2004. gada 12. februāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 12.februāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Ministru prezidenta atkāpšanās paziņojumu: “Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu arī visa Ministru kabineta atkāpšanos. Ar cieņu Ministru prezidents Einars Repše.” (Aplausi.)
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta divpadsmito daļu atsaukt Ministru kabineta 2004.gada 2.februārī Saeimā iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ai! Deputātiem iebildumu... Ministru kabinets lūdz atsaukt.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu – izslēgt no šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtības 30.jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī sešu deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva, Kabanova un Tolmačova lūgumu – saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzam no 2004.gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtības izslēgt jautājumu nr.16 – lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tik agri! Jau no paša rīta!”)
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Mēs iesniedzām dokumentu par neuzticību ministram Kārlim Šadurskim, un tobrīd mēs uzskatījām, ka tas bija izdarīts pamatoti. Mēs uzskatām, ka izglītības un zinātnes ministrs ir demonstrējis neprofesionalitāti, nekonsekvenci, avantūrisku pieeju likumdošanai un izglītības sfēras vadīšanai.
Kārlis Šadurskis ir novedis strupceļā mazākumtautību izglītības sistēmas izmaiņas, atsakoties no dialoga ar mazākumtautību pārstāvjiem un atbalstot bezatbildīgus grozījumus Izglītības likuma otrajā lasījumā. Rezultātā sabiedrībā aug neizpratne par valsts politiku un starpetniskā spriedze.
Kārlis Šadurskis tāpat ir pieļāvis nepatiesus un melīgus izteicienus, kurus augsta ranga Latvijas Republikas amatpersona, mūsuprāt, nevar atļauties.
Ministra kungs voluntāri un bez plašas apspriešanas ar pedagogiem ir iecerējis ieviest pedagogu sadalīšanu kategorijās, no jauna pārdalot starp tiem esošo atalgojumu. Ziņas par vēl vienu negaidītu reformu izraisīja neizpratni un protestu pedagogu vidū.
Ministra kungs ir piedāvājis bezatbildīgu un Latvijas nākotnei, mūsuprāt, kaitīgu augstākās izglītības sistēmas reformu, kura paredz pilnīgu atteikšanos no bezmaksas augstākās izglītības valstī. Tomēr šodien vairāk par 30 000 studentiem mācās uz budžeta vietām. Laika posmā, kad Kārlis Šadurskis vadīja izglītības jomu, praktiski tika sagrauta un aizmirsta Latgales mācību iestāžu atbalsta programma. Kārļa Šadurska vadītā ministrija sagrāva, mūsuprāt, skolu datorizācijas programmu, krasi samazinot tai finansējumu. Bijušais ministrs Kārlis Šadurskis nav nodrošinājis atbilstošu finansējumu sporta attīstībai.
Un tāpēc, iesniedzot dokumentu par neuzticību ministram, atkārtoju, mēs uzskatījām to par pareizu un taisnīgu. Bet šodien, kad valdība atkāpjas un kad ministrs faktiski vairs nav ministrs, ir vietas izpildītājs, mēs uzskatām, ka juridiski prasīt viņa atkāpšanos it kā vēlreiz būtu nekorekti, un tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu un noņemt jautājumu no dienas kārtības. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es gan gribēju runāt par procedūru. Tāpat ir skaidrs, ka šis priekšlikums tiek noņemts un Jakova Plinera krokodila asaras šeit bija galīgi nevietā, jo tā vietā, lai viņš pamatotu... (No zāles deputāts J.Pliners: “Vietā!”) Jaša, klusu!... (No zāles deputāts J.Pliners: “Man ir tiesības!”) Tev nekādu tiesību vairāk nav...
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nerunāt ar deputātu zālē.
J.Dobelis.
Tātad, ar vienu vārdu sakot, pasaki skaidrā tekstā: nedrīkst jaukt procedūru, nākt šeit tribīnē, nodarboties ar propagandu, kritizēt ministru, izteikt visu savu žulti, es vēl runāšu, ko jūs vakar darījāt pie Rāmera torņa, bet par to būs vēlāk. Lūk! Un līdz ar to es pēc procedūras uzskatu, ka tā nedrīkstēja rīkoties. Pats par sevi bija saprotams, ka šis priekšlikums ir noņemams. Un izmantot to sev, propagandējot kaut kādas fantastiskas idejas, bija ļoti nepieklājīgi. Tas ir viss.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar to, ka deputāti atsauc savus parakstus, protams, šis priekšlikums nav balsojams.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis četru deputātu – Antas Rugātes, Jāņa Estas, Gundara Bērziņa un – Jura Dalbiņa iesniegumu: saskaņā ar Ministru prezidenta Einara Repšes paziņojumu par viņa vadītās valdības demisiju, Saeimas deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Mārim Gulbim” pēc būtības vairs nav balsojams, tādēļ atsaucam savus parakstus no šī lēmuma projekta. Paldies!
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā – Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei” nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie klātesošie! Šajā Saeimā, kā jau ir teicis mūsu frakcijas biedrs un klasiķis Gundars Bērziņš,

valdošā koalīcija, kura jau šobrīd principā vairs neeksistē, izcēlās ar tādām lietām, ka tika noraidīts jebkurš priekšlikums, kas nāca no opozīcijas puses, tajā skaitā arī ļoti daudzi un vajadzīgi priekšlikumi.
Šodien grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kurus ir iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ir pēc būtības tie paši grozījumi, kurus Tautas partijas frakcija piedāvāja nepilnus divus mēnešus atpakaļ. Visas Saeimā ievēlētās, pārstāvētās partiju frakcijas bija saņēmušas vēstules no Latvijas Studentu apvienības ar ļoti izsmeļošu skaidrojumu, un Tautas partijas frakcija bija vienīgā, kura atsaucās, kura iedziļinājās šajā jautājumā, kura atsaucās studentu lūgumam, izpētīja šo likumu un saprata, ka tiešām šeit ir pieļauta principā ļoti liela sociāla netaisnība, varētu pat teikt, ka zināmā mērā likumā tās normas, kādas tās ir spēkā, pat ir kaut kur pretrunā Satversmei.
Un tādēļ tapa šie grozījumi, kas tika iesniegti Saeimā, un diemžēl ar pavisam, ja mani atmiņa neviļ, ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šie grozījumi tomēr toreiz netika nodoti komisijām un netika tālāk skatīti.
Kas tad ir noticis? Nekas jau nav noticis. Ir vienkārši zaudēts apmēram divu mēnešu laiks, kur šajā laikā šie grozījumi jau varēja būt izgājuši cauri komisijām un varētu būt jau šobrīd pieņemti Saeimā trešajā lasījumā un stājušies spēkā, un varbūt kāds students, kāds studējošais, kurš paralēli mācībām ir arī strādājis un pēc tam attiecīgi šo darbu zaudējis, būtu ieguvis iespēju iegūt attiecīgi šo bezdarbnieka pabalstu. Tā ka man, protams, ir liels prieks, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tomēr ir iedziļinājusies šajā problēmā, vispusīgi to izpētījusi, un tā rezultātā ir tapuši šie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.
Es tiešām lūdzu visus klātesošos balsot “par”, jo tas būtu liels atbalsts studējošajai jaunatnei, kura arī paralēli strādā, un tātad viņu likumīgajām sociālajām garantijām. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta lūgumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu, iekļaut šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem””. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta lūgumu tātad iekļaut šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? Iebildumu nav. Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – 6. Darba kārtībā likumprojekts iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu ar lūgumu izmainīt šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Turpinām izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”... Es atvainojos! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, ierosinu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!
S.Āboltiņa (JL).

Es lūdzu noteikt par atbildīgo komisiju Tautsaimniecības komisiju.

Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija... Piedodiet, likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par šo likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča, Valērija Karpuškina, Anatolija Mackeviča, Valērija Agešina, Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska un citu deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Mārim Gulbim “Par nepieļaujamu Valsts policijas iestāžu iesaistīšanu Rīgas skolu audzēkņu 22.–23.janvāra piketa dalībnieku vajāšanā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Pieprasījumu komisija, izskatot šo pieprasījumu, atzīst, ka tas ir noraidāms.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Juris Dobelis ir pieteicies debatēs? Lūdzu! Atklājam debates. Juris Dobelis. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ko vēl vajag?”)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Neapšaubāmi atbalstot komisijas lēmumu, ir tomēr jāatgādina par to, ka dažāda veida mēģinājumi satraukt sabiedrību turpināsies, vai nu tie būs kaut kādā tādā maigā veidā, iesniedzot papīreļus, vai tie būs kaut kādi uzbudināti, un līdz ar to nevar, vienkārši tā klusu ciešot, izlikties, ka nekas nenotiek un ka nekas nenotiks.
Tāpēc es uzskatīju par vajadzīgu nedaudz pieskarties tieši šim te tā saucamajam dokumentam, un kas vēl ir nosaukts par steidzamu pieprasījumu.
Vispirms tad jau nu vajadzēja sākumā uzrakstīt, ka šīs Rīgas skolu audzēkņu akcijas ir dažu politikāņu organizētas akcijas. Pateikt skaidrā tekstā, ka mēs tādi un tādi vēlamies iegūt balsis, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām un citām vēlēšanām, un tāpēc mēs nepilngadīgus bērniņus iesaistām šajos pasākumus, cerēdami uz viņu vecāku atbalstu šajās vēlēšanās. Tas būtu daudz godīgāk! Šādu teikumu vajadzēja ierakstīt. Šāda teikuma nav.
Tālāk. Ja jau jūs griežaties par jautājumu, kas skar Valsts policijas iestāžu darbu, tad kāds tam visam ir sakars ar izglītības un zinātnes ministra Šadurska kritiku? Jūs laikam vispār vairs nevienu dokumentu nevarēsiet sacerēt, kur nebūs minēts Šadurska vārds. Šadurskim nav nekāda sakara ar Valsts policiju. Lūk!
Tā kā te pirmīt mans politiskais pretinieks Plinera kungs spēcīgi izrunājās, tāpat arī šajā te dokumentā galīgi nevietā ir tādi vārdi, kas absolūti neattiecas uz Valsts policijas darbu. Nu, šī ģeniālā doma par Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu tāpat katram ir skaidra un saprotama. Tikai nevajag to ļaunprātīgi izmantot. Un te jau parādās tas jautājums – vai Valsts policijai ir tiesības izrādīt interesi par nekārtībām, kas notiek Rīgas centrā vai tai nav šādu tiesību? Vienkāršs jautājums. Es domāju, ka policijai ir šādas tiesības, un manu šo te domu pastiprina tie notikumi, kas bija vakar. Tiek apdraudētas vēsturiskās un kultūras vērtības. Ko es te lasu? Pie Latvijas Kara muzeja vismaz 25 jaunieši pamanījušies nokārtot savas dabiskās vajadzības. Plinera kungs, ko jūs par to teiksiet? Vai jūs viņiem arī devāt atļauju tā rīkoties? Jūs vispār laikam gribat Vecrīgas mūrus noārdīt tādā veidā, netieši rīkojoties. (Starpsauciens.) Lūk!
Tā ka acīmredzot šeit ir pretēja kritika, ka policija nav pietiekami rūpīgi sekojusi tam, kas notiek. Tā ka man liekas, ka mūsu visu pienākums ir iesaistīt policiju visās šajās akcijās – vienkārši kā kārtības uzturētājus, lai jūs nebojātu arhitektūras pieminekļus, lai jūs neaicinātu cilvēkus uz kaut kādu vardarbību. Tur staigā, sirpjiem un āmuriem apkārušies, izplata nacistisko simboliku šajos pasākumos. Nevajag to darīt! Neviens nenoliedz jūsu politiskos uzskatus – tādi viņi jums ir –, un asimilēt Plinera kungu būs ļoti grūti, man liekas, tas būs viens no pēdējiem, ko mēs asimilēsim. Lūk!
Līdz ar to es pilnīgi piekrītu, ka šāda veida pieprasījumi ir sistemātiski jānoraida. Taču tajā pašā laikā tas ir jādara pamatoti un jāpaskaidro, kāpēc mēs to darām. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka pieprasījuma mērķis ir sasniegts, jo jau atzīta pretenzija par nelikumīgu informācijas savākšanu par skolniekiem piketētājiem, un policijas ierēdņi, kas to darīja pēc savas iniciatīvas, viņi jau ir sodīti. Un, godātie kolēģi, savākt informāciju par katru no 20 000 skolniekiem, kas piedalījās vakar akcijā pie Valsts prezidentes pils, ir pilnīgi... nav iespējams. Un jāņem vērā, ka martā un aprīlī šeit būs apmēram 100 000 cilvēku, un papīra policijas pārvaldē nebūs, lai visus tos akcijas dalībniekus reģistrētu. Un es tomēr gribu izpaust savu gandarījumu par to, ka, teiksim, policijas kontakti ar skolnieku kolonnu vadītājiem bija pilnībā, un saskaņā ar to bija visas iespējas novērst kādas neskaidrības Rīgas ielās.
Un es lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu, neskatoties uz to, ka šā pieprasījuma mērķis jau sasniegts. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāt, lūdzu, nesniedziet maldinošu informāciju par akcijas dalībnieku skaitu!
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu ilgi, es tikai pateikšu dažus vārdus Dobeļa kungam.
Paldies, ka jūs uzstājāties pret nacistisko simboliku, pret to simboliku, kura bija arī mūsu “Waffen SS” leģionam, kad jūs uzstājāties pret savu leģionu, un to vajag aizliegt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 19. Pieprasījums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.318. Ir kopā pavisam 41 priekšlikums. Šo priekšlikumu būtība pamatā ir sakārtot Krimināllikumu, ieviešot pie pamatsodiem terminu “piespiedu darbs” un sakārtojot to pareizā secībā likuma pantos.
1.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.

15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
21. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.

23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
26. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
27. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
28. –Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
29. – Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikums. Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
30. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.

31. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem likumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
32. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
33.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
34. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Un 35. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Identiski. Komisija šos priekšlikumus atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
36.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
36.priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
37.priekšlikums.
J.Dalbiņš.
Es atvainojos, 37.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
38. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.

39.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
40. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
41. – Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84,

pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 317, – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, izskatāmā dokumenta nr.1930.
Kopā šajā likumprojektā Aizsardzības un iekšlietu komisijā uz trešo lasījumu bija iesniegti 11 priekšlikumi, kas tika izskatīti komisijas 21.janvāra sēdē.
1.priekšlikums. Iesniedz tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
2.priekšlikums. Iesniedz tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
3.priekšlikums. Arī iesniedz tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
4.priekšlikums. Iesniedz tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta daļēji, izsakot to Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kura ietverta 5.priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu, norādīto tabulā nr.5.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
6.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.

7.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
8.priekšlikumu iesniedz tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta daļēji, izsakot to komisijas redakcijā, kura ietverta 9.priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu nr.9.
Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
10.priekšlikumu iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
11.priekšlikumu iesniedz tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu nobalsot par pieņemto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, likuma reģistrācijas nr.300, pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu saņemti 9 priekšlikumi uz trešo lasījumu.
Tātad 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo ir atbalstīts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to, izskatot visus priekšlikumus, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1877. Un tātad izskatīsim grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirmajam lasījumam.
Šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka ir nepieciešams ar likumu nostiprināt garāku dokumentu izskatīšanas termiņu, nekā to nosaka Administratīvais kodekss. Un tādēļ šajā likumā ir nepieciešams nostiprināt 60 dienu izskatīšanas termiņu vairākiem dokumentiem.
Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Emsis.
Tālāk. Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Emsis.
Priekšlikumu izskatīšanas termiņš... iesniegšanas termiņš varētu būt, es piedāvāju 18.februāri...
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiku, lūdzu?
I.Emsis.
Un izskatīšanas laiks... 19. ... 26.februārī.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks otrajā lasījumā – 26. februārī. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18.februāris, izskatīšanas laiks – 26.februāra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 473.
Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Saņemts tikai viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tātad lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1875. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums”.
Minēto likumu ir vajadzīgs pārskatīt, jo līdz šim lauku attīstības un zivsaimniecības jautājumi pašreizējā Lauksaimniecības likumā netika regulēti. Līdz ar to, pārņemot Eiropas Savienības strukturālo politiku un lauku attīstību, ir nepieciešams nacionālajā likumdošanā atrunāt normas, kas nodrošinātu Eiropas Savienības strukturālās politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības produktu kopējā tirgus pārņemšanu un administrēšanu.
Komisija izskatīja Ministru kabineta izstrādāto un atzīto likumprojektu, bet neatzina, ka to vajadzētu pieņemt kā steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Kalniņš.
18.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas nr.474. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””.
Tātad kopā saņemti 4 priekšlikumi.
1. – deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
3. – deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Arī komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.537) pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu neviens priekšlikums nav iesniegts. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.526) pirms otrā lasījumā. Minētajam likumprojektam uz otro lasījumu saņemti 13 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
9. un 10. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu iesniegti nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 526) pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.477) pirms otrā lasījuma. Šis likumprojekts ir par administratīvo atbildību saistībā ar politisko organizāciju finansēšanas noteikumu neievērošanu. Tātad uz otro lasījumu par šo likumprojektu saņemti tikai divi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemti nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.477) pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.1946. Likumprojektam “Grozījumi Ārstniecības likumā”, gatavojot uz otro lasījumu, ir iesniegti 29 – stipri būtiski priekšlikumi, un tāpēc arī šo likumprojektu, gatavojot uz otro lasījumu, vispirms izskatīja Veselības apakškomisijā, un saskaņoti ir visi šie likumprojektā iesniegtie priekšlikumi ar Valsts cilvēktiesību biroju, ar Datu valsts inspekciju un Latvijas Pacientu tiesību biroja pārstāvjiem. Tāpat šie grozījumi ir arī saskaņā ar Eiropas Komisijas eksperta rekomendācijām par zobārstiem un vecmātēm. Un grozījumi ir saskaņoti arī ar likumu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.
Tātad 1.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un to būtu vēlams atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikums. Arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums un būtu lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3. ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Komisija lēmusi to ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, bet tas ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums ir deputāta Šiliņa priekšlikums. Tas ir iestrādāts 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.

8.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.
9.priekšlikumu iesniegusi veselības ministre Circenes kundze. Šis priekšlikums nav no komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem... Es atvainojos, par 9.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tas ir otrais lasījums, un es gribu pievērst tomēr uzmanību, ka priekšlikums ir no Veselības ministrijas, man liekas, ka katrai frakcijai vajag šo priekšlikumu izrunāt un varbūt uz trešo lasījumu tomēr pieņemt tādā redakcijā, lai ātrā medicīniskā palīdzība tomēr nestrādātu kā taksometri. Un, protams, ka strādās pie tā Veselības apakškomisija un Sociālo un darba lietu komisija. Tad otrajā lasījumā, protams, mēs aicinām jūs atbalstīt visus priekšlikumus, bet uz trešo lasījumu pievērst uzmanību tieši veselības ministres Circenes priekšlikumiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Priekšlikums tika izskatīts arī Veselības apakškomisijā, un tomēr arī Veselības apakškomisija nolēma, ka šis priekšlikums nav atbalstāms sakarā ar to, ka ir speciāli Ministru kabineta noteikumi, kādā kārtībā tiek sniegta šī neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tāpēc ir lūgums šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīt, bet, protams, var piekrist, ka uz trešo lasījumu vēl ir iespējams debatēt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
10.priekšlikums – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
12.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
13.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šiliņš, un tas ir iestrādāts 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
15.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.

16.priekšlikums ir deputāta Šiliņa priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
17.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tas ir iestrādāts 18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
19.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Un tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
21.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
22.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
23.priekšlikums – veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
25. ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un tas no komisijas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
26.priekšlikums – Sociālās un darba lietu komisijas priekšlikums.Un ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
27.priekšlikums arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.

