Ministru kabineta noteikumi Nr.85

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7, 19.§)

Govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 36.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic govju enzootiskās leikozes profilaksi un apkarošanu govju sugas dzīvnieku (turpmāk — dzīvnieki) ganāmpulkos (dzīvnieks vai dzīvnieku grupa, ko tur novietnē kā vienu vienību un kam ir vienāds veselības stāvoklis. Ja novietnē ir vairāki ganāmpulki, katru ganāmpulku uzskata par atsevišķu vienību).

2. Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona vai praktizējošs veterinārārsts nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai:

2.1. par dzīvnieku saslimšanu vai dzīvniekiem, kas rada aizdomas par inficēšanos ar govju enzootiskās leikozes vīrusu, bet slimības diagnoze laboratoriskajos izmeklējumos vēl nav apstiprināta;

2.2. ja dzīvnieka limfmezglos vai citos organisma audos konstatē jaunveidojumus.

3. Govju enzootiskās leikozes terapeitiskā ārstēšana un vakcinācija pret govju enzootisko leikozi ir aizliegta.

4. Govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas pasākumus organizē Pārtikas un veterinārais dienests. Dzīvnieki, ganāmpulki vai novietnes ir reģistrētas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

II. Govju enzootiskās leikozes profilakse un apkarošana

5. Ja laboratoriskajos izmeklējumos ganāmpulkā konstatē govju enzootisko leikozi, Pārtikas un veterinārais dienests pakļauj novietni uzraudzībai un kontrolē šādu prasību izpildi:

5.1. aizliegums pārvietot dzīvniekus no novietnes teritorijas, izņemot gadījumus, ja ar Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta (turpmāk — pilnvarots veterinārārsts) atļauju tos nosūta uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;

5.2. aizliegums govju enzootiskās leikozes skartā ganāmpulka dzīvniekiem nonākt saskarē ar cita ganāmpulka dzīvniekiem;

5.3. ar govju enzootisko leikozi slimo dzīvnieku piena iznīcināšana vai izbarošana novietnē esošajiem dzīvniekiem pēc piena termiskas apstrādes, kas garantē slimības ierosinātāja iznīcināšanu. Pienu atļauts termiski neapstrādāt un izbarot dzīvniekiem, ja visu ganāmpulku paredzēts nokaut;

5.4. veselo dzīvnieku piena nosūtīšana uz piena pārstrādes uzņēmumu, kur to termiski apstrādā, izmantojot metodes, kas garantē slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

5.5. dzīvnieku īpašnieka vai turētāja tūlītējs ziņojums pilnvarotajam veterinārārstam par visiem dzīvniekiem, kuri ir miruši vai piespiedu kārtā nokauti slimības apkarošanas pasākumu laikā.

6. Govju enzootiskās leikozes apkarošanas pasākumos nokauto dzīvnieku gaļu, blakusproduktus un citus kautproduktus atļauts izmantot:

6.1. dzīvnieku barības ražošanai vai pārstrādei dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumā normatīvajos aktos par dzīvnieku barības apriti noteiktajā kārtībā, ja ir veikti pasākumi, kas nodrošina slimības tālāku neizplatīšanos, un ir novērsts dzīvnieku inficēšanās risks;

6.2. pārtikas produktu ražošanai, ja veterinārās ekspertīzes laikā nav konstatētas izmaiņas audos, kuru dēļ ir aizliegta gaļas tālāka pārstrāde. Lai nodrošinātu infekcijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu, pārtikas produktu iegūšanai izmanto tikai termiski apstrādātu gaļu.

7. Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un apstiprina metodiskos norādījumus, kas jāievēro Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, kontrolējot šo noteikumu 6.punktā minēto produktu pārstrādi dzīvnieku barības ražošanas, dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un gaļas iegūšanas un pārstrādes uzņēmumos.

8. Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un apstiprina valsts uzraudzības programmu govju enzootiskās leikozes apkarošanai (reglaments, kas nosaka Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu darbību kopumu slimības apkarošanā, lai nodrošinātu šajos noteikumos minēto prasību izpildi). Valsts uzraudzības programmā var noteikt šādus slimības apkarošanas veidus:

8.1. visu slimības skartajā novietnē esošo dzīvnieku nokaušana;

8.2. to dzīvnieku nokaušana, kuri ir slimi vai kuri rada aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi.

9. Govju enzootiskās leikozes valsts uzraudzības programmu un Eiropas Komisijas pieprasīto informāciju Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz izskatīšanai un atzīšanai Eiropas Komisijā.

10. Ja govju enzootiskās leikozes valsts uzraudzības programmā ir noteikts, ka slimības skartajā novietnē ir nokaujami visi dzīvnieki, tos nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajā laikposmā.

11. Ja govju enzootiskās leikozes valsts uzraudzības programmā ir noteikts, ka ir nokaujami slimi dzīvnieki vai dzīvnieki, kuri rada aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi, ievēro šādas prasības:

11.1. dzīvniekus nokauj 30 dienu laikā pēc diagnozes paziņošanas dzīvnieku īpašniekam;

11.2. dzīvniekus uz kautuvi atļauts izvest tikai ar pilnvarota veterinārārsta atļauju;

11.3. veic pārējo novietnē esošo dzīvnieku seroloģiskās pārbaudes, līdz laboratoriskajos izmeklējumos konstatē, ka slimība ir likvidēta;

11.4. ganāmpulka atjaunošanai atļauts atstāt tikai tos dzīvniekus, kurus Pārtikas un veterinārais dienests ir atzinis par neinficētiem.

12. Pēc dzīvnieku nokaušanas un pirms ganāmpulka atjaunošanas slimības skarto novietni, transportlīdzekļus, rampas un pārejas, kas tika izmantotas slimo dzīvnieku vai to dzīvnieku pārvadāšanai, kuri rada aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi, kā arī materiālus, priekšmetus un konteinerus, kas bija saskarē ar slimajiem dzīvniekiem, tīra, mazgā un dezinficē Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

13. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē, lai veselo ganāmpulku dzīvnieki nenonāktu saskarē ar dzīvniekiem no ganāmpulka, kas nav atzīts par govju enzootiskās leikozes brīvu ganāmpulku.

III. Govju enzootiskās leikozes uzraudzības kārtība govju ganāmpulkos

14. Ganāmpulku atzīst par govju enzootiskās leikozes brīvu ganāmpulku, ja:

14.1. pēdējo divu gadu laikā govju ganāmpulkā nevienam dzīvniekam klīniski nav konstatēta saslimšana ar govju enzootisko leikozi un šajā laikposmā veikto laboratorisko izmeklējumu rezultāti par šo saslimšanu ir negatīvi;

14.2. visi dzīvnieki, kuri ir vecāki par 24 mēnešiem, divas reizes 12 mēnešu laikā ar intervālu, ne mazāku par četriem mēnešiem, ir laboratoriski izmeklēti un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

14.3. govju ganāmpulks atrodas valstī vai tās administratīvajā teritorijā, kura ir atzīta par govju enzootiskās leikozes brīvu valsti vai tās administratīvo teritoriju un atbilst šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajām prasībām.

15. Govju ganāmpulkam saglabā govju enzootiskās leikozes brīva ganāmpulka statusu, ja:

15.1. tas atbilst šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

15.2. ievestie dzīvnieki nāk no govju enzootiskās leikozes brīva ganāmpulka;

15.3. visu par 24 mēnešiem vecāku dzīvnieku laboratorisko izmeklējumu rezultāti par govju enzootisko leikozi ir negatīvi vismaz trīs gadus. Laboratoriskos izmeklējumus par slimības ierosinātāja klātbūtni veic, izmantojot imūnās difūzijas reakciju agara gēlā, antigēna standartizācijas metodi vai imunofermentatīvās analīzes metodi (turpmāk — ELISA tests);

15.4. dzīvniekus, kuri ir paredzēti pēcnācēju iegūšanai, ieved no govju enzootiskās leikozes brīvām valstīm vai to administratīvajām teritorijām.

16. Govju ganāmpulkam anulē govju enzootiskās leikozes brīva ganāmpulka statusu, ja:

16.1. klīnisko vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti norāda uz dzīvnieku saslimšanu ar govju enzootisko leikozi vai ir aizdomas, ka dzīvnieki ir slimi;

16.2. netiek izpildītas šo noteikumu 15.punktā minētās prasības.

17. Ja laboratoriskajos izmeklējumos par govju enzootisko leikozi kaut vienam govju ganāmpulka dzīvniekam konstatē pozitīvu vai aizdomīgu rezultātu vai ir aizdomas par vismaz viena dzīvnieka saslimšanu:

17.1. šo dzīvnieku, kā arī tā pēcnācēju saskaņā ar pilnvarota veterinārārsta atļauju nosūta uz kautuvi tūlītējai nokaušanai. Slimā dzīvnieka pēcnācēju ar pilnvarota veterinārārsta atļauju var nenokaut, ja to tūlīt pēc piedzimšanas atšķir no mātes un rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

17.2. trīs mēnešus pēc slimā dzīvnieka un tā pēcnācēja nokaušanas vai atšķiršanas visus novietnē palikušos dzīvniekus, kas ir vecāki par 12 mēnešiem, seroloģiski izmeklē. Ganāmpulku uzskata par drošu, ja 12 mēnešu laikā vismaz divas reizes ar četru mēnešu intervālu seroloģiskajās pārbaudēs ir iegūti negatīvi rezultāti;

17.3. Pārtikas un veterinārais dienests organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai atklātu iespējamās inficētās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimo dzīvnieku. Attiecīgajās novietnēs saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minētajām prasībām veic seroloģiskos izmeklējumus.

18. Ja govju ganāmpulkā vairākiem dzīvniekiem laboratoriskajos izmeklējumos par govju enzootisko leikozi konstatē pozitīvu vai aizdomīgu rezultātu vai ir aizdomas par vairāku dzīvnieku saslimšanu:

18.1. slimos dzīvniekus un to pēcnācējus saskaņā ar pilnvarota veterinārārsta atļauju nosūta uz kautuvi tūlītējai nokaušanai. Pēcnācējus saskaņā ar pilnvarota veterinārārsta atļauju var nenokaut, ja pēc piedzimšanas tos nekavējoties nošķir no mātes un rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

18.2. pēc slimo dzīvnieku nokaušanas veselos dzīvniekus, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem, seroloģiski izmeklē. Ganāmpulku uzskata par drošu, ja 12 mēnešu laikā vismaz divas reizes ar četru mēnešu intervālu seroloģiskajās pārbaudēs ir iegūti negatīvi rezultāti;

18.3. veselos dzīvniekus pēc to identifikācijas:

18.3.1. atstāj ganāmpulkā līdz 24 mēnešu vecuma sasniegšanai un laboratoriski izmeklē, lai noteiktu saslimstību ar govju enzootisko leikozi;

18.3.2. saskaņā ar pilnvarota veterinārārsta atļauju nosūta uz kautuvi nokaušanai;

18.4. Pārtikas un veterinārais dienests organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai atklātu iespējamās inficētās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir bijuši saskarē ar slimajiem dzīvniekiem. Novietnēs saskaņā ar šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētajām prasībām veic seroloģiskos izmeklējumus.

19. Šo noteikumu 17. un 18.punktā minētos laboratoriskos izmeklējumus par govju enzootiskās leikozes ierosinātāja atklāšanu veic, izmantojot imūnās difūzijas reakciju agara gēlā, antigēna standartizācijas metodi vai ELISA testu.

