Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 12.februāra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodienas neapšaubāmi svarīgākais likumprojekts bija “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Jāsaka, ka šodien Saeima pieņēma ļoti stingrus ierobežojumus un prasības politisko partiju finanšu jautājumos. Tautas partija balsoja “par” šiem grozījumiem, bet vienlaikus atzīst, ka diemžēl ļoti daudzas normas, kuras iebalsotas jaunajos grozījumos, ir butaforiskas un politiskas. Tās faktiski nebūs kontrolējamas un radīs lielas problēmas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kādēļ Tautas partija balsoja par šādu diemžēl butaforisku likumu? Gluži vienkārši pragmatisku iemeslu dēļ. Tādējādi mēs vēlējāmies likt pamatu nākošai stabilai labējai koalīcijai, jo diemžēl “Jaunais laiks”, kas ir šī likumprojekta iniciētājs, uzstādīja kategorisku prasību, ka labējo koalīciju varēs veidot tikai un vienīgi tad, ja labējās partijas nobalsos par šo likumprojektu. Un tādēļ, lai veidotu šādu koalīciju, arī Tautas partija atbalstīja šīs normas, jo, mūsuprāt, galvenais jau mūsu valstī nav tas, cik deklaratīvas ir politisko partiju finanšu normas. Arī partiju lietas nav galvenās, bet galvenais ir produktīvi strādāt valsts un sabiedrības labā, lai izveidotos labēja stabila koalīcija, kas izvestu valsti no ekonomiskās krīzes, kura diemžēl ir izveidojusies iepriekšējās valdības laikā. Dzīves dārdzība ir strauji palielinājusies, pensijas aug ļoti lēni, iedzīvotāju dzīves līmenis krītas. Tādēļ steidzami ir jāveido labēja koalīcija, kurā būtu visas piecas labējās partijas, tajā skaitā arī Latvijas Pirmā partija un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kā divi galējie spārni labējai koalīcijai. Mūsu viedoklis ir tāds, ka šobrīd, kad ir problēmas ar integrācijas procesiem valstī un ļoti nepieciešams risināt krievvalodīgo problēmas, šādā labējo koalīcijā ir jābūt gan nacionālam spārnam, proti, tēvzemiešiem, gan arī Latvijas Pirmajai partijai, kura reprezentē varbūt mazliet citu viedokli. Tieši šāda sabalansēta valdība ir Tautas partijas mērķis, un par to mēs cīnīsimies. Ceram arī, ka “Jaunais laiks”, kurš līdz šim bijis diezgan rezervēts pret stabilu, ilglaicīgu valdību, mūsu pozīciju uzklausīs. Nākošajā nedēļā mēs varēsim jau stāstīt par to, cik labi mums veicies jaunās valdības veidošanā.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es šodien nerunāšu par mūsu jaunās valdības veidošanu, bet pievērsīšu uzmanību dažiem likumprojektiem.
Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums daudziem mūsu iedzīvotājiem – kā latviešiem, tā arī cittautiešiem, jo šo režīmu kalpi tolaik nevienam iedzīvotājam neprasīja nedz tautību, nedz arī pilsonību. Likumprojekta 2. un 4.pants nosaka, ka par šo režīmu politiski represētajām personām ir atzīstami tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kā arī līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, protams, arī šo personu pēcnācēji. Mūsu frakcijas piedāvātie un noraidītie priekšlikumi būtu ļāvuši saņemt šo pašu statusu arī visiem pārējiem komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem bez šī ierobežojuma, jo, mūsuprāt, neviens uz Latviju pēc Hitlera okupācijas nebija atbraucis uzturēties speciāli, lai ciestu no tā un vēlāk paliktu šeit ar nodomu saņemt kaut kādu statusu. Tas, mūsuprāt, ir absurdi. Šo cilvēku vairs nav tik daudz, lai aizmirstu viņus un aizbildinātos ar līdzekļu neesamību valsts budžetā. It īpaši ņemot vērā, ka no 1991.gada līdz 1994.gadam visiem šiem nabaga cilvēkiem viena vara piešķīra statusu, bet jau 1995.gadā atkal anulēja.
Otrs jautājums ir par pilngadīgajiem. Likumprojekta 4.pants nosaka, ka tikai visas tolaik nepilngadīgās personas var saņemt šo statusu. Kāpēc 18, 19 vai 20 gadu vecs cilvēks nevarētu būt atzīts par šādu? Pēc vienkāršiem aprēķiniem, jaunākajiem no tiem šodien jau ir tuvu pie astoņdesmit gadiem. Vai tad tādu ir daudz mūsu valstī, ka mēs nevaram uzņemties atbildību par viņiem? Tas būtu cieņas un goda darbs. Diemžēl mēs palikām neuzklausīti, un likums netika grozīts.
Otrām kārtām mēs, protams, apsveicam valdošo koalīciju jeb, pareizāk, mūsu labējo spārnu ar tik nozīmīga likuma kā “Grozījumi Politisko

organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā, kas kļuva par zināma veida klupšanas akmeni valdošajām partijām un izraisīja gan karstas debates, gan atbildīgā referenta atkāpšanos no likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai Saeimā. Tomēr visā visumā mēs atbalstījām šo likumprojektu, jo arī mēs esam par cīņu pret korupciju un novēlam veiksmi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šajā grūtajā darbā.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien man gribētos paust savu viedokli par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.
Pirmām kārtām, ar grozījumiem tiek ieviesta norma, ka nepilsonis var dzīvot tikai Latvijā kā savdabīgs dzimtcilvēks, kas piestiprināts savai muižai. Šī norma pamatota ar kļūdainu tēzi, ka nepilsonis, iegūstot uzturēšanās atļauju, pierakstu citā valstī, automātiski kļūst par šīs valsts pilsoni vai šai valstij piederīgu. Ja tam bija pamatojums līdz pēdējā Krievijas pilsonības likuma un citu NVS valstu pilsonības likumu pieņemšanai, tad šobrīd pieraksts vai reģistrācija šajās valstīs nerada nekādas tiesības uz pilsonību, tāpat kā citās Eiropas valstīs vai citās valstīs.
Šī norma pasliktina nepilsoņu pašreizējo tiesisko stāvokli un paplašina bezvalstnieku skaitu, ko Latvijai liedz ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2003.gada 4.augusta rekomendācijas Latvijai un ANO 1961.gada konvencija par aparteīda samazināšanu, kas Latvijai ir saistoša. Turklāt Latvijas Republikas Satversme nekādi neierobežo Latvijas valstij piederīgo personu tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīves vietu. Nav šaubu, ka nedrīkst ierobežot ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošo nepilsoņu tiesības atteikties no nepilsoņa statusa, bet tas nav jādara ar šādām administratīvām metodēm.
Otrkārt, Latvija daudzām starptautiskajām organizācijām daudzkārt ir apgalvojusi, ka nepilsoņiem tiek garantētas visas sociālās un ekonomiskās tiesības tāpat kā pilsoņiem un ka Latvija nenodala pilsoņus no nepilsoņiem viņu cilvēktiesību īstenošanā, izņemot politiskās tiesības. Tādēļ nesaprotama ir Saeimas vairākuma vēlme saglabāt likumā normu, kas paredz iespēju izraidīt nepilsoni uz kādu citu valsti, lai gan nepilsonim tāpat kā pilsonim nav nevienas citas valsts piederības. Šī norma ir, manuprāt, liekulīga un Satversmei neatbilstoša. Visumā gribētos pateikt, ka mums visiem Latvijā jādzīvo kopā, nevis blakus.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Es šodien gribētu runāt nedaudz citā aspektā.
Šodien mēs mūsu valstī redzam valdības krīzi. Tas ir jūtams visur – gan Saeimā, gan sabiedrībā, gan uz ielām, gan sabiedriskajos transportlīdzekļos. Tas ir ļoti nepatīkami, sevišķi visas Eiropas priekšā. Mēs esam pārliecināti, ka pēc referenduma rezultātiem valdībai ir ļoti nopietni jāstrādā pie Eiropas fondu projektu izstrādāšanas, jārūpējas par sociālo nodrošināšanu, neapliekamā minimuma paaugstināšanu, pensiju paaugstināšanu, sociālajām garantijām un tā tālāk. Nevis dalīt valdības krēslus un parādīt visai Eiropai savas egoistiskās ambīcijas. Tas ir ļoti būtiski – cenu, tarifu un nodokļu paaugstinājums, iestājoties Eiropas Savienībā. Jādomā par veselības aprūpes uzlabošanu, par depresīvo rajonu atbalstīšanu, jādara viss iespējamais, lai radītu mūsu tautai, lauksaimniecības darbiniekiem un visiem pārējiem darba cilvēkiem darba vietas un iespēju konkurēt darba tirgū.
Par esošo konfrontāciju starp mazākumtautību skolu skolniekiem un Izglītības un zinātnes ministriju. Arī šī problēma neuzlabo situāciju valstī un sabiedrībā, kā arī kopējo Latvijas tēlu starptautiskajā līmenī. Neviens no tiem 20 000 skolnieku nav pret latviešu valodu, tāpat kā mēs. Mūsu frakcijas delegācija par to runāja arī tikšanās laikā ar Valsts prezidenti. Mēs esam pret cilvēka tiesību neievērošanu, demokrātijas principu iznīcināšanu. Tas bija jūtams visā Repšes valdības laika posmā. Neskatoties uz pareizajiem un skaļajiem Repšes kunga lozungiem cīnīties pret zagļiem, korupciju, ierēdņu skaita palielināšanu, birokrātiju un par atklātības ievērošanu, mēs neredzam pozitīvus rezultātus. Tieši otrādi – valstī ir bezdarbs, tiek pieņemti voluntāri lēmumi, nepārdomātas izglītības un veselības aprūpes reformas, diktatora paņēmieni, nevēlēšanās dzirdēt gan savu tautu, gan koalīcijas partnerus. Tā rezultāts – valdības krīze.
Mēs ceram, ka kopēja valoda starp Saeimas frakcijām tiks atrasta un mums galu galā būs valdība, par kuru nebūs kauns un kura strādās Latvijā tautas un Latvijas nākotnes labā.

A.Šlesers
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien bija ļoti būtiska diena, jo Saeimā tika izskatīts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Kā jūs zināt, tad tiešām šis likums tika uzskatīts kā apliecinājums cīņai par korupcijas apkarošanu valstī. Es gribētu teikt, ka vislielākie pārmetumi pēdējā laikā ir izskanējuši tieši Latvijas Pirmajai partijai, kura pēc otrā lasījuma iesniedza savus alternatīvos priekšlikumus, kurus mēs bijām pamatojuši, bet kurus diemžēl komisija noraidīja. Šodien mēs vēlējāmies apliecināt to, ka Latvijas Pirmā partija ir konstruktīvs politisks spēks. Neskatoties uz to, ka šodien mūsu viedoklis netiek atbalstīts, mēs esam gatavi atbalstīt komisijas viedokli, tādā veidā pierādot, ka mēs necīnāmies par kādām savām īpašajām interesēm.
Tomēr gribu arī pateikt, ka viens no būtiskajiem priekšlikumiem bija: ļaut vai neļaut politiskās partijas finansēt juridiskām personām – uzņēmumiem. Mēs bijām iesnieguši priekšlikumu: lai izvairītos no nelikumīgu jeb kādu nezināmu uzņēmumu finansēšanas, svarīgi, lai partijas varētu tikt finansētas no tiem uzņēmumiem, kuri ir legāli, kuri tiešām strādā Latvijā, kuriem nav nodokļu parādu un kuri vēlas atbalstīt politiskos procesus. Mēs uzskatījām, ka nekas ļauns nebūtu bijis, ja uzņēmumi bez nodokļu parādiem, kā arī uzņēmumi, kuriem ir reāls apgrozījums, var atbalstīt politiskās partijas, protams, ar ierobežojumu, ko nosaka arī Latvijas likums, proti, maksimums 10 000 latu apmērā vienai partijai. Bet, lai pierādītu savu lojalitāti cīņai pret korupciju, diemžēl bijām spiesti atteikties no šī priekšlikuma.
Gribu uzsvērt, ka tas nebija būtisks priekšlikums tieši Latvijas Pirmajai partijai, bet gan Latvijai kopumā, jo pirms vēlēšanām Latvijas Pirmo partiju atbalstīja tikai 5% juridisko personu, visas pārējās bija fiziskās personas. Un gribu atgādināt arī to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir veicis daudzu partiju pārbaudi pēc vēlēšanām un Latvijas Pirmā partija bija viena no tām, kurā nekādas nelikumības netika atklātas.
Neskatoties uz to, ka likums ir pieņemts, ļoti būtiski ir atcerēties, ka mēs esam demokrātiska valsts un mums ir jādod iespēja ikvienai partijai – neatkarīgi no tā, vai tā ir Saeimā pārstāvēta vai nav – sniegt saviem vēlētājiem informāciju par sevi. Vēlos arī atgādināt, ka pirms vēlēšanām Latvijas Pirmajai partijai tika liegta iespēja piedalīties televīzijas debatēs, prezentēt savu politisko programmu un nostādnes tikai tāpēc, ka mēs neatbildām tiem kritērijiem, ko noteica Latvijas Televīzija.
Man jāizsaka nožēla, ka tajā laikā Uldis Grava, kurš vēl nebija “Jaunā laika” biedrs, neļāva mums būt kopā ar visām pārējām partijām un nedeva iespēju Latvijas iedzīvotājiem ar mums iepazīties. Es ceru, ka Latvija ir un paliks demokrātiska valsts un ka atšķirīgie viedokļi Latvijas politikā netiks uzskatīti kā noziedzīgi.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Tie no jums, kas balsoja par “Jauno laiku” pēdējās vēlēšanās, darīja to, jo jūs gribējāt Latviju redzēt gan godīgāku, gan sakārtotāku.
Es varu teikt, ka šodien “Jaunais laiks” panāca lielu soli šajā virzienā, jo tika pieņemti daudz stingrāki grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. To autors bija mūsu frakcijas loceklis Ainars Latkovskis. Es gribu atgādināt, ka katrās vēlēšanās naudas summa, kas izmantota uz katru vēlētāju jeb katru balsi, arvien ir pieaugusi. Vairākās pēdējās vēlēšanās šī naudas summa ir dubultojusies. Pēdējās vēlēšanās šī summa, ko visas partijas kopā izmantoja uz katru iegūto balsi, bija apmēram 4 lati, kas ir desmit reizes vairāk nekā līdzīga summa, piemēram, tādā attīstītā valstī kā Lielbritānija.
Ko tad grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz? Tajā ir četri jauninājumi. Pirmkārt, tā naudas summa,

ko katra partija drīkstēs izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai, ir ierobežota – 20 santīmi uz katru iepriekšējās vēlēšanās iegūto balsi. Otrkārt, nākotnē drīkstēs ziedot tikai fiziskās personas, bet nedrīkstēs juridiskās, tas ir ne firmas un ne dažādi uzņēmumi. Treškārt, ziedojumus varēs veikt tikai no tām naudas summām, ko ziedotājs ir ieguvis pēdējos trīs gados un kuras ir deklarējis, t.i., maksājis nodokļus. Ceturtkārt, partijas biedru nauda, kā arī ziedojumi ir ierobežoti uz 10 000 latiem no katras personas.
Šodien visas partijas Saeimā atbalstīja šo “Jaunā laika” iniciatīvu, tas tika pieņemts gandrīz vienbalsīgi, neskatoties uz to, ka agrāk citām partijām bija dažādi iebildumi par šo likumu.
Noslēgumā es varētu teikt, ka “Jaunais laiks” uzskata, ka šodien mēs esam veikuši ievērojamu soli Latvijas politiskās dzīves sakārtošanā.

I.Emsis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienība šodien ir gandarīta par darbu Saeimā. Es gribu pievērsties tiem likumprojektiem, kas palīdzēs Latvijā aizstāvēt vietējos ražotājus, konkrēti cūkgaļas ražotājus un produktu ražotājus, kuri kā izejvielu izmanto cūkgaļu.