28.priekšlikums ir veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums, un to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
29.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Tātad lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, augsti godātā Saeima! Godātā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien es jūs aicinu ieskatīties likumprojektā ar reģistra numuru 623 – likumprojekts “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
Kādēļ komisija ir iesniegusi šādu likumprojektu? Tādēļ, ka Andrejs Mamuškins ir nodevis Latvijas karavīra zvērestu 2002.gadā, un tā paša gada 25.janvārī viņam ir piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe. Tātad Latvijas armijas kapteinis, kurš ir dzimis Rīgā 1969.gadā, ir mācījies Mazsalacas vidusskolā, pēc tam Valmieras vidusskolā, vēlāk iestājies Harkovas Aviācijas institūta Lidmašīnu būvniecības fakultātē un no 1989.gada vēl turpinājis mācības Harkovas Raķešu karaspēka komandas inženieru augstākajā karaskolā, kuru ir pabeidzis 1993.gada 20.jūnijā. Šis datums ir būtisks tāpēc, ka, lai atgrieztos Latvijā, savā dzimtenē, Andrejam Mamuškinam bija nepieciešams ceļošanas dokuments. Un, protams, šis ir kārtējais gadījums, kad Ukrainas pilsonība Andrejam Mamuškinam, tāpat kā, ja atceraties iepriekšējos gadījumus, par kuriem komisija ir pozitīvi lēmusi, piešķirot pilsonību un lūdzot Saeimu to atbalstīt, šis dokuments ir kļuvis par reālu šķērsli Andrejam Mamuškinam iegūt Latvijas pilsonību. Šis dokuments ir Ukrainas pase un viņa piederība Ukrainas pilsonībai.
Andrejs Mamuškins Latvijas valstī līdz šim brīdim strādā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus, un 2000.gada maijā Mamuškins ir iesniedzis lūgumu 7.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā, un šo viņa lūgumu ir atbalstījusi tolaik Aizsardzības ministrija un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ar lūgumu piešķirt viņam Latvijas pilsonību.
Saeimas komisija 2000.gadā jau ir lēmusi par to, ka nav iebilžu pret to, ka Mamuškinam tiktu piešķirta pilsonība, taču ar vienu noteikumu, ka ir nepieciešama ekspatriācijas atļauja no Ukrainas pilsonības. Četrus gadus Andrejs Mamuškins ir pūlējies saņemt šo dokumentu, proti, ekspatriācijas atļauju, taču Ukrainas puse nekādā veidā nav vēlējusies atsaukties uz viņa lūgumiem. Visbeidzot, pēdējais dokuments, kas ir atnācis no Ukrainas puses caur Ukrainas vēstniecību, liecina par to, ka patiesībā tā ir tikai vienīgi atrunāšanās un laika vilkšana, kurā tiek formulētas dažnedažādas motivācijas, ieskaitot to, ka tiek pieprasīts Mamuškina iesniegums, lai viņš apliecina, ka viņš Latvijas pilsonību izvēlas brīvprātīgi.
Šādā sakarā Pilsonības likuma izpildes komisija, saņemot atkārtotu Andreja Mamuškina iesniegumu ar lūgumu atzīt viņu par Latvijas pilsoni, aicināja Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus paust savu viedokli šobrīd, vai ir mainījusies viņu attieksme un vai viņi vēlas uzturēt savu prasību, vai Andrejs Mamuškins uztur savu prasību, lai gan viņš to apliecinājis savā iesniegumā un zvērestā, kas ir pievienoti šai dokumentu paketei. Un komisija, uzklausot visus ieteicējus un arī pretendentu, ir lēmusi, ka šī pilsonības statusa piešķiršana ir atbalstāma, un komisija ir lēmusi par to vienprātīgi.
Tāpēc arī lūdzu 8.Saeimas deputātus parlamenta sēdē balsot par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni šā likumprojekta pirmajā lasījumā. Bet mums ir arī steidzamības lūgums no komisijas. Acīmredzot par to ir vispirms jābalso.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Ainars Baštiks ir pieteicies runāt par steidzamību?
Ja nē, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēs?
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Andrejs Mamuškins, kas ļoti sekmīgi dien mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos par virsnieku, pārkāpj veselu virkni ierobežojumu nepilsoņiem, kas eksistē visos Nacionālo bruņoto spēku darbību regulējošos likumos. Diemžēl Saeima noraidīja visus PCTVL priekšlikumus atcelt šos ierobežojumus. Nu tad izmantosim citu iespēju un steidzīgi paplašināsim pilsoņu loku – kaut ar vienu cilvēku! Es, protams, esmu “par”. Bet es gribu atgādināt kolēģiem, ka vismaz 200 000 rīdzinieku, kas pēc statusa ir nepilsoņi, arī piedzimuši Rīgā un arī var dienēt armijā par virsnieku, balsot apzināti kā pašvaldību, tā arī Saeimas vēlēšanās. Un es ceru, ka Andrejs Mamuškins būtu pirmais, kuru mēs šādā veidā pieņemsim pilsonībā, un tieši manu deputāta pilnvaru laikā mēs tomēr pieņemsim pilsonībā arī 200 000 pārējo andreju mamuškinu, ivanovu, petrovu un tā tālāk.
Balsosim, pirmkārt, par Andreju Mamuškinu!

Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Vispirms tāds maigs aizrādījums Buzajeva kungam. Lūdzu, neceriet uz to, ka 200 000 tiks te uzņemti pilsonībā. Tā ka atmetiet visas cerības! To es jums silti iesaku.
Otrkārt. Ļoti īpatnējs rādītājs. Lai kļūtu par Latvijas Republikas pilsoni, pietiekot ar to, ka esot dzimis Rīgā. Es domāju, ka Rīgā ir tādi riebekļi dzimuši savā laikā un tik daudz ļauna nodarījuši latviešu tautai, ka šodien runāt par to, ka visi Rīgā piedzimušie ir jāvirza uz pilsonības iegūšanu, ir zināmā veidā ņirgāšanās. Bet, ja mēs runājam par šodienu, par Andreju Mamuškinu, tad tā ir pavisam cita lieta. Apskatieties, ko viņš ir darījis. Viņš ir daudz ko izdarījis Latvijas valsts labā, viņš pilnīgi ir apguvis latviešu valodu un runā pavisam skaidrā latviešu valodā, nevis tā kā viens otrs, kas arī ir Latvijas Republikas pilsonis jau, bet varbūt līdz mūža beigām neiemācīsies pareizi izrunāt vārdu “Eiropa”. Lūk, to vajadzētu saprast!
Un tāpēc šeit es izmantošu iespēju un atgādināšu tiem visiem nepilsoņiem un tiem visiem vēl, kas tur grib kļūt par pilsoņiem. Cieniet latviešu valodu! Iemācieties latviešu valodā pieklājīgi izteikties. Un izbeidziet aģitēt visus tos mazos bērneļus pret to! Mūsu galvenā prasība ir, lai latviešu valodas neprašana nekļūtu par kaut kādu šķērsli šeit, Latvijā.
Un tāpēc visu cieņu tādam cilvēkam kā Andrejs Mamuškins! Un varbūt jūs mēģinātu no viņa kaut kādu piemēru ņemt.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par ... Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Rugātes kundze?
A.Rugāte.
Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es vēl gribu piebilst to, ka Andrejs Mamuškins patlaban uzturas Latvijā ar termiņa uzturēšanās atļauju. Viņa uzturēšanās ir likumīga, viņš nav pārkāpis nevienu no Latvijas likumiem. Tieši tādēļ viņam radušās šīs problēmas, ka viņš ir rīkojies vienmēr likumīgi, cienot sevi un cienot valsti – gan Latviju, gan arī Ukrainas pusi. Viņa uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš beidzas šā gada 15.jūnijā. Imigrācijas likums, godātie kolēģi, Mamuškina gadījumā neparedz pagarināt šo uzturēšanās atļauju nekādā veidā. Un viņam Latvijas teritorija tādā gadījumā 2004.gada 16.jūnijā ir jāatstāj.
Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies? Vai mēs vēlamies atbalstīt cilvēku, kurš pilnībā ir Latvijai piederīgs? Ar to jūs varat iepazīties šajos viņa dokumentos, kurus viņš ir pats rakstījis, ko ir rakstījuši ieteicēji un atbildīgas amatpersonas Latvijas valstī.
Andrejs Mamuškins savu nākotni saista ar Latviju un pauž to savā autobiogrāfijā. Iegūstot Latvijas pilsonību, Andrejam Mamuškinam būs likumisks pamats, ar kuru viņu neizbēgami izslēgs no Ukrainas pilsonības, tāpēc ka Ukrainas pilsonības likums paredz, ka tad, ja cilvēks iegūst citas valsts pilsonību, viņš zaudē un viņš tiek atbrīvots no Ukrainas pilsonības. Ar to vien, ka viņš dien Latvijas armijā, ka viņš ir nodevis Latvijas armijas zvērestu, ar to vien, izrādās, ir nepietiekami, lai gan arī šāda norma pastāv Ukrainas pilsonības likumā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Mamuškins ir apliecinājis savu gatavību nekavējoties pēc pilsonības statusa saņemšanas kārtot tos dokumentus, kas attiecas uz viņa atbrīvošanu no Ukrainas pilsonības, lai šīs dubultās pilsonības brīdis vai tas laika periods, kurā notiek šī dokumentu kārtošana, būtu pēc iespējas īsāks, un tas patiesībā ir tikai procedūras periods, nevis lietas būtība. Šis ir gadījums, kurā mēs nekādā veidā nepalielinām dubultpilsoņu skaitu tikai tāpēc vien, ka mums tā liekas, ka tā vajadzētu darīt. Komisija ir vienisprātis lēmusi par atbalstu Andrejam Mamuškinam kā pilnvērtīgam un ļoti nepieciešamam Latvijas valstij pilsonim. Lūdzu balsot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Rugāte.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņa datums – 14.marts. Un izskatīšana otrajā lasījumā – nākamajā plenārsēdē... piedošanu, 14.februāris. Un izskatīšana plenārsēdē – 19.februārī otrajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vai ir citi priekšlikumi? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.februāris, un izskatīšanas laiks – 19.februāra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas ziņot?
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Tautas partijas deputāti ierosina pieņemt īpašu Saeimas lēmumu par pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem. Kā jūs zināt, kopš mūsu Saeimas darba sākuma spēkā ir arī lēmums par to, kā tiek veidotas komisijas. Un Tautas partijas deputāti ierosina noteikt taisnīgāku, kolēģi, taisnīgāku kārtību deputātu sadalei pastāvīgās komisijās, kas nepieļautu, pirmkārt, opozīcijas deputātu tiesību ierobežošanu, kas pieļautu vienmērīgāk tātad un lielāku brīvību deputātu sadalei par komisijām atbilstoši deputātu profesionālajai varēšanai un spējām, un pusotra gada laikā mēs esam, kolēģi, pārliecinājušies diezgan bieži, ka ir nepieciešams tomēr deputātus pārgrupēt, jo deputāti ir apguvuši savu prasmi, savus pienākumus un grib strādāt arī citās komisijās. Un to ierobežo mūsu steigā pieņemtais lēmums, kuru mēs pieņēmām jau pirmajās darba dienās šajā Saeimā.
Faktiski šis lēmums nav nekas jauns. Tas ir pārbaudīts darbā jau iepriekšējās Saeimās, kad, manuprāt, bija taisnīgāki šie noteikumi. Es aicinātu atbalstīt šīs mūsu izstrādātās tātad jaunās normas un šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ja jūs iesniedzat dokumentu, tad nelieciet iekšā pašā dokumentā pretrunas. Tas jau nav likumprojekts, ko var otrajā lasījumā tur labot un pielabot vai trešajā lasījumā. Un, ja jūs ieliekat 7.punktā: izņēmuma gadījumā, ja Saeima tā nolēmusi, deputātu var ievēlēt komisijā, neievērojot 2. līdz 4.punkta noteikumus, tad kāda jēga vispār tādam dokumentam? Ja grib – ievēlē, ja negrib – neievēlē. Bet beigu beigās Saeima visu tā kā tā nolems.
Līdz ar to šis dokuments kļūst tāds izplūdis, un neņemiet ļaunā, ka es to laikam nevarēšu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Kolēģi deputāti! Jurim Dobelim daļēji ir taisnība, jo ar īpašu lēmumu, neapšaubāmi, katrā konkrētā gadījumā mēs varētu arī grozīt šādu vispārīgu lēmumu, bet, cienījamais Dobeļa kungs (Starpsauciens: “Godājamais!”) tieši šāda atsauce bija gan 6., 7.Saeimas un šķiet, ir arī šobrīd spēkā esošā lēmumā, kurš reglamentē vispārīgus noteikumus. Tas nav nekas jauns, bet ir gandrīz desmit gadu vecs noteikums, par kuru jūs runājat un pret kuru jūs iebildāt, un tā ka nav nekādu problēmu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Krišjānis Kariņš ir pieteicies debatēt? Lūdzu!
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi deputāti! Mēs, šajā te Saeimā uzsākot darbību, kad mēs runājām par deputātu darbu komisijās, ieviesām vienu tādu normu, ko varētu saukt par demokrātisko normu. Proti, mēs šajā Saeimā esam no tautas ievēlēti zināmās proporcijās katra frakcija. Šobrīd darbs Saeimas komisijās ir tautas balsošanas rezultātā gūtās proporcijas, proti, nevar Saeimas vairākums pēkšņi pārmest, lai nokārtotu kaut kādu jautājumu komisijā, kaudzi deputātu, lai, piemēram, nomainītu vadību vai nomainītu balsojumu, un tad nākamajā plenārsēdē atkal mētāt atpakaļ. Tas ir... Mums tādas mētāšanās iespējas vienkārši nav. Protams, mēs varam mainīt indivīdus, un tas ir laiku pa laikam noticis.
Šis te priekšlikums, ja es esmu pareizi sapratis, faktiski šo te demokrātisko normu atcels un ies atpakaļ uz veco kārtību, kur varētu, kā varētu teikt, ar buldozera efektu stumdīt deputātus turp un atkal viņus stumdīt turp.
Es aicinātu tomēr neiet šo ceļu un padomāt, vai tik tiešām mums nevajadzētu pieturēties pie tās kārtības, kas šodien ir. Ja mainās Saeimā koalīcijas vai kas ir šodien vairākums, nu tad mainās. Bet, Dieva dēļ, netraucēsim šo komisiju darbu. Netaisīsim sev tās nevajadzīgās grūtības. Un turēsimies pie demokrātiskiem principiem.
Es aicinu tomēr neatbalstīt šo te lēmumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).

Cienījamais kolēģi Kariņa kungs! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Godājamais!”) Ja jau tā jūsu ieviestā kārtība būtu devusi kādus pozitīvus augļus, tad es nenāktu šeit un neko neteiktu, bet vai jūs.... Dobeļa kungs, es jūs nepārtraucu tad, kad jūs runājāt no tribīnes....
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nesarunāties ar deputātiem zālē! Jūs taču zināt, ka viņiem ir atļauti izsaukumi...
Dz.Ābiķis.
Mēs ļoti labi redzējām, ka komisiju neprasmīgas vadīšanas un nesaskaņotas rīcības rezultātā radās mūsu likumdošanā vakuums un ka nespējām valstī sodīt noziedzniekus. Sodīt noziedzniekus par izdarītajiem noziegumiem, jo izrādās, ka pēkšņi nebija likuma, ar ko to izdarīt. Tas bija neprasmīgas vadības rezultātā, un arī tas, ka nebija nekādas koordinācijas komisiju starpā.
Pirmais, ar ko atšķirās komisiju darbs no iepriekšējo Saeimu komisiju darba, ka tas ir ļoti haotisks, jo visās iepriekšējās Saeimās visi iepriekšējie ministru prezidenti, ņemot vērā to, ka lielākā daļa likumprojektu top valdībā, regulāri, es atkārtoju, regulāri, aicināja komisiju priekšsēdētājus uz kopīgām apspriedēm saskaņot likumprojektu virzību, lai nerastos tik muļķīga situācija, kāda radās šā gada sākumā absolūtas nesaskaņotības un neprasmes dēļ. Repšes kungam diemžēl šīs lietas neinteresē, viņš dzīvo citās dimensijās, un komisiju darbs ir ārkārtīgi nesaskaņots.
Bet kas attiecas vēl vairāk uz Kariņa kunga teikto, līdz šim iepriekšējās Saeimās bija tā, un es uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi, ka, protams, ir svarīgi, lai katra frakcija būtu katrā komisijā pārstāvēta ar kādu deputātu, lai frakcijā varētu sekot līdzi notikumiem Saeimā un arī frakcijas varētu labāk izskatīt šos jautājumus.
Bet ir vēl viena lieta, ko jūs diemžēl ignorējāt, ka katram Saeimas deputātam ir sava iepriekšējā darba pieredze. Un ir ļoti svarīgi, lai viņš savu iepriekšējo darba pieredzi, savas iepriekšējās zināšanas liktu lietā Saeimas darbā. Un ja, teiksim, frakcijā ir trīs dakteri un viens speciālists iekšlietās, tad labāk, lai šie trīs dakteri strādā tajā Sociālo un darba lietu komisijā, kur lemj par veselības lietām, un tas viens varētu strādāt Iekšlietu komisijā un lemt profesionāli par šīm lietām.

Jūs panācāt ar savu absolūtās proporcionalitātes principu to, ka diemžēl deputātiem ir jāvadās pēc šīs te stingrās partijas disciplīnas, un daudzi savu iepriekšējo darba pieredzi, savas dzīves un darba gaitās uzkrātās zināšanas nevarēja likt lietā. Un līdz ar to Saeimas darbs, Saeimas komisiju darbs no šī profesionālā viedokļa neglābjami ir ļoti stipri cietis. Galvenokārt šāds jūsu lēmums bija saistīts ar savstarpējo neuzticēšanos, ar gribēšanu visu regulēt, ielikt ārkārtīgi stingros rāmjos. Līdz šim tomēr ir pierādījies, ka Saeimas deputāti, neskatoties uz pārstāvniecību dažādās frakcijās, ir bijuši pietiekami koleģiāli, lai komisijās darbs ritētu nu... un, komisijās strādājot, vairāk runātu un risinātu tieši profesionālās darba lietas, bet mazāk nodarbotos ar tīro politiku.
Tā ka es uzskatu, ka šis mūsu frakcijas priekšlikums ir ļoti, ļoti pamatots, lai mūsu darba kvalitāte uzlabotos.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Ābiķa kungs, Ministru prezidents nav atbildīgs par saskaņotu Saeimas komisiju darbu. (Starpsauciens:“ Viņš nav atbildīgs, bet...”)
Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Tiek mainīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sanākšanas laiks – pulksten 10.50 Dzeltenajā zālē tiekamies! Pulksten 10.50.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūgta Viesu zālē pulksten 10.45. Un tajā pašā laikā arī tiek dibināta Sabiedrības integrācijas apakškomisija, kurā, ja atceraties, pierakstījās šādas personas: Guntis Bērziņš, Andris Bērziņš, Jānis Strazdiņš, Inese Vaidere, Pēteris Tabūns, Anta Rugāte, Dzintars Ābiķis, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Vladimirs Buzajevs, Nikolajs Kabanovs, Ainars Baštiks, Vjačeslavs Stepaņenko un Oļegs Deņisovs. Viesu zālē pulksten 10.45.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Jānim Strazdiņam!
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums visiem jātiekas tūlīt Viesu zālē! Lūdzu ejam augšā!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Aleksandrs Kiršteins, Anatolijs Mackevičs, Jānis Strazdiņš, Baiba Brigmane, Inese Šlesere un Ērika Zommere. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi! Mēs turpinām debates par Tautas partijas iesniegto lēmuma projektu “Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi”.
Nākamais debatēs ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu vēl vienu reizi uzsvērt to, ko kolēģis Lagzdiņš nav sapratis, bet viņa nav zālē, un tātad grūti man ar viņu patlaban pa tiešo ir runāt, bet, neskatoties uz to, ir vienmēr jāsaprot šī vēsturiskā patiesība, ka Saeima sastāv no tiem, kas ir ievēlēti. Varam mēs viens otram patikt, varam nepatikt, bet Latvijas Republikas pilsoņi šo deputātu kopu ir izveidojuši. Un līdz ar to mākslīgi uzspiest viens otram kaut ko praktiski ir neiespējami. Un viss šis te garais dokuments arī jau to pasaka. Lūk, izņēmuma gadījumā, ja Saeima tā ir nolēmusi, ko nozīmē “izņēmuma gadījums”? Kurš būs tas, kas noteiks, ka šis ir “izņēmuma gadījums”, bet šis vairs nav “izņēmuma gadījums”? Lūk! Līdz ar to durvis paliek vaļā jebkuram balsojumam. Un dokumentam praktiski nav nekādas lietošanas nozīmes. Vai tiešām tas nav skaidrs?
Un tagad te vēl viens kolēģis nervozi runāja par to, ka, lūk, tur divas komisijas nav sadarbojušās un nu iznāca slikti. Vai tad tur ir kaut kāds sakars ar kaut kādiem lēmumu projektiem vai kaut kādiem dokumentiem? Šie brīvi izvēlētie deputāti, šeit, Saeimā, var sadarboties pēc savas sirds patikas, kā nu viņiem tīk. Un neviens nevar neko šeit piespiest.
Ja ir runa par komisijām, ja ir runa par komisiju vadību sadarbību, tad tā ir pilnīgi pašu vadītāju rokās. Nekur jūs to neieliksiet, un arī šinī te projektā nekā tāda nav. Un tāpēc neredzu jēgu šeit nākt un par to runāt, jo Saeimai ir jāiemācās būt atbildīgai kopumā par visu, kas Saeimā notiek. Un nedalīsim šeit, kurš kurā vietā sēž un kāpēc viņš tur sēž. Saeima ir kaut kas vienkopus ievēlēts. Un, ja mēs esam ievēlēti kurš kurā vietā sēž un kāpēc viņš tur sēž. Saeima ir kaut kas vienkopus ievēlēts. Un, ja mēs esam spējīgi savas attiecības kaut cik saprātīgi noteikt, tad lūdzu! Mēs nosakām to, kas attiecas uz mūsu kārtību šeit, kurš nāk pirmo reizi un otro reizi, cik ilgi drīkst runāt, uzvedības zināmas normas un tamlīdzīgas lietas. Ielikt iekšā kaut kādā dokumentā – cik, kur, kā, un pielikt klāt vēl to, ka visu to var arī mainīt, ja ienāk prātā, nu, saprotiet, tas ir kaut kas uzrakstīts rakstīšanas pēc. Protams, cīnoties par zināmu ietekmi, var jau sacept visu ko. Es jau, protams, varu arī tikai izteikt savu viedokli par to. Lieki sarakstīti papīreļi nekad manī lielu cieņu nav izraisījuši un neizraisa arī šis, jo tas neko nedos. Tā būs lieka stīvēšanās un lieka pļāpāšana, piedošanu, šoreiz. Vai tiešām jūs to paši nesaprotat? Jūsu vidū ir juristi un vēl viens otrs cilvēks ar pietiekami lielu pieredzi šeit, Saeimā, par ko arī šeit bija runa. Nu tad cienīsim viens otra pieredzi un dosim iespēju mums pieredzes ietvaros vairāk sadarboties, bet nevis ar mākslīgu spiedienu, kas tiek fiksēts kaut kādā papīrā.
Diemžēl es to nevaru atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tomēr domāju, ka mūsu iedibinātā komisiju izveidošanas kārtība ir ļoti pareiza. Politiķim jābūt cilvēkam, kas prot spriest vairāk vai mazāk par visām jomām, savādāk mums vajadzētu izveidot Saeimu, kurā ir apmēram tūkstotis vai vairāk pārstāvju, lai no visiem speciālistiem mums šeit būtu no visām jomām kāds pārstāvis.
Otrkārt, es domāju, ka tā ir ļoti demokrātiska, jo atbilst vēlētāju izvēlei – tādus cilvēkus, kādus vēlētāji ir gribējuši, tādi šeit ir tādās proporcijās arī. Tāpat Eiropas Parlamentā ir tieši šāda kārtība, ka komisijās vietu skaits ir atkarīgs no tā, cik liela ir politiskā grupa.
Es domāju, ka šim priekšlikumam, Tautas partijas priekšlikumam, ir tikai viens nolūks, un tas ir, ievēlēt svarīgajās komisijās, kā piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijā, tik daudz pārstāvju, lai varētu komisija pieņemt atšķirīgu viedokli no valdības viedokļa un tādā veidā kavēt valdības darbu. Cita nolūka es šeit tiešām nevaru saredzēt.