20. Valsti vai tās administratīvo teritoriju atzīst par govju enzootiskās leikozes brīvu valsti vai tās administratīvo teritoriju, ja tiek izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

20.1. valstī vai tās administratīvajā teritorijā esošās novietnes atbilst šo noteikumu 14.punktā minētajām prasībām un ne mazāk kā 99,8 % no visām novietnēm ir govju enozootiskās leikozes brīvas novietnes;

20.2. valstī vai tās administratīvajā teritorijā ievēro šādas prasības:

20.2.1. pēdējo triju gadu laikā valstī vai tās administratīvajā teritorijā dzīvnieku laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēti pozitīvi vai aizdomīgi rezultāti, kā arī minētajā laikposmā ir spēkā prasība nekavējoties ziņot kompetentai iestādei, ja ir konstatēti jaunveidojumi dzīvnieka limfmezglos vai citos orgānos un tie ir pakļauti laboratoriskai izmeklēšanai par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi;

20.2.2. ne mazāk kā 10 % no visiem valsts ganāmpulkiem, kuros dzīvnieki ir vecāki par 24 mēnešiem, pēdējo divu gadu laikā izlases kārtā ir laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 19.punktā minētās metodes, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

20.2.3. visi administratīvajā teritorijā esošie dzīvnieki, kuri ir vecāki par 24 mēnešiem, pēdējo divu gadu laikā ir laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 19.punktā minētās metodes, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

20.3. valstī vai tās administratīvajā teritorijā tiek īstenota Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāta un apstiprināta govju enzootiskās leikozes valsts uzraudzības programma, kurā noteiktā laboratoriskā metodika nodrošina 99 % ticamību un atbilstoši programmai iegūtajos laboratoriskajos izmeklējumos govju enzootiskā leikoze ir konstatēta ne vairāk par 0,2 % no visiem izmeklētajiem ganāmpulkiem.

21. Valsts vai tās administratīvā teritorija saglabā govju enzootiskās leikozes brīvas valsts vai tās administratīvās teritorijas statusu, ja:

21.1. pēc nokaušanas visiem dzīvniekiem veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kuras laikā atklātos jaunveidojumus nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai atklātu iespējamo govju enzootiskās leikozes ierosinātāju;

21.2. Pārtikas un veterinārais dienests ziņo Eiropas Komisijai par visiem gadījumiem, kad atklāta dzīvnieku saslimšana ar govju enzootisko leikozi;

21.3. visus dzīvniekus, kuru laboratoriskie izmeklējumi bija pozitīvi vai kuri radīja aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi, nokauj, bet šo dzīvnieku izcelsmes ganāmpulkos veic šo noteikumu 17. un 18.punktā minētos pasākumus, lai ganāmpulkam nodrošinātu iespēju iegūt govju enzootiskās leikozes brīva ganāmpulka statusu;

21.4. visus dzīvniekus, kuri ir vecāki par 24 mēnešiem, reizi piecos gados laboratoriski izmeklē, izmantojot vienu no šādām metodēm:

21.4.1. imūnās difūzijas reakciju agara gēlā, antigēna standartizācijas metodi vai ELISA testu;

21.4.2. izmeklēšanu saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātu un apstiprinātu govju enzootiskās leikozes laboratorisko metodiku, kas garantē 99 % ticamību, un iegūtajos laboratoriskajos izmeklējumos govju enzootiskā leikoze ir konstatēta ne vairāk par 0,2 % no visiem izmeklētajiem ganāmpulkiem.

22. Ja govju enzootiskā leikoze triju gadu laikā valstī vai tās administratīvajā teritorijā ir konstatēta ne vairāk kā vienā ganāmpulkā no 10000 ganāmpulku, tad valsts vai tās administratīvā teritorija saglabā govju enzootiskās leikozes brīvas valsts vai tās administratīvās teritorijas statusu ar nosacījumu, ka katru gadu dzīvniekus, kas ir vecāki par 12 mēnešiem, laboratoriski izmeklē, izlases veidā pārbaudot 1 % ganāmpulku ar šo noteikumu 19.punktā minētajām metodēm.

23. Govju enzootiskās leikozes brīvas valsts vai tās administratīvās teritorijas statusu anulē, ja nav izpildīti šo noteikumu 19. un 20.punktā minētie nosacījumi.

IV. Noslēguma jautājums

24. Noteikumu 9.punkts un 21.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/432/EEC, 77/391EEC un 78/52/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 20.februāri.