Šodien mēs pieņēmām divus normatīvos aktus. Saistībā ar pieņemto likumu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas” mēs bijām konstatējuši, ka Latvijā šī importētā un subsidētā cūkgaļa no Polijas rada lielas problēmas. Polijas valdība maksā saviem eksportētājiem par cūkgaļas nosūtīšanu uz citu valstu tirgiem, tajā skaitā uz Latviju, un Latvijas cūkgaļas ražotāji nebija konkurētspējīgi un nevarēja savu produkciju pārdot par tādu cenu, kas atmaksātu viņu ieguldītos līdzekļus. Tādēļ mēs jau iepriekš bijām pieņēmuši likumu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, taču šo likumprojektu mēs mīkstinājām, balstoties uz mūsu cūkgaļas pārstrādātāju, produktu ražotāju lūguma pamata, lai viņi varētu veikt nepieciešamās investīcijas savās ražotnēs; tās investīcijas, kuras prasa Eiropas Savienība, lai viņu produkti būtu konkurētspējīgi Eiropas Savienībā. Tādēļ šo likumprojektu mēs izmainījām. Tagad uz diviem mēnešiem ir atvieglota cūku un cūkgaļas produktu ievešana no citām valstīm, kā jau minēju, izņemot Poliju, kur vienlaikus ar šī likuma atvieglojumiem un muitas barjeru mazināšanu tomēr saskatījām, ka Polijas produkti īpaši negatīvi ietekmē Latvijas tirgu. Tagad uz katru importēto cūkgaļas kilogramu būs jāmaksā muita – 33 santīmi par kilogramu. Līdz ar to mūsu cūku audzētāji, cūkgaļas ražotāji un attiecīgi pārstrādātāji var būt gandarīti, ka vismaz divus mēnešus – līdz 1.maijam – tirgus tiks pasargāts no subsidētā importa.
Vēl viena priecīga vēsts ir tāda, ka šodien izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika nodots likumprojekts “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Tas ir ilgi gaidīts likums, kas mežu īpašniekiem ļaus saņemt kompensāciju, ja dabas aizsardzības nolūkos viņu darbība būs aprobežota.

J.Dobelis

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Daži vārdi par jaunās valdības veidošanos. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK skaidri nolēmusi turpināt sekmīgu sadarbību ar “Jauno laiku”, cenšoties šajā sadarbībā iesaistīt arī tos, kam ir nacionāla domāšana un labēji uzskati citos jautājumos.
Runājot par pieņemto likumu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, ar smaidu jāatzīst, ka trešajā lasījumā neviens neiedrošinājās atklāti balsot “pret”. Viens otrs centās it kā parunāt “pret” – tāds neliels teātris –, bet, nevēloties “izlekt” no valdības pretendentu rindām, vienotā ierindā atbalstīja likumu galīgajā balsojumā. Līdz ar to zināmu laiku pieņēma šos grozījumus, un šie grozījumi šo laika posmu arī darbosies.
Kārtējo reizi bija jāklausās apnicīgas un nogurdinošas runas – šodien tās izskanēja Saeimā, vakar pie Valsts prezidentes pils un vēl būs šur un tur Latvijā. Šie nebeidzamie centieni izmantot gan nepilngadīgos, gan nepilsoņu jēdzienu un vēl kaut ko, lai radītu neskaidrības valstī. Mēs tās redzēsim bieži vien, un nevajadzētu par to īpaši uztraukties. Tāpat atkal un atkal būs visādas īpašas aktivitātes Krievijā, arī Krievijas domē, kas būs vērstas pret Latviju. Tam tā ir jābūt. Mums tas, protams, var nepatikt, un tas tā arī ir, bet ar to jārēķinās. Un jāuzsver skaidri un gaiši: tiem Latvijā, kas uzņēmušies politisko atbildību, ir jābūt gataviem uz visu, kā un kad stāties pretim šādām aktivitātēm.
Mēs to darīsim šeit, Saeimā, un iesaistīsimies arī šādā darbībā ārpus Saeimas. Mēs nepieļausim to, ka Latvijas virzību uz to pusi, kur tā ir iecerēta, kāds mēģinātu traucēt.

Saeimas preses dienests