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai iesniedzēju vārdā vēl ir kas sakāms? Nē. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 33, atturas – 24. Lēmums nav atbalstīts.
Pirms tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu – izmainīt šā gada 12.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Nākams darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas

importu no Polijas”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Šodien mēs skatīsim likumprojektu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas” otrajā, galīgajā, lasījumā. Komisija izvērtēja šo likumprojektu ļoti rūpīgi un atbalstīja tā pieņemšanu, un mūsu atbalsts šim likumprojektam ir balstīts uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja izmeklēšanas rezultātiem. Tiesa, šī izmeklēšana vēl nav līdz galam pabeigta, taču jau panāktie rezultāti liecina par to, ka tirgus aizsardzības pasākumi ir nepieciešami. Šī izpēte tika sākta 2003.gada 17.janvārī, balstoties uz VITAB rīcībā esošajiem sākotnējiem pierādījumiem par kompensācijām un par subsīdijām, ko Polijas valdība piešķir saviem cūkgaļas eksportētājiem un kas rada Latvijā vietējiem ražotājiem zaudējumus.
VITAB ir veicis visu procedūru, kā to paredz brīvās tirdzniecības līgums, ir informējis dalībniekus, ir pieprasījis ziņas no Polijas, un Polijas puse nenoliedz subsīdiju esamību, uzskata, ka arī brīvās tirdzniecības līgums šādas subsīdijas pieļauj.
Latvijas puse savukārt uzskata, ka tiešām brīvās tirdzniecības līgums atļauj Polijai subsīdijas izmaksāt, bet Latvijas pusei saskaņā ar šo pašu līgumu ir tiesības piemērot savus tirgus aizsardzības pasākumus.
Tātad abām pusēm šajā situācijā ir likumīga rīcībspēja.
2003.gada 5.jūnijā mēs Saeimā pieņēmām likumu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, kas nebija tieši vērsts pret Polijas subsīdijām, bet kura mērķis bija aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu pret pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem, nosakot muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodokli.
Šie aizsardzības pasākumi ir spēkā līdz Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tas ir, līdz 2004.gada 1.maijam, un kādā no nākošajiem dienas kārtības punktiem šos pasākumus mēs mīkstināsim. Šos aizsardzības pasākumus paredzēts mīkstināt, un paredzēts, ka abi likumprojekti stāsies spēkā vienlaicīgi.
Mūsu šis lēmums ir balstīts arī uz VITAB izmeklēšanu par to, kā Latvijas tirgu gan 2001., gan 2002.gadā, gan 2003.gada pirmajā pusē ietekmēja Polijas subsidētā cūkgaļa.
Mēs esam konstatējuši, ka zaudējumi un zaudējumu draudi Latvijā caur šīm subsīdijām ir bijuši realitāte. Un kaut arī šis subsīdiju apmērs Polijā ir samazināts 2003.gadā iepretim 2002.gadam, tas vēl aizvien ir spēkā. Tas vēl aizvien ir spēkā un nodara zaudējumus Latvijas ražotājiem. 2002.gadā mēs esam konstatējuši, ka šis kompensācijas apmērs ir sastādījis pat 74% no pārbaudāmās preces vērtības, tātad ir bijis ļoti augsts. 2003.gadā tas ir samazinājies, kā jau es teicu, bet ir apmēram 34% no pārbaudītās preces vērtības.
Un tādēļ mēs uzskatām, ka cūku audzētāji un produkcijas ražotāji cieš zaudējumus no subsidētās Polijas cūkgaļas.
Polijas imports attiecībā pret kopējo importu ir palielinājies par 50 procentiem. Un mēs esam konstatējuši, ka, salīdzinot Polijas importu pret citu valstu importu, starpība ir 25%, tātad Polijas prece ir par 25% lētāka, tai ir zemāka cena nekā no citām valstīm importētajai cūkgaļai. Tātad 2002.gadā ir pierādīts, ka Latvijas ražotāji ir cietuši zaudējumus un bijuši spiesti pārdot savus ražojumus zem pašizmaksas. Un tas nav pieļaujams, ja mēs ņemam vērā vēl to, ka mūsu ražotājiem ir jāievēro Eiropas Savienības prasības, ka šajā brīdī viņi izdara ļoti lielas investīcijas sektorā, savā nozarē, un viņiem šāda te ražošana zem pašizmaksas ir katastrofāla.
Lūk, visu šo iemeslu dēļ, izanalizējot situāciju, mēs esam konstatējuši, ka Polijas subsidētā cūkgaļa rada zaudējumus Latvijas tirgum, un šie aizsardzības pasākumi ir pamatoti, ka tie ir pamatoti arī 2003.gadā. Un atbilstoši tam mēs varam izdarīt secinājumu, ka, ja šī cūkgaļa tiek aizvien vēl subsidēta, tad adekvāti zaudējumi tiek izdarīti arī pašreiz – 2004.gadā. Balstoties uz šo analīzi, mēs varam izdarīt secinājumu, ka šis likums ir pamatots.
Vēl es gribu, kolēģi, pievērst uzmanību tam, ka mūsu iepriekšējie aizsardzības pasākumi ir panākuši pozitīvu rezultātu, un, kad mēs ieviesām šos aizsardzības pasākumus, cūkgaļas cena tirgū stabilizējās, un tātad šie pasākumi ir sasnieguši savu mērķi. Taču tagad, ievērojot to, ka galvenais drauds cenu pazeminājumam ir no Polijas, mēs esam pieņēmuši lēmumu samazināt šos aizsardzības pasākumus citiem importētājiem, bet uz diviem mēnešiem ieviest jaunu likumu, kurš būs vērsts tikai pret Polijas cūkgaļu. Un tātad, kā mēs atceramies, mēs nosakām, ka Polijas importam divus mēnešus tiks piemērots papildu ievedmuitas nodoklis 33 santīmi uz kilogramu.
Komisija izskatīja šo priekšlikumu otrajam lasījumam. Ņemot vērā to, ka citi priekšlikumi iesniegti nebija, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – 7. Likums “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
Vai deputāte Silva Golde vēlas runāt par procedūru?
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (reģ.nr.568) pirms trešā lasījuma. Šie grozījumi bija izstrādāti Juridiskajā komisijā saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi Latvijā. Tātad uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” neviens priekšlikums nav iesniegts.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie deputāti! Šodien izskatām likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Dokumenta reģistrācijas nr.479.
Vēlos atgādināt, ka pie šā likumprojekta ļoti nopietni strādājusi deputātu izveidotā darba grupa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, aktīvi iesaistot sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas... Centīšos runāt skaļāk.
Likums nepieciešams, lai skaidri noteiktu partiju finansēšanas avotus un nodrošinātu partiju finansiālās un saimnieciskās darbības atklātumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iesniegti 50 priekšlikumi. Un konkrēti:
1. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Ainārs Šlesers.
A.Šlesers (LPP).
Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Beidzot mums ir tā iespēja trešajā lasījumā lemt par partiju finansēšanas likumu. Ļoti daudzas bažas ir izskanējušas no “Jaunā laika” puses. Ļoti bieži ir izskanējis mans vārds, un tieši tāpēc es vēlētos ieviest skaidrību jautājumā par Pirmās partijas pozīciju attiecībā arī par šo priekšlikumu.
Ir jāsaka, ka atteikšanās no juridisko personu ziedošanas iespējamības politiskajām partijām ir diskutējams jautājums. Pirmā partija uzskatīja, ka juridiskām personām jābūt iespējai finansēt un atbalstīt politiskās partijas, bet ar zināmiem ierobežojumiem.
Pirmkārt, ir nepieciešams, lai katrs uzņēmums būtu tīrs uzņēmums, kuram nav ko pārmest, uzņēmums, kuram nav nodokļu parādu valstij, uzņēmums, kurš reāli strādā un veic konkrētu uzņēmējdarbību, kurš nav reģistrēts kādā dzīvoklī vai uz kāda nezināma cilvēka vārda. Un tāpēc mūsu priekšlikums bija – atļaut finansēt tiem uzņēmumiem, kuriem ir noteikts apgrozījums, bet ar zināmu ierobežojumu, lai nebūtu vairāk par šiem 2%.

Es uzskatu, ka šāds viedoklis varētu pastāvēt, jo Pirmajai partijai, pirmkārt, es gribētu teikt, juridisko personu ziedojumi priekšvēlēšanu laikā ir sastādījuši tikai 5%. Līdz ar to tas nav priekšlikums, par kuru mēs paši vēlējāmies cīnīties. Bet, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā arī šis jautājums ir saistīts ar milzīgo cīņu ar korupciju, Saeimas komisijas ir lēmušas, ka šo jautājumu vajadzētu noraidīt. Neskatoties uz manu atšķirīgo viedokli, arī es esmu gatavs atbalstīt komisijas viedokli. Bet vienlaicīgi es gribētu tomēr “Jaunajam laikam” teikt, ka ir svarīgi cīņā ar korupciju tomēr arī domāt par to, kādā veidā strādā Latvijas Televīzija. Un es gribu atgādināt, ka priekšvēlēšanu laikā jūsu partijas atbalstītājs Uldis Grava liedza Pirmajai partijai piedalīties debatēs un prezentēt partijas programmu. Tagad viņš ir kļuvis jūsu partijas biedrs. Un tie ierobežojumi, kuri bija mākslīgi radīti Pirmajai partijai, kuri bija radīti ar vienu mērķi, lai netraucētu “Jaunajam laikam” piedalīties priekšvēlēšanu laikā, jo mēs bijām, redziet, sīkpartija, diemžēl bija nepareizi. Jo mēs iekļuvām Saeimā, kur pretī tie, kuri bija ar lielajiem reitingiem, ko noteica jūsu partijas biedrs, tagadējais, Uldis Grava, proti, “Latvijas ceļš”, Latvijas Sociāldemokrātiskā partija, neiekļuva. Un tāpēc es gribētu teikt, ka nevajadzētu “Jaunajam laikam” ikvienu citu viedokli, kas atšķiras no jūsu viedokļa, saukt par noziedzīgu. Šodien mēs demonstrējam to, ka mēs neesam tie, kas vēlas balsot pretēji saviem principiem. Lai gan es uzskatu, ka šis jautājums jau tuvākā nākotnē tāpat tiks diskutēts, un arī šie priekšlikumi, ko mēs šodien akceptēsim, nebūs pilnīgi tādi, kādus vajadzētu pieņemt, un laiks visu saliks pa vietām.
Vēlreiz aicinu “Jauno laiku” citādi domājošos nesaukt par noziedzniekiem! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Šodien mēs pieņemam trešajā lasījumā grozījumus Partiju finansēšanas likumā. Šo grozījumu iniciatori no “Jaunā laika” ir ielikuši šajos grozījumos ļoti daudzus un ļoti stingrus, un pēc manas visdziļākās pārliecības neizpildāmus un nekontrolējamus diemžēl ierobežojumus. Es esmu astoņus gadus strādājis pie partiju finansēšanas noteikumu sakārtošanas. Un es esmu savām rokām uzrakstījis šo likumu. Šodien šis likums ļoti būtiski tiek grozīts. Un mana kā diezgan pieredzējuša, manuprāt, parlamentārieša pieredze ir tāda un pārliecība ir tāda, ka šādus ierobežojumus nebūs iespējams nevienai valsts institūcijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kontrolēt. Un diemžēl agri vai vēlu politiskajām partijām, valsts iestādēm, KNAB un citām radīsies problēmas ar šā likuma realizāciju. Pilnu atbildību par šīm problēmām jāuzņemas ir “Jaunajam laikam” un šī likuma autoriem.
Bet Tautas partija un es balsošu. Balsošu par šo likumprojektu tādēļ, ka Tautas partijas viedoklis ir tāds, ka šis likums nedrīkst būt par šķērsli normālai parlamentārai, labēji konservatīvai sadarbībai šeit, parlamentā, valdībā. Un ja reiz ir deputāti, kuru varbūt līdzšinējā pieredze nav tik liela un kuri šo likumprojektu ir likuši šobrīd parlamentā kā tādu piedauzības akmeni vai pārbaudes akmeni tālākai trīs gadu parlamentārai sadarbībai, tad Tautas partijas pozīcija ir ļoti pragmatiska un valstiska. Mēs esam par to, lai pat šis likums nedrīkstētu būt par šķērsli piecu labējo partiju sadarbībai, jo mūsu valstij ir daudz, daudz svarīgāki jautājumi risināmi nekā šādu formālu butaforisku, neizpildāmu partiju finansēšanas noteikumu iekļaušana likumā. Beigu beigās šis ir likums, kas ir domāts mums, politiķiem, nevis iedzīvotājiem. Tādēļ Tautas partija lielākoties atbalstīs atbildīgās komisijas pozīciju, iestāsies par dažiem saviem priekšlikumiem un tādējādi paudis savu labo gribu šā likuma pieņemšanā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Patīkami ir dzirdēt, ka partijas, kas agrāk nevarēja atbalstīt šos grozījumus, ir atradušas spēku sevī atbalstīt. Bet ko es gribētu teikt konkrēti par šo 1. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu un Šlesera kunga uzrunu par juridiskām personām. Šie ierobežojumi, normas var būt skatīti tikai kopumā. Un kopumā tam tikai ir spēks.
Ja mēs atveram slūžas kaut kur attiecībā uz juridiskajām personām vai uz trīs taksācijas gadiem, par ko tiks runāts nākamajā priekšlikumā vai uz biedru naudām, mēs automātiski izveidojam caurumu, pa kuru var ieplūst apšaubāmas izcelsmes nauda.
Tāpēc šī ir kompleksa pieeja, un, ja konkrēti pa katru punktu skatāmies, vienmēr var atrast argumentus, kāpēc to nevajadzētu ierobežot tik stingri, tas tomēr Latvijā, kur ir diezgan liela pelēkās naudas masa mūsu ekonomikā, ir pareizais ceļš – kompleksa, stingra pieeja. Protams, ierobežojumi ir ļoti stingri, un tikai partijām, kas domā strādāt ilglaicīgi, kurām ir plašs atbalsts, tajā skaitā arī ziedotāji, ir iespējas izpildīt šādus noteikumus.
Es aicinu balsot pret Pirmās partijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Būs jau interesanti klausīties zināmas krokodila asaru piesātinātas runas. Tomēr... tomēr...
Redziet, var jau runāt, izlikties, ka kaut kas nepatīk.... runas ir garas, un runu laikā palocīties var uz vienu pusi vai uz otru, bet tas padarītais darbiņš būs ļoti īss. Tā būs tā pogas nospiešana. Un līdz ar to var ar asarām acīs nospiest to pogu, raudot, var ar smaidu sejā to nospiest, bet tā poga būs jānospiež, un tas balsojums būs tas, kas parādīs konceptuālo attieksmi pret jautājumu. Šeit ir konkrēts priekšlikums, un te būs balsojums “par” vai “pret”, nu, viens otrs atturēsies, protams. Lūk, un tieši tāpēc tas man atgādina kā to pazīstamo anekdoti par to jauno sievieti, kas pie tā daktera bija aizgājusi un lāgā nesaprata, kad viņai lika tur parādīt vienu ķermeņa daļu, un ka viņa teica: nu, nāc nu šurp, bezkaunīgais!
Lūk, tagad runāsim par to pilno atbildību, ka ir kādai no partijām jāuzņemas pilna atbildība. Draugi mīļie! Šeit ir Saeima. Un nākas atgādināt par to pašu, par ko mēs runājām nupat nesen, apskatot vienu lēmuma projektu. Saeima, simts deputāti, ir vispār kopīgi atbildīgi, it īpaši, ja viņi visi ir balsojuši “par”. Kā tad tā? Visi nobalsos “par”, bet atbildība, lūk, ir jāuzņemas tam vai šitam. Tad ir skaidrs, draugs mīļais, kāpēc tu nebiji tik drosmīgs un nenobalsoji “pret” un nepateici, ka tu domā citādi. Nē! Tu nāc tribīnē, runā, ka tu domā citādi, bet, ziniet, jābalso jau būs vien “par”... Šeit nav pirmais lasījums. Šeit nav vairs to konceptuālo pārrunu. Šeit ir konkrēti priekšlikumi, par katru no tiem ir jābalso.

Es atbalstīšu to, ko teica komisija. Komisijas atzinums ir neatbalstīt šo 1.priekšlikumu, un es aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska... Deputāte Ināra Ostrovska nav pieteikusies. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Krūmiņš.
Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – neviens, pret – 60, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Krūmiņš.
2.priekšlikums. Iesniegusi Latvijas Pirmā partija. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
3. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš noņem savu priekšlikumu.
A.Krūmiņš.

Paldies! 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
9. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.) Paldies, Jāni!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš noņem savu priekšlikumu.
A.Krūmiņš.
10. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
11.priekšlikums tika nobalsots jau 1.priekšlikumā, tas ir par fizisko personu izslēgšanu.
Sēdes vadītāja.
... Par juridisko personu izslēgšanu.
A.Krūmiņš.
Atvainojos, par juridisko personu izslēgšanu.
Sēdes vadītāja.
Nav balsojams šis priekšlikums.
A.Krūmiņš.
Jā. 12. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāts noņem savu priekšlikumu.
A.Krūmiņš.
13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.

14. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
15. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
16. – deputāta Latkovska priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
17. – analogs iepriekšminētam 1.priekšlikumam, un 18.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.

19. – deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ilgstošs darbs pie šā likumprojekta grozījumiem liecina par to, cik svarīgs ir šis likumprojekts un tā grozījumi, tas ir, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Jāsaka godīgi, ka mani mazliet izbrīna atbildīgās komisijas lēmums neatbalstīt manu priekšlikumu – aizliegt finansēt politiskās partijas bijušajiem VDK štata un ārštata darbiniekiem.
Es negribu šeit ilgi atgādināt to, ka visiem ir skaidrs, kas šī bija par organizāciju. Es tikai gribētu pateikt, ka, ja mūsu valsts ir pateikusi jeb izsludinājusi, jeb paziņojusi, ka šī ir noziedzīga organizācija, un ziedojumi politiskajām partijām ir, protams, ar kaut kādu mērķi. Tad ir jautājums: kā mēs varam savienot šos divus jēdzienus kā vienu... ka VDK darbinieki aktīvi cīnījās pret valsts neatkarību, bija totalitārā režīma sargsuns, ja tā drīkstētu teikt, ar to, ka šobrīd šie cilvēki finansē politiskās partijas, kuras kā viena ir ierakstījušas savās programmās un deklarācijās par mūsu valsts neatkarību.
Es gribētu dzirdēt atbildīgās komisijas pamatojumu jeb viedokli, kāpēc mans priekšlikums netiek atbalstīts. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Neapšaubot Tautas partijas deputāta Estas godaprātu, un pēc būtības labs priekšlikums, vienīgi juridiski praktiski neizpildāms. Ir likums, kuru ir pieņēmusi Saeima, “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Šī likuma 11.pants nosaka, ka valsts drošības iestādēm ir tiesības iepazīties ar Totalitāro režīmu seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem dokumentiem. KNAB nav šādu tiesību. 12.pants nosaka: personas pieprasījums – jebkura

