Ministru kabineta noteikumi Nr.80

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7, 35.§)

Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par vides aizsardzību” 9.panta 13.punktu

1. Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu — upju un ezeru — tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.

2. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tehniskajiem noteikumiem paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, pirms tādu darbu sākšanas, kas saistīti ar piesārņojošo vielu savākšanu vai ūdensaugu pļaušanu (turpmāk — tīrīšana), grunts slāņa pārvietošanu vai izņemšanu (turpmāk — padziļināšana) virszemes ūdensobjektos, nepieciešams saņemt reģionālās vides pārvaldes izdotus tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai.

3. Reģionālās vides pārvaldes izdoti tehniskie noteikumi paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, nav nepieciešami šādām darbībām:

3.1. virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izstrādāts un noteiktā kārtībā apstiprināts dabas aizsardzības plāns, ja darbus veic saskaņā ar šo plānu;

3.2. ūdensaugu pļaušanai privātās upēs vai ezeros, ja pļaušana notiek laikposmā no 1.augusta līdz 31.martam.

4. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt publisko upi vai ezeru, kā arī upi vai ezeru, kurā zvejas tiesības pieder valstij, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas nepieciešama attiecīgās pašvaldības rakstiska piekrišana. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt privātu upi vai ezeru, kā arī upi vai ezeru, kurā zvejas tiesības nepieder valstij un kas nav publiskā upe vai ezers, nepieciešama attiecīgā īpašnieka rakstiska piekrišana.

5. Ja, tīrot vai padziļinot virszemes ūdensobjektu, paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 1000 m3 apjomā, papildus nepieciešams saņemt normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā reģionālās vides pārvaldes izsniegtu dabas resursu lietošanas atļauju.

6. Fiziskā vai juridiskā persona, kura gatavojas tīrīt vai padziļināt virszemes ūdensobjektus, iesniedz reģionālajā vides pārvaldē rakstisku iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai, kā arī topogrāfisko plānu, kurā norādītas tīrīšanas vai padziļināšanas darbu robežas un virszemes ūdensobjekta dziļuma mērījumi.

7. Reģionālā vides pārvalde pieprasa Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam vai citai kompetentai institūcijai zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par ietekmi uz zivju resursiem un/vai attiecīgās nozares institūcijas eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas ietekmi uz attiecīgās upes vai ezera bioloģisko daudzveidību. Izdevumus, kas saistīti ar minēto ekspertīzi un dokumentu sagatavošanu, sedz fiziskā vai juridiskā persona, kura gatavojas tīrīt vai padziļināt virszemes ūdensobjektus.

8. Tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām iekļauj šādus nosacījumus:

8.1. plānotās darbības izpildes laiks un vieta;

8.2. tīrīšanas un padziļināšanas apjoms, teritorija un robežas;

8.3. veicamo darbu secība;

8.4. no virszemes ūdensobjekta izņemtās grunts granulometriskā sastāva analīzes;

8.5. no virszemes ūdensobjekta izņemtās grunts novietojums, uzglabāšana un izmantošana;

8.6. pasākumi, kas saistīti ar ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņu darbu veikšanas laikā;

8.7. krastu ainaviskā sakārtošana pēc darbu pabeigšanas.

9. Reģionālās vides pārvaldes, sagatavojot šo noteikumu 8.punktā minētos papildu nosacījumus tehniskajiem noteikumiem virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai, iekļauj tajos šādas prasības:

9.1. tīrīšanu un padziļināšanu veic, nenodarot kaitējumu zivju resursiem un ievērojot zivju nārsta perioda sākšanos un beigšanos;

9.2. tīrīšana un padziļināšana ir pieļaujama, ja katrā 100 metru garā upes posmā vienlaidu tīrīšana tiek veikta 70 metru garā posmā, bet 30 metru garā upes posmā tiek saglabāts upes aizaugums;

9.3. upes tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;

9.4. ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;

9.5. ūdensaugus ezeros pļauj, veidojot koridorus, lai nodrošinātu ūdens apmaiņu starp seklūdens un dziļūdens zonām;

9.6. nopļautos ūdensaugus savāc, lai novērstu atkārtotu piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;

9.7. no virszemes ūdensobjekta izņemto grunti novieto pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajās vietās, izņemot gadījumus, ja grunti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu novieto jūrā.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 20.februāri.