Valsts sekretāru 2004.gada 12.februāra sanāksmē

Nobeigums. Sākums –“LV” Nr.24, 13.02.2004.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem”.
Saeimā ir pieņemts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”, kurš stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Līdz likuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinetam ir jāpieņem attiecīgi noteikumi, kas izriet no likuma deleģējumiem. Pašlaik likumdošanā nav noteiktas specifiskas vides prasības nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem.
Noteikumu projekta mērķis ir transportlīdzekļu atkritumu rašanās profilakse, kā arī transportlīdzekļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veicināšana tā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu. Projekts nosaka: vides aizsardzības prasības, kas jāievēro apstrādes uzņēmumam; termiņus un apjomu, kādā ražotāji, izplatītāji, nolietoto transportlīdzekļu savākšanas un apstrādes uzņēmumi, kā arī transportlīdzekļu apdrošināšanas uzņēmumi nodrošina nolietotu transportlīdzekļu (izņemot speciālos transportlīdzekļus — ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas, katafalkus, motorizētus furgonus vai bruņumašīnas), to detaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi; nolietotu transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes plānā iekļaujamo obligāto informāciju; kā arī informāciju, kādu nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums iekļauj pārskatā par iepriekšējo kalendāro gadu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meža apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.
Likumprojekts paredz grozīt Meža likuma 33.pantu, saskaņojot nacionālo un Eiropas Savienības atbalsta politiku meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai. Likumprojektā noteikts, ka valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un veicinātu meža nozares attīstību. Valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts nedrīkst radīt nevienlīdzīgu konkurenci, dodot priekšroku atsevišķu produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai, nosaka Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par kompetentās institūcijas noteikšanu sadarbībai ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi”.
Zemkopības ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulas (EK) Nr.178/2002, kura paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, ieviešanu. Rīkojuma projekts nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgā institūcija sadarbībai ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA – European Food Safety Authority) regulas noteiktajā kārtībā un gadījumos.
Pārtikas un veterinārā dienesta tieša sadarbība ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi: nodrošinās savlaicīgu un efektīvu informācijas apmaiņu par pārtikas un dzīvnieku barības riska faktoru analīzi; radīs iespēju iesaistīties kopējā Eiropas Savienības pārtikas drošuma zinātniskās izvērtēšanas tīklā un nodrošinās operatīvu nepieciešamās informācijas saņemšanu; radīs iespēju Pārtikas un veterinārajam dienestam efektīvi un profesionāli pildīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikto funkciju – iesaistīties Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas sistēmā.
Šobrīd Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir vienīgā institūcija, kas realizē valsts uzraudzību un kontroli visos savstarpēji saistītos pārtikas ražošanas ķēdes posmos “no lauka (fermas) līdz galdam”, no dzīvnieku turēšanas un barošanas līdz brīdim, kad gatavā produkcija nonāk līdz patērētājam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Veselības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas pasākumu vispārējā finansēšanas kārtība”.
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļa ir Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu finansēšanas avots, kura maksājumu mērķi un finanšu vadības prasības ir noteiktas Eiropas Savienības regulā 1258/1999/EC, kā arī citās saistītajās ES regulās. Tomēr šīs regulas nenosaka kārtību, kā Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajā budžetā plāno regulās noteikto maksājumu nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansēto un līdzfinansēto pasākumu īstenošanai un kā fonda maksājumus administrējošās iestādes sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus pasākumu īstenošanai gadskārtējam valsts budžetam un valsts saistībām vidējā termiņā, kā arī norēķinu kārtību starp Maksājumu aģentūru un Valsts kasi.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Veselības ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Pašreiz spēkā ir Veterinārmedicīnas likums, tā mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā ir izstrādāti, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barību un pārtikas apriti.
Grozījumi precizē terminus – dzīvnieku izcelsmes produkti, veterinārās uzraudzības objekti un veterinārā ekspertīze; precizē deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības jomā; nosaka, ka Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotais veterinārārsts atrodas Zemkopības ministrijas funkcionālajā padotībā; nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir nekavējoties jāziņo: praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, abortiem, vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem un jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību; par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā, savākšanas uzņēmumam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments