abu valstu uzņēmējiem un ka to atcerēsies kā ievērojamu sasniegumu. Es novēlu jums visiem veiksmi.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas