Lai Latvija nenokļūtu narkobiznesa skavās

Narkomānijas radītais posts skar ikvienu valsts iedzīvotāju. Tieši vai netieši. Ne tikai tāpēc, ka narkomānijas izplatība jaunatnes vidū rada reālus draudus Latvijas tautas genofondam. Narkotiku nelegālajai apritei ir lavīnveida efekts, ietekmējot dažādus negatīvos procesus, – tā veicina noziedzības pieaugumu, prostitūcijas izplatību, sociālo degradāciju, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, korupciju, turklāt ievērojami palielina organizētās noziedzības ekonomisko potenciālu. Tātad ietekmē Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību. Un, visbeidzot, tā grauj valsts tēlu. Narkotiku tirdzniecība – pašreizējā situācija šī ēnu biznesa apkarošanas kontekstā un tiesībsargājošo iestāžu prognozes par tendencēm, kas sagaidāmas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējos gados “melnajā” tirgū vērojamas būtiskas izmaiņas. Narkotiku tirdzniecība kļuvusi mobilāka un konspiratīvāka. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, ievērojamais narkotiku tirgotāju aizturēšanas gadījumu skaits un izmaiņas likumdošanā, pastiprinot soda sankcijas. Mainījies arī ēnu biznesā iesaistīto personu loks un ar narkotiku izplatīšanu saistīto noziedzīgo grupējumu organizācija. Un tomēr negatīvā tendence – narkotiku izplatība – joprojām rod attīstības iespējas Latvijā.

Svārstības
“melnajā” tirgū

Kādas narkotikas šobrīd dominē “melnajā” tirgū? Heroīna, kas savu triumfa gājienu sāka deviņdesmito gadu nogalē, aprite valstī kopš 2001.gada samazinās. Latvijā pārsvarā pieejama zemas kvalitātes šī sevišķi bīstamā narkotiskā viela ar lielu piemaisījumu daudzumu un zemāku aktīvās vielas koncentrāciju. Piemaisījumi ir visdažādākie, pat analgīns vai veļas pulveris. Samazinoties heroīna piedāvājumam, saruka arī pieprasījums, skaidro Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Narkotiku apkarošanas biroja 1.nodaļas (cīņa ar narkotiku nelegālo apriti) priekšnieks Kārlis Dombrovskis, tāpēc daudzi opiātu lietotāji pārorientējušies uz amfetamīna grupas narkotiku lietošanu. Heroīns līderpozīcijas nelegālajā narkotiku apritē atdeva tā sauktajām sintētiskajām narkotikām, piemēram, amfetamīnam un metamfetamīnam. Galvenais kritērijs šo narkotiku pieaugošajai izplatībai Latvijā ir zemās cenas un vairumtirgotāju lielā peļņa, tātad ieinteresētība sintētiskajām narkotikām radīt vēl lielāku noieta tirgu.
Šķiet, varētu atviegloti uzelpot – vismaz heroīns, lai arī lēnām, tiek izstumts no aprites. Taču tiesībsargājošo iestāžu prognozes nav iepriecinošas. Proti, līdz ar amfetamīna tālāko straujo izplatību atkal iespējams heroīna bums.
Stabila ir marihuānas un hašiša popularitāte. Turklāt pēdējā laikā strauji palielinās tramadola nemedicīniskā lietošanā. Tramadols nav iekļauts kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstos, bet pēc savas iedarbības nav mazāk bīstams. Diemžēl daļa lietotāju lieliski orientējas zālēs un viņu atklājumi ātri kļūst populāri plašākās narkomānu aprindās.
Piepildījusies speciālistu prognoze, ka Latvijā, par spīti tā dārdzībai, arvien populārāks kļūst kokaīns.

