• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Maltas premjerministra Edvarda Feneha Adami rīkotajās pusdienās Valletā 2004.gada 17.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2004., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84490

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Maltas prezidenta Gvido de Marko rīkotajās oficiālajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentei Valletā 16. februārī

Vēl šajā numurā

18.02.2004., Nr. 26

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Maltas premjerministra Edvarda Feneha Adami rīkotajās pusdienās Valletā 2004.gada 17.februārī

Premjerministra kungs! Vispirms es vēlos pateikties jums savā un sava dzīvesbiedra profesora Imanta Freiberga vārdā un arī visas Latvijas delegācijas vārdā par ļoti sirsnīgo sagaidīšanu un uzņemšanu Maltā. Mums ir patiess prieks būt šeit, šajā brīnišķīgajā valstī Vidusjūras centrā, ko tās iedzīvotāji tik poētiski sauc “šī jauka zeme” (“Din l-art helwa” [din l art helva] ir Maltas himnas pirmā rinda, ko sacerējis maltiešu dzejnieks Duns Karms).
Jūras ceļiem un kuģniecībai ir bijusi ļoti nozīmīga loma gan Latvijas, gan Maltas vēsturē. Maltas stratēģiski izdevīgais novietojums Vidusjūras pašā vidū, Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums tirdzniecības ceļu krustpunktā Baltijas jūrā ir gadsimtiem ilgi vilinājis ārvalstu lielvaras, kas vēlējušās iekarot šīs abas mazās teritorijas.
20.gadsimtā mūsu valstis beidzot ieguva neatkarību, kaut gan ceļš uz brīvību mums bija atšķirīgs. Tagad Latvija un Malta var pilnībā baudīt priekšrocības, ko sniedz to izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, to ostas un uzkrātās jūrniecības tradīcijas. Es domāju, ka šī līdzīgā situācija ir labs pamats, lai starp mūsu valstīm izveidotos ciešākas saites.
Katru, kas ierodas Maltā, pārsteidz šīs mazās salas lielā kultūras bagātība, kas iemiesota dažādos arhitektūras pieminekļos, kuri saglabājušies no patiesi “ aizvēsturiskiem laikiem” pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Maltas senie tempļi (Hypogenum, kas celts 2500.g.p.m.ē., megalīta tempļi), kā arī galvaspilsētā Valletā, kur katrs akmens vēsta par vēsturi, ir iekļauts starptautiski atzītajā pasaules kultūras mantojumā. Ar katru gadu arvien vairāk cilvēku no Latvijas ierodas Maltā, lai vairāk uzzinātu par šīs brīnišķīgās Vidusjūras salas kultūras un vēstures vērtībām. Es ceru, ka drīz arī Latviju apmeklēs arvien vairāk cilvēku no Maltas. Maltas tūristi varēs iepazīt valsti un kultūru, kas arī apbur un valdzina. Rīgas vēsturiskais centrs ar šaurajām viduslaiku bruģētajām ielām un unikālie jūgendstila arhitektūras pieminekļi ir iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojumā. Latvija ir arī viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas vēl var lepoties ar nesabojātiem dabiskiem mežiem un pludmalēm.
Esmu dzirdējusi, ka maltiešiem patīk dziedāt un ka viņiem ir bagātas un interesantas mutvārdu folkloras tradīcijas. Tā ir vēl viena lieta, kas vieno mūs, jo mums, latviešiem, patīk sevi saukt par dziedātāju tautu. Mēs ļoti lepojamies ar savām folkloras tradīcijām, sevišķi ar mūsu tautasdziesmām. Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas sapulcē simtiem tūkstošiem cilvēku, ir atzīti par unikālu nemateriālās kultūras vērtību. Neviena tauta nav maza, vadoties no tās vēstures un kultūras bagātības. Daloties šajā bagātībā, tā nesamazinās, bet gan palielinās.

Premjerministra kungs! Šā gada 1.maijā Latvija un Malta kļūs par vienlīdzīgām partnerēm Eiropas Savienībā. Tas abām valstīm būs ļoti nozīmīgs un svinīgs notikums, kas sasniegts pēc grūta darba, gatavojoties uzņemšanai ES. Tas arī iezīmēs jauna posma sākumu mūsu valstu attiecībās. Radīsies jaunas iespējas nostiprināt divpusējās attiecības starp Latviju un Maltu ekonomikā, kultūrā un citās jomās, kā arī plašākā mērogā, sevišķi attiecībā uz Eiropas Savienības mazāko dalībvalstu kopējām interesēm.
Tagad es vēlos uzsaukt tostu par Maltas un Latvijas labklājību, par draudzības nostiprināšanos starp mūsu valstīm un par sekmīgu turpmāko sadarbību. Es novēlu veselību un laimi premjerministram Edvardam Feneham Adami un viņa dzīvesbiedrei. Es novēlu veselību un laimi viesmīlīgajai Maltas tautai.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!