Par Dziesmu svētku pilnskanību un ilgmūžību
Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes būtiska sastāvdaļa. Tiem ir nepārvērtējama loma nācijas vēsturē, tautas garīgo, estētisko un morālo vērtību izkopšanā. Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I |
Ar devīzi “Ceļā uz Dziesmu svētkiem” tūlīt pēc aizvadītās vasaras Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem notika starptautiska konference, kurā tika apkopotas to rīkošanā gūtās mācības un ieskicēti turpmākie uzdevumi. Un kā viens no svarīgākajiem – muzikālās audzināšanas uzlabošana un koru nostiprināšana vispārizglītojošajās skolās. Tā risināšanā kordiriģenti jau vairāku gadu garumā cīnās plecu pie pleca ar pedagogiem un arī zinātniekiem. Publicējam dokumentu, kas 17.februārī tika pieņemts Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē. “
LV” informācija
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmums
Dziesmu svētki ir latviešu tautas
identitātes būtiska sastāvdaļa. Tiem ir nepārvērtējama loma
nācijas vēsturē, tautas garīgo, estētisko un morālo vērtību
izkopšanā. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jautājums par
identitātes saglabāšanu aktualizējas. Tautas apziņā gadsimtos
izveidojušos pozitīvo attieksmi atbalsta un pastiprina
starptautiskā atzinība – ar 2003.gada 7. novembri Igaunijas,
Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO
veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras šedevru
sarakstā. Tas nozīmē arī valsts atbildību – materiālu un morālu
atbalstu un radikālu rīcību situācijas uzlabošanā.
Dziesmu un deju svētku sagatavošana ir ilgstošs process. Tas
aptver visu sabiedrību, turklāt prasa īpašu dalībnieku
meistarību. Tās iegūšanai izšķiroša nozīme ir muzikālajai
izglītībai kā obligātās vispārējās izglītības sastāvdaļai.
Dziesmu svētku saturā galvenais ir koru kultūras tradīcija un
sasniegtās mākslas vērtības.
2003.gada 27.novembrī notika konference “Ceļš uz Dziesmu
svētkiem”. Tās rezolūcija pamato būtisku izmaiņu nepieciešamību
Latvijas vispārējās izglītības sistēmā – kora nodarbību kā
obligātu vispārējās izglītības sastāvdaļu, nevis kā interešu
izglītību.
Pašreizējā situācijā muzikālajai izglītībai vispārējās izglītības
saturā atvēlēts nepietiekams stundu skaits un kora stundas
klasificētas kā interešu izglītība. Rezultātā Latvijas
vispārizglītojošajās skolās strauji samazinās koru un dziedātāju
skaits (1. un 2. pielikums).
Pamatojoties uz
konferences “Ceļš uz Dziesmu svētkiem” rezolūciju “Par vispārējās
izglītības sistēmas nostiprināšanu Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanai un attīstīšanai” un UNESCO Konvenciju par
nemateriālās pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu, uzklausot
LZA goda locekli profesoru Imantu Kokaru, Latvijas Mūzikas
akadēmijas profesoru Arvīdu Platperu un citus speciālistus,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts nolēma:
ar gandarījumu apzinoties Dziesmu un deju svētku nozīmību
pasaules kultūras mantojumā, kas ir cilvēces gara unikāla
izpausme, tautas garīgās dzīves attīstības forma un
mākslinieciskās darbības apliecinājums,
atbalstīt ieteikumu izveidot vispārnacionālu institūciju ar
valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvju līdzdalību, kuras
mērķis ir veicināt valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju
sadarbību un saskaņotu rīcību Dziesmu un deju svētku tradīcijas
aizsardzībai un attīstībai;
atzīt Latvijas vispārizglītojošo skolu koru un amatierkoru
pašreizējo situāciju par satraucošu, jo ir apdraudēta Dziesmu un
deju svētku tradīcijas tālākpastāvēšana;
aicināt Latvijas Republikas valdību, LR Saeimas Izglītības,
zinātnes un kultūras komisiju, LR Izglītības un zinātnes
ministriju, LR Kultūras ministriju pieņemt lēmumu par mūzikas
mācīšanas sistēmas sakārtošanu
(3. pielikums);
īpaši informējot LR izglītības
un zinātnes ministru par Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu
Dziesmu svētku virsdiriģentu viedoklim,
lūgt LR IZM Vispārējās izglītības departamenta vadību darīt
Latvijas akadēmiskajai sabiedrībai zināmu, kādus pasākumus
ministrija veikusi situācijas uzlabošanai.
3.pielikums
Darāmais mūzikas mācīšanas sistēmas sakārtošanai:
1) 1.– 6.klašu skolēniem paredzēt 2 stundas nedēļā mācību plānos mācību priekšmetam “Dziedāšana”, tādējādi mācību priekšmeta nosaukumā akcentējot galveno muzikālās darbības veidu šajā vecuma posmā – dziedāšanu a capella, kas ir tieši saistīta ar Dziesmu svētku tradīciju, kā arī paredzēt kora nodarbības atbilstoši 1.–2.klašu korim, 3.–4.klašu korim un zēnu korim.
2) 7.–9.klašu skolēniem paredzēt 2 stundas nedēļā mācību plānos mācību priekšmetam “Mūzika”, kā arī paredzēt kora nodarbības
5.–9.klašu korim un zēnu
korim.
3) 10.– 12.klašu skolēniem kā obligātu visās vidējās izglītības
programmās ieviest mācību priekšmetu “Mūzika” ar divām stundām
nedēļā, atceļot izvēli starp mācību priekšmetiem “Mūzika” un
“Kultūras vēsture”, kā arī paredzēt nodarbības vidusskolas
jauktajam/meiteņu korim.
4) 3.– 4.klašu izlases kora, 5.– 9.klašu izlases kora un
vidusskolas (ģimnāzijas) jauktā un/vai meiteņu kora nodarbības
iekļaut obligātajā izglītības saturā.
5) Skolas direktoru pienākumos noteikt personisku atbildību par
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai labvēlīgu apstākļu
nodrošināšanu.
Nepieciešamais stundu skaits mācību
priekšmetiem
“Mūzika”, “Dziedāšana” un “Koris”
Klase |
Dziedāšana |
Mūzika |
Koris |
1. |
21 |
1.–2. klašu koris |
|
2. |
2 |
||
3. |
22 |
3.–4. klašu koris |
|
4. |
2 |
||
5. |
2 |
5.–9. klašu koris/ |
|
6. |
2 |
||
7. |
23 |
||
8. |
2 |
||
9. |
2 |
||
10. |
24 |
Vidusskolas jauktais/ |
|
11. |
2 |
||
12 |
2 |
1 1.–2. klase –
vienbalsība
2 3.–6. klase – divbalsība
3 7.–9. klase – trīsbalsība
4 10.–12. klase – daudzbalsība