persona pati par sevi var pieprasīt un saņemt šīs ziņas. Partijām šādu tiesību nav.
Labs priekšlikums, bet juridiski neizpildāms. Tātad viena partija pie otras varēs sūtīt bijušos čekistus kā iespējamos provokatorus, lai ieskaita 10 latus, ne partijām, ne KNAB nebūs iespējas uzzināt, vai viņi tiešām ir šajos čekas maisos. Tieši šā iemesla dēļ, un toreiz arī Juridiskais birojs to pamatoja, komisija noraidīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu tomēr paskaidrot savam kolēģim Estas kungam, kāpēc es neatbalstīšu šo priekšlikumu. Diemžēl šis ir diezgan sarežģīts priekšlikums, iesniegts trešajā lasījumā, un iznāk, ka tā ir rupja iejaukšanās iekšējā partijas dzīvē. Teiksim, ja mēs pieņemsim, ka LSDSP divi līderi nevarēs partijai samaksāt biedru naudas. Tā iznāk, ja politiskās organizācijas dāvinājumu vai jebkādā citā veidā finansēt ir aizliegts. Un tālāk. Un ko darīt, teiksim, Jurim Bojāram vai citam kādam, tas ir juridiski nesaskaņots, un es nevaru atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Jānis Esta jau šeit minēja tos motīvus, kādēļ šis priekšlikums tika ierosināts. Bet es gribētu atgādināt kolēģiem deputātiem, ka mūsu valstī jau desmit gadus pastāv sistēma – likumdošanā nostiprināta, kādā veidā tiek konstatēts, vai viena vai otra persona ir bijusi VDK štata vai ārštata darbinieks. Un daudzos likumos ir šādi ierobežojumi Valsts drošības komitejas darbiniekiem, un kolēģis ierosina to noteikt arī attiecībā uz partiju ziedotājiem.
Godājamais kolēģis Ainars Latkovskis norādīja, ka šīs normas izpilde būtu grūti kontrolējama un ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šobrīd likumā nav noteiktas tiesības pārbaudīt, vai attiecīgais ziedotājs ir bijis, sadarbojies ar Valsts drošības komiteju, ir bijis štata darbinieks vai ne.
Šobrīd mēs esam atvēruši, un pirmajā lasījumā jau, Juridiskā komisija gatavo izskatīšanai otrajā lasījumā grozījumus KNAB likumā. Mums būs iespēja šo mazo nepilnību labot, lai KNAB pilnvērtīgi varētu strādāt. Bet, runājot kopumā par šiem ierobežojumiem, Latkovska kungs, nu taču tik daudz ir sabalsoti ierobežojumi šajā likumā, nu kādēļ gan vēl vienu neielikt? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Nu tas taču partiju finanšu sistēmu padarīs tīrāku un skaidrāku, un valsts būs godīgāka. Un mēs, pieņemot šīs butaforiskās normas, kolēģi, varēsim būt apmierināti, ka esam radījuši paši sev, sabiedrībai un žurnālistiem ilūziju, ka cīnāmies ar korupciju. Pieņemt, uzrakstīt uz papīru, uzrakstīt stingrus ierobežojumus un pateikt vēlētājiem, kādi mēs “varoņi” esam, kā mēs esam cīnījušies ar korupciju. Tas nav darbs! Darbs ir reāla cīņa ar korupciju. Reāla korupcijas gadījumu novēršana, nevis ilūzijas radīšana, lai izpatiktu vienai daļai vēlētāju. (Starpsauciens: “Pareizi, Lagzdiņ!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Vienu kļūdu attiecībā pret čekistiem mēs jau esam pieļāvuši Saeimā. Ļoti rupju kļūdu patiešām, ka ļāvām viņiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tautas nodevēji!”) Un šī kļūda ir vienkārši kauns. Es esmu ticies ar daudziem. Desmitiem, desmitiem cilvēku ir zvanījuši, raksta vēstules un kaunina mūs kā deputātus. Tas, protams, neattiecas uz mani, uz daudziem citiem, kuri balsojām un runājām, un pārliecinājām kolēģus, ka nevajag darīt tā. Diemžēl neieklausījāties, bet šoreiz varbūt šī reize nav tā svarīgākā, bet es domāju, vienalga, vienalga, šiem cilvēkiem, kuri patiešām darbojušies noziedzīgās organizācijās, kuras darījušas ļoti daudz ļauna mums, Latvijai, latviešiem, un ne tikai, ir jāierāda sava vieta un jāpasaka “nē!” Jā, arī ziedot jūs nevarat, jo reizē ar to jūs atbalstāt tās partijas, kuras pēc tam veic attiecīgu darbību. Arī jā, pret valsti. Es nešaubos, ka uz šīm Saeimas vēlēšanām bija tādi, kas ziedoja naudu, jo mēs izdarījām neatkarības veidošanas laikā daudz kļūdas. Un tos, kuri sabrauca šeit kā okupanti un kolonizatori, čekisti ļoti augsta ranga, viņi šeit, Latvijā, atrodas. Faktiski viņus vajadzēja visus izraidīt no Latvijas. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Izraidīt! (No zāles deputāts A.Golubovs: “Lai strādā un maksā nodokļus!”) Vistīrākā veidā. Bet pašlaik viena daļa no viņiem ir kļuvuši miljonāri, kuriem 10, 20 vai 50 tūkstoši neko nenozīmē. Viņi dāļā pa labi un pa kreisi, un tādēļ nedrīkstētu ļaut viņiem šādā veidā dot kaut kādas iespējas ietekmēt šīs lietas.
Jo neaizmirsīsim, ka šajā procesā, kas pašlaik jau ir samilzis šajos notikumos, arī ar skolēniem, protestiem pret Izglītības likumu, pret grozījumiem Izglītības likumā, es pilnīgi droši varu teikt, es nešaubos, ka ir arī čekistu pirksts. Pilnīgi droši! Un viņi turpina darboties, turpinās darboties, un tāpēc jebkurā iespējamā brīdī viņiem jānorāda sava vieta. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu un balsošu “par”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es izteikšu tīri pragmatiskus iebildumus pret šo priekšlikumu.
Pirmais. Mūsu Politisko un sabiedrisko organizāciju likumā nav aizliegums čekistiem piedalīties partijas darbā. Tas ir pirmais.
Otrais. Sakarā ar to, ka viņiem nav aizliegts nodarboties ar politisko darbību, tas ir, stāties politiskās partijās, politisko partiju statūtos viens no partijas biedru pienākumiem ir maksāt biedru naudu, bet ar šo priekšlikumu mēs aizliedzam viņiem darīt arī to.
Un tālāk. Vēl viens iebildums. Kā paskaidroja KNAB darbinieki, lai izpildītu šo normu, būs vajadzīgas jaunas darba vietas. Šajā likumā nav nekur norādīts, no kurienes paņemt naudu. Un ja jūs esat pragmatiķi, tad jūs nebalsosiet par budžeta palielināšanu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Redziet, tā nu sanāk, ka mēs visu laiku ķeramies pie priekšlikumiem, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Visu laiku nākas atgriezties pie vārdiem “atbildība”. Un galvenā atbildība – runā šeit, ko gribi, būs jau tas balsojums. Un, ja man jānonāk līdz balsojumam, neņemiet ļaunā, priekš manis šis balsojums ir morālas dabas balsojums, un es nevaru nebalsot “par”. Es balsošu “par”. Un man ir vienalga, vai to ir iesniedzis viens deputāts no tādas vai citādas frakcijas, šeit nav par to runa. Es nevaru piekrist tam, ka bijušajiem visiem šiem te darbiniekiem jeb darboņiem mēs ļautu brīvi finansēt kaut ko. Ir jābūt šiem finansēšanas ierobežojumiem. Es varu piekrist, ka to nav vienkārši noteikt, kurš kas ir, ka tas zināmā mērā sarežģīs visu to kontroli un tamlīdzīgi. Bet, cienītie kolēģi, visa mūsu vēsture ir ļoti sarežģīta. Un te jau ir tas galvenais, kas mums visiem ir jāsaprot. Mums ir jāprot katrā vēsturiskajā brīdī pieņemt maksimāli pareizo lēmumu. Jo mūsu darbība pēc tam ieies vēsturē, mēs visi gulēsim kurš nu kurā vietā, lūk, diez vai es ar Plineru gulēšu vienā vietā, es tā domāju, ka tā nebūs, bet varbūt visu ko vēsture var sastrādāt... Lūk, bet vai jūs daudz ko zināt par to, kā strādāja Saeimas pēc 1918.gada? Vai jums ir pietiekamas zināšanas par 1., 2., 3.Saeimas darbu? Diez vai.
Lūk. Un viss tas paliks vēsturei, gan mūsu izteikumi šeit, gan balsojumi, un būs cilvēki, kas to pētīs, un tāpēc ir šī atbildība, un ir šī morālā atbildība, un ir arī cita veida atbildība.
Tāpēc nevajadzētu baidīties no tiem sarežģījumiem, ko radīs šī priekšlikuma.... konkrēti deputāta Estas priekšlikuma pieņemšana. Es nedomāju, ka par to vajadzētu īpaši uztraukties, kāds tur kaut ko atkal teiks. Nē! Bet atcerieties, lūdzu, to, ka mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau iesniedza priekšlikumu par šo desmit gadu termiņa pagarināšanu, lietojot dokumentus, kas var apliecināt piederību pie VDK. Mēs taču tieši tāpēc to atbalstījām, lai dotu iespēju turpināt šo darbu. Jo šie divi priekšlikumi ir saistīti. Kā tad tu citādi pierādīsi, kas viņš tāds ir bijis, ja tev nebūs vairs pieejami atbilstošie dokumenti.
Līdz ar to, kolēģi, šis tomēr ir politiskas atbildības lēmums, morālas atbildības lēmums. Nesatraucieties, lūdzu, par to, ka tas tur radīs kaut kādus sarežģījumus, ka vienas partijas biedrs skries uz citu partiju un mākslīgi iesūtīs kādu bijušo čekistu, lai viņš tur noziedo pamatīgu summu un tamlīdzīgas lietas. Nu, neaizdomāsimies tik tālu!
Un, Jaunupa kungs, nenāciet vairs te tribīnē un nemāciet mūs, kā mums bija jārīkojas pirms dažiem gadiem. Jūs vienreiz to izdarījāt, tā bija jūsu rupja kļūda. Lūk! Katram no mums ir tiesības skaidri un gaiši paust savu viedokli. To nevajadzētu aizmirst.

Un tāpēc es atbalstīšu šo deputāta Estas priekšlikumu. Nu un tāda ir mana pārliecība. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta. Otro reizi.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Parasti ir tā: ja kādu priekšlikumu negrib atbalstīt, tad, protams, atradīs neskaitāmus ieganstus, iemeslus, cik grūti ir šie priekšlikumi pildāmi vai likumprojekti izpildāmi un tā tālāk un tā tālāk. Mēs varam minēt veselu virkni likumu, kuri būtu jāatceļ tāpēc, ka tur ir grūtības, bet jautājums ir par principiem.... par principiem, par kuriem mēs tik augsti un tik ilgi šeit debatējam un spriežam, un par visiem tiem augstajiem uzstādījumiem, kas nāk arī no jaunajiem deputātiem, kuri ienākuši Saeimā. Es domāju, ka par to arī mums šeit ir jārunā.
Un visbeidzot. Ja ilgstoši tiek runāts par to, ka šis likumprojekts ir eksāmens, tad es kā šī priekšlikuma iesniedzējs, gribētu teikt, ka balsojums par šo priekšlikumu būtu ieskaite pirms eksāmena. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
(No zāles deputāts J.Dobelis: “Jakov, tikai pareizi runā!”) Obligāti... Godātie deputāti! Ja mans cienījamais politiskais pretinieks Dobeļa kungs pateica, kāpēc viņš ir par šo priekšlikumu, man ir tiesības pateikt, kāpēc es esmu pret.
Un, pirmkārt, jūs visi dzirdējāt Latkovska kunga pamatojumu, ka to nevarēs pierādīt, ka var būt provokācijas un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir pirmais.
Otrkārt, kāpēc es esmu pret cienījamā Jāņa Estas priekšlikumu. Kurš cietīs, ja, pieņemsim, valsts darbinieks Andrejeva kungs nolems pāris simt latu veltīt vienai vai otrai partijai? Vai, pieņemsim, biznesmenis Indriksona kungs ziedos pāris tūkstošus varbūt? Vai, pieņemsim, Bojāra kungs, profesors, – pāris simtu latu? Es domāju, ka valsts un citas partijas no tā necietīs.
Un trešais, pēdējais. Ne tik sen jūs pacēlāties pāri provinciālismam. Jūs pierādījāt, ka mēs esam stipra valsts, ka mēs nebaidāmies no tā pusotra desmita bijušo, un nobalsojāt par to, ka bijušie čekisti vai komunisti – un tas ir Eiropas garā –, ka viņi drīkst balotēties uz Eiropas Parlamentu, un tālāk tauta izlems: balsot par šiem cilvēkiem vai nebalsot.
Un es domāju, ka vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs – otro reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Šurik, izbeidz šitos jokus!”)
A.Golubovs (LSP).
Es nerunāšu ilgi. Es dažus vārdus pateikšu tādiem dedzīgajiem šā priekšlikuma atbalstītājiem, tas ir, Tabūnam un Dobelim.
Varbūt padomājiet, varbūt tajos maisos ir arī jūsu vārdi? Un, kad tie atklāsies, jūsu partiju slēgs jau mūsu Tieslietu ministrija. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Godātais okupācijas fakta noliedzēj Aleksandr Golubov jeb Šurik! Ko es jums varu pateikt? Katram no mums ir tiesības, bija tiesības palūgt par sevi informāciju. Katram! Žēl, ka jūs to nezināt. Acīmredzot jūs baidījāties par sevi palūgt šo informāciju. Katram Latvijas Republikā dzīvojošam bija un ir tiesības iegūt par sevi jebkuru informāciju, kura netiek nekur tālāk izpausta, rakstiskā veidā. Es esmu to izdarījis. Kādi astoņi nodevēju uzvārdi man ir zināmi, kas par mani ir snieguši informāciju. Tā ka, Šurik, saņemieties drosmi, atzīstiet, ka Latvija bija okupēta, un paprasiet, kas par jums ir tajos maisos!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
A.Krūmiņš.
Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu komisijā tika izdebatēts. Gan Juridiskais birojs, gan pieaicinātie juristi teica, ka šis priekšlikums juridiski nav izpildāms. Un arī mans kolēģis jurists Jānis Lagzdiņš šeit, starp citu, pateica, ka tas arī juridiski ir absurds.
Tādēļ lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 19. – deputāta Jāņa Estas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 16, atturas – 25. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)
A.Krūmiņš.
20. – deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
22. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
24. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
26. – deputāta Latkovska priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
27. – tas ir analogs 1. priekšlikumam, par kuru jau nobalsojām.
28. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
29. – analogs 1.priekšlikumam.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.

33. – deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā un tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 36. un 37.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
39. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš noņem savu priekšlikumu.
A.Krūmiņš.
Paldies! 40. – deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 40. un 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.

42. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit Saeimas deputātu – Oskara Kastēna, Jevgenijas Stalidzānes, Andreja Nagļa, Dzintara Jaundžeikara un citu deputātu – priekšlikums ar lūgumu – 42. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” balsot pa daļām.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ir.
Tātad lūdzu deputātus balsot par Pirmās partijas priekšlikumu – balsot par 42.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 47, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Turpināsim izskatīt priekšlikumus. 42.priekšlikums.
A.Krūmiņš.
42. ...
Sēdes vadītāja.
Nē, nē, pa daļām balsoja. Lūdzu deputātus balsot par 42. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 57, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Krūmiņš.
43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
44. – deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Iestrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 44. un 45.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
46. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Atbalstīts 47. – Valsts pār-
valdes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

48. – Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 49. – Valsts pārvaldes un pašvaldības priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
Un 50.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96 deputāti, (Zālē aplausi!) pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Politisko organizāciju partiju finansēšanas likumā” pieņemts. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu – izmainīt 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pirms 48.punkta – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz mainīt Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut un izskatīt pirmajā

lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pirms darba kārtības 48.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pirms darba kārtības 48.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pirms darba kārtības 48.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā – pārcelt darba kārtības 53.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” pirms darba kārtības 48.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies!
Turpinām izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs skatīsim dokumentu nr.1987. Izskatām grozījumus likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Šis likumprojekts ir jau spēkā. Mēs to šobrīd tātad mīkstinām. Pēc cūkgaļas pārstrādātāju lūguma šeit ir izdarīti grozījumi.
Un trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, izstrādāts viens priekšlikums Tautsaimniecības komisijā, nosakot, ka likums stājas spēkā 2004.gada 1.martā, tātad vienlaikus ar to datumu, kad mēs ieviešam aizsardzības pasākumus pret Polijas subsidēto cūkgaļu.
Tādēļ lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. 1.priekšlikums atbalstīts.
I.Emsis.
Paldies! Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.
Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 558.
Nacionālās drošības komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēmusi vienu priekšlikumu... Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu, ko ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
L.Mūrniece.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Ļoti cieši saistīts ar grozījumiem, kurus mēs pieņēmām par partiju finansēšanu. Tātad ir saņemts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Latkovskis.
17.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu – reģistrācijas numurs 480.
Tautsaimniecības komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam likumprojektā – “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.
Tātad kopā saņemti 7 priekšlikumi.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.priekšlikums, arī Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.

Tāpat arī 3.priekšlikums. Arī Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
5.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7.priekšlikums. Juridiskais birojs. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters.
Līdz ar to visi grozījumi ir izskatīti, un lūdzam pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas –nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums”, reģistrācijas numurs 427. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu, kā arī dažādo institūciju saņemtos atzinumus par minēto likumprojektu un nolēma minēto likumprojektu konceptuāli neatbalstīt, jo nav resursu tā realizācijai.
Komisijas vārdā lūdzu jūs arī neatbalstīt minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 52, atturas – 4. Likumprojekts nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (JL).
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, reģistrācijas numurs 478. Kopā ir saņemti 3 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Radzevičs.
2.priekšlikumu iesniegusi Saeimas deputāte Linda Mūrniece. Komisija priekšlikumu atbalsta trešajā – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Radzevičs.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Radzevičs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Reģistrācijas numurs 535. Kopā saņemti 3 priekšlikumi.
1.priekšlikums – iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis.
2.priekšlikums – iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis.
3.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pie-

ņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dobelis.

1.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas nr.545, pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu saņemti 11 priekšlikumi.
1. – Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, 6. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. – Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
8. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
9. – Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
11. – Labklājības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu uz otro lasījumu saņemts nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.545) pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1873. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Šis likumprojekts ir sagatavots sakarā ar to, ka Latvijas Republikā narkoloģiskās diagnozes tiek noteiktas saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju. Šajā klasifikatorā Nr.10 visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā “Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”. Šajā klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms, narkomānija”, “toksikomānija”, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.
Sakarā ar to arī šis likumprojekts nodrošina šo terminoloģiju saskaņošanu ar sadaļu “Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”, atbilst šā klasifikatora 10.redakcijai. Šajā likumā “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” ir paredzēti konkrēti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.
Likumā galvenokārt ir paredzēts vārdus “alkoholisms vai toksikomānija” aizstāt ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība”. Tas ir likumprojekta galvenais uzdevums un komisija šo likumprojektu izskatīja un nolēma pieņemt konceptuāli pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.1867. Šis likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” paredz nodrošināt Ārstniecības likuma termi

noloģijas atbilstību Narkoloģiskā dienesta lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas atkarības ietvertas sadaļā “Psihes un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”. Klasifikatorā netiek lietoti vārdi, kā iepriekšējā likumā “alkoholisms”, “narkomānija”, “toksikomānija”, bet galvenokārt arī šajā likumprojektā tiek likts uzsvars uz vārdu “atkarība”. Vienlaicīgi likumprojektā arī ir svītrota norāde, kā padotībā atrodas Medicīniskās aprūpes un darba spēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija. Un te ir paredzēts, ka tiks izstrādāts nolikums, kā tas ir paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.pantā. Un likumprojektā līdz ar to ir svītrota atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem.
Komisija šos iesniegtos grozījumus izskatīja un atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.februāris.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē. Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie deputāti! Izskatām otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.
1.priekšlikums. Iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisijas lēmums, protams, ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
2.priekšlikums. Deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Buzajevam pietiks ar trīs minūtēm debatēs? (No zāles deputāts V.Buzajevs: “Nepietiks!”) Atklājam debates, bet debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, ir saņemta vēstule no Labklājības ministrijas. Tātad šā gada 12.februārī labklājības ministre Dagnija Staķe atrodas iekšzemes komandējumā un lūdz pārcelt šā gada 12.februāra atbildi uz deputātu jautājumiem uz 19.februāri, atbildes izskatīšana par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu sociālās rehabilitācijas institūcijās. Paldies!
Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.
R.Pīks (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde, es atgādinu, tūlīt, pārtraukuma sākumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Leopolds Ozoliņš, Aigars Pētersons, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.
Par 2. – deputāta Simsona priekšlikumu – debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ir liels gods aizstāvēt komunistisko ideoloģiju, kurai es pats nepiekrītu, pustukšajā Saeimas zālē.
Nelaikā no mums aizgājušā deputāta Simsona priekšlikums – tas ir vienīgais saturīgais priekšlikums, kuru atbalstīja atbildīgā komisija. Bet kāds priekšlikums – gandrīz Nirnbergas tribunāla spriedums. Un šis balsojums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tikai pierāda savu absolūto rīcībnespēju.
Tas pats attiecas arī uz citām valsts cilvēktiesības aizstāvošajām institūcijām, kuras tika izveidotas pēc principa – visskaļāk “Turi zagli!” kliedz pats zaglis. Nezinu, uz kuru no šīm divām ideoloģijām balstījās eksistējošā etnokrātija, bet saiknes ir acīmredzamas.
Grozījumu būtība ir šāda. Deputātam, nospiežot podziņas, ir jāparāda par noziedzīgu komunistiskā un nacistiskā ideoloģija. Šis jautājums pats par sevi ir ļoti sarežģīts un prasa atsevišķu diskusiju, bet izsauc neizpratni pats lēmuma pieņemšanas veids. Kamdēļ mēs iekļāvām tieši šajā likumā postulātu par komunistiskās ideoloģijas noziedzīgo būtību, bet nevis, piemēram, likumā “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas”? Jo arī apspriežamais likums skar nevis ideoloģijas nosodīšanu, bet konkrētās darbības pret konkrētām personām nosodīšanu, kā arī kompensāciju piešķiršanu šīm personām.
Kāds tad ir šo personu loks, kuras likums definē kā politiski represētās? Vai nebija diskriminācijas pazīmju, kad tika noteikts šo personu loks? Vai viņām piešķirtā kompensācija ir pietiekama? Lūk, ar ko ir jānodarbojas komisijai ar šādu nosaukumu.
Bet tā vietā komisija sāka nodarboties ar ideoloģiju. Jā, latviešu strēlnieku pēcnācējiem, kuri ar durkļu palīdzību realizēja Krievijā dažus komunistiskās ideoloģijas postulātus, ideoloģiskas diskusijas ir ierasta lieta. Cienījamā Ina Druviete, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, droši vien pavada bezmiega naktis, nevis studējot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, bet gan slepenībā, zem segas lasot Kārla Marksa “Kapitālu” un Tomaso Kampanellas “Saules pilsētu”. Nu, ko tad... Karogu viņai rokās! Te nesen viņas partijas biedrs, ja nemaldos, Kariņa kungs, teica, ka, ja “Jaunais laiks” aicinās savus vēlētājus iziet ielās, tad Rīga saplaisās. Pagaidām to varēja demonstrēt tikai PCTVL.
Dodu jums padomu. Sarīkojiet demonstrāciju pie Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības, svinīgi nododot šīs valsts, kura ir bruņojusies ar noziedzīgu ideoloģiju, pārstāvjiem šā likuma tekstu kopā ar tam līdzvērtīgas šķiras papīreli,
kas tika pieņemts “Jaunā laika” konferencē.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
I.Druviete.
Cienītie deputāti! Atgādinu, ka mēs apspriežam 2. – deputāta Simsona priekšlikumu, kas skar ļoti nopietnu jomu. Mēs esam vienojušies savā labajā gribā nosodīt totalitārā komunisma noziegumus, un tam ir simboliska nozīme, kas vēlāk var pāraugt arī tieši praktiskajā.

Ar šo likumu ir tieši tāpat. Šim likumam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme. Bet to, ka tas ir ideoloģisks likums, rāda šā likuma 1.pants, kuru mūsu kolēģi jau pirms gadiem ir pieņēmuši. Un nav nozīmes nosodīt tikai represijas, nav nozīmes nosodīt tikai režīmu, ja mēs nenosodām ideoloģiju, kas ir šā režīma pamatā. Citādi, kā jau tas bijis ne vienu reizi vien, ikvienu noziegumu mēs varam attaisnot ar kļūdu, ar nejaušību, ar atsevišķu cilvēku pārspīlējumiem, līdz ar to radot pamatu aizvien jauniem noziegumiem.
Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nosodīt ne tikai represijas, ne tikai režīmu, bet arī komunistisko ideoloģiju. Un atcerieties, ka tas ir Latvijas deputātu lēmums. Mēs neuzņemamies atbildību par attieksmi citās valstīs, bet mēs esam tiesīgi un mums ir pienākums izteikt savu attieksmi šeit un tagad.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Druviete.
Nākamais – 3.priekšlikums – ir deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).

Cienījamie kolēģi! Frakcijas PCTVL piedāvātais grozījums būtībā... Pieņemsim, ka 1949.gadā koncentrācijas nometnē aiz Polārā loka uz vienām nārām sēdēja divi cilvēki: viens kā buržuāziskais nacionālists nokļuva tur no Rīgas, cits – kā kulaks, kontrrevolucionārs un Japānas izlūkošanas aģents no Voroņežas. Viņi dalīja viens ar otru pēdējo maizes kumosu, morāli atbalstīja viens otru, un 1953.gadā abus reabilitēja. Latvietis atgriezās Rīgā, bet cilvēku no Voroņežas uz atlikušo mūža daļu nosūtīja uz Pļaviņu HES celtniecību. Šodien viens no viņiem ir atzīts par politiski represēto, bet citam ir atteikts, jo viņš nav pilsonis. Vecumdienās pēc ilgstošas atrašanās nometnē viņam ir virkne dažādu slimību. Viņš ar grūtībām pārvietojas, ar grūtībām runā. Tiesa, viņu atbalsta divi pieauguši bērni, kas godīgi pelna naudiņu, kas kārtīgi maksā visus nodokļus. Bet daļa no šo nodokļu ieskaitītajiem līdzekļiem iet uz atvieglojumu nodrošināšanu politiski represētajiem. Draugs latvietis, ar kuru viņi laiku pa laikam satiekas, ieteica viņam aiziet pie Aldermanes kundzes un nokārtot eksāmenus, uz ko Latvijas nepilsonis tam atbildēja, ka nevar patstāvīgi aiziet līdz tuvākajai Naturalizācijas pārvaldes nodaļai. Lūk, arī, atklāti sakot, PCTVL motīvs, kas mudina frakcijas iesniegt priekšlikumu – izsvītrot no likuma ierobežojumus nepilsoņiem, kas, starp citu, saskan ar divu ANO komiteju rekomendācijām, kas pagājušajā gadā tika dotas Latvijai.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
I.Druviete.
Cienītie deputāti! Ar politiski represētās personas statusa piešķiršanu valsts un sabiedrība ir apliecinājusi atzinumu un godu Latvijas pilsoņu patriotiskākajai daļai, kuru uzticība savai valstij bija par pamatu represijām sakarā ar Latvijas neatkarības zaudēšanu. Un viņu liktenis mums bija kā piemērs un stimuls neatkarības atjaunošanai.
Piešķirot politiski represētās personas statusu arī citām personām, politiski represēto skaits palielinātos, notiktu tā dēvētā loka paplašināšana un šis likums vairs nebūtu nekādā sakarībā ar Latvijas valstiskuma un neatkarības politiskajiem likumiem. Šis ir politisks likums, nevis sociālās palīdzības likums.
Tādēļ aicinu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, nepaplašināt politiski represēto personu loku!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
Nākamais ir 4. – deputātes Annas Seiles priekšlikums. Deputāte Anna Seile šo priekšlikumu atsauc.
5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis piedāvātais likuma grozījums pēc savas formas ir analoģisks jau noraidītajam mūsu frakcijas 3.priekšlikumam. Un, proti, piešķirt vienādas tiesības politiski represētā statusa iegūšanai personām, kas ir cietušas no nacistiskā režīma un bija ieslodzītas vienās un tajās pašās koncentrācijas nometnēs – gan tām, kas pastāvīgi uzturējušās Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam, gan tām, kas iebrauca 18., 19. vai 20. un tā tālāk datumā. Mūsuprāt, tas būtu nepareizi, ja mēs sāksim šķirot cilvēkus pēc iebraukšanas datuma, pēc tautības vai kādiem citiem kritērijiem. Neaizmirsīsim, ka bēdas priekšā visi esam vienādi, tāpat kā Dieva priekšā visi esam vienādi. Visa progresīvā pasaule ir nosodījusi nacistu režīmu, bet mēs šeit mēģinām vēl šķirot tos pašus cilvēkus mūsējos un svešiniekos.
Padomājiet paši! Vai kāds no jums iebrauktu Latvijā, lai speciāli tiktu ieslodzīts koncentrācijas nometnē, ar nodomu palikt šeit dzīvot un šodien saņemt šo statusu? Ja gadījumā vēl viņam palaimēsies izdzīvot tajā nometnē, taču nē! Tas skan absurdi. Nevienam normālam cilvēkam tas neienāks prātā. Un kāpēc jūs domājat, ka tādi ir bijuši tolaik? Tas vismaz ir nekorekti un apkaunojoši no mūsu puses. Jūsu argumentācija ir skaidra un zināma – valsts it kā nevar uzņemties atbildību par visiem tā saucamajiem iebraucējiem. Bet neaizmirsīsim to, ka valsts no tiem cilvēkiem kārtīgi iekasē nodokļus, tādējādi kaut kāda atbildība par šiem kara upuriem tomēr valstij ir jāuzņemas.
Cilvēki kara laikā palikuši bez jumta, radi bija iznīcināti, bet viņus pašus – nākamos Latvijas nepilsoņus – vācieši atveda ešelonos vai kājām uz vienu no 3.reiha teritorijām, kuru tolaik sauca par Letlandi, un tie no viņiem, kas izdzīvoja šajās briesmās, kopš tā laika arī dzīvo šeit, neraugoties uz to, kāds režīms ir bijis pēckara laikos un kāds ir šodien.
Tagad aprēķināsim šo cilvēku aptuveno vecumu, novērtēsim viņu veselības stāvokli, un kā secinājums – arī spējas nokārtot naturalizācijas eksāmenus.
Uzskatām par lietderīgu arī atgādināt dažiem mūsu kolēģiem par to, ka no 1991. līdz 1994.gadam šiem sirmbaltajiem cilvēkiem tika piešķirts politiski represētā statuss, kas 1995.gadā pēc jauna likuma stāšanās spēkā jau tika anulēts. Tādējādi mūsu demokrātiskais režīms represēja šos cilvēkus otrreiz. Šīs kļūdas mums jāatzīst un nekavējoties jālabo. To mēs arī jums ierosinām. Lūdzu atbalstīt un nobalsot pēc labākās sirdsapziņas, lai pašiem pēc tam nebūtu kauns visas Eiropas priekšā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, šie divi priekšlikumi, Buzajeva kunga priekšlikumi – 3. un 5., ir analogi, līdzīgi. Tātad esošā redakcija nosaka to, ka tie pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuri atradās, dzīvoja Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam, tātad tiek uzskatīti par represētām personām. Kā mēs varam šobrīd kā valsts pateikt, ka pēc 1940.gada 17.jūnija, kad Latvijas valsts vairs neeksistēja, ka okupācijas režīma rezultātā šeit varēja iebraukt vai tika ievesti un tika represēti neskaitāms daudzums pilsoņu. Vai Latvijas valstij ir jāatbild par to, ka šī valsts pati neeksistēja? Nav loģikas. Protams, var saprast šeit deputātu viedokli, jā, ka tie cilvēki ir cietuši, kuri šeit tika šinī teritorijā represēti. Bet Latvijas valsts nevar uzņemties atbildību tā iemesla pēc, ka Latvijas valsts neeksistēja.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
I.Druviete.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, neviens de-
putāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Pēteris Kalniņš ir pieteicies? Nē.
I.Druviete.
Nākamais – 6. – deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība – nemainot to personu definīciju, uz kurām mēs varam attiecināt represētās personas statusu, bet tomēr paplašināt to termiņu, kad cilvēki tika izsūtīti piespiedu darbam un bija izsūtīti Vācijas nacistiskā okupācijas režīma laikā. Es uzskatu, ka pilnīgi nepieņemami domāt un ierakstīt vēl jo vairāk likumā, ka tikai tie, kas tika represēti 1942.gadā vai 1943.gadā, ir cienīgi, lai šo statusu saņemtu. Jo izsūtīšana notika ne tikai tajos gados, bet arī no paša okupācijas sākuma un līdz kara beigām – 1945.gadā. Tāpēc mēs sludinām, ka it kā šis ir politisks likums, un mums tas nav sociāls likums, bet tomēr šie te cilvēki saņem zināmas sociālās priekšrocības un, protams, ja mēs tās priekšrocības attiecināsim tikai uz tiem cilvēkiem, kas bija represēti 1942.–1943.gadā, tad ievedam likumā krievu diskrimināciju. Un diskriminēsim mēs tos cilvēkus, kuriem ar šo likumu mēs teicām, ka viņi it kā nebija represēti un Vācijas režīms neņirgājās par viņiem tikai tāpēc, ka viņi tika represēti dienu ātrāk vai dienu vēlāk. Tieši tāpēc mūsu priekšlikums – attiecināt šo normu uz visu kara laiku. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Druviete.
Cienītie deputāti! Šķiet, ka nepieciešams sniegt vēl papildu paskaidrojumu pat blakus tiem noraidīšanas motīviem, kurus jau esam minējuši. Organizētas akcijas notika līdz 1943.gadam, bet 1944. un 1945.gadā notika arī evakuācija, pārvietošana no karadarbībai tuvām joslām, un līdz ar to ir grūti pierādīt dokumentāri, ka šī piespiedu izvešana ir saistīta ar šī likuma 1.pantā minētajiem motīviem. Tas ir papildu arguments, lai komisijas lēmums attiecībā pret šo priekšlikumu būtu negatīvs.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 6. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.

7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Teikšu uzreiz, ka šajā priekšlikumā runa ir vienīgi par Latvijas pilsoņiem. Par tiem Latvijas pilsoņiem, kurus izsūtīja uz Vāciju spaidu darbos. Izsūtīšanas faktu šīm personām vajadzēja pierādīt ar dokumentiem un iziet sarežģītu šī fakta pārbaudes procedūru Tieslietu ministrijā un pašvaldību komisijās. Atklāti sakot, saskaņā ar likumu lielākajai daļai no viņiem vajadzētu piešķirt politiski represētā statusu. Bet tikai ar vienu nosacījumu: ja ešalons ar izsūtītajiem izbrauca no Latvijas ne vēlāk kā 1943.gada 31.decembra pusnaktī, bet, ja 1944.gada 1.janvārī, tad šī persona, kas strādājusi kaut kur vācu akmeņlauztuvēs, no šā likuma viedokļa netiek uzskatīta par politiski represēto.
Tādu cilvēku Latvijā nav daudz. Daži desmiti. Un viņi jau ilgu laiku pastāvīgi griežas ar savām prasībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nekādu papildu slogu budžetam tas neuzliek.
Argumentu pret mūsu grozījumu nav. Ja neskaitīt par tādiem it kā vēsturiskās spekulācijas par to, ka it kā 1944.gadā izsūtījumiem it kā nebija masveida rakstura. Izejot no budžeta ekonomijas viedokļa, šis arguments nav pret, bet par.

Pastāv vēl arguments, ka vajadzētu taču likumā nospraust kaut kādus termiņus. Bet šādu termiņu vēsture jau ir nospraudusi – tas ir 1945. gada 9.maijs.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
8. – deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Par 8.priekšlikumu... Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Likumā esošā redakcija atzīst par politiski represētajām personām tikai nepilngadīgus bērnus. Patlaban visjaunākajam no tiem ir tuvu 70 gadiem. Aleksandrs piedāvā atsaukt vecuma ierobežojumus un piešķirt represētā statusu tiem, kuri 1944.gadā bija 19 un vairāk gadu veci. Taču ir skaidrs, ka jaunākajam no viņiem ir jau pie 80 gadiem. Mēs šos cilvēkus varam saskaitīt uz pirkstiem. Iebildumiem pret šiem likuma grozījumiem nav nekāda pamata. Pasakiet man, lūdzu, kādā veidā šīs normas ieviešana likumā var apdraudēt valsts budžetu? Protams, kā jebkuru citu, arī šo represijas faktu būs nepieciešams pierādīt ar attiecīgajiem dokumentiem vai ar tiesas lēmumu. Par to nav nekādu šaubu.
Kolēģi! Pirms nospiest pogu “pret”, pamēģiniet iedomāties sevi šo nabaga veco ļaužu vietā. Un tas nebūs jums viegli. Viņiem nav daudz jau palicis šajā pasaulē. Tie dzīvo ar Dieva palīdzību, ar cerību uz to labāko un priecājas par katru nodzīvotu dienu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 8. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 19, pret – 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
9. – deputātes Seiles priekšlikums. Komisijas lēmums – šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti! Bija ļoti daudz personu, kuras mēģināja izvairīties no padomju laika represijām un bija spiestas atstāt savas dzīvesvietas un bēguļot. Un šī likuma redakcija, kura nav labota arī Ministru kabineta iesniegtajā variantā, liedz tām personām, kurām manta bija atsavināta sakarā ar izvairīšanos no komunistiskā režīma represijām, saņemt jelkādu kompensāciju.
Mūsu frakcijā ir griezušās vairākas politiski represētās personas, kuras ir izvairījušās no represijām, kuras ir iesniegušas visus dokumentus rajonu padomēs, un nevar pieņemt politisku un pareizu lēmumu par šo īpašumu kompensāciju tikai tāpēc, ka šajā likumā trūkst attiecīgās atsauces uz šīm personām, kuras faktiski ir politiski represētas, kuras nav varējušas atgriezties savās dzīvesvietās un kuras ir bijušas spiestas pat ar speciālu rīkojumu dzīvot vai nu vismaz blakus rajonā, vai vismaz kādā citā pasaules malā. Šajās viņiem

piederošajās dzīvojamajās ēkās parasti ir iemitinājušās vai nu ciema padomes, vai kādas citas padomju varas institūcijas, un par šīm ēkām saņemt kompensāciju naudā nav iespējams. Mēs par to esam pārliecinājušies, esam rakstījuši vēstules Tieslietu ministrijai un saņēmuši visai tādu labvēlīgu attieksmi. Bet varētu domāt, ka šādu cilvēku ir ļoti daudz. Nē, viņu nav daudz, un parasti šī nauda, kas ir izdalīta valsts budžetā, lai kompensētu politiski represētajām personām par neatgūto īpašumu, gada beigās paliek pāri, un to izlieto citām vajadzībām.
Tāpēc es domāju, ka vajadzētu pārskatīt šo komisijas lēmumu. Labi vēl, ka tas ir otrais lasījums, varbūt redakcijas vajag precizēt, bet ir tomēr jāatrod veids, kādā šeit varētu kompensēt cietušajām personām par viņu bijušo īpašumu.
Tas attiecas uz nākamo 10. – deputāta Simsona priekšlikumu. Arī tur ir bijusi laba doma – pastiprināt šīs tiesības saņemt kompensāciju naudā. Bet es tikai gribu paskaidrot, ka attiecībā uz zemi ir citi nosacījumi, un šie ir iestrādāti jau zemes likumos, kur ir pateikts, ka tomēr šīm personām arī zināmā laika posmā vajadzēja pieteikties uz kompensāciju.
Manuprāt, ja mēs nobalsotu par šiem priekšlikumiem, tad nākamajā, trešajā, lasījumā komisija varētu precizēt, apkopot šos priekšlikumus un, es domāju, novērst to lielo netaisnību, kāda ir nodarīta šīm personām.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, Ina Druviete.
I.Druviete.

Cienītie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu. Izšķirties par šā priekšlikuma noraidījumu mūs mudināja divas lietas.
Pirmām kārtām šī priekšlikuma formulējums, kas varētu ietvert jūtamu politiski represēto personu loka paplašināšanu, jo vārdu savienojums “netieši represētie” tomēr ir un paliek pārāk plaši traktējams.
Otrs iemesls bija Politiski represēto apvienības vēstule, kurā tika teikts, ka uz grūti izvērtējamu dokumentu un pierādījumu bāzes represēto personu skaita pieaugums varētu palielināt gan morālo spriedzi represēto vidū, gan arī radītu papildu izdevumus valsts budžetā.
Aicinu par šo jautājumu domāt vēlreiz, atrast nepārprotamu formulējumu, bet pašreizējo priekšlikumu tomēr lūdzam neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9. – deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 61, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
10. – deputāta Simsona priekšlikums. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saistībā ar piedāvāto grozījumu atļaušos citēt šā paša likuma 10.panta pirmo daļu: “Valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesniegumu saņemšanas gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.”
Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Ministru padome jau 1992.gadā ar 26.maija lēmumu nr.191 pieņēma nolikumu, nosakot kompensāciju naudā par represētajiem Latvijas pilsoņiem atņemto kustamo un nekustamo īpašumu, ka Satversmes tiesa 1998.gadā atcēla un atzina par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumus ar nr.148, kuri pārkāpa 1992.gadā noteikto kompensāciju izmaksas kārtību, desmit gadu laikā pašvaldību ierēdņi turpina pieņemt aplamus lēmumus tikai tāpēc, ka likumdevējam, apsolot atlīdzināt totalitāro režīmu radītos materiālos zaudējumus, nav vienā likumā sakārtoti un nepārprotami ierakstīts, ka tas attiecas uz katru politiski represēto personu kā par zemi, tā par visu citu kustamo un nekustamo mantu, izņemot nenovāktos sējumus, augļu kokus un ogulājus.
Šī valsts labā apņemšanās un apsolījums ir izkaisīti pa dažādiem likumiem, kas rada nepārvaramas likumdevēja nodoma izprašanas grūtības padomju skolās un šķiru cīņas apstākļos mācītām amatpersonām. Gadiem velkas sarakste un pārsūdzība, un sirmgalvji nomirst, iekams sagaida taisnīgu kompensāciju par okupācijas varas nolaupīto īpašumu. Viņiem nav spēka, lai pierādītu bijušajiem padomju ierēdņiem savu taisnību, un nav naudas, lai nolīgtu advokātus, kaut 10.panta otrā daļa nosaka, ka institūciju un amatpersonu atteikumu var pārsūdzēt tiesā.
Latvijas Politiski represēto apvienības lietvedībā šobrīd ir tikai četras personu sūdzības par nepareiza likuma piemērošanu, nosakot kompensāciju par neatdoto īpašumu. Atsevišķos gadījumos cīņa ir uzvarēta pēc trīs un vairāk gadiem. Taču ir bijis gadījums, kad prasītājs nomirst astotajā gadā pēc kārtējās tiesas sēdes.
Tas tikai liecina par patieso attieksmi atjaunotajā Latvijā pret politiski represētajiem visus desmit gadus kopš likuma sākotnējā varianta pieņemšanas 1992.gadā.
Lūk, kāpēc ir nepieciešams šis grozījums galvenajā politrepresēto likumā, jo pašreizējā 9.panta otrās daļas redakcija, kas ir spēkā no 2001.gada 6.jūlija, tika precizēta noteiktā kompensācijas kārtībā, kas attiecas arī uz tām personām, kas reabilitētas pirms apspriežamā likuma pieņemšanas. Kopš 2002.gada 1.janvāra šīs izmaksas tiek segtas no valsts pamatbudžeta.
Tieši šajā likumā ir skaidri un nepārprotami jāpieraksta – kam, par ko, kas pienākas, jo tas ir apsolīts šī paša likuma 10.pantā. Tāda ir piedāvātā grozījuma būtība, ko es lūdzu atbalstīt
Ar to mēs tikai apliecināsim savu patieso labvēlību, līdzjūtību šiem aplaupītiem, mokas pārcietušiem sirmgalvjiem, lai viņiem rastos pārliecība, ka jaunie laiki nav tikai tukšas runas, bet reāla virzība uz godīgu politiku ar saprātīgu un taisnīgu likumdošanu.
Paldies par uzmanību! Atbalstīsim 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 10. – deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 41, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.

