Par Dziesmu svētku pilnskanību un ilgmūžību

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes būtiska sastāvdaļa. Tiem ir nepārvērtējama loma nācijas vēsturē, tautas garīgo, estētisko un morālo vērtību izkopšanā. Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I

Ar devīzi “Ceļā uz Dziesmu svētkiem” tūlīt pēc aizvadītās vasaras Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem notika starptautiska konference, kurā tika apkopotas to rīkošanā gūtās mācības un ieskicēti turpmākie uzdevumi. Un kā viens no svarīgākajiem – muzikālās audzināšanas uzlabošana un koru nostiprināšana vispārizglītojošajās skolās. Tā risināšanā kordiriģenti jau vairāku gadu garumā cīnās plecu pie pleca ar pedagogiem un arī zinātniekiem. Publicējam dokumentu, kas 17.februārī tika pieņemts Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē. “

LV” informācija

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmums

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes būtiska sastāvdaļa. Tiem ir nepārvērtējama loma nācijas vēsturē, tautas garīgo, estētisko un morālo vērtību izkopšanā. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jautājums par identitātes saglabāšanu aktualizējas. Tautas apziņā gadsimtos izveidojušos pozitīvo attieksmi atbalsta un pastiprina starptautiskā atzinība – ar 2003.gada 7. novembri Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras šedevru sarakstā. Tas nozīmē arī valsts atbildību – materiālu un morālu atbalstu un radikālu rīcību situācijas uzlabošanā.
Dziesmu un deju svētku sagatavošana ir ilgstošs process. Tas aptver visu sabiedrību, turklāt prasa īpašu dalībnieku meistarību. Tās iegūšanai izšķiroša nozīme ir muzikālajai izglītībai kā obligātās vispārējās izglītības sastāvdaļai. Dziesmu svētku saturā galvenais ir koru kultūras tradīcija un sasniegtās mākslas vērtības.
2003.gada 27.novembrī notika konference “Ceļš uz Dziesmu svētkiem”. Tās rezolūcija pamato būtisku izmaiņu nepieciešamību Latvijas vispārējās izglītības sistēmā – kora nodarbību kā obligātu vispārējās izglītības sastāvdaļu, nevis kā interešu izglītību.
Pašreizējā situācijā muzikālajai izglītībai vispārējās izglītības saturā atvēlēts nepietiekams stundu skaits un kora stundas klasificētas kā interešu izglītība. Rezultātā Latvijas vispārizglītojošajās skolās strauji samazinās koru un dziedātāju skaits (1. un 2. pielikums).
Pamatojoties uz konferences “Ceļš uz Dziesmu svētkiem” rezolūciju “Par vispārējās izglītības sistēmas nostiprināšanu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstīšanai” un UNESCO Konvenciju par nemateriālās pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu, uzklausot LZA goda locekli profesoru Imantu Kokaru, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Arvīdu Platperu un citus speciālistus,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts nolēma:
ar gandarījumu apzinoties Dziesmu un deju svētku nozīmību pasaules kultūras mantojumā, kas ir cilvēces gara unikāla izpausme, tautas garīgās dzīves attīstības forma un mākslinieciskās darbības apliecinājums,
atbalstīt ieteikumu izveidot vispārnacionālu institūciju ar valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvju līdzdalību, kuras mērķis ir veicināt valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību Dziesmu un deju svētku tradīcijas aizsardzībai un attīstībai;
atzīt Latvijas vispārizglītojošo skolu koru un amatierkoru pašreizējo situāciju par satraucošu, jo ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku tradīcijas tālākpastāvēšana;
aicināt Latvijas Republikas valdību, LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, LR Izglītības un zinātnes ministriju, LR Kultūras ministriju pieņemt lēmumu par mūzikas mācīšanas sistēmas sakārtošanu (3. pielikums);
īpaši informējot LR izglītības un zinātnes ministru par Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu Dziesmu svētku virsdiriģentu viedoklim,
lūgt LR IZM Vispārējās izglītības departamenta vadību darīt Latvijas akadēmiskajai sabiedrībai zināmu, kādus pasākumus ministrija veikusi situācijas uzlabošanai.

3.pielikums

Darāmais mūzikas mācīšanas sistēmas sakārtošanai:

1) 1.– 6.klašu skolēniem paredzēt 2 stundas nedēļā mācību plānos mācību priekšmetam “Dziedāšana”, tādējādi mācību priekšmeta nosaukumā akcentējot galveno muzikālās darbības veidu šajā vecuma posmā – dziedāšanu a capella, kas ir tieši saistīta ar Dziesmu svētku tradīciju, kā arī paredzēt kora nodarbības atbilstoši 1.–2.klašu korim, 3.–4.klašu korim un zēnu korim.

2) 7.–9.klašu skolēniem paredzēt 2 stundas nedēļā mācību plānos mācību priekšmetam “Mūzika”, kā arī paredzēt kora nodarbības

5.–9.klašu korim un zēnu korim.
3) 10.– 12.klašu skolēniem kā obligātu visās vidējās izglītības programmās ieviest mācību priekšmetu “Mūzika” ar divām stundām nedēļā, atceļot izvēli starp mācību priekšmetiem “Mūzika” un “Kultūras vēsture”, kā arī paredzēt nodarbības vidusskolas jauktajam/meiteņu korim.
4) 3.– 4.klašu izlases kora, 5.– 9.klašu izlases kora un vidusskolas (ģimnāzijas) jauktā un/vai meiteņu kora nodarbības iekļaut obligātajā izglītības saturā.
5) Skolas direktoru pienākumos noteikt personisku atbildību par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu.

Nepieciešamais stundu skaits mācību priekšmetiem
“Mūzika”, “Dziedāšana” un “Koris”

¹ 1.–2. klase – vienbalsība
² 3.–6. klase – divbalsība
³ 7.–9. klase – trīsbalsība
⁴ 10.–12. klase – daudzbalsība