Projekts: Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”

Saeimas dok. Nr. 1965; likumprojekts Nr. 633

Finanšu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2004. gada 27. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr. 4, 36.§)
un 4. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 16.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:
1. 1. pantā:
svītrot 3.punkta “a” apakšpunktā vārdus “– juridisko personu ir nodibinājusi valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits publisko tiesību subjekts”;
izteikt 3.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) persona, kas īsteno projektu, kuru galvenokārt (vairāk nekā 50 procentu apmērā) finansē valsts, pašvaldība vai cits pasūtītājs (šā likuma izpratnē) attiecībā uz iegādēm šā projekta vajadzībām,”;
izteikt 8.punktu šādā redakcijā:
“8) būvdarbi – jaunbūves būvēšana, būves rekonstrukcija, renovācija vai restaurācija, pēc kuras būve var pildīt tai paredzēto funkciju, kā arī būves nojaukšana;”.
2. 4. pantā:
aizstāt pirmās daļas 17.punktā skaitli “120 000” ar skaitli “100 000”;
papildināt pirmās daļas 19.punktu pēc vārdiem “apstiprinātajā sarakstā” ar vārdiem “un iepirkuma paredzamā vērtība nepārsniedz 10 000 latu”;
papildināt 4.panta otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldības”.
3. Izslēgt 13.panta ceturto un piekto daļu.
4. Papildināt III nodaļu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:
“13.¹ pants. Atbilstība standartiem
(1) Ja iepirkuma priekšmets atbilst attiecīgajiem standartiem, tehniskās specifikācijas un darba uzdevumu veido atbilstoši šādiem standartiem:
1) Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem Eiropas standartiem;
2) Latvijas nacionālajiem standartiem;
3) starptautisko vai reģionālo standartizācijas organizāciju standartiem.
(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:
1) tehniski nav iespējams panākt iepirkuma priekšmeta atbilstību minētajiem standartiem;
2) ieviešot minētos standartus, pasūtītājam būtu jāiegādājas preces, kas nav savietojamas ar tā rīcībā esošajām precēm, kuras tas paredzējis lietot kopā ar iegādājamām precēm.”
5. 15.pantā:
aizstāt septītās daļas 2.punktā skaitli “120 000” ar skaitli “100 000”;
aizstāt septītās daļas 4.punktā skaitli “4 500 000” ar skaitli “3 500 000”.
6. Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja paredzēts atklāts vai slēgts konkurss vai sarunu procedūra, pasūtītājs pieprasa informāciju par pretendenta vai kandidāta (izņemot publiskās akciju sabiedrības) faktiskajiem (gala) īpašniekiem un tiem piederošajām daļām uzņēmumā. Kārtību, kādā tiek noteikti pretendenta vai kandidāta faktiskie (gala) īpašnieki, nosaka Ministru kabinets.”
7. 23.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, jāievēro, lai komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisiju vada komisijas priekšsēdētājs. Ja iepirkuma līgumu slēdz par būvdarbiem un cenu aptaujas gadījumā paredzamā līgumcena ir lielāka par 10 000 latu, komisijā iekļauj ne mazāk kā trīs locekļus un komisija par ekspertu pieaicina vismaz vienu sertificētu būvinženieri. Atklāta konkursa vai sarunu procedūras gadījumā komisijā iekļauj vismaz piecus locekļus un komisija par ekspertu pieaicina vismaz vienu sertificētu būvinženieri. Ja iepirkuma līgumu slēdz par būvdarbiem un paredzamā līgumcena ir lielāka par 500 000 latu, komisija par ekspertiem pieaicina vismaz divus sertificētus dažādu specialitāšu būvinženierus no Ekonomikas ministrijas apstiprinātā saraksta. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanā var pieaicināt arī citus ekspertus.”;