Un beidzamais priekšlikums – 11. – deputātes Seiles priekšlikums. Komisijas lēmums bija – šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Atcerēsimies šodienas balsojumus! Mēs šodien piešķīrām pilsonību ar īpašu likumu Andrejam Mamuškinam, kurš nevar dabūt Latvijas pilsonību, kaut arī pēc būtības ir latvietis, tāpēc, ka vēl Ukraina nav atteikusi viņam Ukrainas pilsonību. Šajā gadījumā šajā priekšlikumā es runāju par tiem Latvijas Republikas bijušajiem pilsoņiem, kuri kādreiz tik tiešām kā kārtīgi Latvijas pilsoņi tika izsūtīti uz Krieviju, uz Sibīriju, uz Tālajiem Austrumiem. Mēs esam saņēmuši vairākas vēstules šādā sakarībā. Šie izsūtītie, kuri ir īsteni latvieši, cietuši no represijām, viņi nevar atgūt Latvijas pilsonību, nevar uz to pieteikties, jo Krievija neatzīst dubultpilsonību. Un ir tādas situācijas, jūs varbūt teiksiet, lai brauc mājās, bet ir tādas situācijas, ka tur ir radusies ģimene, tur ir varbūt darbs, daudzi no viņiem ir pat zinātnieki un strādā zinātniski pētnieciskos institūtos, un viņiem nav tiesību nekādā veidā, šiem bijušajiem pilsoņiem, kuri ir izsūtīti, atgūt šo Latvijas pilsonību, un līdz ar to, ja viņš šo pilsonību nevar atgūt, viņš nevar saņemt arī nekādu kompensāciju.
Es zinu trīs gadījumus, kad kompensācija par zemi ir piešķirta šīm izsūtītajām personām, kas uz 1940.gadu bija Latvijas pilsoņi, bet viņi nevar saņemt šo kompensāciju, kaut arī tā ir piešķirta, jo kompensāciju var saņemt tikai tad, ja ir pilsonis. Šajā likumā izdarītās izmaiņas paredz to, ka viņiem var piešķirt Totalitārā režīma noziegumu izmeklēšanas komisija un tagad, pēc jaunajiem labojumiem, Tieslietu ministrija šo statusu, un tomēr, ja mēs nenobalsosim un neieliksim iekšā to “bijušie”, tad tie Krievijā dzīvojošie nevarēs šo statusu saņemt. Viņi nebūs politiski represētās personas, kaut arī vēl tagad izsūtījumā dzīvo un cieš no represijām.

Es tomēr domāju, ka vajag izšķirties un par šādu priekšlikumu tomēr nobalsot, lai komisijai būtu iemesls, ja viņa domā vēl kaut ko precizēt. Bet varbūt pārpratumu rada tas, ka es esmu ierakstījusi beigās “tieslietu ministrs”, bet visos pēdējā laikā gatavotajos likumos tomēr galveno lēmumu uztic tieši pateikt nevis ministrijai vispār, bet tieši ministram, tāpat kā daudzos gadījumos, kad satiksmes ministrs pieņem lēmumu, mēs rakstām “satiksmes ministrs”, es esmu ierakstījusi “tieslietu ministrs”. Varbūt, ja tomēr komisija to neatzīst par pamatotu, tad nevar izbalsot šo priekšlikumu tikai tādēļ vien šādas varbūt neprecizitātes dēļ.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un kungi! Šis priekšlikums, kuru ir noraidījusi komisija, mūsuprāt, pelna atbalstu, kaut arī to iesniedza TB/LNNK frakcija. Šeit Dobeļa kungs, kad mēs strīdējāmies par čekistiem, viņš runāja, ka ir ļoti labs priekšlikums, neskatoties uz to, ka no Tautas partijas puses. Un es viņam piekrītu.
Runa šeit ir pārsvarā par tiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo valstīs, kas nepieļauj dubultpilsonību, bet kuri nevar pamest savu īpašumu un pārbraukt uz savas izcelsmes zemi. Pārsvarā runa ir par latviešiem, kas ir Krievijas pilsoņi. Savukārt Krievijā lielākā daļa no viņiem nokļuva politisko represiju rezultātā. Tas ir 1941. un 1949.gada izsūtījumu gaitā.
Atbildīgās komisijas lēmums, kura ir noraidījusi šo priekšlikumu, izsauc manī lielu izbrīnu. Un patiešām. Ja es nemaldos, balsojums bija 3 uz 3.
Tādu cilvēku, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas nodaļas datiem, ir ļoti maz, tikai kādi daži simti. Pie tam, dzīvojot ārpus Latvijas, viņi nevar izmantot lielāko daļu no likumā paredzētajiem atvieglojumiem. Tādēļ, ja priekšlikums tiks pieņemts, nekādu papildu slodzi tas budžetam neuzliks.
Baidos, ka Seiles kundzes priekšlikumu komisija noraidīs tieši tādēļ, ka es neapdomīgi uzstājos, to aizstāvot. Tādēļ balsojot lūdzu jūs ņemt vērā nevis oratora partijas piederību, bet gan deputāta, kas ir iesniedzis šo priekšlikumu, partijas piederību.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo Annas Seiles priekšlikumu. Un man ir ļoti žēl, ka jūs neatbalstījāt iepriekšējo Annas Seiles priekšlikumu, kas ir absolūti loģisks, saprotams un kas neprasa nemaz tik milzīgus līdzekļus. Tie nav tik daudzi cilvēki. Bet mēs kaut kā esam aizmirsuši vai nespējam iejusties, just līdzi šiem daudzcietušajiem cilvēkiem. Es brīnos. Mēs dodam privilēģijas visvisādākās čekistiem... Paskatieties, viņi tagad varēs doties uz Eiropas Parlamentu un tur darboties, saņemot lielas algas un tā tālāk un tā joprojām, vai ne? Šiem cilvēkiem minimālas kaut kādas kompensācijas, ko varētu saņemt kā represētais, mēs nez kāpēc žņaudzamies un nepiešķiram. Pavisam minimālas. Tā nav liela nauda.
Arī šeit tagad ir runa par tiem cilvēkiem, kuri dažādu represiju rezultātā nonāca Krievijā galvenokārt. Un dažādu apstākļu dēļ viņi palika tur Krievijā. Anna Seile jau jums stāstīja, kāpēc. Un kāpēc lai mēs šiem ne visai daudzajiem cilvēkiem, ja tie būtu arī simtiem, ja arī daži tūkstoši būtu, mums vajadzētu viņiem piešķirt iespējas. Tas būtu pavisam cilvēcīgi, pavisam normāli.
Tāpēc es lūdzu: padomājiet, pirms jūs balsojat. Jo mēs piešķiram dažādas privilēģijas, es jau teicu, cilvēkiem, kuri absolūti nav pelnījuši. Šodien aprit desmit gadu, kopš tika noslēgts līgums Latvijai ar Krieviju par armijas izvešanu. Un tur ir 4.sadaļa par militārpersonu palikšanu Latvijā. Un par viņu privilēģijām. Šīs privilēģijas ir ārkārtīgi lielas. Šeit tika izveidota tādā veidā Krievijas piektā kolonna, lielākoties naidīgi cilvēki, līdz šai baltai dienai, kuri arī palīdz organizēt šīsdienas nekārtības Latvijā. Viņiem mēs varējām piešķirt. Protams, tās bija citas valdības, tie bija citi parlamenti, pret ko mēs, TB/LNNK, protams, toreiz protestējām. Bet diemžēl toreiz parlaments deva tādas iespējas.

Tās ir milzīgas privilēģijas, kuras saņem šie cilvēki šodien, un veic šeit kaitniecīgu darbību. Un mēs šiem dažiem cilvēkiem, saviem tautiešiem, negribam palīdzēt.
Cienījamie kolēģi, esiet tik laipni un nobalsojiet! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jā, šajā gadījumā es atbalstu, ka šiem cilvēkiem vajag palīdzēt. Bet es redzu citu iespēju viņiem palīdzēt: izmainīt mūsu Pilsonības likumu un dot iespēju viņiem atjaunot savu pilsonību – Latvijas Republikas pilsonību. Ar to jūs tiešām palīdzēsiet viņiem, jo šī norma, ja tā paliks tikai šeit, tikai šajā veidā, tā būs diezgan deklaratīva norma, jo ne Tabūna kungs, ne Seiles kundze līdz šim momentam nav sarunājušies ar Krievijas domi, lai Krievijas dome atzīst mūsu... Latvijā piešķirto represētās personas statusu. (Starpsauciens.) Un tad, ja tas nav, tad tas cilvēks nekādus atvieglojumus savā pašreizējā mītnes zemē nesaņems, un Latvija, tā kā jūs pateicāt, arī nemaksās tam cilvēkam neko, pat nemaksās tādu pensiju, kura viņam pienākas kā tam cilvēkam, kurš bija Latvijas Republikas pilsonis, un jūs liedzāt viņam to savu statusu atjaunot.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Manuprāt, šeit ir tāda ideja no TB/LNNK – palīdzēt šiem cilvēkiem un organizēt tā saucamo piekto kolonnu, bet nevis Latvijā, bet Krievijā. Varbūt jums arī izdosies organizēt kaut kādas demonstrācijas Omskā vai Novosibirskā pēc tam.
Bet, runājot atklāti, man šķiet, ka šeit ir ļoti labs piemērs dubultstandartam. Jūs nedomājat par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, jūs nedomājat par tiem cilvēkiem, kuri bija spiesti aizbraukt uz nacistisko Vāciju uz piespiedu darbiem.
Tāpēc es nebalsošu “par” šo Seiles priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – Ina Druviete.
I.Druviete.
Komisija ļoti rūpīgi apsprieda šo priekšlikumu, uzklausot arī ekspertus. Un jāteic, šis tiešām bija jautājums, kurā komisijas domas dalījās un kur mums bija visai grūti pieņemt lēmumu.
Paskaidrošu, kāpēc komisijas lēmums bija negatīvs. Tas ir saistāms ne tik daudz ar konceptuālām lietām, cik ar formulējumu, jo jēdzienā “bijušie Latvijas pilsoņi” – kaut teorētiski, bet tomēr – mēs varam ietvert arī tos Latvijas pilsoņus, neatkarīgi no tautības, kas no Latvijas ir izceļojuši beidzamo gadu laikā, atsakoties no Latvijas pilsonības, ieguvuši citas valsts pilsonību, un šajā likumā dotais formulējums mums aptvertu arī šos cilvēkus.
Otrs iemesls ir tas, ka tik tiešām, dzīvojot ārpus Latvijas robežām, nav iespējams praktiski realizēt šo politiski represētās personas statusu, kaut es saprotu, ka šis likums lielā mērā ir arī simbolisks, un politiski represētās personas statusa piešķiršana varētu būt arī Latvijas valsts cieņas apliecinājums.
Tā kā šis konceptuālais grozījums tika ietverts vienā priekšlikumā ar izšķiršanos starp tieslietu ministru un Tieslietu ministriju kā atbildīgo institūciju, komisija tomēr izvēlējās šīs tiesības deleģēt Tieslietu ministrijai, jo pašlaik noris darbs pie Tieslietu ministrijas struktūras veidošanas, kas atbildētu tieši par šiem jautājumiem. Un tādēļ, nenoliedzot iespēju pieņemt precīzu formulējumu trešajā lasījumā, aicinu šajā reizē šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 11. – deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 30, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2004.gada 20.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.februāris. Paldies!

I.Druviete.

Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais... Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šā gada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” pirms 48.darba kārtības jautājuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 481. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi otrajam lasījumam priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Kopā iesniegti 28 priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav pret 3.un 4.priekšlikumu.
K.Peters.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters.
8. – deputāta Maksimova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... (Starpsauciens: Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 8. – deputāta Maksimova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14. – deputāta Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 59, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
15. – deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis. Deputāts Māris Kučinskis nav. Atsauc. Labi. Tātad 15.priekšlikums.

K.Peters.
15.priekšlikums – deputāta Pētera Simsona. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Jābalso? Tātad par 15. – deputāta Simsona priekšlikumu – deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 57, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
16.priekšlikums – arī deputāta Simsona priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!”)
Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 51, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
17.priekšlikums – deputāta Simsona. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Rihards Pīks ir pieteicies debatēt? Nē. Paldies! Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
18.priekšlikums – Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
20.priekšlikums – deputāta Simsona. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
22.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
23.priekšlikums – deputāta Simsona. Atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.

24.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbalstīts, arī iestrādāts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.

26. priekšlikums – Juridiskā biroja. Arī daļēji atbalstīts. Skatīt 29.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
27.priekšlikums – deputāta Maksimova. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
28.priekšlikums – deputāta Simsona. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 28. – deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
29.priekšlikums – atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
30.priekšlikums – deputāta Pētera Simsona. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
31.priekšlikums – deputāta Maksimova. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tātad komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību....” es atvainojos, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura numurs 1963. Šis likumprojekts nosaka, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumiem Eiropas Kopienas iekšējā tirgū. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, tā kļūst arī par Eiropas Savienības vienotā tirgus dalībnieci. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.panta nosacījumiem starp dalībvalstīm ir aizliegtas jebkādas muitas formalitātes, tiek atcelti šķēršļi brīvai personu, kapitāla, preču un pakalpojumu kustībai.
Lai nodrošinātu preču, pakalpojumu brīvu kustību, jānosaka, kā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis darījumiem, kuros ir iesaistīti preču un pakalpojumu piegādātāji un saņēmēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu, kurā ir iestrādātas šīs normas. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi to pirmajā lasījumā.
Lūdzu arī deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Anta Rugāte ir pieteikusies debatēs? Nē, nav pieteikusies.
Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ē.Škapars.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.februāris. Paldies!
Ē.Škapars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ir iekļāvuši tādu normu, kas nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmes piemērošana starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ir iespējama.
Vairums Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu ir izvēlējušās piemērot starptautiskajos pasažieru pārvadājumos tieši PVN nulles procenta likmi, un piemērot to visā maršruta garumā.
Ja Latvijā tiek saglabāts esošais pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas princips, Latvijas pārvadātājiem būs stingrāks nodokļa režīms nekā kaimiņvalstīs.
Eiropas Savienības 6.direktīvas 28.pants nosaka, ka kandidātvalstis pēc iestāšanās Eiropas Savienībā var saglabāt tādas pievienotās vērtības nodokļa likmes, kādas tika piemērotas saskaņā ar šīs direktīvas normām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Līdz ar to, ieviešot starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem pievienotās vērtības nodokļa nulles procenta likmi visam pārvadājumam tagad, pirms 2004.gada 1.maija, Latvijas Republikā varēs piemērot šo nodokļa likmi arī turpmāk.
Tādējādi, piemērojot starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem PVN nulles procentu likmi, Latvijas pārvadātājiem tiks radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar citu Baltijas valstu pārvadātājiem.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā šā iemesla pēc es arī lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
B.Brigmane.
Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
B.Brigmane.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.februāris. Un lūdzu izskatīt otrajā lasījumā – 26.februārī.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.februāris, izskatīšanas laiks – 26.februāra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””.
Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir tas gods pirmo reizi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņot par šiem ļoti svarīgajiem likumprojektiem. Jāatzīst, ka šobrīd tikai 78 dienas šķir no dienas, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un piepildīsies jau 4.Saeimas darbības rezultāts un mērķis – iestāties Eiropas Savienībā.
Diemžēl jāatzīst, ka valdībai, šai pēdējai valdībai, kas ir strādājusi 15 mēnešus, tikai divas reizes ir atlicis laika valdības sēdēs skatīt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas integrāciju. Un, ja jūs zināt, tad šobrīd ir konstatēts, ka neizpildīto lietu skaits ir 100. Simts normatīvie dokumenti kā minimums nav pieņemti, un, kā es minēju, ir atlikušas 78 dienas līdz brīdim, kad kļūsim pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.
Šodien tiek skatīti no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5 likumprojekti, un valdība tos ir pieņēmusi 5.februārī. Un komisija jau šodien ir radusi iespēju tos izskatīt pirmajā lasījumā, lai kaut kā labotu tās neveiksmes, kas vajā valdību šinī sektorā. Bet, protams, jāatzīst, ka saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā visu izdarīt neizdosies un šīs lietas ir iekavētas.
Likums “Par ieguldījumu sabiedrībām” harmonizē Latvijas likumdošanu ar eksistējošām četrām direktīvām šinī sektorā Eiropas Savienībā. Un kā pamats, kā būtiskākais ir vienotas licences principa ieguldījumu sabiedrību darbībā ieviešana un vesela virkne citu lietu, kas vairāk ir tehniskas. Likums ir apjomīgs – uz 35 lappusēm. Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija visos šajos 5 likumprojektos šobrīd ir atteikusies no steidzamības principa un maksimāli pieļaujami īsā laikā šos likumprojektus mēģinās izskatīt vispārējā kārtībā, jo apjoms ir ļoti liels, lai nepieļautu kaut kādas tehniskas kļūdas, kas šai Saeimai tomēr atsevišķos likumos ir raksturīgas.
Tāpēc saistībā ar to tuvojošos iestāšanās dienu Eiropas Savienībā aicinātu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš.
Piedāvāju noteikt īsāko iespējamo termiņu priekšlikumiem – 17.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu “Par ieguldījumu sabiedrībām” un arī harmonizē Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvu 2001/107. Šis likumprojekts nav tik apjomīgs, un tā apjoms ir pusotra lappuse, un šie grozījumi ir vairāk tehniski. Kā būtiskākais jāmin tas, ka nebūs jāiemaksā 50 000 latu drošības nauda, ieguldījumu sabiedrībām veicot dažādus darījumus, bet ieguldījumu drošība tiks regulēta atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
G.Bērziņš.
Arī aicinu noteikt iespējami īsāko termiņu – 17.februāri.
Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Arī likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ir saistīts ar iepriekš diviem izskatītajiem likumprojektiem un paredz saskaņot terminoloģiju ar Ieguldījumu sabiedrību likumā lietoto, kā arī atteikties no drošības naudas 50 000 latu apmērā, no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem 1% apmērā, kas ir kā drošības nauda.
Aicinu saistībā ar nepieciešamību harmonizēt šo likumu ar Eiropas Savienības direktīvām akceptēt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
G.Bērziņš.
Piedāvāju noteikt 17.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.555. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Lucaua , ar kuru tiek papildināts šis likumprojekts ar vienu pozīciju, tātad preču grupa zem kopēja nosaukuma “pārējās”, kura ietvert svaigus vai atdzesētus sēklas kartupeļus. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un pieņēma.
Lūdzam Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
V.E.Bresis.
Komisija iesaka termiņu noteikt 17.februāri šajā gadā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 17.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar nr.1947 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” otrajā lasījumā. Komisija saņēmusi un izskatījusi otrajam lasījumam četrus priekšlikumus.
Vispirms Ārlietu komisijas priekšlikums – izslēgt 7.panta 3. un 6.punktu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Pīks.
2. – deputāta Deņisova priekšlikums – izteikt 7.panta 3.punktu citā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Pīks.
3. – arī deputāta Deņisova priekšlikums – izteikt 7.panta 6.punktu citā redakcijā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Pīks.
4. – Ārlietu komisijas priekšlikums – papildināt 9.pantu ar jaunu 2. un 3.punktu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Pīks.
Paldies. Tie ir visi priekšlikumi otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Pīks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.februāris. Paldies!
R.Pīks.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””, reģistrācijas nr.425, pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu uz otro lasījumu iesniegts 31 priekšlikums.
1.priekšlikums – deputāta Bartaševiča. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka būtu nepamatoti atņemt personai Latvijas nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tās bez termiņa ierobežojuma reģistrēta dzīvesvieta atrodas NVS dalībvalstīs vai persona ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs. Esmu pārliecināts, ka nevar būt tā, ka nepilsoņa statuss atkarīgs no dzīvesvietas. Latvijas nepilsoņi taču nav nekādi dzimtcilvēki, kuri piestiprināti savai muižai. Nedrīkst aizmirst arī to, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšana citā valstī personai negarantē nekādu statusu. Tāpēc Latvijas nepilsoņa statusa atņemšanas gadījumā persona būs spiesta pieņemt bezvalstnieka statusu.
Vēlos arī atgādināt kolēģiem, ka ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu. Latvijas nepilsonis ir taču Latvijas valsts piederīgais. Bez tam Latvija kopš 1990.gada 4.maija ir pievienojusies veselai virknei konvenciju, tajā skaitā arī 1961.gada konvencijai par apatrīdisma samazināšanu. Šī konvencija aizliedz palielināt bezvalstnieku skaitu. Latvijai jāievēro šī konvencija, un mēs vairs nevaram bezatbildīgi producēt bezvalstniekus. Līdz ar to lūdzu izslēgt 1.panta pirmās daļas 4.punktu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Atļaujiet man atgādināt par šā likumprojekta grozīšanas gaitu. Pirmajā lasījumā pēc Ministru kabineta priekšlikuma Saeimas vairākums atbalstīja nepilsoņu likuma papildināšanu ar jaunu noteikumu, saskaņā ar kuru var ierobežot nepilsoņa statusa piešķiršanu vai pamatot nepilsoņa statusa atņemšanu. Šis jaunais noteikums ir saistīts ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju ārvalstīs. Tas likuma papildinājums nozīmē, ka nākotnē tie nepilsoņi, kuri ir saņēmuši pastāvīgu uzturēšanās atļauju ārzemēs, var zaudēt savu statusu Latvijā, un līdz ar to automātiski zaudētu iespēju netraucēti atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā. Ir skaidrs, kāpēc bija nepieciešams šis grozījums. Daudzus gadus Latvijas valdība saņēma nopietnus pārmetumus no starptautiskajām organizācijām par nepilsoņu lielo skaitu un lēno naturalizācijas procesu. Acīmredzot valdības gudrinieki ir atraduši iespēju mehāniski samazināt nepilsoņu skaitu, atņemot statusu tiem cilvēkiem, kuri pašlaik dzīvo ārzemēs ar uzturēšanās atļauju un saglabā tiesisko saikni ar Latvijas Republiku.
Kā ir teicis visiem pazīstamais vadonis: ir cilvēks – ir problēma, nav cilvēka – nav problēmu. Uzreiz atņemot statusu 10 tūkstošiem nepilsoņu, būs iespēja atskaitīties Rietumiem par strauju nepilsoņu procenta samazināšanos.
Otrajā lasījumā opozīcijas frakcijas deputāti ierosināja atteikties no šī nodoma un izslēgt pat minējumu, ka nepilsoņa statuss nav savienojams ar pastāvīgu pierakstu vai pastāvīgo uzturēšanās atļauju ārzemēs. Tas ir mūsu kolēģu Bartaševiča un Agešina mērķis. Kāpēc tas ir nepieciešams?

Ne tikai tādēļ, ka nav solīdi piemānīt starptautisko sabiedrību, aizvietojot naturalizāciju ar mehānisku nepilsoņa statusa atņemšanu, bet arī tāpēc, ka rezultātā mūsu valsts pārkāps 1961.gada konvenciju par bezvalstnieku skaita samazināšanu. Un sekas var būt ļoti nopietnas.
Minētā konvencija nosaka, ka pusēm jāatsakās no tādiem soļiem, kuri var sekmēt bezvalstnieku skaita palielināšanos. Kad mūsu nepilsoņi zaudē savu īpašo statusu, atrodoties ārpus Latvijas teritorijas, viņi automātiski kļūst par bezvalstniekiem un par viņiem būs jārūpējas tām valstīm, kurās viņi pašlaik atrodas. Protams, ka simtu vai tūkstošu jaunu Latvijas izcelsmes apatrīdu parādīšanās kaut kur Londonā vai Berlīnē neizraisīs lielu prieku attiecīgo valstu varas iestādēm. Var prognozēt, ka sekos protesti no mūsu Rietumu partneriem par šādu nesaskaņotu un prettiesisku rīcību.
Kad apsprieda šo problēmu atbildīgās komisijas sēdē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Rozes kundze apgalvoja, ka nepilsoņa statusa atņemšana ārvalstīs dzīvojošiem nepilsoņiem notiks nevis automātiski, bet individuāli. Ja tas tā būtu, varbūt nebūtu vajadzīgs šis likuma labojums, bet diemžēl likumā tas nekur nav atrunāts, un tāpēc mēs uzskatām, ka jāatbalsta faktiski līdzīgs deputāta Agešina un deputāta Bartaševiča kunga labojums.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ja mēs šeit sāksim vairāk runāt par dažādām konvencijām, varbūt sāksim ar Ženēvas 1949.gada konvenciju, kas liedza okupētājvalstīm ievest okupētajā teritorijā savus pilsoņus un pārtaisīt viņus par civilokupantiem. Tā, lūk, ir teikts Ženēvas konvencijā.
Līdzīgi tam, kā daži politikāņi Latvijā ir uzsākuši tādu ļoti netīru spēli un sākuši izmantot neko nesaprotošus bērneļus savu politisko intrigu kuplināšanai, daži no tiem bērneļiem vakar uzlīda kokos pie prezidentes pils, laikam sāka tomēr atcerēties, ka ir cēlušies no mērkaķiem, lūk, kaut kādu senču instinkti tur sāka darboties.
Redziet, ir viens paņēmiens – izmantot šo bērniņus, un pagaidām viens otrs ir ļoti noskaņots to darīt arī tālāk.
Otrs paņēmiens. Izmantot mākslīgi nepilsoņus kā tādus. Tie arī bieži vien nesaprot, kā viņi līdz Latvijai ir nokļuvuši, ko viņi te dara un kāda būs viņu nākotne. Un visas viņu nākotnes ieceres ir saistītas ar Jolkinu, Palkinu, Elkinu un Kabanovu un līdzīgiem autoriem, kas viņiem sniedz nepārprotamu informāciju.
Jakov Pliner, es vēl noskaidrošu, vai jūs arī slapinājāt pie tā Rāmera torņa vai ne. Veseli 25 gabali to vakar... Tālāk. Es tur neiešu...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāt... Jūs nevarat sarunāties ar zāli.
J.Dobelis.
Tālāk. Redziet, nepilsonis ir kaut kas cits nekā pilsonis. Nepilsonim ir ļoti jācenšas kļūt par pilsoni. Viņa uzdevums ir šeit, Latvijā, pierādīt savu vajadzību Latvijas sabiedrībai, nevis vazāties kaut kur pa pasauli riņķī, sildīt savas ciskas kaut kādā dienvidu saulē un vēl cerēt, ka viņš to varēs darīt mūžīgi.
Tā vietā, lai jūs strādātu ar šiem nepilsoņiem, lai jūs viņiem paskaidrotu, parādītu, cik šausmīgā veidā viņi līdz Latvijai tikuši, jūs tagad viņus trencat prom no Latvijas, lai viņi dzīvo nezin kur. Un jūs vēl uztraucaties, ka mēs cenšamies viņus vest pie prāta un atgādināt. Viņš dzīvos desmitiem gadu ārpus Latvijas, viņš saņems kaut kādas privilēģijas no tām, kas viņam šeit, Latvijā, it kā pienākas, viņš vēl baudīs tur kaut ko un kombinēs, un skatīsies ar vienu aci uz vienu pusi un ar otru aci – uz otru pusi. Nevajag tā darīt! Nekāda starptautiskā doma mums neko nepārmet! Nebaidiet mūs ar tādām lietām! Atļausiet pasmaidīt!
Es uz jums nedusmojos, nemaz nedusmojos! Tad, kad es dzirdu uzvārdu Pliners, man nāk tāds saprotošs, maigs, skumjš smaids...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāt, jārunā ir par konkrētu deputāta Bartaševiča priekšlikumu!
J.Dobelis.
Nu jā, bet Pliners te bija runāt. Kaut kas taču viņam jāatbild ir. Lūk!
Tātad skaidra un gaiša konceptuāla pieeja! Nekādu privilēģiju tiem cilvēkiem, kas jau tāpat bieži vien šeit ir nelikumīgi nokļuvuši un vēl joprojām mēģina saņemt kaut kādas privilēģijas no valsts, kuru – piedošanu! – viņi ne sevišķi ciena un kurā viņi neatrod par vajadzīgu uzturēties. Un ne jau velti veseli trīs priekšlikumi faktiski runā par vienu un to pašu. Tad būtu vismaz izdomājuši un kopīgi iesnieguši vienu priekšlikumu.
Kategorisks “nē”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Vai jums pietiks ar trim minūtēm?
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 15.30. Paldies!
Vārds paziņojumam deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (JL).

Cienījamie kolēģi, Demogrāfijas apakškomisijas sēde tūlīt Dzeltenajā zālē. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.
Debates sāksim par 1. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Šis apakšpunkts, ko mums piedāvā Ministru kabinets, atbilst ne tikai tiem noteikumiem, uz kuriem cilvēkus pieņems nepilsoņu statusā. Un nepilsoņu statuss tiks piešķirts, bet vairākumā tas ir virzīts uz to, lai to nepilsoņu statusu atņemtu. Un tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo es nevaru iedomāties, ka tagad sāksies jaunu nepilsoņu pieplūdums Latvijā. Protams, ka ne. Tātad loģiski būtu domāt, ka tas, lai to nepilsoņu statusu atņemtu. Šis ir neveiksmīgs, manā skatījumā, priekšlikums, un Iekšlietu ministrija, kas bija faktiskais šā priekšlikuma autors, to atzīst un piedāvāja citu redakciju, kur saglabājas frāze: “lai atņemtu nepilsoņa statusu, pietiek ar to, ka cilvēks nedzīvo Latvijas teritorijā”. Un diemžēl neviens nevarēja paskaidrot un nevienā likumā nav rakstīts, kas ir šis termins “nedzīvo Latvijas teritorijā”.
Un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji mēģināja tomēr mums paskaidrot, kādā veidā viņi konstatēs šo faktu, jo tieši viņu kompetencē ir šo nepilsoņa statusu atņemt. Un skaidrojums bija sekojošs: ja, pieņemsim, nepilsoņa pase nav izņemta, tas var būt par pamatu, lai uzsāktu šo procedūru – atņemšanas procedūru. Tādu cilvēku uz šo brīdi, viņi paši mums pastāstīja, ka tādu cilvēku ir 20 000. Viņi nezina, kur viņi atrodas, nekur nav reģistrēti. Pases nav izņemtas. Mēs nevaram pielaist un nevaram simtprocentīgi teikt, ka šie cilvēki visi ir ārpus Latvijas teritorijas. Tas nozīmē, ka bez noteiktas dzīvošanas vietas, pieņemsim, nu viņi nekur vienkārši nedzīvo... Nu, vārdu sakot, bomži. Un šie te cilvēki automātiski var būt izslēgti no nepilsoņu statusa. Viņi paliks vispār bez statusa.
Nākamā kategorija ir tie cilvēki, kas vienkārši uz kādu laiku aizbraukuši no Latvijas: ar vīzu, bez vīzas, nezinu, dažādi paņēmieni var būt pielietoti, bet arī pēc likuma burta pārvaldes amatpersona var tādu statusu atņemt.
Pēc maniem aprēķiniem, var būt apmēram no 30 līdz 40 tūkstošiem tādu cilvēku, kam statuss tika atņemts. Tad kāda atbilde uz jautājumu: kur viņi liksies šie cilvēki, jo viņi, vienalga, paliks Latvijas teritorijā. Nē, Iekšlietu ministrijā mums pastāstīja savu paskaidrojumu, ka viņiem būs tiesības pieņemt bezvalstnieka statusu. Ja viņi atradīsies tajā laikā, šā iesnieguma rakstīšanas brīdī ārzemēs, tad šo statusu viņiem piešķir ārzemju iestādes un viņiem piešķir statusu ārzemēs. Bet, ja viņi atradīsies Latvijā, tad it kā nodarbosies Latvijā.
Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi zinu, un daudz tādu cilvēku bija manā praksē, ka mēģināja dabūt bezvalstnieka statusu. Un tas ir ļoti smags process. Un faktiski šis priekšlikums norāda uz to, ka valsts mēģina atrisināt nepilsoņu problēmu, izstumjot viņus no valstīm. Tā ir ļoti slikta parādība. Mēs nevaram it kā naturalizēt, tad nākamais solis – mēs vienkārši varam viņus izstumt. Un šis likumprojekts tieši virzīts uz to, nevis lai uzlabotu situāciju ar nepilsoņiem.
Mēs nevaram aizmirst arī tiesisko pusi, šī jautājuma tiesisko pusi, un Latvijas Republikas Satversme nekādā veidā neierobežo Latvijas valsts piederīgu personu tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu. Un tātad ar šo te likumu mēs pārkāpjam Satversmes normu. Tas ir pamats, lai apstrīdētu Satversmes tiesā. Un ticiet man, ja parādīsies viens, divi un tūkstotis tādu cilvēku, šī norma galu galā tiks apstrīdēta. Un mēs arī... es arī apsolu, ka mēs arī pieliksim pie tā savu roku.
Tāpēc ļoti uzmanīgi, cienījamie kolēģi, es gribu, lai jūs attiektos pret šo priekšlikumu un arī pret nākošo iespējamo redakciju, kuru piedāvāja Tieslietu ministrija. Un arī to neatbalstīt. Un labākais variants vispār izslēgt šo pantu. Lai likums būtu skaidrs un precīzs un lai nevarētu Iekšlietu ministrija un pārvalde izmantot, nu, es neteikšu, savtīgos nolūkos, bet nepareizi. Paldies un pretēji starptautiskām normām.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Deputātu Bartaševiča un Agešina priekšlikuma būtība, kā arī PCTVL analoģiska 5.priekšlikuma būtība ir novērst prasību paaugstināšanu nepilsoņa statusa saglabāšanai. Papildu prasības parādās tieši likuma 1.panta pirmajā daļā. Šīs daļas nepamatotais bargums jau noveda Latvijas valsti līdz tiesas prāvas zaudēšanai Sļivenko ģimenes lietā. Tagad valdība ierosina vēl paaugstināt prasības. Izskatās, ka kādam patīk zaudēt tiesā un maksāt kompensācijas. Tagad likuma 1.pants tiek papildināts ar normu, ka nepilsonis ir tikai tā persona, kurai pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republika. Termins “pamata dzīvesvieta” likumā netiek definēts, un tas dod iespēju ierēdņiem to plaši interpretēt ar visiem labi saprotamām sekām. Atbildīgās komisijas deputātu rīcībā par šā termina ieviešanu bija arī negatīvs Juridiskā biroja slēdziens.
Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzskatāt, ka desmit tūkstoš skolnieku demonstrāciju nepietiek, lai pievērstu civilizētās pasaules uzmanību Latvijai, tad pieņemsiet likumu komisijas piedāvātā redakcijā. Un jaunas rekomendācijas no ANO komiteju puses, kā arī starptautiskā monitoringa atjaunošana tiks nodrošināta.
Lūdzu atbalstīt prātīgās opozīcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Par šiem šobrīd izskatāmiem, izskatāmo un arī turpmākajiem priekšlikumiem varētu jau arī nerunāt, jo es saprotu, ka komisija ir noraidījusi un mēs arī tos noraidīsim. Bet ja nebūtu bijusi šajos gados šī prakse, ka agri vai vēlu kaut ko viņi panāk, un tādēļ mums vēl un vēlreiz pašiem jāatceras, jāatgādina sev un sabiedrībai, ka mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas. Jo šie vīri, plineri, bartaševiči un buzajevi, nekad nebūs mierā, viņi ir nepiepildāmi savās vēlmēs. Un viņu apetīte ir ar katru dienu augoša, it īpaši tagad, pēdējā laikā.

Bet kungi, kurus es nosaucu, un jums līdzīgie, es jums atgādināšu par šiem cilvēkiem, kuriem jūs pašlaik gribat te nodrošināt mūžīgu dzīvošanu Latvijā. Vienalga, kur viņi ir aizbraukuši... Šie cilvēki te atbrauca meklēt laimi. Un laimi atrada. Paņēma latviešu dzīvokļus, iedzīvi, pēc tam jau vēlāk tikai viņiem, gandrīz tikai viņiem deva dzīvokļus, ne latviešiem, un paldies Dievam, ka viņi viena daļa atrada lielāku laimi citur. Atrada šo lielāko laimi, bet, redziet, Latvijā vēl viņi grib tomēr attiecīgajā brīdī, ja nu pēkšņi tur kaut kas nesanāks un nebūs tik salda dzīve, atgriezties. Kāpēc, es atvainojos, šeit viņiem jāatgriežas? Viņiem jāatgriežas tur, no kurienes viņi atbrauca. Tā, mīļie kungi!
Lūk. Savādāk nemaz nevar būt, jo te jau Dobeļa kungs atgādināja, ka šiem cilvēkiem vajadzēja pēc Ženēvas konvencijas pantiem un punktiem aizbraukt kopā ar karaspēku prom no Latvijas. Un tad mums nebūtu šo problēmu, kuras ir kā milzīga nasta šodien... ir mums plecos, un mēs nezinām, kā un cik tālu mēs spēsim to nest.
Tāpēc jūsu priekšlikumi, arī turpmākie, ieskatieties, jūsu apetīte ir vienkārši fantastiska. Paskatieties, ko jūs rakstāt tālāk... netikt tātad izraidītam no Latvijas, nekādā gadījumā... piedalīties pašvaldību vēlēšanās, neskatoties uz to, ka tā ir pavisam cita likuma, tā sakot, kompetence... piedalīties tātad pašvaldību vēlēšanās, un vēl, un vēl, un vēl... Nu, kad tad beigsies šī jūsu drausmīgā apetīte? Nekad, ja? Nu re! Nekad.
Nu, tur tad arī izdarīsim secinājumus, un, protams, šoreiz neatbalstīsim un neatbalstīsim arī nākotnē. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs. (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kaut gan mūsu frakcijas priekšlikums nedaudz atšķiras no šā priekšlikuma, bet es gribu aicināt jūs atbalstīt tieši

šo priekšlikumu. Vispirms. Un, ja tas nebūs atbalstīts, tad arī mūsējo.
Bet kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāpēc jūs gribat liegt mūsu Latvijas jurisdikcijas subjektiem, mūsu nepilsoņiem, braukāt pa pasauli un strādāt kaut kur citur? Kāpēc? Pats labākais būtu jums, tieši jums, Tabūna kungs, padomāt par to, ka ar šiem grozījumiem, kuri ir pieņemti otrajā lasījumā, jūs stājaties pretrunā ar konvenciju, starptautisko konvenciju par bezvalstnieku skaitu palielināšanu. Un, ja šajā variantā tas aizies, tad būs pretruna ar starptautisko konvenciju, un tieši mūsu Satversmes tiesa atcels šo normu.
Un padomājiet arī par to, ka drīz viss beigsies, gribat jūs vai negribat, bet jūs pats pēc diviem gadiem ierosināsiet dot pilsonību visiem nepilsoņiem.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
S.Āboltiņa.
Cienījamie kolēģi! Tādas ļoti interesantas debates, ar kurām deputāti demonstrē ārkārtīgi lielu nekompetenci un nezināšanu pat tajā jautājumā, ka pirmām kārtām nezina, kā sauc Latvijā iestādes, ka mums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Un tādi interesanti tie apsvērumi par to, ka simti un tūkstoši taisās kaut kur braukt un ka mēs par to uztraucamies... Bet īstenībā es gribētu atgādināt, ka mēs skatām likumprojekta 1.priekšlikumu par 1.pantu. Un 1.pants saucas “Likuma subjekti”. Tātad šis likuma pants, kad tika 1995.gadā pieņemts šis likums, praktiski ir palicis nemainīts no 1995.gada. Tas, kas tiek piedāvāts šoreiz pievienot, tātad šā likuma 1.pants nosaka likuma subjektus, ka Latvijas Republikā dzīvojošie, arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi, un šī norma, kā jau es teicu, ir palikusi negrozīta kopš tās pieņemšanas. Tātad likumdevēji jau 1995.gadā šo nosacījumu vienmēr – vienmēr! – es pieņemu, ka viena daļa no jums arī balsoja par šo likumu, ir uzskatījuši par obligātu nepilsoņu statusa esamībai. Un personu, kas saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs, vairs nevar uzskatīt ne par Latvijas Republikā dzīvojošu, ne par terminētā prombūtnē esošu. Šo statusu persona ir saņēmusi ar zināmiem nosacījumiem, kas kā obligātu vienmēr ir paredzējuši dzīvošanu Latvijā vai terminētu prombūtni – terminētu prombūtni! – es atkārtoju, Golubova kungs! Uz tiem, kas strādā ārvalstīs, šis 1.pants nu nekādi neattiecas. Vēlreiz atkārtoju: 1.pants nosaka likuma subjektus, tātad tos cilvēkus, kas šo statusu var iegūt, kas šodien vēl kaut kur var atbraukt no kaut kurienes un pieprasīt, un teikt, ka viņam pienākas nepilsoņa statuss.

Tātad šis grozījums, kas tika šodien piedāvāts un par kuru sākās šīs debates, ir tas, ka tiek novērsta nevienlīdzība šajā gadījumā, kad uz pastāvīgu dzīvi Neatkarīgo Valstu Savienībā izbraukušie ir nostādīti sliktākā stāvoklī, salīdzinot ar tiem, kas izbraukuši uz citām valstīm. Tas ir vienīgais šeit šis grozījums, kurš tika iesniegts un akceptēts pirmajā lasījumā. Bet mēs runājam par konvencijām, par bezvalstniekiem, par kaut ko. Visas šīs debates nav bijušas par šī 1.priekšlikuma būtību.
Tātad 1. – deputāta Bartaševiča priekšlikums – netika komisijā atbalstīts. Es lūdzu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
2. – deputāta Agešina priekšlikums – ir analoģisks pēc satura. Tātad nav balsojams.
3. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 3.priekšlikumu... Deputāti lūdz balsojumu....
Ā, es atvainojos! Pirms balsošanas atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Būtība ir tāda, ka par nepilsoni var būt tāda persona, kurai pamata dzīvesvieta ir reģistrēta Latvijas Republikā. Tad šis punkts ir saskaņots ar mūsu pašu nesen pieņemto likumu “Par dzīvesvietas deklarāciju”, kur ir šis te jēdziens “reģistrācija”.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa.
Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts, jo ir atbalstīts cits priekšlikums, tas ir 4. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Tas nozīmē, ka, lai šo dažādi traktējamo jēdzienu “pamata dzīvesvieta”… Kas ir pamata dzīvesvieta? “Pamata dzīvesvieta” – nav tāds termins noteikts nevienā Latvijas likumā. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Melo! Ir!”) Ir reģistrētā dzīvesvieta, pamata dzīvesvieta – tāda jēdziena nav. Tātad vienkārši tiek papildināta 1.panta pirmā daļa ar vārdiem, pēc vārdiem “dzīvo tur un joprojām dzīvo Latvijas teritorijā”, kas izsaka šo pilnībā.
Tātad komisija šo 3.priekšlikumu neatbalstīja. Un aicinu arī Saeimu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 3. ... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Komisijas priekšsēdētāja komisijas vārdā melo, jo tāds jēdziens kā pamata dzīvesvieta ir mūsu likumā par dzīvesvietas deklarēšanu. Un, ja viņa to nezina, tad lai pārlasa visus mūsu likumus un pēc tam tikai pieņem kaut kādus jaunus.

Sēdes vadītāja.
Es aicinu deputātus neapvainot vienam otru un runāt par konkrētajiem priekšlikumiem konkrētajā debatē.
Lūdzu deputātus balsot par 3. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms tālāk izskatām nākamos priekšlikumus, ir saņemts piecu deputātu Kampara, Pētersona, Latkovska, Ķikustes un Ostrovskas priekšlikums: “Lūdzam uzstāšanās laiku debatēs noteikt 3 minūtes, runājot pirmo reizi, un 1 minūti, runājot otro reizi.”
“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Ne īpaši cienījamie iesnieguma iesniedzēji! Ir runa par 500 000 cilvēku likteni. Un jūs gribat aizvērt mums muti vispār, neuzklausot šeit tieši to cilvēku – krievu kopienas pārstāvju – iebildumus, kā var tikai atrisināt šo jautājumu. Sakarā ar to es uzskatu, ka šajā priekšlikumā ir tieša rasistiska darbība. Un es ceru, ka sabiedrība šādu priekšlikumu – aizvērt krievu kopienai muti – tomēr nosodīs. Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, lūdzu, izvēlieties savus izteicienus attiecībā pret Saeimu un Saeimas deputātiem!
Lūdzu deputātus balsot par iesniegto priekšlikumu – saīsināt runas laiku pirmo reizi – līdz 3 minūtēm, un otro reizi – līdz 1 minūtei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, neviens neatturas. Debašu laiks saīsināts. Paldies.
S.Āboltiņa.
4. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
6. – deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Par 6.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šajā likuma pantā, ko PCTVL frakcija un deputāts Bartaševičs piedāvā izslēgt, faktiski paredzēta sievas un bērna atbildība par vīra – virsnieka grēkiem. Pats Staļins runāja, ka dēls par tēvu neatbild, bet demokrātiskā, pseidodemokrātiskā Latvijā ir citādi. Eiropas tiesa savā spriedumā par Sļivenko ģimenes deportāciju jau atzina, ka tā bija nepamatota iejaukšanās ģimenes dzīvē, un, kaut gan diezgan daudz cilvēku bija izsūtīti no Latvijas saskaņā ar šo pantu, šodien tam ir tikai simboliska nozīme. Un mūsu priekšlikuma mērķis – saskaņot iekšējo likumdošanu ar mūsu starptautiskajām saistībām. Tas ir mūsu priekšlikuma pamats, un lūdzam to atbalstīt.

Un pēdējais. Cienījamā komisijas vadītāja, kas varbūt grib komentēt arī šos manus vārdus. Ja jums nav praktiskas likumdošanas pieredzes, tad klusu sēdiet un nekritizējiet citus deputātus! Kādas… ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projektu raksturo jūsu kvalifikāciju vislabāk nekā visi vārdi!
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, jums ir jārunā par konkrēto priekšlikumu, un galu galā Saeimas priekšsēdētājai ir arī tiesības liegt jums runāt, ja jūs nerunāsiet par tematu!
S.Āboltiņa.
6. – deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš piedāvā izslēgt 1.panta trešās daļas 3.punktu. Komisijā netika atbalstīts. Gribu atgādināt, ka joprojām ir runa par likuma 1.pantu, kurš nosaka likuma subjektus. Un pieminētajam Strasbūras Cilvēktiesību tiesas spriedumam, ar kuru tika atzīta Latvijas okupācija, nav nekāda sakara ar šo konkrēto priekšlikumu. Tātad aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 6. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
7. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums – ir analoģisks pēc satura. Tātad nav balsojams.
8. – deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Godātie deputāti! Šeit izskanēja ļoti interesanta doma, ka nav taisnīgi, ja, pieņemsim tos cilvēkus, kas bija pierakstīti NVS valstī, mēs it kā varam viņiem atņemt nepilsoņa statusu, bet tiem, kas izbraukuši uz pastāvīgu dzīves vietu uz ārzemēm vai vienkārši ilgi tur uzturas, mēs to nevaram darīt. Un priekšlikums bija vienkārši papildināt šo ierobežojumu ar tiem cilvēkiem un dot iespēju atņemt viņiem nepilsoņa statusu, kas izbraukuši nevis uz NVS, bet uz citām valstīm.
Mans priekšlikums ir tieši pretējs. Es piedāvāju neatņemt nepilsoņa statusu ne tiem, ne otriem. Jo pēc būtības, ja mēs atņemam šo nepilsoņa statusu, mēs atstājam cilvēku vispār bez statusa, un tā ir vissliktākā lieta. Un šeit es atkal gribu atgādināt jums, ka Latvija pievienojusies konvencijai par apatrīdisma samazināšanu. Un tas nozīmē, ka mēs apņemamies citu valstu priekšā nevairot bezvalstniekus un nevairot apatrīdus.
Un šis mans priekšlikums tieši uz to bija virzīts. Ja vienreiz mēs pieņemam, ka nepilsoņi, tad kāda starpība, kur viņš aizbraucis uz kādu neilgu laiku, vai uz NVS valstīm, vai uz ārzemēm, un varbūt tas pat ir pluss, jo, ņemot vērā mūsu bezdarbu, bezdarbnieku skaitu šeit, Latvijā, ja cilvēks pelnīs naudu ārzemēs, tas tikai nesīs papildu ienākumus un valūtu valstij. Un tas ir pozitīvais moments. Tātad nevis vairot, bet samazināt nepilsoņu skaitu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
Cienījamais deputāta kungs! Es jūs brīdinu ievērot Saeimas Kārtības ruļļa 74.pantu.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Faktiski deputāts Bartaševičs piedāvāja novērst likumprojekta autoru pretvalstisko rīcību – bez brīdinājuma atņemt nepilsoņa statusu tām personām, kas ir saņēmušas vai grib saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju citās valstīs. Anotācijā ir teikts, ka šādu personu skaits varētu būt apmēram tūkstotis. Nepamatoti tika apgalvots, ka visi viņi ir zaudējuši saikni ar Latviju. Līdzīgā situācijā Latvijas pilsoņiem pilsonība netiek anulēta. Un tas ir labi saprotams, jo, kļūstot par citas valsts pastāvīgo iedzīvotāju, Latvijas pilsoņiem jaunas valsts pilsonība automātiski nav garantēta. Ja šādā gadījumā tiks atņemta Latvijas pilsonība, šis cilvēks kļūs par apatrīdu. Tas nozīmēs, ka mūsu valsts nepilda savas starptautiskās saistības, palielina apatrīdu skaitu pasaulē.
Tas pats notiks arī tādā gadījumā, ja nepilsoņa statusu atņems Latvijas nepilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī, bet kas vēl nav saņēmuši mītnes zemes pilsonību.
Ja tiks atņemta arī nepilsoņa pase, tad arī viņiem bez derīga dokumenta nav pamata arī uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un viņi tiks deportēti atpakaļ uz Latviju, varbūt lai saņemtu bezvalstnieka statusu, kas ir ļoti šaubīgi.
Bīstama juridiskā kļūda, kuru opozīcija grib novērst. Pie tam nav godīgi mainīt spēles noteikumus ar atpakaļejošu datumu. Šāda rīcība ir to cilvēku nodevīga pieminēšana, kuri aizbraukuši uz ārzemēm ar pārliecību, ka neveiksmes gadījumā spēs atgriezties Latvijā.
Spēkā esošajā nepilsoņu likuma redakcijā jau ir paredzēta nepilsoņa statusa atņemšana cilvēkiem, kuri bija saņēmuši pastāvīgo pierakstu NVS valstīs. Šī norma tika ieviesta pirms pieciem gadiem arī ar atpakaļejošu datumu. Rezultāti ir bēdīgi. Daudzu simtu cilvēku likteņi tika izkropļoti, izraidot viņus no Latvijas, par viņiem tā teikt, iepriekš nepazīstamu administratīvu pārkāpumu...
No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas viedokļa tāda valsts rīcība neatbilst konvencijai, un mēs riskējam daudz naudas tērēt par velti samaksai par zaudējumiem tiesas prāvās.
Lūdzu novērst šo juridisko trūkumu un atbalstīt opozīcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Komisijas vārdā – Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa.

Cienījamie kolēģi, es jau laikam trešo reizi no šīs tribīnes atgādinu, ka mēs joprojām skatām 1.pantu, kurš saucas: likuma subjekti. Pants, kurš bija pieņemts šādā redakcijā jau 1995.gadā un tātad visi pašreiz Latvijā dzīvojošie nepilsoņi savu nepilsoņa statusu ir ieguvuši pēc šī panta. Tātad kaut kādu tagad daļu izslēgšana no šī te likuma būtu mazākā mērā dīvaina, lai neteiktu, ka juridiski nekorekta.
Tātad es lūdzu neatbalstīt 8. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 8. – deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.
9. – deputāta Agešina priekšlikums. Ir analoģisks ar 8.priekšlikumam. Tātad nav balsojams.
10. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Ir?
S.Āboltiņa.
Jābalso...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Buzajeva kungs, lūdzu ātrāk tad izsakiet savu viedokli! Lūdzu balsojam par 10. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
12. – Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
13. – deputāta Agešina priekšlikums.

Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Latvija daudzām starptautiskajām organizācijām daudzkārt ir apgalvojusi, ka nepilsoņiem tiek garantētas visas sociālās un ekonomiskās tiesības, tāpat kā pilsoņiem, un ka Latvijā nenodala pilsoņus un nepilsoņus, nedala pilsoņus no nepilsoņiem viņu cilvēktiesību īstenošanā, izņemot politiskās tiesības. Tādēļ nesaprotama ir Juridiskās komisijas vairākuma vēlme saglabāt likumā normu, kas paredz iespēju izraidīt nepilsoni uz kādu citu valsti, lai gan nepilsonim, tāpat kā pilsonim, nav nevienas citas valsts piederības. Šī norma ir, manuprāt, liekulīga un Satversmei neatbilstoša.
Un, runājot kopumā par nepilsoņu problēmām, gribētos atzīmēt, ka mums Latvijā sen vajadzētu atteikties no “balalaiku integrācijas” pieejas attiecībā uz minoritātēm un jāsāk risināt konkrētas nepilsoņu problēmas pēc būtības.
Lūdzu balsot “par” 13.priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē?
Lūdzu balsot par 13. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.

14. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – ir analoģisks ar 13., tātad nav balsojams.
15. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Nu parunāsim par šo mūsu priekšlikumu! Šis priekšlikums skan tā, ka nepilsoņiem ir tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Gribat jūs to vai negribat – 1.maijā mēs stājamies Eiropas Savienībā. Un, tikko mēs tur iestāsimies, uz mums attieksies tā rezolūcija, tā rekomendācija, kura bija nesen pieņemta, par to, ka Eiropas Parlaments rekomendē visām valstīm – ne tikai tām, kuras jau ir, bet kuras būs Eiropas Savienībā – dot iespēju nepilsoņiem un “trešo valstu” pilsoņiem balsot savās vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanās. Tā ka gribat vai negribat, rādāt man kulaku vai nerādāt, varbūt ne jūs, bet es domāju, ka tas pats Kariņa kungs piedāvās izmainīt šo likumu un šī norma būs.
Tā ka es piedāvāju jau šodien to pieņemt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es jau saprotu, ka Golubova kungam ir lielas grūtības pareizi izprast dokumentu. Viņš jebkuru dokumentu sagrozīs tā, kā viņam tas liekas šajā brīdī. Lūk! Tā ka izlasiet uzmanīgāk visus tos ieteikumus, es uzsveru – ieteikumus! – mīļus, skaistus vārdus. Nākamnedēļ mums arī būs saruna Eiropas Parlamenta ārlietu un daudzu citu lietu komitejā, kur atkal mēs runāsim par ieteikumiem. Man tur arī ir savi ieteikumi. Piemēram, lai ārvalstis beidzot saprot tā – līdz saknei – Latvijas okupāciju un tās sekas, lai saprot to, ka mums ir pagaidām tikai viens robežlīgums ar Krieviju, un tas ir 1920.gadā noslēgtais robežlīgums, un cita vienkārši nav.
Un nevar neviens mums uzspiest mākslīgi veidot kaut kādas robežas, kuras nekad nevienā līgumā nav bijušas.
Tā kā, ja jau runāsim par dokumentiem, runāsim skaidru valodu. Tagad Golubova kungam vajadzētu pastudēt Latvijas Republikas Satversmi, kas tur ir teikts. Un tur arī teikts, ka vietējo pašvaldību vēlēšanās nepilsoņi nepiedalās. Tātad jūs mums tagad ieteiksiet arī Satversmi grozīt. Nu, būs grūti! Laikam jau nu vajadzētu zināt, ka mums ir 67 balsis vajadzīgas, lai grozītu Satversmi trijos lasījumos.
Tā kā es saprotu, ka tā iekšējā kvēle, tā lielā vēlme kaut ko te sagrozīt, ir labi saprotama. Es jau pirmīt teicu, ka es skatos uz jums, politiskie ... nu, par konkurentiem jūs grūti nosaukt, pretinieki, varbūt tas būtu tuvāk. Es ar lielu tādu līdzjūtību uz jums skatos. Jūs ir jāaudzina, jāaudzina un vēlvienreiz jāaudzina. Dūri es nevienam netaisos rādīt, varbūt citas kombinācijas var kādreiz parādīt, ko pirksti var izveidot, bet jebkurā gadījumā, ja mēs runāsim par starptautiskajiem dokumentiem, pienāks tāds laiks, mēs tos apskatīsim kopīgi, tikai te notēlot to, ka mums jebkurš starptautiskais dokuments Golubova kunga traktējumā būtu ļoti jāņem vērā, nu atļausiet par to pasmaidīt! Tā ka nepiedalīsies nepilsoņi vietējo pašvaldību vēlēšanās nākamgad. Un, neceriet, lūdzu, uz to!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Godājamie kolēģi! Un galvenokārt radioklausītāji! Es tiešām gribētu tam pievērst uzmanību, ka, sākot ar 1.maiju, nekas nemainīsies. Gluži otrādi, kad Latvija būs.... slavenajā Šroteres ziņojumā. Kad Šroteres kundze kritizēja Latviju par to, ka nepilsoņi nepiedalās pašvaldību vēlēšanās, tad Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs viņai teica, ka nevar prasīt no mums to, ko pašas dalībvalstis nepilda. Tā ka tur ir pietiekami daudz dalībvalstu, kurām šāda kārtība nav. Un es gribētu arī, ka mūsu cilvēkiem nav jābaidās no tā.
Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa.

Cienījamie kolēģi! Šis likums saucas – par statusu. Likumā par statusu, tāpat kā Latvijas Republikas pilsonības likumā, nav noteiktas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās vai piedalīties kādās citās vēlēšanās. Un pat, ja mēs ņemam pēc analoģijas ar Pilsonības likumu, šī nav tā vieta, kur šī norma būtu iekļaujama. Tas ir viens no pamatiemesliem, kāpēc Juridiskā komisija nevarēja atbalstīt 15. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 15.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
16. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 16.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
17. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 17.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
18. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 18.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.
19. – Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
20. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
21. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, neviens deputāts neatturas. Nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
22. – Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
23. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam atteikties no administratīvās kārtības nepilsoņa statusa atņemšanā un noteikt līdzīgu kārtību, kāda tiek piemērota pilsoņiem. Pilsonību var atņemt tikai tiesa. Šis priekšlikums ļautu mazināt vēl joprojām sastopamo administratīvo patvaļu attiecībā pret nepilsoņiem un noņemtu vēl vienu cilvēktiesību atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Demokrātiskā valstī, kur cilvēks paļaujas uz likumu, nevar rasties situācija, kad Latvijas nepilsoņiem pēkšņi tiktu mainīts vai ierobežots viņu statuss un tiesības salīdzinājumā ar to, kas ir sasniegts līdz šim.
Lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputāte Solvita Āboltiņa!
S.Āboltiņa.
Šis likumprojekts tika iesniegts Saeimā vēl līdz 1.februārim, kad stājās spēkā administratīvais process un administratīvās tiesas ir uzsākušas savu darbību. Tātad es uzskatu, ka ir nekorekti šajā brīdī runāt par to, ka administratīvā patvaļa turpinās valstī, un ikvienam cilvēkam ir tiesības izmantot to, ko dod administratīvā procesa spēkā stāšanās. Tātad šis priekšlikums netika atbalstīts, un šos jautājumus var risināt likumīgi, kā tas tiesiskā valstī pienākas, ar administratīvā procesa starpniecību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 23. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
24. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
25. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
27. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta 5.pants piedāvā mainīt esošā likuma 8.panta otro daļu ar pavisam jaunu tekstu. Tas nozīmē, ka likumprojekta autori piedāvā vairāk nepiemērot papildu tiesisko aizsardzību tā saucamam vecajam ārzemniekam, kas saņem ārvalstu pilsoņa dzīvokli Latvijā pirms 1992.gada 1.janvāra.
Pieņemot likumprojekta grozījumus, tiks likvidētas sekas pašreizējai likuma redakcijai 2.panta otrajā daļā minētās tiesībās. Saglabāt

savu dzimto valodu un kultūru, kultūrnacionālās autonomijas ietvaros radītās tradīcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas likumiem. Netikt izraidītiem no Latvijas, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumā. Augstāk minēto tiesību zaudējums netiek kompensēts jaunajā Imigrācijas likumā.
Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvo ap 40 000 tādu cilvēku, tajā skaitā Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas un Izraēlas pilsoņi, no kuriem lielākā daļa ir dzīvojuši šeit pirms neatkarības atjaunošanas.
Faktiski likumprojekta esošā redakcija ir neattaisnoti naidīga darbība pret minētajām valstīm.
Tomēr ir vēl viena lieta. Mēs gribējām papildināt esošo tekstu, kas bija piedāvāts, ar PMLP, ar vienu teikumu: piedāvāt vecākiem izvēlēties bērniem Latvijas nepilsoņa statusu gadījumā, kad viens no viņa vecākiem ir Latvijas nepilsonis. Šodien tā ir normāla prakse, kas atbilst Iedzīvotāju reģistra likumam. Ja mēs pieņemsim likumu bez piedāvātā grozījuma, tad mēs bez kāda pamata piespiedu kārtā pazemināsim zīdaiņa tiesisko statusu.
Uzskatām, ka likumprojekta pieņemšana esošajā redakcijā var sarežģīt attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī pasliktināt nepilsoņu statusu, it īpaši viņu zīdaiņu statusu. Un jūs jau redzējāt Rīgas ielās, kas iznāk, ja jūs cīnāties ar bērniem.
Saskaņā ar to lūdzam atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu vai analoģisko Bartaševiča kunga 29.priekšlikumu.
Lūdzu prātīgi balsot un atbalstīt mūs!
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, ar bērniem neviens uz ielām necīnījās. Debates slēdzam.
Lūdzu balsot par 27. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
28. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
29. – deputāta Bartševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Par 29.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
30. – deputāta Bartaševiča, un 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīti, jo administratīvais process jau ir stājies spēkā.
Līdz ar to visi....
Sēdes vadītāja.
Par 30. un 31.priekšlikumu... 30.priekšlikumu deputāts Bartaševičs atsauc. Pret 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 1.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Reģistrācijas numurs 500, pirms otrā lasījuma.
Par minēto likumprojektu uz otro lasījumu saņemti 24 priekšlikumi.
Tātad 1. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
2. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – labklājības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – labklājības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. – Labklājības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
10. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
11. – labklājības ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst Latvijas Pirmās partijas deputātu uzmanību šim priekšlikumam, jo šeit ir runa par plaši izplatīto jūsu kolēģa bijušā ministra Nila Muižnieka paziņojumu par īpašo programmu likumdošanas sakārtošanai, lai būtu ņemta vērā Eiropas Savienības direktīva par rasu diskriminācijas novēršanu. Un šis ir pirmais priekšlikums, lai gan no Labklājības ministrijas puses, bet Muižnieka roka šeit ir jūtama.
Un saskaņā ar to es lūdzu nobalsot šo priekšlikumu un atbalstīt faktiski Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu, kas sakrīt ar viņu programmu.
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, mēs runājam par 11. – labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikumu.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 11. – labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 61, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
12. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
13. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
15. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
16. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
17. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
18. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
19. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
20. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
21. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

22. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
24. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Esam saņēmuši arī pozitīvu atzinumu no Sociālo un darba lietu komisijas.
Likuma būtība ir terminu maiņa – no “mācību un pāraudzināšanas iestādes” uz “sociālās korekcijas iestādes” un “ārstēšana no alkoholisma” un tā tālāk pret “ārstēšana no alkohola atkarības”. Motivāciju mēs jau uzklausījām, pieņemot pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Druviete.

Gaidīsim priekšlikumus līdz 2004.gada 20.februārim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 20.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu. Un grozījumu būtība ir analoģiska tiem, kurus mēs apspriedām, gan skatot Ārstniecības likumu, gan arī iepriekšējo likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 20.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam šā gada 20.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas nr.497, – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi 25 priekšlikumus.
1. – veselības ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
2. – veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
5. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.
8. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
10. – veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
12. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.
14. – veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
16. – veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
19. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.
20. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
21. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
22. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
23. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
24. – priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
25. – veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie deputāti! Tātad strādājam ar grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Šis te likumprojekts, ko ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija, paredz, ka personām un arī tām personām, kas iegūst izglītību klātienē, ir tiesības uz bezdarbnieka statusu un uz visām tiesībām, ko šis statuss dod. Likumprojekts novērš pretrunas ar Satversmi un atrisina svarīgu sociālo problēmu.
Šis jautājums ir saskaņots ar Cilvēktiesību biroju, ar studējošās jaunatnes organizācijām, un ir lūgums šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18.februāris.
Cienījamie deputāti! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāram Jānim Reiram.
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Godājamie deputāti! Saeimas Viesu zālē Zaļās karotītes pasākums tūlīt pēc šīs sēdes. Tur būs iespējams iepazīties ar Latvijā ražotiem produktiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vēlreiz!
J.Reirs. Viesu zālē. Viesu zālē. Ja kāds nedzirdēja, vēlreiz. Zaļās karotītes pasākums Saeimas Viesu zālē. Būs iespēja iepazīties ar Latvijā ražotajiem produktiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Ērikam Jēkabsonam.
Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde ir komisijas telpās. Un ja jūs gribat dzirdēt ziņojumus, stāviet klusu!
Sēdes vadītāja.

Paldies par aizrādījumu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Ēriks Škapars, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Ainars Baštiks, Pēteris Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Līdz ar to Saeimas šā gada 12.februāra sēde tiek uzskatīta par slēgtu.