Kanāli, pa kuriem
ieplūst narkotikas

Pērn ONAP optimizēja darbu cīņā pret organizēto narkobiznesu. Arī šogad lielāka uzmanība pievērsta ar narkotiku nelegālo apriti saistīto organizēto noziedzīgo grupējumu un to dalībnieku aktivitāšu apzināšanai un izstrādei, cīņai ar narkotiku vairumtirdzniecību, kontrabandu un tranzītu. Tiesa, no narkotiku tranzīta mūsu valstī paliek neliela daļa, jo neesam mērķa valsts narkotiku tirdzniecībai lielos apjomos.
Piemēram, sintētiskās narkotikas Latvijā ieved no Polijas, Lietuvas un Nīderlandes. Vairumā gadījumu kurjeri izmanto autotransportu, tajā skaitā starptautisko maršrutu autobusus. Izmanto arī pasta sūtījumus. Zināms, ka sintētiskās narkotikas, īpaši ja runa ir par metamfetamīnu, ražo nelegālajās laboratorijās kaimiņvalstī. Ar kontrabandu un narkotiku pārvadāšanu tālākai izplatīšanai Latvijā nodarbojas noziedzīgas grupas, kuru sastāvā ir gan Latvijas, gan Lietuvas iedzīvotāji. Liela daļa starpnieku sintētisko narkotiku piegādē mūsu valstij ir Lietuvas pavalstnieki, no tiem vairums organizētās noziedzības struktūras pārstāvji. Tiesībsargājošās iestādes rīcībā ir informācija par gadījumiem, kad Latvijā izveidoti tieši noziedzīgie sakari ar sintētisko narkotiku ražotājiem Polijā.
Savukārt heroīnu, kas tiek ražots Centrālajā Āzijā, Latvijā ieved cauri Krievijai, tradicionāli izmantojot ekonomiskās un kultūras saites starp iepriekšminētā Āzijas reģiona valstīm, piemēram, Afganistānu un Pakistānu, un bijušajām Padomju Savienības Vidusāzijas republikām – Uzbekistānu un Tadžikistānu. Heroīna kanālam ir būtiska īpatnība – šo narkotiku transportēšanai pārsvarā izmanto kravas pārvadājumus, piemēram, konteinerus. Narkotikas transportē arī kurjeri, kuri izmanto gan personīgo autotransportu, gan vilcienus.
Savukārt, runājot par kokaīnu, Latviju izmanto tā tranzītam pa jūras un gaisa ceļiem no Dienvidamerikas uz Krieviju un Skandināvijas valstīm. Tranzītā izmanto arī konteineru pārvadājumus. ONAP atzīst – ir pamats uzskatīt, ka kokaīna un heroīna tranzīta plūsmas krustojas Latvijā un ar šo narkotiku tranzītu nodarbojas starptautiskā narkobiznesa pārstāvji.
Centieni ierobežot narkotiku tranzītu var būt sekmīgi tikai tad, ja sadarbojas attiecīgās institūcijas. Piemēram, pērn Eiropas Komisijas dvīņojumprojekta ietvaros izstrādāta ES “Phare” 2000.gada Nacionālās programmas apakšprogramma “Integrētās Latvijas robežas vadības stratēģija”. Tā nosaka, ka Kriminālpolicija iesaistīta valsts robežas drošības nodrošināšanā, sniedzot atbalstu muitai un robežsardzei, tajā skaitā cīņā pret narkotiku kontrabandu. Šogad plānotas ikmēneša darba tikšanās, kurās piedalīsies iepriekšminēto dienestu pārstāvji – iecerēts nostiprināt operatīvās pozīcijas un pilnveidot to objektu operatīvo kontroli, kuri var tikt izmantoti narkotiku tranzītam.
Sākts darbs kontrolējamo sūtījumu nacionālās rokasgrāmatas projekta sagatavošanā, kā arī formulēti kontrolējamo piegāžu pamatprincipi un sastādītas standarta tabulas ar informāciju par kontrolējamiem sūtījumiem Latvijā. Šo rokasgrāmatu varēs apstiprināt pēc ES ekspertu slēdziena saņemšanas.
Liela nozīme ir starptautiskajai sadarbībai. No pērnā gada veikuma jāmin, ka attīstīta ciešāka sadarbība ar Lietuvas kriminālpoliciju un kopš pagājušā gada decembra arī ar Krievijas Narkotiku kontroles komiteju.

Tirdzniecības mehānisma konspirētība

Tendences, kas šobrīd vērojamas Latvijā narkotisko un psihotropo vielu izplatībā, kopumā raksturīgas visām Eiropas valstīm. Narkotikas pārsvarā pārdod tikai labi pazīstamām personām. Tas notiek daudz piesardzīgāk, īpaši vairumtirdzniecības darījumos, izmantojot jaunus noziedzīgās darbības slēpšanas paņēmienus. Tātad kļuvis grūtāk izmantot operatīvās darbības metodes ar narkotiku tirdzniecību saistīto noziegumu atklāšanai.

Šobrīd narkotiku tirgotāji vairs nav specializējušies viena veida narkotiku pārdošanā, bet, ņemot vērā pieprasījumu, nodarbojas ar pilna spektra narkotisko un psihotropo vielu realizāciju, uzturot sakarus ar dažādiem narkotiku vairumtirgotājiem un izmantojot dažādus piegādes kanālus. Narkobiznesa hierarhijā zemākais dīleru loks, no kura pa tiešo narkomāni iegādājas preci, savā darbībā arī kļuvuši piesardzīgāki, bet tajā pašā laikā narkotiku pieejamība ir plaša. Aktuālākie izplatīšanas mehānismi ir tradicionālie, piemēram, izklaides vietās, konkrētās narkotiku tirdzniecības vietās (dzīvokļos), aktīvi darbojas tā sauktie ielu dīleri. Spilgts piemērs tirgoņu piesardzībai un prasmei nodrošināties pret varbūtējo iekrišanu ir viena no Rīgas bēdīgi slavenākajām narkotiku tirdzniecības vietām Stabu ielā, kur dažkārt nedēļas nogalēs marihuānu iegādājas pat līdz simt cilvēku dienā. Dzīvoklis burtiskā nozīmē pārvērsts par cietoksni, logiem ir spoguļstikli un restes, ar videonovērošanas iekārtām pārskatāms viss pagalms, divas metāla durvis ar koda atslēgām. Pirms policijas darbinieki spēj iekļūt dzīvoklī, tirgoņi pagūst iznīcināt lietiskos pierādījumus – tradicionāli no narkotikām atbrīvojas, izmantojot tualetes podu. Bez narkotikām tirdzniecību nevar pierādīt. Reiz, lai iekļūtu minētajā dzīvoklī, talkā aicināta pretterorisma vienība “Omega” un ar smago automašīnu izlauztas logu restes, bet pirms tam laikus atvienotas dzīvokļa tualetes notekcaurules.

Runā skaitļi

Tiesībsargājošās iestādes iesaistītas dažādu programmu īstenošanā, kuru kopīgais mērķis – samazināt narkomānijas izplatību un pieprasījumu pēc narkotikām. Ir arī virkne izglītojošu pasākumu, kuros piedalās policija. Taču sabiedrībai visvairāk interesē, lai narkobiznesā iesaistītās personas būtu spiestas pārtraukt savu darbu un saņemtu sodu. Lūk, daži būtiskākie dati.
Pērn valstī reģistrēts rekordliels ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti saistīto noziedzīgo nodarījumu skaits – 997 (jāņem vērā, ka tā ir latentā noziedzība), no tiem juridiski atklāts vairāk nekā 800. Salīdzinājumam – 2002.gadā reģistrēti 623, 2001.gadā – 834. Aizvadītajā gadā par iepriekšminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 786 gadījumos personas sauktas pie kriminālatbildības. Salīdzinājumam – 2002.gadā 494 personas, 2001.gadā – 645.
Daži piemēri par policijas darba rezultātiem decembrī. 11.decembrī Daugavpilī par narkotiku kontrabandu un pārvadāšanu no Polijas realizācijas nolūkā aizturēts vīrietis, kurš pildījis kurjera funkcijas. Aizturēts arī nozieguma organizators un vēl viens noziedzīgās grupas darbinieks. Tajā pašā dienā Jēkabpilī saistībā ar automašīnas zādzību aizturēts vīrietis, kurš bija saistīts arī ar narkotiku tirgotāju grupu un kura dzīvesvietā atrasti gandrīz 70 grami amfetamīna. 19.decembrī Rīgā par narkotiku glabāšanu un pārvadāšanu realizācijas nolūkā aizturēts jaunietis, pie kura izņemtas 98 “ecstasy” tabletes. Tajā pašā dienā Ķekavā par narkotiku glabāšanu realizācijas nolūkā aizturēti divi vīrieši un izņemts vairāk nekā 7000 “ecstasy” tablešu. Ziemasvētkos Grenctāles robezkontroles punktā sadarbībā ar robežsardzes darbiniekiem par narkotiku kontrabandu aizturēti divi kurjeri ar vairāk nekā kilogramu amfetamīna un puskilogramu metamfetamīnu, bet vēlāk aizturēti narkotiku pasūtītāji no Burnova noziedzīgās brigādes. Tālākajā darbā iegūta informācija par ievērojamu ieroču arsenālu, ko brigāde glabā Salaspilī, ieroči un sprāgstvielas atsavināti.
No pērn atklātajiem noziegumiem narkotiku reibumā veikti 720 noziedzīgi nodarījumi, tajā skaitā kriminālpolicijas jomā – 683. Par noziegumu izdarīšanu narkotisko vai psihotropo vielu iespaidā pie kriminālatbildības sauktas 645 personas, tajā skaitā kriminālpolicijas jomā – 609. No tām 276 personas bijušas nepilngadīgas.
Pagājušajā gadā valstī konstatēts vairāk nekā tūkstotš administratīvo pārkāpumu saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos un glabāšanu nelielos apmēros, kā arī ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma.
Šie dati raksturo tiesībsargājošo iestāžu darba rezultātus, kas pērn novērtēts kā veiksmīgs. Taču apkopoti arī dati, kas savā bezkaislībā visprecīzāk atspoguļo narkomānijas postu. Proti, aizvadītajā gadā 109 mirušu personu organismā konstatētas narkotiskās un psihotropās vielas – pārsvarā konstatēti amfetamīna, metamfetamīna, psihotropo preparātu un alkohola kombinētās lietošanas gadījumi, kā arī pārdozēšana ar tramadolu. Turklāt narkotiku lietošanas dēļ izdarītas vismaz deviņpadsmit (!) pašnāvības.

Kas būs rīt

Tiesībsargājošo iestāžu profesionāļi prognozē, ka Latvijā narkotiku izplatība palielināsies. Pirmām kārtām izplatību veicinās pieprasījuma un narkotiku izplatīšanā iesaistīto personu skaita pieaugums. Turklāt, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, palielināsies arī narkotisko un psihotropo vielu, kā arī prekursoru tranzīts cauri mūsu valstij.
Prognozes drūmas. Bet, ja situācija prognozējama, iespējams laikus veikt pretpasākumus. Un tas ir vienīgais trumpis. Tiesa, problēmas risinājums nav iespējams bez visas sabiedrības ieguldījuma. Prioritātes šobrīd skaidras – pieprasījuma samazināšana, narkotiku lietošanas un ar narkotikām saistīto noziedzīgo nodarījumu novēršana.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv