Ministru kabineta noteikumi Nr.82

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 27.§)

Ugunsdrošības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 12.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
2. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

2. Fizisko un juridisko
personu pienākumi

2.1. Fiziskās personas pienākumi

3. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
4. Personai ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā un kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.
5. Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi:

5.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;
5.2. izpildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus;
5.3. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā zonā, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, objekta sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību (tehnoloģiskā procesa, uzglabājamo un izmantojamo vielu un materiālu īpatnībām).

2.2. Juridiskās personas vadītāja un darbinieku pienākumi

6. Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi:

6.1. nodrošināt normatīvajos aktos ietverto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
6.2. nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu;
6.3. organizēt darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā un par to izdarīt atzīmi Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (1.pielikums);
6.4. veikt iespējamā ugunsgrēka riska novērtēšanu un, pamatojoties uz to, izstrādāt un īstenot ugunsdrošības pasākumus objektā;
6.5. nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu, citu inženiertehnisko iekārtu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī šajās iekārtās radušos bojājumu novēršanu;
6.6. nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi;
6.7. nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdensapgādi, automātiskās ugunsaizsardzības iekārtām, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajiem aktiem ugunsdrošības jomā, kā arī uzturēt šīs iekārtas un līdzekļus lietošanas kārtībā;
6.8. izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos ar sprādzienbīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas). Ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā.

7. Juridiskās personas vadītājs atsevišķu pienākumu izpildi ugunsdrošības jomā var uzdot atbildīgajam darbiniekam.
8. Par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama apmācība ugunsdrošības jomā:

8.1. atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai 40 stundu mācību programmai, ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai objektos ar sprādzienbīstamu vidi;
8.2. atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 200 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos.

9. Ugunsdrošības instrukcijas izstrādā saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ēku un būvju, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību.
10. Ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju:

10.1. kārtība, kādā tiek uzturēta teritorija, ēkas, telpas, evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām, kā arī ziņas par objekta ugunsdrošību;
10.2. ugunsdrošības režīms, ugunsdrošības prasības ēku un būvju inženiertehnisko iekārtu ekspluatācijā, iespējamie riska faktori, tehnoloģiskā procesa sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība;

10.3. lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu bīstamo īpašību raksturojums, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un materiālu izmantošanas, glabāšanas un transportēšanas kārtība;
10.4. tehnoloģisko iekārtu un telpu kontroles un mērīšanas ierīču maksimāli pieļaujamie rādījumi un rādījumi, kurus sasniedzot var notikt sprādziens vai izcelties ugunsgrēks;
10.5. vietu un telpu sakopšanas un elektropatērētāju atvienošanas kārtība pēc darba beigām;
10.6. kārtība, kā pēc darba beigām savāc degtspējīgu vielu un materiālu atkritumus, uztur un glabā eļļainu darba apģērbu;
10.7. vietas, kur atļauts smēķēt;
10.8. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;
10.9. darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā:
10.9.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;
10.9.2. tehnoloģisko iekārtu apturēšanas kārtība;
10.9.3. ventilācijas iekārtu, elektroiekārtu un citu inženiertehnisko iekārtu atvienošanas kārtība;
10.9.4. ugunsdzēšanas līdzekļu, ugunsdzēsības sistēmu un iekārtu izmantošanas kārtība;
10.9.5. cilvēku evakuācijas kārtība;
10.9.6. materiālo vērtību evakuācijas kārtība.

11. Ugunsdrošības instrukciju apstiprina juridiskās personas vadītājs.
12. Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja:

12.1. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejmateriālu sortimentā;
12.2. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;
12.3. grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata izstrādāta ugunsdrošības instrukcija.

13. Ugunsdrošības instruktāža objektā nepieciešama visiem darbiniekiem un personām, kas veic pagaidu darbus, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā, kā arī dzīvo viesnīcās, viesu namos un pansionātos.
14. Ugunsdrošības instruktāžu veic ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja:

14.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības noteikumos un ugunsdrošības instrukcijās;
14.2. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejmateriālu sortimentā;
14.3. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;
14.4. darbinieki pārkāpuši ugunsdrošības noteikumus vai ugunsdrošības instrukcijas.

15. Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam norāda kārtību, kādā:

15.1. izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;
15.2. evakuē cilvēkus no bīstamās zonas, pasargā un evakuē materiālās vērtības;
15.3. sagaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, norādot īsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai un ūdensņemšanas vietai;
15.4. pārtrauc elektroenerģijas padevi (izņemot elektroenerģijas padevi ugunsdzēsības ietaisēm);
15.5. izslēdz tehnoloģiskās iekārtas, elektroietaises un inženierkomunikācijas;
15.6. iedarbina ugunsdzēsības sistēmas un iekārtas;
15.7. pasargā ugunsdzēsībā iesaistītos cilvēkus no ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības;
15.8. darbojas objekta ugunsdrošības dienests un tiek izmantoti ugunsdzēsības līdzekļi un tehnika;
15.9. rīkojas objekta personāls atkarībā no apstākļiem (piemēram, diennakts laika, meteoroloģiskajiem apstākļiem, gadalaika).

16. Ugunsgrēka gadījumā juridiskās personas vadītājs pirms Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās organizē:

16.1. cilvēku evakuāciju un citus ugunsdzēsības pasākumus;
16.2. tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un inženierkomunikāciju atvienošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina ugunsgrēka attīstību un neierobežo tā dzēšanu;
16.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības vai avārijas dienestu izsaukšanu (ja nepieciešams).

17. Pēc ugunsgrēka likvidācijas juridiskās personas vadītājs izvērtē un novērš cēloņus un apstākļus, kas izraisīja ugunsgrēku un sekmēja tā izplatīšanos.
18. Darbinieku pienākums ir apgūt ugunsdrošības instrukcijas, attiecīgu mācību programmu ugunsdrošības jomā saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, kā arī ievērot ugunsdrošības instrukcijas un rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā.

3. Ugunsdrošības prasības
objekta teritorijā

19. Objekta teritoriju nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām drošības zīmēm atbilstoši Latvijas standartam LVS 446 “Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums” (turpmāk – standarts LVS 446).
20. Objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
21. Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
22. Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu.
23. Par ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta ugunsdzēsības automobiļu kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu darba veicējs nekavējoties informē attiecīgo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību.
24. Objektā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas, pie iebrauktuves teritorijā vai caurlaides telpā izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.
25. Objekta teritorijā izlijušos īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus nekavējoties savāc un vietas, kur tie izlijuši, apkaisa ar absorbentu vai smiltīm. Absorbentu vai smiltis pēc tam savāc un glabā speciāli iekārtotā vietā.
26. Aizliegts:

26.1. smēķēt ražošanas, noliktavu un transporta objektu teritorijā, izņemot atbilstoši iekārtotas un apzīmētas vietas;
26.2. ugunsdrošības atstarpēs starp ēkām vai būvēm novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus vai celt pagaidu ēkas vai būves;
26.3. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām vai būvēm;
26.4. izliet īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus kanalizācijas sistēmās;
26.5. glabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;
26.6. iebraukt transportlīdzekļiem (izņemot speciāli aprīkotus transportlīdzekļus) sprādzienbīstamā vidē;
26.7. novietot degvielas pārvadāšanas automobili tuvāk par 12 metriem no publiskajām ēkām un dzīvojamām mājām.

27. Zem tiltiem aizliegts ierīkot plostu, laivu, liellaivu, kuģu un citu peldlīdzekļu stāvvietas.

28. Zem viaduktiem aizliegts izvietot degtspējīgus materiālus vai degtspējīgas būves un novietot kravas automobiļus ar ugunsbīstamu kravu.

4. Ugunsdrošības prasības mežā

29. Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina visā Latvijas Republikas teritorijā. Rajonu un pilsētu pašvaldības, saskaņojot ar Valsts meža dienestu, attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.
30. Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos rajonu un pilsētu pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas mežā.
31. Vietās, kur autoceļa vai dzelzceļa zemes nodalījuma josla robežojas ar mežu, šīs zemes nodalījuma joslas īpašnieks (valdītājs) ierīko ne mazāk kā 1,5 m platu, līdz augsnes minerālslānim attīrītu vai apvērstu augsnes joslu, kas kavē uguns izplatīšanos (turpmāk – mineralizēta josla). Zemes īpašnieks (valdītājs) mineralizētās joslas atjauno katru gadu.
32. Ja meža īpašnieks (valdītājs) apsaimnieko meža platības, kas lielākas par 10000 hektāriem, viņš izstrādā meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu. Minēto plānu apstiprina Valsts meža dienests.
33. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar valsts mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
34. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

34.1. kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
34.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Uguni nodzēš un ugunskura vietu atstāj, kad gruzdēšana pilnīgi beigusies;
34.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;
34.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;
34.5. medībās un šaušanas nodarbības mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;
34.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;
34.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
34.8. bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.

35. Mežā aizliegts:

35.1. bojāt meža ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī drošības zīmes;
35.2. dedzināt atkritumus;
35.3. dedzināt ciršanas atlikumus vai kurināt ugunskuru tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem;
35.4. dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā.

5. Ēku un telpu uzturēšana

5.1. Vispārīgās prasības

36. Ēkām, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), izstrādā cilvēku evakuācijas plānus atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.
37. Publisko pasākumu telpās cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo skaitu, ievērojot, ka minimālā platība vienam cilvēkam ir 1,35 m².
38. Ja evakuācijas ceļi neatbilst būvnormatīvu prasībām, ierobežo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus uzturas ēkā vai telpā.
39. Grīdas segumu evakuācijas ceļos piestiprina, lai netraucētu cilvēku evakuāciju.
40. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez atslēgas un apzīmētas ar attiecīgām drošības zīmēm.
41. Evakuācijas ceļus apzīmē atbilstoši standarta LVS 446 un citu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
42. Evakuācijas ceļos aizliegts:

42.1. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvu prasības;
42.2. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotās ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī;
42.3. nepiedūmojamās kāpņu telpās iestiklot atklātās zonas;
42.4. novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu;
42.5. cilvēku evakuācijai paredzētās ārējās durvis aprīkot ar aizdariem un aizbīdņiem, ko nav iespējams atvērt no iekšpuses;
42.6. ierīkot noliktavas un pieliekamos, kā arī glabāt dažādus materiālus kāpņu telpās;
42.7. aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai paredzētās durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.

43. Ierīces, kas paredzētas ciešai durvju aizvēršanai kāpņu telpās, gaiteņos, vējtveros, vestibilos un hallēs, uztur lietošanas kārtībā.
44. Sapulču un konferenču telpās, kultūras un izklaides iestāžu skatītāju zālēs un citās publisko pasākumu telpās, kurās ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un stabili piestiprina pie grīdas. Ja telpā ir no 50 līdz 200 sēdvietām, krēslus sastiprina rindās.
45. Būvniecību, grozījumus ēku, būvju vai telpu plānojumā un to pārprofilēšanu veic, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības.
46. 10 vai vairāk stāvu publiskajās ēkās, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, juridiskās personas vadītājs nodrošina dežurējošo apkalpojošo personālu ar elpošanas ceļu aizsarglīdzekļiem ugunsgrēka gadījumam.
47. Bēniņus, pagrabu un tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (izņemot viendzīvokļa mājas).
48. Ugunsdrošos šķēršļos neblīvās vietas aizdara ar ugunsizturīgiem blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem.
49. Būvkonstrukciju, degtspējīgu apdares un siltumizolācijas materiālu ugunsdrošo aizsarglīdzekļu bojājumus nekavējoties novērš.
50. Ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto materiālu degtspēju pārbauda pēc aizsarglīdzekļu ražotāja vai apstrādes darbu izpildītāja noteiktā garantijas termiņa beigām. Ja termiņš nav noteikts, pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados. Ja konstatēts ugunsdrošo aizsargīpašību zudums, apstrādi ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem veic atkārtoti.
51. Ražošanas uzņēmumos un noliktavās nepieciešamas uzglabājamo un izmantojamo bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām

īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.
52. Izmantojot materiālus, vielas vai ķīmiskos produktus, ievēro to lietošanas instrukcijas. Izmantojot un glabājot ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un materiālus, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus kā sprādzienbīstamiem un ugunsbīstamiem materiāliem, vielām vai produktiem.
53. Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus fasē neplīstošā un cieši aizveramā tarā, kas ir izturīga ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos.
54. Telpās, kurās ir sprādzienbīstama vide, automātiskos gaisa analizatorus, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.
55. Aizliegts:

55.1. ugunsgrēka gadījumā izmantot liftus cilvēku evakuācijai;
55.2. pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības instrukcijā noteikto ugunsslodzes lielumu;
55.3. telpu uzkopšanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;
55.4. atstāt bez uzraudzības iekurtas krāsnis un kamīnus, kā arī elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, ja ekspluatācijas instrukcijā tas aizliegts;
55.5. atkausēt aizsalušus cauruļvadus, izmantojot atklātu uguni;
55.6. ekspluatēt ēkas, būves, telpas, kas pēc būvdarbu pabeigšanas vai pārprofilēšanas noteiktajā kārtībā nav nodotas ekspluatācijā un kurās nav veikti būvprojektā paredzētie ugunsdrošības pasākumi saskaņā ar būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām;
55.7. glabāt gāzes balonus, kā arī īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;
55.8. izmantot bēniņus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;
55.9. pēc darba beigām darba vietās atstāt degtspējīgus ražošanas atkritumus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un izmantotos slaukāmos materiālus;
55.10. smēķēt publiskās un ražošanas telpās, izņemot speciāli iekārtotas vietas, kas apzīmētas saskaņā ar standarta LVS 446 prasībām.

56. Publisko ēku telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto:

56.1. stāva evakuācijas plānu, kurā iezīmēta atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un izejas, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu un ugunsgrēka izziņošanas ierīču atrašanās vieta;
56.2. informāciju par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

5.2. Atpūtas, kultūras
un sporta iestādes

57. Atklātu uguni izmanto tikai ar juridiskās personas vadītāja rakstisku atļauju. Juridiskās personas vadītājs nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.
58. Skatuves, šņorbēniņu un bēniņu koka konstrukcijas, kā arī degtspējīgas dekorācijas un skatuves noformējumu apstrādā ar pretuguns aizsargvielu, ko apliecina, sastādot aktu.
59. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties nolaiž.
60. Ugunsdrošības priekškaram ar elastīgu blīvējumu blīvi jāpieguļ skatuves grīdai. Tā pacelšanas un nolaišanas mehānismu noregulē tā, lai priekškara nolaišanas vidējais ātrums nebūtu mazāks par 0,2 metriem sekundē.
61. Dūmatveru vadības mezglus uztur lietošanas kārtībā.
62. Skatuves daļu norobežojošo konstrukciju ailēs ierīko ugunsdrošas durvis ar pašaizveres ierīcēm.
63. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodrošina vismaz vienu metru platu eju pa skatuves perimetru.
64. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformēšanas līdzekļus.
65. Ja pasākums, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem (turpmāk – masu pasākums), notiek telpās, vietu skaits tajās nedrīkst pārsniegt projektā paredzēto vietu skaitu.
66. Sofišu korpusus ugunsdroši izolē no turētājtrosēm. Pie sofitēm no gaismas puses uzstāda metāla aizsargtīklu.
67. Evakuācijas nodrošināšanai juridiskās personas vadītājs apgādā dežurējošo personālu ar kabatas baterijām.
68. Aizliegts:

68.1. glabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;
68.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;
68.3. skatītāju zāles un balkonu ejās izrādes vai koncerta laikā novietot papildkrēslus.

69. Cirkā papildus ievēro šādas prasības:

69.1. ceļojoša cirka telts tipa degtspējīgo segumu apstrādā ar ugunsaizsargvielu;
69.2. dzīvnieku barību sagatavo speciālās telpās vai vietās;
69.3. sienu un salmus glabā šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās;
69.4. ja blakus telpu līmenis ir dažāds, ejās ierīko nolaidenus (slīpus) pandusus. Skatītāju zālē visus sēdekļus savstarpēji savieno rindās un piestiprina pie grīdas.

70. Kinoaparatūras telpā:

70.1. kinofilmu demonstrēšanas vietās filmas demonstrē no atbilstoši iekārtotas kinoaparatūras telpas;
70.2. kinoaparatūras telpā uzstāda skatītāju zāles dežūrapgaismojuma vadības ierīci;
70.3. pie visiem projicēšanas un novērošanas lodziņiem no projektoru puses ierīko stikla aizvarus un mehāniski nolaižamas degtnespējīgas žalūzijas (aizbīdņus).

5.3. Ārstniecības iestādes

71. Pacientu skaits telpā nedrīkst pārsniegt normatīvos noteikto pacientu skaitu.
72. Aizliegts novietot gultas evakuācijas ceļos.
73. Termiskās sterilizācijas aparātu, ūdenssildītāju un medicīnas instrumentu sterilizatoru uzstāda atbilstoši iekārtotā telpā (vietā) uz degtnespējīga materiāla pamatnes.

74. Ja rentgena filmu izgatavošanā izmanto degtspējīgus materiālus, to arhīvus iekārto ēkas augšējā stāvā vai speciālā telpā, kas atdalīta ar ugunsdrošām sienām un pārsegumiem. Filmas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.
75. Dežurējošajām ārstniecības personām ir informācija par palātās esošo pacientu skaitu un viņu izvietojumu.

5.4. Izglītības iestādes

76. Izglītības iestādes telpās, izņemot laboratoriju, aizliegts glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī lietot atklātu uguni.
77. Dežurējošajam personālam ir informācija par izglītības iestādē pa nakti paliekošo cilvēku skaitu un viņu izvietojumu.
78. Strādāt laboratorijā ar ķīmiskām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta klātbūtnē un vadībā.
79. Laboratorijas darbus, kuros izmanto degtspējīgas gāzes vai īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un kuru laikā var notikt pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.
80. Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās ķīmiskās vielas glabā tikai aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem (laborantiem). Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus glabā speciālos metāla skapjos.
81. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritumus un eļļainus slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk par vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.
82. Pasniedzējs pēc nodarbībām apskata telpas un atvieno elektroierīces.

5.5. Viesnīcas, biroju ēkas
un dzīvojamās mājas

83. Daudzstāvu dzīvojamā mājā atkritumu vadu lūku vāki ir bez defektiem un cieši aizverami.
84. Viesnīcā, biroju ēkā un dzīvojamajā mājā aizliegts:

84.1. iekārtot ražošanas telpas, kurās izmanto sprādzienbīstamus materiālus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus;
84.2. izmantot tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;
84.3. ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras nav ugunsdroši nodalītas no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām;
84.4. glabāt uz balkoniem un lodžijām īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus;
84.5. izmantot ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus.

5.6. Laboratorijas, kurās izmanto
bīstamas ķīmiskas vielas

85. Ķīmiskās vielas glabā atbilstoši to glabāšanas noteikumiem un šajos noteikumos noteiktajām prasībām (2.pielikums).
86. Degtspējīgu konstrukciju un materiālu galdu, sastatņu, plauktu un ventilējamo skapju darba virsmas, kuras paredzētas darbam ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem, uzliesmojošiem šķidrumiem un vielām, pārklāj ar degtne-spējīgiem materiāliem.
87. Darbam ar ķīmiskām vielām izmanto degtnespējīga materiāla galdus. Galdu darba virsmām pierīko degtnespējīga materiāla apmales.
88. Ķīmiskās vielas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.
89. Darbus, kuru laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.
90. Stikla traukus ar skābēm, sārmiem vai citām kodīgām vielām pārnēsā īpašā iepakojumā.
91. Gāzes balonus, izņemot darbam nepieciešamos, novieto ārpus ēkas metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm.
92. Skābekļa balonus un balonus ar degtspējīgām gāzēm glabā atsevišķi īpašās telpās vai zem nojumēm un aizsargā no siltuma avotiem, kā arī no saskarsmes ar eļļām un taukvielām.
93. Aizliegts izmantot bojātus ventilējamos skapjus.

5.7. Tirdzniecības un
pakalpojumu objekti

94. Tirdzniecības telpās cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo skaitu, ievērojot būvnormatīvos noteikto minimālo platību vienam apmeklētājam.
95. Elektroietaises, kuras paredzēts ekspluatēt diennakts darba režīmā, nodrošina ar atsevišķu elektrotīklu.
96. Aizliegts:

96.1. veikt elektrometināšanu, gāzes metināšanu, metālu griešanu, darbus ar lodlampām, bituma kausēšanu, kā arī citus darbus, kuros izmanto atklātu liesmu vai var rasties dzirksteles (turpmāk – ugunsbīstamie darbi) laikā, kad telpās uzturas apmeklētāji;
96.2. tirgot un uzglabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus tādā daudzumā, kas var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju telpās;
96.3. novietot degtspējīgas preces un preces aerosola iesaiņojumā tuvāk par 0,5 metriem no apkures ierīcēm;
96.4. ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekšmetus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts evakuācijas ceļu platums.

97. Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās:

97.1. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām eju platumu, ne šaurāku par diviem metriem, un pēc katriem tirdzniecības rindu 30 metriem ierīko šķērseju, ne šaurāku par 1,4 metriem;
97.2. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m² platību (brīvo platību ieskaitot), starp grupām nodrošinot attālumu, ne mazāku par sešiem metriem;
97.3. nojumes iekārto ne tuvāk par sešiem metriem no ēkām un būvēm.

98. Sašķidrinātās gāzes balonus, kas paredzēti tirdzniecībai un apmaiņai atklātajos laukumos, izvieto konteinerā vai stendā (turpmāk – stends), ievērojot šādus nosacījumus:

98.1. stendu izgatavo no degtnespējīga materiāla. Stends ir labi vēdināms, lai gāzes noplūdes gadījumā novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos. Stendam vismaz no trijām pusēm ir atklātas ailes, to platība ir vismaz 50 % no sienu platības un no tām vismaz puse ir apakšējā daļā. Stenda konstrukcija aizsargā balonus no tiešas saules staru iedarbības;
98.2. stendu novieto uz stabilas degtnespējīga materiāla pamatnes;

98.3. stendu apzīmē ar attiecīgām ugunsdrošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām;
98.4. maksimāli pieļaujamā gāzes balonu ietilpība stendā nedrīkst pārsniegt 2000 litru, bet viena balona maksimālais tilpums – 80 litru;
98.5. zonu trīs metru rādiusā ap stendu uzskata par sprādzienbīstamu. Elektroiekārtas minētajā zonā ir sprādzienaizsargātas un attiecīgi marķētas, komunikāciju aku lūkas ir aizsargātas pret gāzes noplūdi komunikāciju akās;
98.6. smēķēšana un atklātas uguns lietošana aizliegta 10 metru rādiusā ap stendu. Par to brīdina attiecīgas drošības zīmes;
98.7. ja stends neatrodas zibensaizsardzības ierīču darbības zonā, stendam nodrošina atsevišķu zibensaizsardzību;
98.8. ne tālāk par 15 metriem no stenda novieto vismaz divus ugunsdzēsības aparātus un ugunsdzēsības pārklāju;
98.9. gāzes balonus izsniedz īpaši apmācīts darbinieks.

99. Minimālais attālums no gāzes balonu stenda:

99.1. līdz skolām, bērnudārziem, slimnīcām, pansionātiem, tirgiem, kā arī citām publiskām ēkām un būvēm, kurās var uzturēties vairāk par 800 cilvēkiem, – 40 metru;
99.2. līdz dzīvojamām ēkām un citām publiskām ēkām un būvēm (izņemot šo noteikumu 98.4.1.apakšpunktā minētās) – 20 metru;
99.3. līdz ražošanas un noliktavu ēkām un būvēm – 10 metru;
99.4. līdz citam gāzes balonu stendam – 6 metri;
99.5. līdz automobiļu degvielas un gāzes uzpildes staciju ēkām, būvēm un iekārtām – 6 metri;
99.6. līdz koplietošanas ielai – 5 metri.

100. Aizliegts pārdot un glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā tarā (iepakojumā).
101. Taru (iepakojumu), kurā atrodas īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uzliesmojošs un uzliesmojošs šķidrums, novieto stabili.
102. Sašķidrinātās gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus.

6. Inženiertehniskās sistēmas
un aprīkojums

6.1. Automātisko ugunsaizsardzības
iekārtu ekspluatācijas vispārīgās
prasības

103. Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar iekārtu ražotāja tehniskās dokumentācijas prasībām.
104. Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas un tajās veiktās izmaiņas atbilst tehniskajam projektam un ugunsdzēsības automātikas iekārtas izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu un standartu prasībām.
105. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu (vai tās montāžas kārtu) pirms ekspluatācijas uzsākšanas pieņem attiecīga komisija. Par automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas nodošanu ekspluatācijā sastāda aktu (3.pielikums).
106. Objektā glabā automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas tehnisko projektu un automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas ekspluatācijas instrukciju. Akts par automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas nodošanu ekspluatācijā, tam pievienotie dokumenti, iekārtu ražotāja tehniskās pases, kā arī automātisko ugunsaizsardzības iekārtu un ierīču atbilstību apliecinoši dokumenti atrodas pie objekta valdītāja vai apsaimniekotāja.
107. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijai norīko:

107.1. par automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatāciju atbildīgo darbinieku;
107.2. dežurējošo personālu, kas diennakti kontrolē iekārtas un to darbspēju (izņemot objektus, kur trauksmes signālus pārraida uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti);
107.3. apkalpojošo personālu, kas veic iekārtu tehnisko apkopi un remontu (izņemot gadījumu, ja ir noslēgts līgums ar attiecīgu organizāciju par automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehnisko apkopi un remontu).

108. Par automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatāciju atbildīgajam darbiniekam ir šādi pienākumi:

108.1. uzturēt automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas darba kārtībā;
108.2. ievērot automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijas noteikumus;
108.3. nodrošināt automātisko uguns-aizsardzības iekārtu ekspluatācijas dokumentācijas noformēšanu;
108.4. nodrošināt dežurējošā personāla apmācību automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijas jautājumos;
108.5. kontrolēt automātisko uguns-aizsardzības iekārtu tehnisko apkopi un remontu.
109. Automātiskajām ugunsaizsardzības iekārtām objekta vadītājs vai apsaimniekotājs izstrādā šādu ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju:
109.1. instrukciju par iekārtas ekspluatāciju un aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu;
109.2. instrukciju par rīcību gadījumos, ja no automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai iekārtas bojājumu, kā arī instrukciju par rīcību stacionārās ugunsdzēsības iekārtas darbības laikā un pēc iekārtas funkciju izpildes;
109.3. Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu (4.pielikums);
109.4. Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (5.pielikums);
109.5. Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas tehniskās apkopes reglamentu (6.pielikums).

110. Dežurējošam personālam jāzina:

110.1. automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehniskais raksturojums un darbības kārtība;
110.2. automātisko ugunsaizsardzības iekārtu darbspējas noteikšanas kārtība;
110.3. aizsargājamo telpu nosaukumi un atrašanās vietas;
110.4. rīcība gadījumos, ja no automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai iekārtas bojājumu, kā arī rīcība stacionārās ugunsdzēsības iekārtas darbības laikā un pēc iekārtas funkciju izpildes.

111. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehnisko apkopi un remontu veic īpaši apmācīta persona, kurai ir nepieciešamās zināšanas apliecinošs dokuments. Ja objekta darbinieki minētos darbus nevar veikt, noslēdz līgumu ar attiecīgu organizāciju.
112. Ar attiecīgo organizāciju noslēgtais līgums par automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehnisko apkopi un remontu neatbrīvo objekta atbildīgo darbinieku no atbildības par šo iekārtu ekspluatāciju.
113. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehnisko apkopi veic saskaņā ar apstiprinātu tehniskās apkopes reglamentu. Reglamentu izstrādā, pamatojoties uz iekārtu ražotāja tehniskajiem noteikumiem un aizsargājamā objekta īpatnībām.
114. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehniskās apkopes un remonta darbus reģistrē automātisko ugunsaizsardzības iekārtu tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālā.
115. Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas iedarbošanās gadījumus un bojājumus reģistrē attiecīgā žurnālā (5.pielikums).

116. Iekārtas darbspēju atjauno iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc iekārtas iedarbošanās vai bojājuma atklāšanas brīža.
117. Ja darbu izpildes laikā nepieciešama automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas pilnīga vai daļēja atslēgšana telpās, atbildīgā persona nodrošina šo telpu regulāru apskati un ugunsdrošības stāvokļa kontroli.
118. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijas termiņš nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto.
119. Ja objektā nav iespējams nodrošināt diennakts dežūru, atbilstoši būvnormatīvu prasībām paredz automātisko uguns-aizsardzības iekārtu trauksmes signāla pārraidi uz telpu ar diennakts dežurējošo personālu (centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti).
120. Automātiskās ugunsaizsardzības ierīces vietās, kur tās var mehāniski bojāt, aizsargā ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt automātisko ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības parametrus.
121. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto apgaismotās un pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.
122. Ja remontdarbi var ietekmēt automātiskās ugunsaizsardzības ierīces darbspēju, ierīci aizsargā ar aizsargvāku, ko noņem pēc remontdarbu pabeigšanas.
123. Objekta vadītājs vai apsaimniekotājs nodrošina brīvu pieeju pie automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ierīcēm, lai varētu veikt to tehnisko apkopi un remontu.
124. Aizliegts:

124.1. veikt izmaiņas automātiskajā ugunsaizsardzības iekārtā un aizsargājamā zonā, ja tas ietekmē automātisko ugunsaizsardzības iekārtu darbspēju vai to funkciju izpildi;
124.2. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības iekārtu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot tehnisko apkopi vai iekārtas darbības atjaunošanu;
124.3. atslēgt automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas uztveršanas, vadības, kontroles, skaņas un citas ierīces, kā arī mainīt iekārtas darbības režīmu;
124.4. atslēgt liftu bloķēšanas ierīces (lifta kabīnes nolaišana uz stāvu, no kura paredzētas cilvēku evakuācijas izejas uz āru);
124.5. atslēgt ugunsdzēsības liftam ugunsdzēsēju komandu pārvietošanas darba režīmu;
124.6. aizkraut pieejas pie automātiskajām ugunsaizsardzības ierīcēm;
124.7. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie automātiskajām ugunsaizsardzības ierīcēm, cauruļvadiem un kabeļiem.

6.2. Automātiskās ugunsgrēka
atklāšanas un trauksmes iekārtas

125. Objektos, kuru aizsardzībai nepieciešams vairāk par 10 ugunsdzēsības detektoru zonām, uzstāda uztveršanas un kontroles paneli, kas signālu par ugunsgrēku atšķir no citiem trauksmes signāliem, kā arī nodrošina tehnoloģiskā procesa, elektrotehnisko vai citu iekārtu (tajā skaitā automātisko ugunsaizsardzības iekārtu) vadību.
126. Pie automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas uztveršanas un kontroles paneļa novieto aizsargājamo telpu un zonu sarakstu.
127. Automātiskajām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtām nodrošina nepārtrauktu signālķēžu un barošanas avotu automātisku kontroli.
128. Aizliegts:

128.1. tehniskajā projektā paredzētā ugunsgrēka detektora vietā uzstādīt cita tipa vai darbības principa detektoru;
128.2. novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,6 metriem no ugunsgrēka detektoriem;
128.3. novietot apkures ierīces tuvāk par vienu metru no ugunsgrēka detektora, kā arī uztveršanas un kontroles paneļa.

6.3. Stacionārās ugunsdzēsības
iekārtas

129. Stacionārajām automātiskajām ugunsdzēsības iekārtām, izņemot sprinkleru iekārtas, nodrošina tālvadības un manuālo iedarbināšanas režīmu. Stacionārās ugunsdzēsības iekārtas veic arī automātiskas ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas funkcijas, ja to neizpilda atsevišķa iekārta.
130. Stacionāro ugunsdzēsības iekārtu sūkņu un vadības telpu aizslēdz. Pie ieejas telpā novieto norādi par atslēgu atrašanās vietu.
131. Pie ieejām stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības iekārtas sūkņu telpās uzstāda izgaismotu uzrakstu “Ugunsdzēsības sūkņu stacija”, pie ieejām stacionārās gāzes ugunsdzēsības iekārtas stacijās – “Gāzes ugunsdzēšanas stacija” un brīdinājuma uzrakstu par augstspiediena gāzes balonu atrašanos telpā. Pie ieejas telpās, kur atrodas ugunsdzēsības iekārtu vadības mezgli, uzstāda izgaismotu uzrakstu “Ugunsdzēsības iekārtas vadības mezgli”.
132. Stacionāro ugunsdzēsības iekārtu sūkņu telpās un vadības telpās novieto iekārtas kopējo shēmu un piesaistes shēmu, kā arī instrukciju par iekārtas iedarbināšanu ugunsgrēka gadījumā. Iekārtas vadības skapi nodrošina ar paskaidrojošajiem uzrakstiem.
133. Pie katra stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības iekārtas vadības mezgla novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumus, sprinkleru (drenčeru) tipu un daudzumu, kā arī darba spiedienu.
134. Pie katras stacionārās gāzes ugunsdzēsības iekārtas sadales ierīces novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumus, attiecīgo bateriju grupu numurus, kā arī darba spiedienu.
135. Stacionārās ugunsdzēsības iekārtas noslēgarmatūru apzīmē un numurē saskaņā ar piesaistes shēmu. Noslēgarmatūru noplombē darba stāvoklī, ja tās darba stāvoklis netiek kontrolēts automātiski.

136. Stacionāro ugunsdzēsības iekārtu krāso atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.
137. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības iekārtu, novieto izgaismotu uzrakstu “Neienākt! Gāze” un skaņas signalizācijas ierīci. Pie izejas no telpas novieto izgaismotu uzrakstu “Atstāt telpu! Gāze” un skaņas signalizācijas ierīci. Izgaismotie uzraksti un skaņas signalizācijas ierīces ieslēdzas, ja signalizējusi gāzes ugunsdzēsības iekārta.
138. Pie ieejas telpā, kurā atrodas augstspiediena gāzes baloni, novieto attiecīgu drošības zīmi.
139. Ja telpu aizsargā stacionārās gāzes vai pulveru ugunsdzēsības iekārtas, tās durvis aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.
140. Stacionārās neautomātiskās ugunsdzēsības iekārtas pārbauda ne retāk kā reizi gadā un par to sastāda attiecīgu aktu.
141. Aizliegts:

141.1. novietot vielas, materiālus un citus priekšmetus tuvāk par 0,9 metriem no ūdens smidzinātājiem (sprinkleriem un drenčeriem), bet apkures ierīces un citas ierīces, kas izdala siltumu, tuvāk par vienu metru no sprinkleriem;

141.2. pievienot ražošanas un citas iekārtas pie stacionāro ugunsdzēsības iekārtu cauruļvadiem;
141.3. uzstādīt noslēgarmatūru uz stacionāro ugunsdzēsības iekārtu cauruļvadiem, ja tas nav paredzēts tehniskajā projektā.

6.4. Stacionārās dūmu
kontroles iekārtas

142. Dūmu kontroles iekārtas šahtas un vārsti ir hermētiski. Dūmu vārsti ir aizvērti. Iekārtas vadības skapi (tālvadības un manuālai iedarbināšanai) nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.
143. Aizliegts:

143.1. izvietot dažādas iekārtas, materiālus vai priekšmetus, kas traucē dūmu vārsta darbību un tehnisko apkopi;
143.2. pieslēgt citas ventilācijas iekārtas pie dūmu izvadīšanas iekārtām.

6.5. Ugunsgrēka izziņošanas un
evakuācijas vadības iekārtas

144. Juridiskās personas vadītājs nosaka ugunsgrēka izziņošanas un evakuācijas vadības iekārtas iedarbināšanas kārtību un norīko darbiniekus, kuriem ir tiesības šo iekārtu iedarbināt.
145. Skaļruņu un sirēnu skaņas intensitātes līmenis nav zemāks par 65 dB (cilvēku guļamtelpās – 75 dB), un tam jābūt par 10 dB augstākam nekā citiem trokšņiem jebkurā iespējamā cilvēku atrašanās vietā.
146. Maksimālais skaņas intensitātes līmenis viena metra attālumā no skaļruņiem un sirēnām nedrīkst būt augstāks par 120 dB.
147. Evakuācijas paziņojums ir dzirdams un saprotams jebkurā iespējamā cilvēku atrašanās vietā. Pirms paziņojuma raida uzmanību piesaistošu signālu.
148. Evakuācijas paziņojuma translācijas laiks nedrīkst būt mazāks par cilvēku evakuācijai nepieciešamo laiku.
149. Skaļruņi ir bez skaņas regulatoriem un pastāvīgi pieslēgti tīklā bez atvienošanas iespējas.
150. Objektā, kurā uzturas ārvalstnieki, ugunsgrēka izziņošanas tekstu translē latviešu, angļu un krievu valodā.
151. Ugunsgrēka izziņošanas un evakuācijas vadības iekārta trauksmi paziņo šādā secībā:

151.1. ugunsgrēka trauksmes mikrofons;
151.2. iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums;
151.3. citas pārraides un paziņojumi.

6.6. Ugunsdzēsības ūdensapgāde

152. Būves, sistēmas un ierīces, kas nodrošina objekta ugunsdzēsības ūdensapgādi, atbilst tehniskā projekta risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes izbūves reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām. Tās uztur darba kārtībā.
153. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu un ierīču bojājumus novērš pēc iespējas īsā laikposmā. Ja remonta dēļ atvieno ārējā ūdensvada iecirkņus, kuros atrodas ugunsdzēsības hidranti, vai pazemina spiedienu ūdensvadā, par to informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
154. Ugunsdzēsības hidrantus un ūdensņemšanas vietas, kā arī piebraukšanas ceļus pie tām apzīmē ar norādījuma zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.
155. Ūdensvada tīklu īpašnieks pārbauda ugunsdzēsības hidrantus ne retāk kā reizi gadā un par to sastāda pārbaudes aktu.
156. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas ierīko tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.
157. Aizliegts ierīkot stāvvietas un novietot mehāniskos transportlīdzekļus uz ugunsdzēsības hidrantu akām vai tās aizkraut.
158. Mākslīgajās ugunsdzēsības ūdenskrātuvēs nodrošina tehniskajā projektā paredzēto ūdens rezervi.
159. Ja objekts, izņemot viendzīvokļa māju, nav nodrošināts ar ugunsdzēsības ūdensapgādi un tā teritorijā vai tā tuvumā atrodas dabiskā ūdenskrātuve, pie tās izbūvē piebrauktuvi un ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsības automobiļiem.
160. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sūkņu telpās novieto ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējo shēmu un sūkņu piesaistes shēmu.
161. Ugunsdzēsības sūkņus pārbauda ne retāk kā reizi ceturksnī. Pārbaudes rezultātus reģistrē Ugunsdzēsības sūkņu pārbaudes žurnālā (7.pielikums).
162. Elektroaizbīdnim, kas uzstādīts ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu ievadā, nepieciešama dublējoša manuālās atvēršanas ierīce.
163. Ugunsdzēsības sūkņu un elektroaizbīdņu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto pieejamās vietās un aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, kā arī nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.
164. Neapkurināmās telpās un būvēs pirms aukstā gadalaika iestāšanās no iekšējiem ugunsdzēsības ūdensvada tīkliem izlaiž ūdeni. Noslēgarmatūru, kas atvieno šo ūdensvada posmu, izvieto apkurināmā telpā.
165. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī vai nišā, krānam pievieno šļūteni un stobru.
166. Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm norāda krāna kārtas numuru, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas tālruņa numuru, kā arī izvieto norādījuma zīmes atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

167. Ugunsdzēsības krānus un to aprīkojumu pārbauda reizi gadā. Pārbaudes rezultātus reģistrē Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada ugunsdzēsības krānu un to aprīkojuma pārbaudes žurnālā (8.pielikums).

168. Ugunsdzēsībai paredzēto ūdens rezervi aizliegts izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.

6.7. Ugunsdzēsības tehnika,
aparāti un inventārs

169. Objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši šo noteikumu prasībām (9.pielikums).
170. Ugunsdzēsības aparāti atbilst piemērojamo standartu prasībām.
171. Ugunsdzēsības aparātus uzstāda un lieto atbilstoši to ražotāja noteiktajām tehniskajām prasībām.
172. Ugunsdzēsības tehniku glabā šim nolūkam sagatavotās vietās atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
173. Ugunsdzēsības aparātus un inventāru uzstāda redzamās, viegli pieejamās vietās un apzīmē atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

174. Ugunsdzēsības aparātus novieto ne augstāk par 1,5 metriem no grīdas līdz aparātu rokturiem.
175. Aukstajā gadalaikā neapkurināmās telpās un teritorijā novieto ugunsdzēsības aparātus, kuru ekspluatācijas noteikumi to pieļauj.
176. Ugunsdzēsības aparātus ekspluatē, pārbauda, remontē un uzpilda atbilstoši ražotāja tehniskajiem noteikumiem un Latvijas standarta LVS 332 “Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī” prasībām.
177. Ugunsdzēsības aparātu uzskaiti un atrašanās vietas reģistrē Ugunsdzēsības aparātu uzskaites žurnālā (10.pielikums).
178. Ugunsdzēsības aparātu apkopi veic darbinieki ar attiecīgu profesionālo kvalifikāciju apkopes punktos, kas atbilst Latvijas standarta LVS 402 “Ugunsdzēsības aparātu apkopes punkti. Vispārējās prasības” prasībām.
179. Aizliegts:

179.1. izmantot ugunsdzēsības tehniku, līdzekļus un ugunsdzēsības aparātus saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām;
179.2. pārkāpt ugunsdzēsības tehnikas, līdzekļu un ugunsdzēsības aparātu ekspluatācijas un izmantošanas noteikumus;
179.3. ekspluatēt ugunsdzēsības aparātus bez marķējuma vai ar bojātu marķējumu.

6.8. Elektroietaises

180. Elektroietaises uztur darba kārtībā, to ekspluatāciju veic saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu un elektroietaišu ierīkošanu reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.
181. Zemējuma un zibensaizsardzības ierīces uztur lietošanas kārtībā.
182. Zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumus veic reizi sešos gados, sprādzienbīstamā vai ķīmiski agresīvā vidē - reizi gadā.
183. Pārnēsājamus gaismekļus aprīko ar aizsargvairogiem vai kupoliem.
184. Elektroiekārtas un elektroaparatūru attīra no putekļiem un nosēdumiem.
185. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lietošanas kārtībā.
186. Aizliegts:

186.1. izmantot bojātas elektroietaises un paštaisītas elektriskās sildierīces;
186.2. lietot nekalibrētus un paštaisītus elektrotīklu aizsardzības drošinātājus;
186.3. izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos veidā, kas rada bīstamu pārejas pretestību;
186.4. atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtas elektroietaises, ja ekspluatācijas noteikumos tas aizliegts;
186.5. sprādzienbīstamā vidē lietot elektroietaises, kuras nav sprādzienaizsargātas un kurām nav attiecīga marķējuma;
186.6. novietot degtspējīgus materiālus tuvāk par 0,5 metriem no gaismas ķermeņiem.

6.9. Apkure un ūdens sildīšana

187. Apkures un ūdens sildīšanas iekārtas un ierīces (turpmāk - apkures iekārtas un ierīces) uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām un apkures ierīču izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām.
188. Metāla un keramikas (šamota) dūmvadus ierīko un uztur kārtībā atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām.
189. Dūmvadus un ventilācijas kanālus tīra atbilstoši apmācīts skursteņslaucītājs un par to izdara ierakstu Apkures un ventilācijas ierīču tīrīšanas reģistrācijas žurnālā (11.pielikums).
190. Dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi trijos gados pārbauda sertificēts skursteņslaucītājs un par to sastāda aktu (12.pielikums).
191. Dūmvadus, kuriem pievienotas gāzes iekārtas, un gāzes iekārtu uzstādīšanas telpu ventilācijas kanālus ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra šādos termiņos:

191.1. ķieģeļu dūmvadus - ne retāk kā reizi gadā;
191.2. ķieģeļu dūmvadus ar oderējumu un metāla dūmvadus - ne retāk kā reizi divos gados;
191.3. ventilācijas kanālus - ne retāk kā reizi trijos gados.

192. Apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem.
193. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

193.1. reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm;
193.2. divas reizes – citām apkures ierīcēm.

194. Telpās, kur izdalās degtspējīgi putekļi, sildierīču virsmas ir gludas.
195. Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs nav mazāks par
0,5 metriem perpendikulāri kurtuvei un 0,7 metriem paralēli tai.
196. Ēkas bēniņos dūmvadus un sienas, kurās atrodas dūmkanāli, nobalsina vai nokrāso ar gaišu degtnespējīgu krāsu.
197. Nenodzēstus izdedžus, ogles un pelnus izber ne tuvāk par sešiem metriem no dzīvojamo ēku degtspējīgām konstrukcijām īpaši ierīkotās vietās, lai nepieļautu uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas.
198. Kurināmo materiālu (piemēram, ogles, kūdru), kas spēj pašaizdegties, uzglabā laukumos ne tuvāk par sešiem metriem no dzīvojamo ēku degtspējīgām konstrukcijām.
199. Telpās, kur notiek masu pasākumi, krāsns kurināšanu pārtrauc divas stundas pirms pasākuma.
200. Apkures ierīci, kurā izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, apgādā ar drošības automātiku, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma.
201. Ja apkures iekārtu maina pret cita tipa (cita kurināmā) iekārtu, pārbauda dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai.
202. Aizliegts:

202.1. izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
202.2. pārkurināt krāsnis;
202.3. atstāt bez uzraudzības iekurtās apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
202.4. novietot uz apkures sistēmām un to ierīcēm degtspējīgus materiālus;
202.5. pieļaut šķidrās degvielas vai gāzes noplūdi;
202.6. novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 metriem;

202.7. iekuršanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam paredzētos;
202.8. kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
202.9. izmantot ventilācijas kanālus apkures iekārtu dūmu novadīšanai.

6.10. Ventilācija un
gaisa kondicionēšana

203. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas ierīko un ekspluatē atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu, kā arī ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtu izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām.
204. Ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā.
205. Ventilācijas sistēmas ierīces un iekārtas iezemē.
206. Automātiskās uguns aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.
207. Ventilācijas iekārtu telpas aizslēdz.
208. Aizliegts:

208.1. sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās darbināt tehnoloģiskās iekārtas un veikt tehnoloģiskos procesus, ja bojātas vai nedarbojas ventilācijas iekārtas;
208.2. ventilācijas iekārtu filtru telpās un ventilācijas iekārtu telpās glabāt materiālus un priekšmetus;
208.3. sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās zonās ekspluatēt nepiemērotas ventilācijas iekārtas, kurām nav attiecīga sprādzienaizsardzības nodrošinājuma;
208.4. attīrīt ventilācijas sistēmu cauruļvadus, tos izdedzinot.

7. Tehnoloģisko iekārtu
ekspluatācijas prasības

209. Tehnoloģiskās iekārtas ierīko un ekspluatē atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu prasībām.
210. Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar statiskās elektrības noņemšanas un zemējuma ietaisēm.
211. Aizliegts:

211.1. izmantot bojātas tehnoloģiskās iekārtas;
211.2. strādāt ar iekārtām, ja nedarbojas sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kontroles un mērīšanas ierīces.

8. Ugunsdrošības prasības,
veicot būvdarbus

212. Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs (būvētājs vai būvuzņēmējs).
213. Projekta vadītāja, projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora norīkošana neatbrīvo būvdarbu veicēju (būvētāju un būvuzņēmēju) no atbildības par ugunsdrošības prasību ievērošanu.
214. Ja objektā veic būvdarbus, nepārtraucot tehnoloģisko procesu vai darbību, nepieciešami attiecīgi kompensējoši ugunsdrošības pasākumi.
215. Būvobjektu nodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Līdz tās izbūvei šim nolūkam var ierīkot pagaidu ūdens-apgādi vai pielāgot esošās ūdensgūtnes.
216. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās un standarta LVS 446 prasībām.
217. Būvlaukumā ierīko piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības automobiļiem.
218. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 metriem. Strupceļos ierīko vismaz 12 x 12 metrus lielus laukumus vai lokus, kur apgriezties ugunsdzēsības automobiļiem.
219. Pagaidu būves, būvmateriālu uzglabāšanas laukumus un noliktavas izvieto ne tuvāk par sešiem metriem no būvējamām un uzceltām ēkām, vai arī pie to ugunsdrošajām sienām.
220. Būvējamās ēkās vai būvēs atļauts ierīkot pagaidu noliktavas, administratīvas telpas un atsevišķu darbu iecirkņus, norobežojot tos no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām (ar ugunsizturības robežu EI-60), ugunsdrošu pārsegumu (ar ugunsizturības robežu REI-60) un ugunsdrošām durvīm (ar ugunsizturības robežu EI-30).
221. Būvobjektā nodrošina darbinieku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā, paredzot nepieciešamos evakuācijas ceļus un ugunsgrēka izziņošanas ierīces.
222. Evakuācijas ceļu, eju un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no būvlaukuma, ēku, būvju un telpu izmantošanas, tajā esošajām iekārtām un būvmateriāliem, kā arī maksimālā darbinieku skaita.
223. Evakuācijas ceļus un izejas nodrošina ar avārijas apgaismojumu.
224. Būvobjektā, kas augstāks par 10 metriem vai trim stāviem, būvprojektā paredzētās kāpnes izbūvē vienlaikus ar kāpņu telpu nesošajām konstrukcijām.
225. Ja būvobjekts nav augstāks par 10 metriem vai trim stāviem, atļauts kāpņu telpās izmantot pagaidu kāpnes.
226. Būvprojektā paredzētās ārējās ugunsdzēsības kāpnes un jumta nožogojumu uz būvobjekta jumta ierīko uzreiz pēc sienu un jumta izbūves.
227. Būvobjektā, kas augstāks par 10 metriem vai trim stāviem, būvju sastatnes ir no degtnespējīgiem materiāliem.

228. Būvju sastatnes ik pēc 50 ēkas vai būves perimetra metriem aprīko ar sastatņu kāpnēm. Paredz vismaz divas sastatņu kāpnes.
229. Būvprojektā paredzēto konstrukciju pretuguns aizsargapstrādi veic vienlaikus ar ēku vai būvju būvniecību.
230. Lai būvdarbu laikā novērstu konstrukciju bojājumus, konstrukcijas no degtnespējīgiem materiāliem atļauts īslaicīgi nosegt ar degtspējīgiem materiāliem.
231. Būvdarbu laikā neaizsargātas degtspējīgas siltumizolācijas platība nedrīkst pārsniegt 1000 m². Pēc degtspējīgas siltumizolācijas ieklāšanas novāc būvatkritumus un nekavējoties uzklāj būvprojektā paredzēto aizsargslāni.
232. Sprādzienbīstamas, īpaši viegli uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un uzliesmojošas vielas un materiālus, kā arī sprādzienbīs

tamu gāzu balonus glabā un sagatavo darbam atsevišķās vēdināmās telpās, kā arī speciāli šiem nolūkiem paredzētos atsevišķos darba iecirkņos.
233. Ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem materiāliem un vielām konstrukcijas nosedz tikai labi vēdināmās telpās, nepieļaujot sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos. Šo darbu laikā telpās lieto instrumentus un iekārtas, kas paredzētas darbam ugunsbīstamā un sprādzienbīstamā vidē. Darbus šajās telpās sāk no vietas, kas atrodas vistālāk no evakuācijas izejām.
234. Slēgtās telpās un tvertnēs, kur notikusi darbība ar sprādzienbīstamām, īpaši viegli uzliesmojošām, viegli uzliesmojošām un uzliesmojošām vielām vai ķīmiskiem produktiem, atsākt būvdarbus atļauts tikai pēc tam, kad veikta gaisa analīze un nav konstatēta vielu vai produktu sprādzienbīstama koncentrācija.
235. Aizliegts izmantot atklātu uguni tuvāk par 10 metriem no vietas, kur notiek vielu un materiālu sajaukšana ar sprādzienbīstamām, īpaši viegli uzliesmojošām, viegli uzliesmojošām un uzliesmojošām vielām vai ķīmiskiem produktiem.
236. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru saskaņā ar šo noteikumu prasībām (9.pielikums). Ugunsdzēsības aparātu un inventāra atrašanās vietas apzīmē ar attiecīgām zīmēm.

9. Ugunsbīstamie darbi

9.1. Vispārīgās prasības

237. Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā, tās lieto saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām.
238. Ugunsbīstamos darbus veic:

238.1. īpaši iekārtotās vietās, kuras ar rakstisku rīkojumu nosaka juridiskās personas vadītājs;
238.2. pagaidu vietās.

239. Norīkojumu ugunsbīstama darba veikšanai pagaidu vietā (turpmāk – norīkojums) izdod juridiskās personas vadītājs vai ar rakstisku rīkojumu norīkots darbinieks (13.pielikums).
240. Norīkojumā norāda darba veidu, vietu, laiku un ugunsdrošības pasākumus un izsniedz darba veicējam.
241. Avārijas gadījumā ugunsbīstamos darbus var veikt bez rakstiskas atļaujas juridiskās personas vadītāja vai ar rakstisku rīkojumu norīkotā darbinieka klātbūtnē.
242. Norīkojumā juridiskās personas vadītājs vai ar rakstisku rīkojumu norīkots darbinieks:

242.1. nosaka sagatavošanās darbus, darbu izpildes secību un ugunsdrošības pasākumus, darba vietā izvietojamos ugunsdzēsības aparātus un inventāru, kā arī darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos, bet sprādzienbīstamā vidē nosaka arī gaisa kontroles kārtību;
242.2. nosaka izpildītājus, kas ir atbildīgi par vietas sagatavošanu ugunsbīstamiem darbiem, darbu norisi un darba vietas kontroli pēc darba beigām vai pārtraukumos. Šos pienākumus var veikt viena persona, kā arī darba veicējs;
242.3. ieraksta tiešos darba veicējus un izdara atzīmi par ugunsdrošības instruktāžu.

243. Norīkojumu sastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs atrodas pie darba veicēja visu darbu veikšanas laiku, otrs - pie norīkojuma izdevēja. Norīkojuma izdevējs to glabā vēl trīs diennaktis pēc ugunsbīstamo darbu beigām.
244. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši šo noteikumu prasībām (9.pielikums).
245. Ja ugunsbīstamos darbus veic ēku vai būvju degtspējīgu konstrukciju vai degtspējīgu materiālu tuvumā, tos aizsargā no aizdegšanās.
246. Darba vietas kontroli nodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu beigām.
247. Pēc ugunsbīstamo darbu veikšanas pagaidu vietā par darba vietas kontroli atbildīgā persona ieraksta norīkojumā darba vietas uzraudzības izbeigšanas datumu un laiku, parakstās un nodod norīkojumu tā izdevējam.
248. Vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, atbrīvo no degtspējīgiem materiāliem un sagatavo saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem iekārtu sagatavošanai remontdarbiem.
249. Ēku un būvju konstrukcijas un inženiertehniskās komunikācijas attīra no degtspējīgiem putekļiem vai materiāliem.
250. Veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts:

250.1. metināt, griezt, lodēt un karsēt ar atklātu uguni:
250.1.1. konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu materiālu pārklājumi;
250.1.2. tvertnes, iekārtas un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem;
250.1.3. metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu siltinātāju;
250.2. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas vai taukvielu, īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai uzliesmojošu šķidrumu traipiem;
250.3. novietot degvielu tuvāk par 10 metriem no darbu veikšanas vietas.

9.2. Ugunsbīstamo darbu veikšana
sprādzienbīstamā vidē

251. Juridiskās personas vadītājs apstiprina telpu, ēku un inženierbūvju sarakstu, kurās ugunsbīstamos darbus veic atbilstoši ugunsbīstamo darbu veikšanas prasībām sprādzienbīstamā vidē.
252. Ugunsbīstamos darbus sprādzienbīstamā vidē veic tikai tad, ja tos nav iespējams veikt īpaši iekārtotās vietās.
253. Sprādzienbīstamās vides robežas apzīmē ar drošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.
254. Sprādzienbīstamā vidē ugunsbīstamos darbus veic tikai pēc tam, kad ir veikta gaisa sastāva analīze un nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.
255. Pirms metināšanas darbiem tvertnēs, kurās bijuši īpaši viegli uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši šķidrumi vai degtspējīgas gāzes, tvertnes atvieno no visām komunikācijām, iztīra, iztvaicē, izžāvē, izvēdina un tvertnē veic gaisa sastāva analīzi. Ugunsbīstamos darbus veic, ja tvertnē nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.
256. Ap ugunsbīstamo darbu vietu 10 metru rādiusā noslēdz kanalizācijas sistēmas ieliešanas piltuves, tekņu galus un citas atklātas ailes.
257. Ugunsbīstamo darbu norises laikā:

257.1. veic pasākumus, lai novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos;

257.2. metinot tvertni, tās lūkas un citas ailes tur atvērtas un nodrošina gaisa apmaiņu ar pārnēsājamo ventilācijas iekārtu;
257.3. kontrolē sprādzienbīstamo vielu koncentrāciju. Ja tā pārsniedz pieļaujamo, darbus nekavējoties pārtrauc.

9.3. Gāzes metināšana un
elektrometināšana (griešana)

258. Metināšanas darbu pastāvīgās vietas atrodas:

258.1. atklātos laukumos vismaz 10 metru attālumā no degtspējīgām ēku un būvju konstrukcijām;
258.2. ugunsdroši atdalītās atsevišķās telpās;
258.3. ugunsdrošās telpu vietās, kas norobežotas no citām darba vietām ar vismaz 2,5 metrus augstām vienlaidu starpsienām no degtnespējīga materiāla.

259. Metināšanas darbu pastāvīgajās vietās grīdu ierīko no degtnespējīga materiāla.
260. Ugunsbīstamos darbus veic darbinieki ar nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina attiecīgs dokuments.
261. Metināšanas darbu vietas attīra no degtspējīgiem materiāliem.
262. Gāzes balonus glabā un transportē tikai ar uzskrūvētiem ventiļa aizsargkupoliem. Balonus transportē bez grūdieniem un triecieniem.
263. Glabājot un lietojot gāzes balonus, tos aizsargā no saules staru un siltuma avotu iedarbības.
264. Gāzes balonus un acetilēna ģeneratorus novieto ne tuvāk par vienu metru no siltuma avotiem un ne tuvāk par pieciem metriem no atklātas uguns.
265. Kalcija karbīdu glabā hermētiskā standartiepakojumā sausās un vēdināmās telpās.
266. Aizliegts:

266.1. ar atklātu uguni vai nokarsētiem priekšmetiem atkausēt aizsalušus acetilēna ģeneratorus, cauruļvadus, ventiļus, reduktorus un citas metināšanas iekārtu detaļas;
266.2. pieļaut skābekļa balonu, reduktoru un citu gāzes metināšanas un metālgriešanas iekārtu sastāvdaļu saskari ar eļļām, eļļainu apģērbu un slaukāmo materiālu;
266.3. kalcija karbīda mucu atvēršanai izmantot instrumentus, kas pēc trieciena var radīt dzirksteles;
266.4. elektrometināšanā izmantot par atpakaļvadu iekšējā dzelzceļa sliedes, zemējuma tīklus, kā arī ēku komunikāciju un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas.

9.4. Bituma kausēšana

267. Katlus bituma vai sveķu kausēšanai, izmantojot atklātu uguni, izvieto speciālos laukumos ne tuvāk par 10 metriem no degtnespējīgām, ne tuvāk par 15 metriem no grūti degtspējīgām un ne tuvāk par 20 metriem no degtspējīgām ēkām, būvēm, jaunbūvēm un būvmateriāliem.
268. Katlu piepilda ar bitumu vai mastiku trīs ceturtdaļu apjomā no kopējā tilpuma un nosedz ar pieguļošu vāku no degtnespējīga materiāla.
269. Gāzes balonus novieto 10 metru attālumā no pārvietojamā katla, kura sildīšanai izmanto sašķidrinātu gāzi.
270. Aizliegts:

270.1. atstāt iekurtus katlus bez uzraudzības;
270.2. uzstādīt katlus uz degtspējīgiem jumta segumiem.

9.5. Darbi ar īpaši viegli
uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem

271. Maisījumus no īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem sagatavo atsevišķās telpās vai savrupās, ventilējamās darba vietās.
272. Darba procesā izmantojamās ierīces un rīki nedrīkst šķilt dzirksteles.
273. Grīdas telpās, kur sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, ir degtnespējīgas un dzirksteļdrošas.
274. Aizliegts krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot šķidrumu maisījumus, ja nedarbojas ventilācijas sistēma.
275. Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu velkmes ventilācijas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm.
276. Krāsošanas kameras katru dienu iztīra no degtspējīgu materiālu nogulsnējumiem. Darbus veic, ja darbojas ventilācijas iekārtas, un izmanto instrumentus, kas nešķiļ dzirksteles.
277. Izlijušo laku, krāsu un šķīdinātāju nekavējoties savāc un nogādā vietā, kas paredzēta īpaši viegli uzliesmojošo, viegli uzliesmojošo un uzliesmojošo šķidrumu glabāšanai.
278. Maisījumus ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem piegādā darba vietās gatavus lietošanai, īpašā neplīstošā un blīvi noslēgtā tarā.
279. Krāsošanas kamerā lakas un krāsas padevi un konveijera kustību automātiski pārtrauc, ja ventilācijas iekārta pārstāj darboties.
280. Krāsošanas kameru konstrukcijas, smidzinātājus, citas tehnoloģiskās iekārtas, ventilācijas gaisa vadus un cauruļvadus sazemē.
281. Vannas, kurās izstrādājumus attauko, mazgā vai krāso ar iegremdēšanas metodi, izmantojot maisījumus ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem vai uzliesmojošiem šķidrumiem, darba pārtraukumā nosedz ar vāku.
282. Žāvēšanas kameru siltumizolācijai izmanto degtnespējīgus materiālus.
283. Žāvēšanas kameras aprīko ar žāvēšanas procesa automātiskās kontroles un regulēšanas ierīcēm.
284. Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav iespējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tos žāvē iecirknī, kas aprīkots ar ventilāciju, lai novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos.

