Esot valstsvizītē Maltas Republikā 2004.gada 16. – 18.februārī

Vakar, 18.februārī, vizītes trešajā, pēdējā dienā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Maltas universitātē diskusijā “Mazās valstis jaunajā globalizētajā pasaulē: izaicinājumi un iespējas” uzsvēra, ka šodienas globalizētajā pasaulē valstu lielumam nav tik liela nozīme kā kvalitātei, kādā valsts sevi pārstāv un kādā tā spējīga iesaistīties dialogā par pasaules attīstību. “Kā globusā katrai valstij ir sava vieta, tā arī globalizācijas procesā katram ir sava loma,” sacīja V.Vīķe-Freiberga. Prezidente uzsvēra, ka šodien mums ir vēsturiska iespēja veidot tādu Eiropu, kas pārstāvētu kopīgas vērtības, kas aktīvi iesaistītos pasaules attīstības procesos, bet neizmantotu tās pašas metodes, kas Eiropu plosījušas daudzu gadsimtu garumā ar militāro varu un iekarojumiem. Prezidente uzsvēra, ka pagājušais gadsimts pasaulei nesis milzīgu izaugsmi zinātnes un tehnoloģiju jomā, taču šīs izmaiņas pasaulē nav līdzsvarotas un šajā brīdī, kad vienā pasaules daļā cilvēki aktīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas, otrā pasaules pusē citi dzīvo gandrīz akmens laikmetā. Latvijas prezidente uzsvēra, ka šobrīd ir unikāla iespēja līdzsvarot pasaules attīstību un mazām valstīm varētu būt būtiska loma dialoga stiprināšanā starp civilizācijām. V.Vīķe-Freiberga akcentēja, ka Eiropas kontinents līdz šim bijis civilizētā situācijā. “Līdzīgi kā Maltas cietoksnis Maltu, Eiropa kā cietoksnis ir aizsargājusi sevi, un pamats šai Eiropai ir likts jau pirmskristietības laikā, tas ir likts Romas likumu un grieķu demokrātijas garā. Bet šodien Eiropas cietoksnim ir jāpārvēršas par bāku, kas pasaulei izplata vērtību gaismu, kas veido dialogus starp pasaules daļām un civilizācijām.”
“Latviju un Maltu vieno kopējas vēsturiskās pieredzes, un tieši šī vēsture ir padarījusi tautas garu sīkstu un gatavu pārmaiņām, līdztekus saglabājot savu identitāti. Mēs esam pārdzīvotāji, kas izturējuši svešvaru iebrukumus, dzīvi okupācijas režīma pakļautībā, taču joprojām esam paturējuši savu identitāti, un jaunajā Eiropā mēs varam pienest izpratni par būtiskām vērtību niansēm, kuras lielajām nācijām nav bijis iespējams piedzīvot. Mēs esam tie nelielie punkti starp lielākām valstīm, kuriem interesē kvalitāte un detaļas dialogā par kopējām interesēm un kontinenta attīstību,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.
Prezidente atkārtoti atzīmēja, ka Maltai kā mazai valstij tās vēsturiskā loma ir pierādījusies arī attiecībā uz Latvijas iespējām atgūt neatkarību. Tieši Malta bija tā vieta, kur ASV prezidents un PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs sāka sarunas par aukstā kara beigām. Šī saruna, iespējams, pavēra Latvijai un citām okupētajām valstīm ceļu uz brīvību. “Šodienas eiropeiskā Latvija ir veiksmīgs paraugs ātrām un efektīvām pārmaiņām,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga, paužot Latvijas interesi nodot savu pieredzi citām valstīm Eiropā un ārpus tās robežām.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa diskusijā atzīmēja, ka šobrīd ir svarīgs jautājums, kā mazas valstis var iekļauties globalizētajā pasaulē un būt efektīvas savas lomas izvēlē un aizstāvībā. Viņa atzīmēja, ka Maltai un Latvijai ir laba pieredze reģionālajā sadarbībā, kas arī ir “eksportprece” citām pasaules daļām. Kā būtisku mazo valstu lomu Ž.Ozoliņa atzīmēja to iespējas piedalīties starptautisko organizāciju pārmaiņu procesā. Viņa sacīja, ka šobrīd ES, NATO un ANO veic būtiskas reformas, un mums ir iespējams ar idejām un darbu iesaistīties veiksmīgā šo organizāciju attīstībā.

Valsts prezidenta preses dienests