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “cenu aptaujas uzaicinājuma” ar vārdiem “vai projekta skiču konkursa noteikumu”.
8. 25.pantā:
papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par 3 500 000 latu, Iepirkumu uzraudzības birojs šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu, kurā ietverta šā panta trešajā daļā norādītā informācija, triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas nosūta publicēšanai Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.”;
aizstāt devītajā daļā vārdus un skaitļus “ir lielāka par 120 000 latu un būvdarbiem – par 4 500 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem “ir lielāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par
3 500 000 latu”;
aizstāt devītajā daļā vārdus un skaitļus “ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem – par 4 500 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem “ir mazāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par 3 500 000 latu”;
aizstāt 9.¹ daļā vārdus un skaitļus “līgumcena precēm un pakalpojumiem ir 120 000 latu un būvdarbiem – 4 500 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem “līgumcena precēm un pakalpojumiem ir 100 000 latu un būvdarbiem – 3 500 000 latu”;
aizstāt 9.¹ daļā vārdus un skaitļus “ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem – par
4 500 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem “ir mazāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par 3 500 000 latu”;
izteikt 9.² daļu šādā redakcijā:
“(9²) Šā panta devītajā daļā noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus var saīsināt attiecīgi līdz 36 dienām, 20 dienām vai 15 dienām, ja ne vēlāk kā
52 dienas un ne agrāk kā 12 mēnešus pirms tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojam nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais paziņojums, saskaņā ar šā likuma 22.¹ pantu ir publicēts informatīvais paziņojums.”;
papildināt divpadsmitās daļas otro teikumu pēc vārdiem “viszemāko cenu” ar vārdiem “vai nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”.
9. 26.pantā:
aizstāt ceturtajā daļā skaitli “120 000” ar skaitli “100 000”;
papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja paredzamā līgumcena pakalpojumiem ir lielāka par 100 000 latu, Iepirkumu uzraudzības birojs šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu, kurā ietverta šā panta trešajā daļā norādītā informācija, triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas nosūta publicēšanai Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.”;
aizstāt sestajā daļā vārdus un skaitli “ir lielāka par 120 000 latu” ar vārdiem un skaitli “ir lielāka par 100 000 latu”;
aizstāt sestajā daļā vārdus un skaitli “nepārsniedz 120 000 latu” ar vārdiem un skaitli “nepārsniedz 100 000 latu”;
papildināt divpadsmito daļu ar šāda satura tekstu:

“Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga izvēlēties nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Ja arī nākamais izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.”;
aizstāt piecpadsmitajā daļā vārdus un skaitli “ir lielāka par 120 000 latu” ar vārdiem un skaitli “ ir lielāka par 100 000 latu”;
aizstāt piecpadsmitajā daļā vārdus un skaitli “ir mazāka par 120 000 latu” ar vārdiem un skaitli “ ir mazāka par 100 000 latu”;
aizstāt sešpadsmitajā daļā vārdus un skaitli “ir lielāka par 120 000 latu” ar vārdiem un skaitli “ir lielāka par 100 000 latu”;
aizstāt sešpadsmitajā daļā vārdus un skaitli “nepārsniedz 120 000 latu” ar vārdiem un skaitli “nepārsniedz 100 000 latu”.
10. 27.pantā:

papildināt 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:
“Šajā gadījumā uz sarunu procedūru uzaicina ne mazāk kā trīs kandidātus;”;
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
“2) no pasūtītāja gribas neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ (piemēram, ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija) ir radusies steidzamības situācija, un pasūtītājs nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Šajā gadījumā par sarunu procedūras piemērošanu lemj Ministru kabinets;”;
izslēgt 9.punktu.
11. 28.pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitļus “ir lielāka par 120 000 latu un būvdarbiem – par 4 500 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem “ir lielāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par
3 500 000 latu”;
aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitļus “ir mazāka par 120 000 latu un būvdarbiem – par 4 500 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem “ir mazāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par 3 500 000 latu”;
papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:
“(4¹) Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 100 000 latu un būvdarbiem – par 350 0000 latu, Iepirkumu uzraudzības birojs šā likuma pirmajā daļā minēto paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija, triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas nosūta publicēšanai Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.”
12. Izteikt 29.¹ panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
“4) par atklātiem konkursiem – konkursa noteikumu saņemšanas vietu un laiku, kā arī piedāvājumu iesniegšanas termiņu;”.
13. Papildināt 30.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:
“(4¹) Ja tiek rīkots apvienots projektēšanas un būvdarbu veikšanas konkurss, pasūtītājs izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.”
14. 32.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “izbeigt konkursu” ar vārdiem “vai sarunu procedūru”;
izteikt otrās daļas 11.punktu šādā redakcijā:
“11) piedāvātā līgumcena (bez pievienotās vērtības nodokļa), par kuru tiks slēgts līgums, ja piedāvājums ir par visu apjomu, vai piedāvātā līgumcena par katru iepirkuma priekšmeta daļu (bez pievienotās vērtības nodokļa), ja piedāvājumu var iesniegt par vienu vai vairākām daļām, norādot konkrēto iepirkuma priekšmeta daļu;”.
15. 38.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde” ar vārdiem “Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde”;
svītrot otro daļu.
16. Papildināt 39.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:
“10) šajā likumā noteiktos paziņojumus ievietot internetā, kā arī nosūtīt publicēšanai Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.”;
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) gādāt par to, lai tiktu izskatīti iesniegumi par iepirkuma procedūras apstrīdēšanu (turpmāk – sūdzības);”.
17. Izteikt 40.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk – komisija) ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Visi komisijas locekļi ir Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, un vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā juridiskā izglītība. Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs pieaicina iepirkumu lietpratēju vai pilnvarotu nozares nevalstisko organizāciju pārstāvi (turpmāk – eksperts). Eksperts piedalās sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.
(2) Par komisijas locekli vai ekspertu nevar būt personas, kuras iepriekš sniegušas konsultācijas attiecībā uz sūdzībā minēto iepirkumu vai ir ieinteresētas iegūt tiesības uz iepirkuma veikšanu, vai ir saistītas ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms sūdzības izskatīšanas visi komisijas locekļi un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē eksperts ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:
1) juridiskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – īpašnieka vai amatpersonas radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;
2) fiziskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;
3) juridiskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta esošais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai tās radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, vai laulātais.”

18. 42.pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un dalībnieku uzrādītajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz sūdzības izskatīšanu, komisija izskata sūdzību, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darba dienu laikā nosūta visiem sēdes dalībniekiem.”;
papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:
“(5¹) Komisijas lēmumā norāda:
1) komisijas izveidošanas pamatojumu;
2) komisijas locekļus un ekspertus, kas piedalījās komisijas sēdē, kurā izskatīta sūdzība;
3) sūdzības iesniedzēja, pasūtītāja un lietas dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījās komisijas sēdē, kurā izskatīta sūdzība;
4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegta sūdzība;
5) faktus, par kuriem iesniegta sūdzība, un sūdzības iesniedzēja prasību;
6) lēmuma pamatojumu;
7) piemērotās tiesību normas;
8) pasūtītājam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem sūdzības cēloņu novēršanai;
9) atļauju pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu vai uzdevumu pasūtītājam izbeigt iepirkuma procedūru;
10) kur un kādā termiņā attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt.”
19. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:
“11. Grozījumi likuma 25.panta ceturtajā daļā, 26.panta piektajā daļā un 28.panta 4.¹ daļā attiecībā par paziņojumu publicēšanu Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Pārejas noteikums

Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

Finanšu ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Visaptverošajā monitoringa ziņojumā ir norādīts: neskatoties uz to, ka Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskā iepirkuma sfēru lielākoties ir saskaņā ar ES likumu kopojumu, tomēr ir jāturpina normatīvo aktu saskaņošana, likvidējot neatbilstības attiecībā uz tā saucamajiem iepirkuma sliekšņiem un likumā paredzētajiem izņēmumiem.
Pašlaik publiskā iepirkuma jomu regulē likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” tiek veikti, lai ņemtu vērā Eiropas Komisijas norādījumus. Ar šo normatīvā akta projektu tiek novērstas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā norādītās nepilnības attiecībā uz tā saucamo iepirkuma sliekšņu neatbilstību, tiek ierobežota atsevišķu likumā paredzēto izņēmumu darbība, noteikts regulējums par paziņošanu Eiropas Kopienu Oficiālajam Žurnālam. Papildus Eiropas Komisijas norādījumiem likumprojektā ir uzlikts pienākums pasūtītājam iegūt informāciju par pretendenta galīgajiem īpašniekiem, kā arī atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam noteikts Iepirkumu uzraudzības biroja statuss, grozot likuma 38.pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam mainīta 39.panta redakcija, nosakot, ka sūdzība ir specifiska veida iesniegums, kura izskatīšanas kārtība tiek regulēta ar šā likuma prasībām.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Normatīvā akta projekts regulē iepirkuma procedūru valsts un pašvaldību vajadzībām norisi un principus, kurus ievērojot uzlabosies godīga konkurence tirgus dalībnieku starpā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvajam akta projektam nav tiešas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi.
Netieši normatīvā akta projekts ietekmē uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru veikšanu, jo ar normatīvā akta projektu tiek standartizētas ar iepirkuma procedūras izziņošanu saistītās procedūras, kas atvieglos pretendentam iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek mainīti procedūru izvēles sliekšņi, kas nosaka pasūtītāja pienākumu noteikt ilgāku piedāvājumu iesniegšanas termiņus pretendentam.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Normatīvā akta projekts šo jomu tieši neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Normatīvā akta projekts paredz Ministru kabineta noteikumu izdošanu par kārtību, kādā pretendents vai kandidāts iesniedz un pasūtītājs pārbauda informāciju par pretendentu vai kandidātu gala īpašniekiem.
Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots.
Tā kā Pārejas noteikumi paredz attiecīgās normas stāšanos spēkā ar 2004.gada 1.jūliju, Ministru kabineta noteikumu projekts jāizstrādā ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1. jūnijam.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
1995.gada 12.jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums.
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.
1. Eiropas padomes 1992.gada 18.jūnija Direktīvai 92/50/EEC par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OJ L 209 24.07.1992) ar grozījumiem, kas veikti ar:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 13.oktobra Direktīvu 97/52/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEC, Direktīvu 93/36/EEC un Direktīvu 93/37/EEC par to, kā koordinēt procedūras, ar ko attiecīgi piešķir pakalpojumu valsts līgumus, piegāžu valsts līgumus un būvdarbu valsts līgumus (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 328, 28/11/1997., 0001.-0059.lpp.);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 13. septembra Direktīva 2001/78/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEC, Direktīvu 93/36/EEC un Direktīvu 93/37/EEC par standartformu lietošanu publisko iepirkumu paziņojumiem (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 285, 29/10/2001, 0001-0162. lpp.)
2. Eiropas Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīva 93/36/EEC, kas koordinē valsts piegāžu līgumu piešķiršanas procedūru (OJ L 199 09.08.1993) ar grozījumiem, kas veikti ar:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 13.oktobra Direktīvu 97/52/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEC, Direktīvu 93/36/EEC un Direktīvu 93/37/EEC par to, kā koordinēt procedūras, ar ko attiecīgi piešķir pakalpojumu valsts līgumus, piegāžu valsts līgumus un būvdarbu valsts līgumus (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 328, 28/11/1997., 0001.-0059.lpp.);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 13. septembra Direktīva 2001/78/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEC, Direktīvu 93/36/EEC un Direktīvu 93/37/EEC par standartformu lietošanu publisko iepirkumu paziņojumiem (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 285, 29/10/2001, 0001-0162. lpp.)
3. Eiropas padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīva 93/37/EEC par to, kā koordinēt valsts būvdarbu līgumu piešķiršanas procedūras (OJ L199 09.08.1993) ar grozījumiem, kas veikti ar:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 13.oktobra Direktīvu 97/52/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEC, Direktīvu 93/36/EEC un Direktīvu 93/37/EEC par to, kā koordinēt procedūras, ar ko attiecīgi piešķir pakalpojumu valsts līgumus, piegāžu valsts līgumus un būvdarbu

valsts līgumus (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 328, 28/11/1997., 0001.-0059.lpp.);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 13. septembra Direktīva 2001/78/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEC, Direktīvu 93/36/EEC un Direktīvu 93/37/EEC par standartformu lietošanu publisko iepirkumu paziņojumiem (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 285, 29/10/2001, 0001-0162. lpp.).

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
–
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Ir notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta pārstāvjiem.
Projekta izstrādes gaitā konsultēja par specifiskiem attiecīgās nozares jautājumiem, kas ir jāievieš normatīvajā aktā, lai tas atbilstu ES prasībām.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.
Normatīvā akta projekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Normatīvā akta projekta teksta publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tīklā “Internet” – Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis