Maltas prezidenta Gvido de Marko rīkotajās oficiālajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentei Valletā 16. februārī

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā de Marko kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks uzturēties valsts vizītē jūsu skaistajā zemē, kas mūs sagaidījusi ar silto viesmīlību, kas tik raksturīga Maltas iedzīvotājiem.
Man ir īpašs gandarījums, ka šī pirmā Latvijas valsts prezidenta vizīte Maltā notiek mūsu valstīm tik nozīmīga notikuma priekšvakarā. Šā gada 1.maijā Malta un Latvija kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdzās un plecu pie pleca ir noiets garš un grūts ceļš līdz šim nozīmīgajam notikumam. Pagājušā gada martā Latvija ar vislielāko uzmanību sekoja līdzi notikumiem uz šīs salas, kad Maltas tauta pirmā no visām jaunajām dalībvalstīm pateica izšķirošo “jā” Eiropas Savienībai. Tajā brīdī mēs jutāmies Maltai tik tuvi kā vēl nekad. Jūsu balsojums rādīja labu priekšzīmi, kurai tad sekoja citas valstis! Pēc sešiem mēnešiem, pērnā gada septembrī, Latvija noslēdza referendumu virkni ar pārliecinošu savas tautas gribas apliecinājumu. Bija pabeigts tautas nobalsošanas ceļš no Maltas līdz Latvijai.
Šajā kopējā ceļā uz Eiropas Savienību Maltas un Latvijas iedzīvotāji viens otru labāk iepazinuši, dalījušies pieredzē un vajadzības brīdī arī savstarpēji atbalstījuši viens otra centienus. Tad, kad mūsu valstis pievienosies Eiropas Savienības mazo valstu virknei, mums būs jāsadarbojas vēl ciešāk, lai īstenotu kopīgus mērķus un aizsargātu kopīgas intereses. Mums būs vajadzīgs skaidrs redzējums, kāda ir mazu valstu loma jaunajā paplašinātajā Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā. Un mums būs jāatgādina citām, ka ne jau teritorijas lielums vai iedzīvotāju skaits ir svarīgākais, bet drīzāk gan kvalitatīvs ieguldījums kopējam labumam.
Augsti godātais prezidenta kungs! Malta ir pazīstama kā valsts, kuras aktivitātes bijušas vērstas uz drošības, stabilitātes un konstruktīvas sadarbības veicināšanu Vidusjūras reģionā un pasaulē. Maltas stratēģiskā vieta Vidusjūras centrā, kā arī tās patiesā un aktīvā ieinteresētība reģiona labklājībā, ieguldījums, ko tā sniedz Barselonas procesa ietvaros un citos forumos, padara jūsu valsts lomu šajā reģionā par ļoti nozīmīgu. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Malta stiprinās Eiropas dienvidu dimensiju un Maltas iespējas Vidusjūras reģiona stabilitātes un labklājības veicināšanā tikai pieaugs.
Latvija savukārt ieņem stratēģisku vietu Baltijas jūras krastos. Mana valsts liek lielu uzsvaru uz arvien ciešāku sadarbību starp desmit Baltijas jūras reģiona valstīm. Baltijas jūras reģions ir kļuvis par vienu no daudzsološākajiem un dinamiskākajiem reģioniem šajā kontinentā. Esmu pārliecināta, ka Latvijas un tās kaimiņvalstu iestāšanās Eiropas Savienībā sniegs lielu devumu Eiropas Ziemeļu dimensijai. Gluži tāpat kā Malta strādā pie tā, lai veicinātu labklājību un stabilitāti Vidusjūrā, arī Latvija vēlas, lai jaunās un paplašinātās ES kaimiņvalstis būtu bagātas, stabilas un demokrātiskas. Latvija saviem austrumu kaimiņiem labprāt nodotu tālāk uzkrāto pieredzi demokratizācijas un ekonomiskās izaugsmes jomā.
Latvija šogad īstenos vēl vienu svarīgu ārpolitikas mērķi, kļūstot par NATO dalībvalsti. Šis vēsturiskais notikums iezīmēs svarīgu robežšķirtni Latvijas valstiskās neatkarības un drošības garantēšanā. Kā NATO dalībvalsts Latvija uzņemsies jaunus pienākumus un atbildību – ne tikai par savas tautas labklājību, bet arī lielākas, starptautiskas kopienas labā. Latvijai būs jāgādā par mieru un stabilitāti arī tādos pasaules punktos, kas nav tās valsts robežas tuvumā. Esmu pārliecināta, ka Latvija ir gatava šiem jaunajiem pienākumiem, ko tā jau pierādījusi, aktīvi piedaloties starptautiskajās miera uzturēšanas misijās Bosnijā, Kosovā, Afganistānā un Irākā.
Augsti godātais prezidenta kungs! Lai arī Latvija un Malta ģeogrāfiski atrodas tālu viena no otras dažādās Eiropas malās, mēs varam atrast daudz lietu, kas mūs vieno. Mūs vieno kopējas, visaptverošas vērtības un ideāli, kā arī rūpes par labklājību un drošību Eiropā un pasaulē.
Malta kā maza valsts, kas ilgu laiku pavadījusi svešu varu pakļautībā, spēj īpaši labi izprast Baltijas valstu cīņu par savu neatkarību. Maltas un Latvijas divpusējās attiecības sākās 1991.gada 26.augustā, kad Malta kļuva par vienu no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atgūšanu. Līdz ar oficiālo diplomātisko attiecību nodibināšanu starp mūsu valstīm 1992. gada 1. janvārī Latvija un Malta bauda labas un draudzīgas attiecības. Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Maltas kā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu attiecības turpmākajos gados kļūs vēl tuvākas. Kā divām mazām Eiropas tautām, kas cieši saistītas ar jūru, mums ir kopēja dzīves uztvere, kopējas interešu jomas un savstarpēja izpratne. Tas veido drošu pamatu tālākai sadarbībai.
Maltas iedzīvotāji var būt lepni par savas valsts vēstures un kultūras bagātībām, par tās unikālajiem arhitektūras pieminekļiem un senajiem tempļiem, par Valletu un citām pilsētām, kas nav muzejiski sastingušas, bet ir kā dzīvi, patiesi dārgumi, kas gaida jaunatklājējus. Latvieši savukārt lepojas ar savas galvaspilsētas Rīgas vēsturisko centru, ar tās lepnajām jūgendstila ēkām un romantiskajām viduslaiku ieliņām, ar savas zemes neskarto dabu, ar unikālajām Dziesmu un deju svētku tradīcijām un ar tradicionālajām tautasdziesmām, kurās iemūžināta latviešu tautas dvēsele.
Godājamais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Es gribētu pacelt glāzi par patiesas un augošas draudzības nostiprināšanos starp Latviju un Maltu! Par mūsu valstu labklājību un pārticību! Par prezidenta Gvido de Marko un de Marko kundzes veselību! Un par šīs skaistās salas sīksto iedzīvotāju veselību un laimi!

Valsts prezidenta preses dienests