• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par visnedrošāko nozari ir kļuvusi kokapstrāde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.2004., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84555

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Prokurori izvērtē padarīto

Vēl šajā numurā

19.02.2004., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par visnedrošāko nozari ir kļuvusi kokapstrāde

KOKS1.PNG (127946 bytes)
Austrumvidzemes reģionā visvairāk cietuši kokapstrādes nozarē strādājošie darbinieki
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Austrumvidzemes reģionālā valsts darba inspekcija no 4000 Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Balvu rajona uzņēmumiem pērn apsekojusi 968. Reidu laikā uzrakstīts 561 akts – rīkojums par konstatētajiem pārkāpumiem. Minētajā reģionā pērn reģistrēti 63 nelaimes gadījumi, kas ir tikai par vienu mazāk nekā 2002.gadā. Par to informē Austrumvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs un galvenais valsts darba inspektors Aivars Spalva.
“Pērn par inspekcijas darba prioritāti bija izvēlēta kokapstrāde, jo mūsu reģionā šī nozare ir visbīstamākā. Tajā visbiežāk notiek dažādi nelaimes gadījumi,” apgalvo A. Spalva. 2003.gadā inspekcija apsekojusi 220 kokapstrādes uzņēmumus. “Par mērķi izvirzījām samazināt nelaimes gadījumu skaitu par pieciem procentiem, diemžēl to nav izdevies panākt,” secina inspekcijas vadītājs. Gan 2002., gan 2003.gadā reģistrēti 25 negadījumi kokapstrādes uzņēmumos. 2003.gadā dažādu traumu dēļ cietušajiem izmaksāts vairāk nekā 9000 latu, šā iemesla dēļ kavētas gandrīz 3000 darba dienas. Raksturīgi, ka visbiežāk traumas gūst darbinieki, kas strādā pie darbgaldiem, jo nelaimes gadījumu cēloņi ir nemainīgi – darba drošības noteikumu neievērošana.
Šogad inspekcija par prioritāti izvirzījusi iekšējās darba vides uzraudzību. A. Spalva atzīst, ka darba devēji tomēr arvien vairāk cenšas ievērot darba drošības noteikumus. “Mūsu inspekcijas darbinieki sniedz konsultācijas, lai darba devēji novērstu trūkumus un sakārtotu darba vidi,” uzsver A.Spalva.
Kopš 2000.gada Austrumvidzemes reģionā nav reģistrēta neviena avārija, kas būtu saistīta ar bīstamajām iekārtām. Kopumā šajā teritorijā ir 812 bīstamās iekārtas (celšanas, katlu, spiediena iekārtas, degvielas uzpildes stacijas), no tām visvairāk ir spiediena iekārtu – 303. Pērn izmeklēti 22 speciāli nelaimes gadījumi, kuros gūtas smagas traumas, no tiem trīs gadījumi ar letālām sekām (divi no tiem Madonas un viens Balvu rajonā).
Aizvadītajā gadā reģionā ievērojami palielinājusies saslimstība ar arodslimībām. Inspekcija kopumā uzrakstījusi 43 darbavietas higiēniskos raksturojumus (informatīvas izziņas), kas jāiesniedz P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, lai varētu apstiprināt arodslimību. No tiem 30 gadījumos arodslimība ir apstiprinājusies (2002.gadā bijušas 13). Visvairāk slimojuši darbinieki vecumā no 45 līdz 55 gadiem, izplatītākās bijušas vibrācijas slimības. Ar arodslimībām visbiežāk slimojuši vīrieši (21 gadījums), tikai deviņos gadījumos sievietes. Interesants ir fakts, ka arodslimības pērn konstatētas veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem (trīs gadījumi).
2003.gadā inspekcija Alūksnes rajona kokapstrādes uzņēmumiem piedāvāja izstrādāt projektu iekšējās darba vides uzraudzībā, jo tajos ir daudz nepilnību. Diemžēl pieteicās tikai viens uzņēmums – SIA”Taides” Jaunalūksnes pagastā, kas vienīgais Latvijā izstrādājis šādu pilotprojektu. Pēc tam uzņēmumā organizēja semināru, kurā aicināja piedalīties interesentus. A. Spalva skaidro, ka šogad līdzīgu projektu plāno izstrādāt būvniecībā kādā no citiem reģiona rajoniem.
Kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu 2003.gadā apsekots 91 uzņēmums, konstatēti 14 gadījumi, kuros darba devēji oficiāli nav noformējuši attiecības ar darba ņēmējiem. Pērn inspekcija atklājusi, ka divi darba devēji nav uzrakstījuši aktu par nelaimes gadījumu darba vietā. 2003.gadā inspekcija saņēmusi 95 iedzīvotāju iesniegumus (to skaits ik gadu nepārsniedz 100), no kuriem 66 procenti saistīti ar darba samaksu.
Viena trešdaļa no visiem iesniegumiem reģistrēta Gulbenes rajonā. Darba ņēmēji sūdzējušies arī par to, ka nav piešķirts atvaļinājums, nav izmaksāta atvaļinājuma nauda un tamlīdzīgi. 11 gadījumos strādājošie iesnieguši prasību par atjaunošanu darbā, par ko lems tiesa.

Ina Zelča

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!