10. Prasības masu pasākumos

285. Par ugunsdrošību masu pasākumā atbild tā organizētājs vai viņa pilnvarota persona.
286. Masu pasākumā atklātu uguni izmanto tikai ar tā organizētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku atļauju, ja veikti pasākumi,

lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.
287. Pagaidu būves masu pasākuma vajadzībām būvē no grūti degtspējīgām vai degtnespējīgām būvkonstrukcijām un materiāliem.
288. Ja masu pasākumā izmanto speciālos efektus un iekārtas, ievēro iekārtas tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības.
289. Bērniem un jauniešiem rīkotajos masu pasākumos norīko atbildīgo personu, kas ir instruēta par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā.
290. Apmeklētāju skaits masu pasākumā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto platību uz vienu cilvēku.
291. Ja masu pasākumā izmanto pirotehniskos izstrādājumus, ievēro pirotehnisko izstrādājumu apriti reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasības.
292. Svētku eglīšu sarīkojumu laikā aizliegts novietot eglītes evakuācijas ceļos un izmantot eglīšu iluminācijai stearīna (vaska) sveces vai pašdarinātas elektroietaises.
293. Masu pasākumus aizliegts rīkot telpās ar aizrestotiem logiem.

11. Noliktavu ekspluatācijas prasības

11.1. Materiālu un
izstrādājumu noliktavas

294. Materiālus un izstrādājumus noliktavā glabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības (2.pielikums) un ugunsgrēka dzēšanas vielu viendabīguma principu.
295. Ja degtspējīgus materiālus vai degtnespējīgus materiālus degtspējīgā iesaiņojumā glabā noliktavu telpās pagrabā vai cokolstāvā, nodrošina dūmu izvadīšanu.
296. Noliktavu telpās pretim noliktavas durvju ailām atstāj ejas šo ailu platumā, bet ne šaurākas par vienu metru.
297. Pēc darba beigām ar kopējo elektrisko slēdzi atvieno noliktavas elektrotīklu. Noliktavas iekārtas, kuras darbojas diennakts režīmā, nodrošina ar atsevišķu elektrotīklu no ievada līdz patērētājam.
298. Bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšanas vietas apzīmē ar drošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām un novieto uzrakstus ar vielu nosaukumu.
299. Ķīmiskās vielas, kuras, nonākot saskarē ar gaisu, ūdeni, citām ķīmiskajām vielām vai degtspējīgiem materiāliem, var pašaizdegties, izraisīt degšanu vai veidot sprādzienbīstamus maisījumus, glabā atsevišķās ugunsdrošās ēkās vai ugunsdrošos ēku nodalījumos.
300. Telpās, kurās glabā ķīmiskās vielas, kas ugunsgrēka gadījumā temperatūras iedarbībā var kust, uzstāda šo vielu izplūšanu ierobežojošas konstrukcijas.
301. Ķīmiskās vielas, kuras nedrīkst pakļaut saules staru iedarbībai, aizliegts uzglabāt atklātos laukumos.
302. Skābju vai sārmu noliktavas apgādā ar neitralizējošām vielām tādā daudzumā, lai nodrošinātu avārijā izlijušo skābju vai sārmu neitralizāciju.
303. Amonija nitrātu glabā īpašos noliktavas nodalījumos, kas izvietoti pie ēkas ārsienām un atdalīti no kopējās noliktavas ar ugunsdrošām starpsienām. Telpām jābūt sausām, un tajās nedrīkst atrasties citu materiālu paliekas.
304. Amonija nitrātu aizliegts glabāt noliktavās, kas būvētas no degtspējīgiem materiāliem, kā arī izbūvēt koka starpsienas vai koka grīdas.
305. Uzglabājot materiālus un izstrādājumus konteineros atklātā laukumā, ik pēc 100 metriem konteineru rindā, kā arī starp smagsvara kravu konteineru rindām izveido ugunsdrošības atstarpes, ne šaurākas par pieciem metriem. Pēc katras konteineru pāru rindas izveido divus metrus platu atstarpi visā laukuma garumā.
306. Noliktavu telpās aizliegts:

306.1. uzstādīt vietējās apkures ierīces;
306.2. glabāt materiālus uz noliktavu rampām;
306.3. glabāt elektrokrāvējus un autokrāvējus.

11.2. Īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas

307. Atklātos laukumus, kur glabā īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, norobežo ar valni vai degtnespējīga materiāla sienu. Norobežotājvaļņiem un sienām jābūt bez defektiem.
308. Rezervuāru parkus un tarā iepildītu šķidrumu uzglabāšanas laukumus uzkopj, izlijušus šķidrumus un degtspējīgus atkritumus nekavējoties savāc un nogādā speciāli ierīkotās vietās.
309. Laukumus vaļņa iekšpusē horizontāli noplanē un novāc sauso zāli.
310. Rezervuāru elpošanas vārstus un uguni norobežojošos šķēršļus uztur darba kārtībā.
311. Apskatot rezervuārus, ņemot šķidrumu paraugus, mērot šķidruma līmeni, atverot mucas un veicot citus darbus, izmanto ierīces un rīkus, kas pēc trieciena nevar radīt dzirksteles.
312. Pirms rezervuāru remonta tos atbrīvo no šķidruma, atvieno cauruļvadus, atver visas lūkas, rezervuārus iztīra, izmazgā un iztvaicē, kā arī veic gaisa analīzi, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.
313. Tarā pildītu naftas produktu noliktavās starp mucām liek starplikas, lai tās nevarētu atsisties cita pret citu. Mucas novieto ar aizbāžņiem uz augšu.
314. Noliktavās mucas ar īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu šķidrumu krauj grēdās divās kārtās divu mucu diametru platumā. Attālums starp grēdām ir viens metrs, galveno eju platums – 1,8 metri.
315. Noliktavās aizliegts fasēt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un glabāt iesaiņošanas materiālus un taru.
316. Naftas produktus silda ar tvaiku, karstu ūdeni, gaisu, sakarsētām smiltīm vai speciālām elektroierīcēm. Maksimālajai šķidruma uzsildīšanas temperatūrai jābūt par 10 °C zemākai nekā šī šķidruma uzliesmojuma temperatūrai. Naftas produktus ar tvaiku vai elektrosildītāju uzsilda tikai tad, ja šķidruma slānis virs sildītāja elementiem (caurulēm) nav mazāks par 0,5 metriem.
317. Darbinieku apģērbs ir no materiāla, kas neuzkrāj statisko strāvu, apavi nedrīkst būt ar naglām vai apkalumiem, kas var radīt

dzirksteles.
318. Nojumes izbūvē no degtnespējīgiem materiāliem.
319. Cisternas ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem nedrīkst pārpildīt. Pērkona negaisa laikā izliešanu un iepildīšanu pārtrauc.
320. Lai izlietu vai piepildītu dzelzceļa cisternas, tās piestumj un aizvelk bez rāvieniem un grūdieniem.
321. Dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas laikā teritorijā nav atļauts bremzēt ar klučiem, kas var radīt dzirksteles.
322. Autocisternu izliešanas un iepildīšanas vietas aprīko ar cisternu korpusu zemējuma ierīcēm.
323. Sprādzienbīstamā vidē izmanto sprādziendrošas pārnēsājamās elektroierīces un sakaru līdzekļus.
324. Pie dzelzceļa estakādes uzstāda zīmi “Dīzeļlokomotīvju iebraukšana aizliegta”.
325. Aizliegts:

325.1. iebraukt noliktavā (sprādzienbīstamā vidē) mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar ziemas riepām, kas aprīkotas ar radzēm, un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem nav speciālu dzirksteļu slāpētāju;
325.2. izmantot atklātu uguni sasalušu, sabiezējušu, sacietējušu naftas produktu, slēgarmatūras daļu un cauruļvadu sildīšanai;
325.3. novietot norobežotājvaļņu iekšpusē materiālus un iekārtas;
325.4. atstāt atvērtas rezervuāru lūkas, izliešanas akas un teknes.

11.3. Šķiedraugu glabāšanas vietas

326. Šķiedraugu atklātos uzglabāšanas laukumus iežogo.
327. Atklātos laukumos šķiedraugus glabā grēdās, stirpās, gubās vai zem nojumēm.
328. Maksimāli pieļaujamā grēdu, stirpu un gubu platība nedrīkst pārsniegt 320 m², bet augstums – 10 metru.
329. Šķiedraugu nojumes, grēdas, stirpas un gubas atrodas šādā attālumā no ēkām un būvēm, ja ēku un būvju konstrukcijas ir:

329.1. no degtnespējīgiem materiāliem – 12 metru;
329.2. no grūti degtspējīgiem materiāliem – 15 metru;
329.3. no degtspējīgiem materiāliem – 18 metru.

330. Atklātā laukumā starp grēdām, stirpām un gubām nodrošina 15 metrus platas atstarpes.
331. Šķiedraugus atklātos laukumos vai zem nojumēm nosedz ar pārklājumu no grūti degtspējīga materiāla.
332. Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos nosedz ar pārklājumu no grūti degtspējīga materiāla.
333. Mehāniskos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, ko izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, apgādā ar dzirksteļu slāpētājiem.
334. Kokvilnas noliktavās:

334.1. maksimālais kokvilnas ķīpu grēdas laukums nedrīkst pārsniegt
22 x 11 metrus;
334.2. attālums no ķīpu grēdām līdz elektriskajiem gaismekļiem nedrīkst būt mazāks par vienu metru;
334.3. attālums starp grēdām, kā arī no grēdas līdz sienai nedrīkst būt mazāks par 0,7 metriem;
334.4. ja telpas platums lielāks par 15 metriem, izveido divus metrus platu eju visā telpas garumā.

11.4. Akmeņogļu un kūdras noliktavas

335. Vietu, kur paredzēts glabāt akmeņogles un kūdru, attīra no degtspējīgiem atkritumiem un augu paliekām, grunti noplanē un noblietē.
336. Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs siltumu avotiem (tvaika un karsta ūdens cauruļvadi, silta gaisa kanāli).
337. Dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru krauj atsevišķās grēdās.
338. Kraujot akmeņogles grēdās, ievēro kraušanas tehnoloģijas nosacījumus, nepieļaujot degtspējīgu svešķermeņu iekraušanu grēdā.
339. Akmeņogļu vai kūdras grēdās kontrolē temperatūru. Ja temperatūra ir sasniegusi 60 °C, sasilušo materiālu izņem un novieto atsevišķi.
340. Aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdās aizliegts dzēst ar ūdeni. Aizdegušās ogles dzēš ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas. Pēc nodzēšanas aizliegts tās iekraut atpakaļ grēdā.

11.5. Degtspējīgu gāzu un
gāzes balonu noliktavas

341. Rīkojoties ar tukšiem degtspējīgu gāzu baloniem, ievēro tos pašus drošības pasākumus, kā strādājot ar pilniem baloniem.
342. Telpās, kur iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, veic pasākumus, lai nepieļautu sprādzienbīstamu maisījumu izveidošanos.
343. Stacionāro kompresoru staciju avārijas ventilācijas iekārtu distances iedarbināšanas pogas izvieto pie ieejas kompresoru zālē.
344. Noliktavas, kur glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apsilda ar ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apsildes ierīcēm.
345. Glabājot balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 metrus. Uz visiem baloniem uzstāda ventiļu aizsargkupolus, kas pavērsti uz vienu pusi. Starp baloniem ievieto amortizējoša materiāla starplikas.
346. 10 metru rādiusā ap noliktavu, kur glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, aizliegts novietot degtspējīgus materiālus un izmantot atklātu uguni.
347. Balonus ar pēdām, kas piepildīti ar degtspējīgu gāzi, glabā vertikālā stāvoklī.
348. Aizliegts:

348.1. glabāt kopā balonus ar degtspējīgām gāzēm un balonus ar oksidētājām gāzēm;
348.2. glabājot skābekļa balonus, pieļaut to armatūras saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem;
348.3. cilājot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem;
348.4. noliktavā, kur glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, darbiniekiem valkāt apģērbu no materiāla, kas uzkrāj statisko elektrību, un apavus ar naglām un apkalumiem, kas var radīt dzirksteles;
348.5. remontēt un uzpildīt gāzes balonus un veikt citas ražošanas operācijas.

12. Transports

12.1. Automobiļu stāvlaukumi, garāžas un apkopes vietas

349. Automobiļus nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu prasībām (9.pielikums).
350. Stāvlaukumus nodrošina ar vilkšanas trosi vai stieni.
351. Apkopes telpas, kurās ir vairāk par 10 apkopes vietām vai vairāk par 25 automobiļu stāvvietām, nodrošina vismaz ar diviem vārtiem.
352. Automobiļu novietošanas telpās un atklātos laukumos nedrīkst novietot priekšmetus un iekārtas, kas varētu traucēt automobiļu evakuēšanu ugunsgrēka gadījumā.
353. Pēc darba beigām no telpām, remonta un apskates bedrēm izvāc eļļainos slaukāmos materiālus, savāc izlijušos īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus.
354. Automobiļu novietošanas telpās un apkopes vietās aizliegts:

354.1. veikt kalēju darbus, termisko apstrādi, metināšanu, krāsošanu un kokapstrādi, kā arī mazgāt detaļas ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem;
354.2. palielināt normatīvos paredzēto automobiļu stāvvietu skaitu, mainīt automobiļu izvietojuma kārtību, samazināt attālumus starp automobiļiem, kā arī starp automobiļiem un ēku elementiem;
354.3. novietot automobiļus ar atvērtām degvielas tvertnēm un automobiļus, kuriem konstatēta degvielas vai eļļas noplūde;
354.4. glabāt degvielu, izņemot degvielu automobiļu tvertnēs un automobiļiem uzmontētajos gāzes balonos;
354.5. iepildīt automobiļu tvertnēs degvielu;
354.6. glabāt degvielas taru;
354.7. izmantot atklātu uguni apgaismošanai un dzinēju sildīšanai;
354.8. atstāt automobilī pēc darba beigām eļļainus slaukāmos materiālus un darba tērpu.

355. Individuālo automobiļu garāžās transporta sīko remontu un tehnisko apkopi veic garāžu teritorijā izbūvētos speciālos laukumos. Izmantoto degvielas un eļļošanas materiālu, filtru un slaukāmo materiālu savākšanai uzstāda speciālas metāla tvertnes. Izlijušo degvielu un eļļu apkaisa ar absorbentu vai smiltīm, pēc tam savāc cieši noslēdzamā tarā un glabā speciāli iekārtotā vietā.
356. Individuālo automobiļu garāžās aizliegts:

356.1. novietot automobiļus ar degvielas sūci vai bojātu elektroiekārtu;
356.2. uzglabāt vairāk par 40 litriem benzīna un vairāk par 20 litriem eļļas. Benzīnu un eļļu glabā cieši noslēgtā un neplīstošā tarā;
356.3. krāsot automašīnas, iepildīt automašīnas tvertnē degvielu, mazgāt detaļas ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem;
356.4. izmantot atklātu uguni automašīnu dzinēju sildīšanai un remontdarbiem;
356.5. ierīkot vietējās apkures ierīces, kurās izmanto atklātu uguni;
356.6. izmantotos naftas produktus izliet kanalizācijā vai garāžas teritorijā.

12.2. Degvielas un gāzes
uzpildes stacijas

357. Staciju teritorijā un ēkās aizliegts smēķēt. Par to izliek brīdinājuma zīmes un uzrakstus.
358. Degvielas tvertņu ieliešanas un mērīšanas cauruļu un skataku vāki ir aizvērti.
359. Iepildot degvielu transportlīdzekļa degvielas tvertnē, tā dzinējam jābūt izslēgtam. Degvielu var iepildīt arī īpaši šim nolūkam paredzētā tarā. Tarai jābūt cieši noslēdzamai, no neplīstoša materiāla, kas neuzkrāj statisko elektrību.
360. Aizliegts stacijās virszemes moduļa tipa rezervuāru uzpildīšanas laikā iepildīt transportlīdzekļos degvielu no pildnēm.
361. Remontdarbu laikā pārtrauc visas ar degvielas un gāzes pārsūknēšanu un uzpildi saistītās operācijas un iekārtu darbināšanu, izņemot sūkņus un kompresoru ventilatorus, kuriem jādarbojas nepārtraukti.
362. Ja stacijas teritorijā veic darbus ar atklātu uguni, pārtrauc uzpildes, izliešanas un iepildes operācijas un novieto attiecīgas zīmes, kas aizliedz iebraukt.
363. Rezervuārus tīra un remontē tikai pēc tam, kad veikta rezervuāru tilpumā esošo gaisa un gāzes paraugu analīze, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

12.3. Sārmu un skābju
akumulatoru uzlādēšana

364. Akumulatoru baterijas uzlādē speciāli ierīkotā telpā.
365. Akumulatoru uzlādēšanas telpu un uzlādētu bateriju glabāšanas telpu ventilācijas iekārtas darbojas nepārtraukti.
366. Ja telpā pārstāj darboties ventilācija, automātiski pārtrauc uzlādēšanas strāvas padevi.
367. Akumulatoru uzlādēšanas telpu ventilācijas iekārtas aizliegts pievienot kopējai ventilācijas sistēmai.
368. Akumulatoru uzlādēšanas telpā aizliegts remontēt akumulatorus un citas ierīces, kā arī glabāt kopā sārmu un skābju akumulatorus.

12.4. Dzelzceļa transports

369. Pārbrauktuves iekārto ārpus dzelzceļa pārmiju asmeņu un krusteņu robežām.
370. Novietojot dīzeļlokomotīves, motorvilcējus un dīzeļvilcienus stāvvietās, lai veiktu to remontu, dīzeļdegvielu un eļļu izlej speciālās tvertnēs ārpus cehiem, izņemot gadījumus, ja tas nav paredzēts tehniskās apkopes noteikumos.
371. Dīzeļlokomotīvju un vagonu remontuzņēmuma telpās aizliegts:

371.1. novietot remontēšanas stāvvietās cisternas ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem;
371.2. iepildīt dīzeļlokomotīvēs degvielu un smērvielas ārpus tehnoloģiskajā procesā paredzētām vietām;
371.3. noņemt veco krāsu no vagonu virsbūves ar apdedzināšanas metodi;
371.4. dīzeļlokomotīvēm un vagoniem iebraukt ar iedarbinātām apkures ierīcēm.

372. Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā novāc kritalas (kritušos kokus), ciršanas atlikumus, vecos gulšņus un citus degtspējīgus materiālus un atkritumus.

373. Zemi ap koka mastu pamatņu, fīderu stabu, elektropārvades un sakaru līniju balstu grēdām viena metra rādiusā apar vai uzrok.
374. Ja dzelzceļa posmā starp divām stacijām vai stacijās īslaicīgi uzglabā piesūcinātus gulšņus un sijas, tos sakrauj grēdās. Zemi zem grēdām un trīs metru rādiusā ap tām attīra no zāles, žagariem un citiem degtspējīgiem materiāliem, apar vai uzrok.
375. Ja gulšņu un siju grēdas glabā ilgstoši, tās krauj paralēli dzelzceļam 30 metru attālumā no ēkām un būvēm. Attālums no gaisa elektropārvades līnijas nedrīkst būt mazāks par pusotra balsta augstumu no gaisa elektropārvades līnijas ass.
376. Katrā grēdā blīvi krauj ne vairāk par 100 gulšņiem. Līdzās sakrautas četras grēdas veido grupu. Attālums starp grēdām nedrīkst būt mazāks par vienu metru, bet starp grēdu grupām - mazāks par 10 metriem.
377. Siena un salmu kaudzes, kā arī malkas grēdas nedrīkst kraut tuvāk par 50 metriem no dzelzceļa tiltiem, dzelzceļa būvēm un vilcienu pastāvīgās kustības ceļiem, kā arī elektropārvades un sakaru līniju vadiem.
378. Pārbrauktuvju ēkas, sūkņu stacijas un citas būves no skuju koku mežu un labības lauku puses norobežo ar grāvjiem vai mineralizētām joslām, kas nav šaurākas par 1,5 metriem.
379. Dzelzceļa iecirkņus skuju koku mežos un labības laukos norobežo ar vismaz 1,5 metrus platu mineralizētu joslu. Dzelzceļa iecirkņus kūdras purvos norobežo ar 1,5 metrus platu grāvi.
380. Vagonos, kuros iekārtotas darbnīcas, kantori, virtuves vai mitekļi vai kurus izmanto līdzīgām vajadzībām, atļauts mūrēt metāla karkasā ietvertas, pie vagona grīdas stabili piestiprinātas ķieģeļu plītis (krāsniņas).
381. Vagonos, kuros atrodas cilvēki, aizliegts pārvadāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus neatkarīgi no to daudzuma un taras.
382. Aizliegts uzglabāt un pārvadāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus segtos noliktavvagonos.
383. Aizliegts izmest karstus izdedžus, ogles, pelnus un citus degošus priekšmetus no lokomotīvēm, vagoniem un drezīnām, kā arī ekspluatēt dīzeļlokomotīves bez dzirksteļu slāpētājiem.

12.5. Ūdenstransports

384. Kuģu remontuzņēmuma vadītājs kuģa remontdarbu laikā nodrošina:

384.1. lai kuģis būtu droši pietauvots piestātnē un ugunsdzēsības automobiļiem paredzētie piebraucamie ceļi (to skaits atkarīgs no kuģa garuma un piestātnes plānojuma īpatnībām) būtu lietošanas kārtībā;
384.2. lai kuģis būtu zemēts ar piestātnes zemējuma iekārtām un lai elektriskajiem ugunsdzēsības sūkņiem būtu autonoma elektrobarošana;
384.3. lai būtu iespējams ņemt ūdeni no krastā esošā ārējā ugunsdzēsības ūdensvada (ugunsdzēsības šļūtenēm jābūt uz kuģa – pa vienai baka un kuģa pūpes rajonā).

13. Kokapstrāde un kokmateriālu
uzglabāšanas vietas

385. Cehu tehnoloģiskās iekārtas, apkures ierīces un elektroiekārtas reizi maiņā atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. Būvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus attīra reizi mēnesī.
386. Kokapstrādes mehāniskos darbgaldus aprīko ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām. Aizliegts strādāt ar izslēgtu ventilāciju un pneimotransportu.
387. Putekļu savākšanas kameras un ciklonus tur aizvērtus un tajos savāktos ražošanas atkritumus laikus aizvāc. Ciklonus nedrīkst pārslogot un teritoriju piegružot ar ražošanas atkritumiem.
388. Ekspluatējot ar eļļu pildītu iekārtu, uzrauga, lai eļļa nenoplūst un nepiesūcina koka konstrukcijas.
389. Galdnieku līmi silda ar tvaiku vai elektroierīcēm ar ūdens starpslāņa apsildi. Līmi, kuras sastāvā ir sintētiskie sveķi vai viegli degtspējīgi šķīdinātāji, glabā ugunsdrošās noliktavās vai metāla kastēs.
390. Katrai kokmateriālu kaltei nosaka maksimāli pieļaujamo iekraušanas normu un darba temperatūras režīmu. Temperatūras režīmu žāvēšanas kamerās uztur ar automātiskajiem temperatūras regulētājiem.
391. Kokmateriālu kaltēs ar žāvējamo izstrādājumu nepārtrauktu virzību apsildīšanas sistēma automātiski atslēdzas, ja apstājies konveijers, vai to aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par konveijera apstāšanos.
392. Kokmateriālu uzglabāšanas vietās un noliktavās kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskajām kartēm.
393. Vietu, kur paredzēts nokraut zāģmateriālus vai baļķus, attīra no degtspējīgiem atkritumiem.
394. Pieejas un piebrauktuves kokmateriālu grēdām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp tām uztur brīvas.
395. Karstā, saulainā un vējainā laikā teritoriju starp grēdām un ap tām katru dienu aplaista ar ūdeni.

14. Kūdras ieguves objekti

396. Strādājot kūdras ieguves laukos, mehāniskos transportlīdzekļus un kūdras ieguves tehniskos līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem.
397. Katru tehnisko līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu un spaini ar piecus metrus garu virvi iespējamā ugunsgrēka dzēšanai.
398. Kūdras ieguves vietu apgādā ar ugunsdzēsības tehnikas un inventāra minimumu atbilstoši prasībām (14.pielikums).
399. Kūdras ieguves vietu sadala iecirkņos ar vienu metru platiem grāvjiem, kuru dziļums ir 0,5 metri zem grunts ūdenslīmeņa, bet ne seklāki par 1,5 metriem.
400. Kūdras ieguves vietā novāc ciršanas atlikumus un kritalas.
401. Žagarus un citus ciršanas atlikumus meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzina atbilstoši iekārtotās vietās īpaši norīkota darbinieka uzraudzībā un tikai lietainā laikā.
402. Smēķēšanas vietas ierīko pie kanāliem ar ūdeni vai ūdenskrātuvēm.
403. Kūdras ieguves un uzglabāšanas vietās saskaņā ar tehnoloģiskā procesa reglamentu organizē kūdras grēdu temperatūras kontroli. Konstatējot kūdras grēdu temperatūras bīstamu paaugstināšanos, veic pasākumus, kas novērš ugunsgrēka izcelšanos.

15. Lauksaimniecības objekti

15.1. Graudu noliktavas un
graudu kaltes

404. Graudu kaltes no graudu noliktavām atdala ar ugunsdrošām sienām.
405. Graudu kaltēs, graudu noliktavās un citās telpās, kur iespējama putekļu veidošanās, izmanto sprādzienaizsargātas elektroierīces ar attiecīgu marķējumu.
406. Elektroierīču iedarbināšanas un aizsardzības ierīces un kontaktus pārvietojamo mašīnu un mehānismu pieslēgšanai piestiprina pie graudu noliktavas degtnespējīgām sienām vai uz degtnespējīga savrupa balsta 2,5 metru attālumā no sienām, ja noliktavas ēka būvēta no degtspējīgām konstrukcijām.
407. Graudu noliktavās aizliegts:

407.1. glabāt degtspējīgus materiālus un dažādas iekārtas;
407.2. darbināt graudu tīrāmās iekārtas un citas iekārtas ar iekšdedzes dzinējiem;
407.3. pieļaut transportiera lentes berzi pret tā konstrukciju.

408. Kaltei darbojoties, graudu temperatūru kontrolē tehnoloģiskajās instrukcijās noteiktajā laikā un kārtībā.
409. Šahtas un žalūziju tipa kaltēm kaltēšanas kameru piepilda ar graudiem tā, lai kaltēšanas laikā virs kaltēšanas groza vai žalūzijām graudu slāņa biezums būtu vismaz 0,4 metri.
410. Ja graudu kaltes tehnoloģiskais režīms netiek regulēts automātiski, kaltes darba laikā viens darbinieks pastāvīgi atrodas kaltes ēkā un uzrauga tehnoloģiskā reglamenta ievērošanu.
411. Graudu elevatoros un kombinētās lopbarības rūpnīcās:

411.1. uzņēmuma teritorijā aizliegts atklātā veidā uzglabāt labības atkritumus un sēnalas;
411.2. vietās, kur no dzelzceļa transporta un automobiļiem izkrauj miltus, izejvielas un klijas, uzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izplatīšanos;
411.3. telpās, kur no iekārtas iespējama putekļu izdalīšanās, neierīko izvirzītas reljefas konstrukcijas (izņemot tehnoloģijai nepieciešamās), lai uz tām neuzkrātos putekļi;
411.4. labības pārstrādāšanas telpas un kombinētās lopbarības uzņēmumu telpas krāso no putekļu krāsas atšķirīgos krāsu toņos;
411.5. tvertņu un bunkuru lūkas un lūciņas pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi atrodas noslēgtā stāvoklī.

15.2. Ražas novākšanas, lopbarības
sagatavošanas un uzglabāšanas vietas

412. Labības novākšanas darbos un lopbarības sagatavošanā izmantojamo mehānisko lauksaimniecības transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules atloksavienojumu starplikās nebūtu plīsumu un citu bojājumu.
413. Bīteru, salmu blīvētāju, transportieru, salmu savācēju un citu ražas novākšanas mašīnu rotējošo detaļu un mezglu vārpstas laikus atbrīvo no salmu masas un aizsargā ar aprīkojumu, kas nepieļauj to uztīšanu.
414. Starp atsevišķām salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām nodrošina 20 metrus platas atstarpes.
415. Attālums no stirpām, nojumēm un grēdām līdz:

415.1. elektropārvades gaisa līnijām ir vienāds ar pusotra līnijas balsta augstumu;
415.2. ēkām un būvēm ir 30 metru;
415.3. ceļiem ir 5 metri;
415.4. skuju koku masīviem ir 30 metru;
415.5. lapu koku masīviem ir 25 metri.

416. Slēgtās lopbarības novietnēs kopējo elektroenerģijas padeves slēdzi uzstāda ārpusē uz degtnespējīgas sienas, bet, ja sienas ir degtspējīgas, – uz savrupstāvoša balsta 2,5 metru attālumā no sienas.
417. Lopbarības žāvēšanas ventilatorus novieto noliktavas ārpusē viena metra attālumā no ēku (būvju) degtnespējīgām sienām un 2,5 metru attālumā no degtspējīgām norobežotājkonstrukcijām. Gaisa vadus izgatavo no degtnespējīgiem materiāliem.
418. Ventilatoru uzstādīšanas vietas nožogo, ventilatora gaisa iesūkšanas atveres aizsargā ar metāla sietu.
419. Ventilatoru iedarbināšanas elektroaparatūru uzstāda uz degtnespējīgām vai grūti degtspējīgām konstrukcijām vietās, no kurām ir iespējams novērot ventilatora iedarbināšanas procesu.
420. Ja lopbarību žāvē stirpās (zem nojumes), ventilatoru uzstāda 2,5 metru attālumā no stirpas (nojumes).

15.3. Lopkopības objekti

421. Durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, ierīko veramus izejas virzienā, bez sliekšņiem, pakāpieniem un pavārtēm.
422. Durvis un vārtus uztur brīvus un viegli atveramus.
423. Cāļu, zīdāmu sivēnu, kā arī liellopu un aitu atnešanās novietnēs atļauts izmantot vietējās apsildīšanas ierīces.
424. Glabājot lopbarību kūts bēniņu telpās, ap dūmvadiem (pa perimetru) viena metra attālumā ierīko nožogojumu.
425. Elektrosadales skapjus ar drošinātājiem uzstāda vējtveros vai pie lopkopības telpu ārsienām, kas būvētas no degtnespējīgiem materiāliem.
426. Iekšdedzes dzinējus ar vakuumsūkņiem un elektriskās strāvas ģeneratoriem, lopbarības vārīšanas vai sautēšanas kurināmās iekārtas, ūdenssildītājus un citas ugunsnedrošas iekārtas uzstāda telpās, kuras atdala no lopkopības, putnkopības un zvērkopības telpām ar ugunsdrošām sienām. Minētajām telpām ierīko izeju tieši uz āru.
427. Iekšdedzes dzinēja izplūdes cauruli aprīko ar dzirksteļu slāpētāju. Ja izplūdes caurule šķērso degtspējīgas konstrukcijas, ap cauruli izbūvē 0,25 metrus platu ugunsdrošu apmūrējumu.
428. Vakuumsūkņu telpās savāc izlieto mašīneļļu un degvielu, eļļu vakuumsūkņu un dzinēju eļļošanai glabā cieši noslēdzamā metāla tarā.
429. Ekspluatējot vietējās apkures elektroierīces, lopu novietnēs ievēro šādas prasības:

429.1. attālums no elektrosildītājiem līdz pakaišiem un degtspējīgiem priekšmetiem pa vertikāli ir 0,8 metri, pa horizontāli – 0,25 metri;

429.2. sildelementus uzstāda uz degtnespējīgām pamatnēm;
429.3. nav atļauts izmantot elektrosildītājus ar atklātiem sildelementiem;
429.4. katram elektrosildītājam ierīko izslēgšanas slēdzi;
429.5. elektrotīklu, kas baro elektrosildītājus, izslēdz ar kopējo slēdzi elektriskajā sadales skapī, kā arī nodrošina šī elektrotīkla aizsardzību pret pārslodzi un īssavienojumu.

430. Telpās, kas paredzētas lopu un putnu izvietošanai un lopbarības glabāšanai, aizliegts:

430.1. iekārtot darbnīcas, noliktavas, autotransporta, traktoru un lauksaimniecības tehnikas stāvvietas, kā arī veikt jebkurus darbus, kas nav saistīti ar telpu apkalpošanu;
430.2. iebraukt ar traktoriem, automobiļiem un lauksaimniecības mašīnām, ja to izplūdes caurulēm nav dzirksteļu slāpētāja.

431. Lopu novietnes no lopbarības uzglabāšanas telpas atdala ar ugunsdrošu sienu un ugunsdrošām durvīm.

16. Noslēguma jautājumi

432. Ja ēkas, būves un iekārtas projektētas un būvētas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kas bijušas spēkā, kad ēkas, būves un iekārtas nodotas ekspluatācijā, šajos noteikumos paredzētās prasības nepiemēro, izņemot gadījumus, ja šo ēku, būvju un iekārtu ekspluatācija rada nepieļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām.
433. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumus Nr.440 “Ugunsdrošības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 1./2.nr.; 1999, 75./78.nr.).

Ministru prezidents E.Repše
Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 21.februāri.

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

Ķīmisko vielu un materiālu uzglabāšana

Nr. p.k.	Grupa un apakšgrupa	Ķīmiskās vielas un materiāli	Grupa un apakšgrupa, ar kuru nedrīkst uzglabāt kopā	Uzglabāšanas veids un apstākļi	Drošības pasākumi
1	2	3	4	5	6
1.	Sprāgstvielas	Dinitrofenoli (sausi vai samitrināti mazāk par 15 %), kolloksilīns, metilnitrāts, nitrometāns, nitroglicerīns, trinitrorezorcīns (stifnīnskābe), trinitrofenols (pikrīnskābe) u.c.	2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	Ievērot sprāgstvielu uzglabāšanas noteikumus
2.	Saspiestas, sašķidrinātas un paaugstinātā spiedienā izšķīdinātas gāzes:
2.1.	gāzes, kas neuzliesmo un nav indīgas - inertas gāzes un degtnespējīgas gāzes	Slāpeklis, argons, bromtrifluormetāns (freons), hēlijs, kriptons, ksenons, neons, reto gāzu maisījumi, sēra heksafluorīds, trifluormetāns, ogļskābā gāze, oglekļa tetrafluorīds, hlortrifluormetāns u.c.	1., 2.2., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi vai nojumes zem klajas debess	Baloni ar saspiestu un sašķidrinātu gāzi jāsargā no siltuma avotiem un saules staru iedarbības
2.2.	indīgas gāzes	Sēra anhidrīds, bora hlorīds, brommetāns, bora trifluorīds, bromūdeņradis (bezūdens), hlorūdeņradis (bezūdens), fluorūdeņradis (bezūdens), heksafluorpropilēns, slāpekļa dioksīds, tetrafluorsilīcijs, nitrozilhlorīds, slāpekļa oksīds, fosgēns, hlors u.c.	1., 2.1., 2.3., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi ar dabisku ventilāciju (vienreizēja gaisa apmaiņa stundā)	Avārijas ventilācija (astoņkārtēja gaisa apmaiņa stundā), neapkurināmas telpas
2.3.	viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas gāzes	Acetilēns, butāns, butilēns, blaugāze, ūdeņradis, difluoretāns, difluormonohloretāns, divinils, metāns, metilmerkaptāns, metilhlorīds, etilēna oksīds, propāns, trifluoretāns, etāns, etilēns, etilhlorīds, dimetilēteris, metiletilēteris u.c.	1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi vai nojumes zem klajas debess
2.4.	viegli uzliesmojošas indīgas gāzes	Amonjaks, boretāns, bezūdens stabilizētais ciānūdeņradis, dimetilamīns, diciāns, metilamīns, oglekļa oksīds, sērūdeņradis, trifluorhloretilēns, etilēns, etilamīns u.c.	1., 2.2., 2.3., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi ar dabisko ventilāciju (vienreizēja gaisa apmaiņa stundā)
3.	Īpaši viegli uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši, uzliesmojoši šķidrumi:
3.1.	īpaši viegli uzliesmojoši šķidrumi	Amilēns, alilhlorīds, acetaldehīds, benzīns, divinilēteris, dietilēteris, izopentāns, izopropilacetilēns, izopropilamīns, nafta, pentāns, petrolēteris u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi. Starp plauktiem ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem viena metra atstarpe. 3.1., 3.2. un 3.3.apakšgrupas vielas glabāt atsevišķos plauktos	Neapkurināmas telpas, aizsardzība pret siltuma avotiem, sprādziendroša elektroiekārta
3.2.	viegli uzliesmojoši šķidrumi	Acetons, acetāls, akrilskābes nitrils, amilhlorīds, benzols, butilaldehīds, cikloheksāns, dietilamīns, dihloretāns, dioksāns, gumijas līme, heksāns, heptāns, bakelīta laka, eļļassveķu laka, bitumlaka, metiletilketons, metilhlorformiāts, neoheksāns, piridīns, etilspirts, izopropilspirts, ligroīns, propilspirts, metakrilāts, tetrahidrofurāns, trietilamīns u.c.	– “ –	– “ –	– “ –
3.3.	uzliesmojoši šķidrumi	Amilacetāts, anizols, acetilacetons, acetāts, butilmetakrilāts, dimetilaminoetanols, dimetilsulfāts, dekāns, dimetilformaldehīds, bitumenlakas, spirtu lakas, akmeņogļu lakas, ksilols, skudrskābe, etiķskābe, butilspirts, izobutilspirts, heptilspirts, nonāns, petroleja, pikolīnstirols, politūras, tetraetoksisilāns, terpentīns, furfurols, hlorbenzols, hlortoluols, pernica, oksols, cikloheksanols, šellaka u.c.	– “ –	– “ –	– “ –
4.	Viegli uzliesmojošas vielas un materiāli, kas uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā var viegli aizdegties:
4.1.	cietas vielas un šķiedrmateriāli, kas spēj viegli aizdegties ārēju apstākļu (dzirksteles, liesmas, berze) ietekmē un aktīvi degt:
4.1.1.	cietas vielas	Akridīns, heksametilēnetramīns, dimetildioksīms, kaprolaktāms, silīcijs amorfa pulvera veidā, sintētiskais kampars, magnijs granulu veidā, naftalīns, polivinilspirts, putu polistirols (PSB), suspensijas polistirols, pirokatehīns, sēra pulveris, gabalu sērs, titāns metāliska pulvera veidā, sarkanais fosfors, celuloīds, nitrocelulozes etrols, sērkociņi u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi. 4.1.1. un 4.1.2.apakšgrupas vielas glabāt atsevišķos plauktos uz paliktņiem
4.1.2.	šķiedrmateriāli	Indikatoru papīrs, papīra filtri, celuloze, viskozes šķiedra, sintētiskā šķiedra, pakulas, kokvilna, vate, džuta u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6.1., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	– “ –
4.2.	vielas un materiāli, kas pašaizdegas un parastos uzglabāšanas un transportēšanas apstākļos var spontāni sakarst un uzliesmot:
4.2.1.	metālorganiskie savienojumi	Dimetilmagnijs, dimetilcinks, dietilmagnijs, dietilcinks, metilmagnijbromīds, magnijdifenils, magnija hlorīds, metilalumīnija seskvihlorīds, metilalumīnija seskvibromīds, tributilalumīnijs, triizobutilalumīnijs, trimetilalumīnijs, trietilalumīnijs, dietilalumīnija hlorīds, etilalumīnija dihlorīds u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.2.5., 4.3., 5.1., 5.2., 6.1., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavas
4.2.2.	metāli	Metāliskais cirkonijs sausa pulvera vai sūkļa veidā, metāliskais cirkonijs stieples vai lokšņu veidā, cirkonijs atkritumu veidā, porainās dzelzs atkritumi, niķeļa katalizators u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2.1., 4.2.4., 4.2.5., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi. 4.2.2. un 4.2.3.apakšgrupas vielas glabāt atsevišķos plauktos
4.2.3.	piroforās vielas	Alumīnija pulveris, bārija pulveris, kalcija, cēzija pulveris, cērija pulveris, bārija sakausējumi, piroforie sakausējumi u.c.	– “ –	– “ –
4.2.4.	metālu sulfīdu savienojumi	Sērūdeņražskābes sāļi, ditionpaskābais kālijs, ditionpaskābais kalcijs u.c. ditionīti	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi. 4.2.4. un 4.2.5.apakšgrupas vielas glabāt atsevišķos plauktos
4.2.5.	organiskie materiāli	Sulfoogle, dzīvnieku valsts vai minerālās izcelsmes ogle, augu valsts izcelsmes ogle, lampu kvēpi, krāsns kvēpi, acetilēna kvēpi u.c.	– “ –	– “ –
4.3.	vielas, kas izdala viegli uzliesmojošas gāzes, savstarpēji iedarbojoties ar ūdeni:
4.3.1.	sārmu, sārmzemju metāli (nepiroforie)	Kālijs, litijs, nātrijs, rubīdijs, cēzijs, kalcijs, bārijs, stroncijs, sārmu un sārmzemju metālu sakausējumi	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi. 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5., 4.3.6. un 4.3.7.apakšgrupas vielas glabāt atsevišķos plauktos	Telpās, kur uzglabā 4.3.apakšgrupas vielas, nedrīkst iekļūt atmosfēras nokrišņi un gruntsūdeņi. Aizliegts ievilkt ūdensvadu, ūdens vai tvaika apkuri un kanalizāciju. Aizliegts sildīt un dzēst ar ūdeni. Katrai vielai jābūt izolētai no šīs un citu vielu grupām. Amonija salpetrim un bertolē sālim ir īpaši uzglabāšanas noteikumi
4.3.2.	metālu hidrīdi	Alumīnija, kālija, kalcija, litija, magnija, nātrija, rubīdija, cēzija u.c. hidrīdi	– “ –	– “ –
4.3.3.	metālu fosfīdi	Kālija, kalcija, magnija, nātrija, alvas, stroncija u.c. fosfīdi	– “ –	– “ –
4.3.4.	metālu karbīdi	Alumīnija, kalcija u.c. karbīdi	– “ –	– “ –
4.3.5.	metālu silicīdi	Alumīnija, kalcija, litija, ferosilīcija, feromangāna u.c. silicīdi	– “ –	– “ –
4.3.6.	metālu amalgamas	Sārmu un sārmzemju metālu amalgamas	– “ –	– “ –
4.3.7.	nepiroforie metālu pulveri (putekļi)	Alumīnija, magnija, jaukto metālu, cinka, titāna, elektrona u.c. pulveri	– “ –	– “ –
5.	Oksidējošas vielas un organiski peroksīdi, kas viegli izdala skābekli, kā arī atbilstošos apstākļos vai maisījumā ar citām vielām izraisa pašuzliesmošanu un sprādzienu:
5.1.	oksidējošas vielas, kas veicina citu vielu uzliesmošanu un degot izdala skābekli:
5.1.1.	sāļi	Amonija, dzelzs, vanādija nitrāti u.c. slāpekļskābes sāļi, kālija, nātrija nitrīti u.c. slāpekļpaskābes sāļi, kālija, nātrija manganāti u.c. mangānskābes sāļi, litija, niķeļa hromāti u.c. hromskābes sāļi, kālija dihromāts u.c. dihromskābes sāļi, nātrija perhlorāts u.c. perhlorskābes sāļi, kālija hlorāts u.c. hlorskābes sāļi, niķeļa bromāts u.c. bromskābes sāļi, peroksisērskābais nātrijs u.c. peroksisērskābes sāļi	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1.2., 5.1.3., 5.2., 6.1., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolētas nodaļas
5.1.2.	metālu peroksīdi	Bārija, kālija, kalcija, litija, magnija, mangāna, nātrija, sudraba, antimona, stroncija, hroma trioksīda u.c. peroksīdi	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1.1., 5.1.3., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	– “ –
5.1.3.	ūdeņraža peroksīdi	Ūdeņraža peroksīdi	– “ –	– “ –	Neapkurināmas telpas, sargāt no siltuma avotiem
5.1.4.	broms	Broms	– “ –	– “ –
5.2.	organiskās pārskābes un hidropārskābes, kas iedarbojas kā oksidējošas vielas, viegli aizdegas un ir jutīgas pret triecieniem un berzi	Benzoilperoksīds, dikumila peroksīds, 2-4-dihlorbenzoila peroksīds, acetilperoksīds, etilmetilketona peroksīds, laurāta peroksīds, cikloheksanona peroksīds, dzintarskābes peroksīds, kumola hidropārskābe	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	– “ –	Jāveic pasākumi, lai novērstu organisko pārskābju un hidropārskābju iedarbības rezultātā radīto palēninātāju (flegmatizatoru) zudumus zemāk par tehniskajos noteikumos norādīto normu, kas var izraisīt 1.grupas vielu izveidošanos
6.	Indīgas vielas, kas izraisa saindēšanos vai nāvi:
6.1.	metāli, kristāli, pulveri	Berilijs metāliska pulvera veidā un tā savienojumi, bārija oksīds un bārija savienojumi, kadmija oksīds un kadmija savienojumi, metāliskais arsēns un arsēna savienojumi, metāliskais dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi, svins un tā neorganiskie savienojumi, selēns un tā savienojumi, antimona oksīds un antimona sāļi, tallija savienojumi, nātrija fluorīds, nātrija tetraborāts, nonohloramīns, kristāliskais fenols, vara vitriols	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6.2., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	– “ –	6.grupas vielas aizliegts turēt zem nojumēm
6.2.	kodīgās un koroziālās indīgās vielas, indīgie degtspējīgie šķidrumi, kuru uzliesmojuma temperatūra ir lielāka par 55 °C	Anilīns, sālsskābes anilīna sāls, anabazīns-sulfāts, anizidīns, aldrīns, benzicīns, heksametilēndiamīns, hidrazīnhidrāts un tā atvasinājumi, dinitrobenzols, dinitrotoluols, metafoss, tereftālskābe, fenetidīns, tiofoss, hloranilīns, skābeņskābe	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6.1., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	– “ –	– “ –
7.	Radioaktīvās vielas (izotopi)		1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	– “ –	Radioaktīvās vielas drīkst ievest noliktavās tikai ar speciālu sanitārās uzraudzības iestāžu un Iekšlietu ministrijas atļauju
8.	Kodīgās un koroziālās vielas, kas rada ādas, elpošanas ceļu un acu gļotādas bojājumus, izraisa metālu koroziju un bojā transportlīdzekļus vai kravu, kā arī var izraisīt ugunsgrēku, savstarpēji iedarboties ar organiskiem materiāliem u.c. vielām:
8.1.	skābes:
8.1.1.	stipras skābes	Slāpekļskābe un tās maisījumi, sērskābe un tās maisījumi, sērpaskābe, sālsskābe, trihloretiķskābe, hlorskābe, hromskābe, hlorsulfonskābe, fluorūdeņražskābe, sulfonskābe, bromūdeņražskābe, jodūdeņražskābe, skābes elektrolīts	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi, cietās un šķidrās vielas glabāt atsevišķos plauktos	72 % un stiprākai hlorskābei jāglabājas atsevišķi no citām vielām un materiāliem, atsevišķā telpā
8.1.2.	vājas skābes	Tetrafluorborskābe, heksafluorfosforskābe, heksafluorsilīcijskābe, monobrometiķskābe, dihloretiķskābe, ortofosforskābe, šķidrums ugunsdzēšamo aparātu pildīšanai, difosfora pentoksīds u.c.	– “ –	– “ –	– “ –
8.2.	sārmi	Nātrija alumināts (šķīdums), kodīgais kālijs, kodīgais nātrijs, tetrametilamonija hidroksīds, elektrolīts sārmu akumulatoriem, kālija oksīds, nātrija oksīds, natronkaļķi u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi
8.3.	dažādas kodīgās un koroziālās vielas:
8.3.1.	spēcīgi oksidētāji	Broms un broma metāliskais jods, joda hlorīds, hlorkaļķi, nātrija hipohlorīts, kalcija hipohlorīts, hroma oksihlorīds, hlorpaskābes sāļi, balinātājs, nātrija fluorīds un citi hlorskābes sāļi, fosfora pentahlorīds u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 6., 7., 8.1., 8.3., 9.1., 9.2., 9.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi. 8.grupas vielas, kas ziemā nesasalst, atļauts turēt zem nojumēm	Neapkurināmas telpas, aizsardzība pret saules stariem
8.3.2.	vielas, kas kļūst koroziālas saskarē ar mitrumu	Tetrahlorsilīcijs, tetrahloralva, tetrahlortitāns, tetra-hlorfosfors, fosfora trihlorīds, sēra hlorīdi, sulfurilhlorīds, fosfora sulfohlorīds, fosfora oksihlorīds u.c.	– “ –	– “ –
8.3.3.	citas kodīgās un koroziālās vielas	Alumīnija bromīds, alumīnija hlorīds, alumīnija amonija alauns, kālija alumīnija alauns, amonija tiocianāts, kalcija un nātrija bisulfīti, nātrija bisulfāts, kālija bisulfāts, alvas dihlorīds, hroma rifluorīds u.c.	– “ –	– “ –
9.	Vielas, kas uzglabāšanas procesā ir maz bīstamas:
9.1.	cietas vielas un degtspējīgi šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 61°C	Aldols, anīsaldehīds, antifrīzs, pigmenti (izņemot balto), 1,2-butāndiols, benzilspirts, benzilbenzoāts, benzilacetāts, butilaktāts, glicerīns, glikols, gruntējumi, dibutiloksalāts, dimetilftalāts, dioktilftalāts, glikola diametāts, dodekāns, kolofonijs, kopāns, adipīnskābe, baldriānskābe, kaprilskābe, kapronskābe, sviestskābe, propionskābe, berzta krāsa, skābās krāsvielas un pamatkrāsvielas (pulveri un pastas), hidrobremžu šķidrums, bremžu šķidrums, sintētiskā parafīneļļa, rīcineļļa, aparāteļļas, augu eļļas, transformatoru eļļas, mentols, dabiskā pernica, propāndiols, ziežamvielas, trietanolamīns, tetradekāns, špaktelēšanas materiāli, emaljas, emulsijas u.c.	1., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1., 5.2., 6., 7., 8.1., 8.2., 8.3.	1., 2. vai 3.a ugunsdrošības pakāpes noliktavu izolēti nodalījumi
9.2.	vielas, kas kļūst kodīgas un koroziālas saskarē ar mitrumu	Amonija bromīds, amonija fosfāts, heksametafosfāts, dzelzs sulfāts, kālija sulfāts, kalcija tiosulfāts, kālija acetāts, kālija bromīds, kālija jodīds, kālija hlorīds, kālija karbonāts, nātrija tiosulfāts, nātrija fosfāts, nātrija acetāts, nātrija bromīds, nātrija jodīds, nātrija karbonāts, niķeļa sulfāts, niķeļa hlorīds, niķeļa karbonāts, kalcija oksīds, cinka sulfāts, cinka acetāts, cinka hlorīds u.c.	– “ –	– “ –
9.3.	vāji indīgas vielas, kas kļūst indīgas ugunsgrēka apstākļos	Altaks, auramīns, amonija molibdāts, amonija dinitroortokrezolāts, arzamīts, bakelīts (šķidrie un cietie fenolformaldehīdu sveķi), heksahloretāns, heksahlorbutadiēns, hidrohinons, dietanolamīns, dodecilmerkaptāns, dihlorkarbamīds, dalapons, ditāns, skābeņskābe, benzolskābe, kreolīns, urīnviela, monoetanolamīns, I-naftols, neozons, magnija oksīds, alvas sulfāts, pirogallons, rezorcīns, tantāla pentahlorīds u.c.	– “ –	– “ –

Piezīmes.

1. Ja attiecīgā viela nav norādīta šajā tabulā, atbilstošā grupā (apakšgrupā) to iedala saskaņā ar attiecīgās vielas valsts standartā vai tehniskajos noteikumos noteikto ugunsbīstamības un toksikoloģisko raksturojumu.
2. Ja vielas ugunsbīstamības un toksikoloģiskās īpašības nav zināmas, tās uzglabāšanas noteikumus izstrādā pēc attiecīgās vielas ugunsbīstamības un toksikoloģisko īpašību izpētes un jautājuma saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
3. Uz ķīmisko vielu un materiālu iesaiņojuma jābūt brīdinājuma zīmēm par attiecīgās vielas bīstamības pakāpi.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

9.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

Ugunsdzēsības aparātu un inventāra izvēle

1. Ugunsdzēsības aparātus un inventāru izvēlas atkarībā no telpu platības un telpās veicamo tehnoloģisko procesu ugunsbīstamības, kā arī izmantojamo un uzglabājamo vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
2. Transportlīdzekļus un tehnoloģiskās iekārtas apgādā ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši to tehniskajām prasībām.

3. Atbilstoši degošajam materiālam ugunsgrēkus iedala šādās klasēs:
3.1. A klase – ugunsgrēki, kuros deg cieti, parasti organiskas izcelsmes, materiāli un sadegot veidojas kvēlojošas ogles;
3.2. B klase – ugunsgrēki, kuros deg šķidrumi vai kūstoši cieti materiāli;
3.3. C klase – ugunsgrēki, kuros deg gāzes;
3.4. D klase – ugunsgrēki, kuros deg metāli.
4. Ja var izcelties ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēka klasēm, priekšroku dod universālam ugunsdzēsības aparātam.
5. Ja telpās atrodas elektroiekārtas zem sprieguma, vismaz 50 procentiem telpās esošo ugunsdzēsības aparātu jābūt piemērotiem elektroiekārtu dzēšanai.
6. Nodrošinot ar ugunsdzēsības aparātiem datortehnikas, telefonu staciju, muzeju, arhīvu un tamlīdzīgas telpas, ņem vērā ugunsdzēsīgo vielu un aizsargājamo iekārtu, izstrādājumu un materiālu iespējamo savstarpējo mijiedarbību. Minētajās telpās nedrīkst izmantot ūdens vai putu ugunsdzēsības aparātus.
7. Maksimālais attālums no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparātu atrašanās vietām:
7.1. publiskās ēkās nedrīkst pārsniegt 20 metrus;
7.2. ražošanas un noliktavu telpās nedrīkst pārsniegt:
7.2.1. 15 metrus sprādzienbīstamās telpās;
7.2.2. 30 metrus ugunsbīstamās telpās;
7.2.3. 40 metrus ugunsdrošās telpās.

8. Publiskās ēkās, kā arī sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās ēkās un būvēs, kurās stāva platība pārsniedz 50 m², katrā stāvā izvieto

ne mazāk par diviem ugunsdzēsības aparātiem.
9. Ugunsdzēsības aparātu tipu un nepieciešamo daudzumu nosaka, ņemot vērā iespējamā ugunsgrēka klasi, ugunsdzēsības līdzekļu dzēšanas spējas, maksimālo dzēšanas laukumu, telpās vai iekārtās izmantoto vielu un materiālu īpašības, kā arī telpu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību.
10. Ugunsdzēsības aparātu skaitu aprēķina šādā kārtībā:

10.1. nosaka iespējamā ugunsgrēka klasi atkarībā no lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām;
10.2. izvēlas ugunsdzēsības aparātu ar attiecīgu ugunsdzēsīgās vielas dzēšanas spēju (atkarībā no ugunsgrēka klases) atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;
10.3. aprēķina pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaitu atbilstoši šī pielikuma 2.tabulai;
10.4. aprēķina pārvietojamo ugunsdzēsības aparātu skaitu atbilstoši šī pielikuma 3.tabulai.

1.tabula

Ugunsdzēsīgo vielu izvēle atkarībā no ugunsgrēka klases

Nr. p.k.	Ugunsgrēka klase	Ugunsdzēsīgā viela
		ūdens	putas	gāze	pulveris
					ABC klase	BC klase	D klase
1.	A	++	++	+	++	-	-
2.	B	-	++	+	++	++	-
3.	C	-	-	+	++	++	-
4.	D	-	-	-	-	-	++

Apzīmējumi:

1. ++ dzēš visefektīvāk
2. + derīgs
3. - nederīgs
Piezīmes.
1. Izmantojot cita veida ugunsdzēsīgo vielu, ņem vērā tās dzēšanas īpašības un ražotāja standartu, kā arī tehnisko noteikumu prasības.
2. Ugunsgrēka dzēšanai elektroietaisēs (spriegums līdz 1000 V) visefektīvāk izmanto gāzes un ABC klases pulvera ugunsdzēsības aparātus.
3. Ugunsgrēku dzēšanai muzejos, arhīvos, datortehnikas un tamlīdzīgās ēkās un telpās, kā arī vieglajās automašīnās visefektīvāk izmanto gāzes un ABC klases pulvera ugunsdzēsības aparātus.
4. Telpās, kurās ir ķīmiskie šķidrumi, kas pieder pie polāro šķīdumu (ūdenī šķīstoši) grupas, dzēšanai izmanto pulvera vai ūdens putu aparātus ar universālo putu koncentrāta šķīdumu.

2.tabula

Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaita aprēķina tabula

Nr. p.k.	Ugunsdzēsības aparātu atrašanās vieta	Aprēķina mērvienība	Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaits, ja to minimālais ugunsdzēsīgās vielas svars (pulvera un ogļskābās gāzes aparātiem - kilogramos, ūdens un putu aparātiem - litros) ir
			2 kg (l)	4 kg (l)	6 kg (l)
1	2	3	4	5	6
1.	Publiskās ēkas un telpas	200 m2	4	3	2
2.	Ražošanas un noliktavu telpas:
2.1.	sprādzienbīstamas telpas	200 m2	-	-	2
2.2.	ugunsbīstamas telpas	400 m2	-	4	2
2.3.	ugunsdrošās telpas	600 m2	-	4	3
2.4.	īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes rezervuāri un rezervuāru parki	viens rezervuārs līdz 1000 m3	-	-	1
		viens rezervuārs, virs 1000 m3	-	-	2
2.5.	dzelzceļa estakāde īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes noliešanai un uzpildīšanai	uz katriem 50 m	-	-	2
2.6.	īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes autocisternu noliešanas un uzpildīšanas iecirknis	viena pildne	-	-	2
2.7.	īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes kuģu piestātnes tehnoloģiskais laukums	50 m2	-	-	2
3.	Materiālu uzglabāšanas vietas zem nojumēm un atklātos laukumos:
3.1.	cietiem degtspējīgiem materiāliem	400 m2	-	2	1
3.2.	viegli uzliesmojošiem un degtspējīgiem šķidrumiem un gāzēm	400 m2	-	3	2
4.	Atklātas transportlīdzekļu stāvvietas:
4.1.	vieglajiem automobiļiem	50 vietas	-	3	2
4.2.	kravas automobiļiem	25 vietas	-	3	2
5.	Degvielas un gāzes uzpildes stacijas	1 pildne	-	-	1
6.	Jaunbūves	800 m2	-	3	2
7.	Ugunsbīstamo darbu veikšanas vietas	1 vieta	2	1	-
8.	Mehāniskie transportlīdzekļi:
8.1.	M1 kategorijas transportlīdzekļi	1 gab.	11	-	-
8.2.	kravas automobiļi viegli uzliesmojošo un degtspējīgo šķidrumu pārvadāšanai	Atbilstoši ADR vai direktīvas 94/95/EC prasībām
8.3.	N1, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļi	1 gab.	12	-	-
8.4.	M2, M3 kategorijas transportlīdzekļi	1 gab.	-	2	-
8.5.	lauksaimniecības tehnika	1 gab.	2	1	-
9.	Individuālo vieglo transportlīdzekļu garāžas	1 vieta	1	-	-

Apzīmējumi:

¹ Minimālais tilpums viens kilograms (litrs).
² Ja kravas automobilim ir piekabe vai puspiekabe, ugunsdzēsības aparātu skaitu palielina divas reizes.

Piezīmes.

1. Nosakot ugunsdzēsības aparātu skaitu, ievēro šī pielikuma 7.punktā noteiktos maksimālos attālumus līdz aparātiem.
2. Jūras, dzelzceļa un gaisa transportlīdzekļus aprīko ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši to tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām.
3. Nosakot ugunsdzēsības aparātu skaitu konkrētai vietai, izvēlas vienu no 4., 5. vai 6.ailē noteiktajiem normatīviem.

3.tabula

Pārvietojamo ugunsdzēsības aparātu skaita aprēķina tabula

Nr. p.k.	Ugunsdzēsības aparātu atrašanās vieta	Aprēķina mērvienība	Pārvietojamo ugunsdzēsības aparātu skaits, ja minimālais ugunsdzēsīgās vielas svars (pulvera un ogļskābās gāzes aparātiem - kilogramos, ūdens un putu aparātiem - litros) ir
			20 kg (l)	80 kg (l)
1	2	3	4	5
1.	Skatuves teātros un citās publisko ēku zālēs ar apmeklētāju skaitu, lielāku par 800	1 skatuve	2	-
2.	Ražošanas un noliktavu telpas:
2.1.	sprādzienbīstamības telpas, lielākas par 400 m2	800 m2	2	1
2.2.	ugunsbīstamības telpas, lielākas par 600 m2, kurās tiek lietoti vai uzglabāti degoši šķidrumi vai kūstoši cieti materiāli	1200 m2	2	1
2.3.	īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes rezervuāru parki	rezervuāru grupa līdz 5000m3	-	1
		rezervuāru grupa virs 5000m3	-	2
2.4.	dzelzceļa estakāde īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes noliešanai un uzpildīšanai	estakāde	2	1
2.5.	īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes autocisternu noliešanas un uzpildīšanas iecirknis	iecirknis	2	1
2.6.	īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu šķidrumu un sašķidrinātas gāzes kuģu piestātnes tehnoloģiskais laukums	tehnoloģiskais laukums	2	1
3.	Atklātas transportlīdzekļu stāvvietas:
3.1.	vieglajiem automobiļiem	75 vietas	1	-
3.2.	kravas automobiļiem	50 vietas	2	1
4.	Viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu un gāzu uzglabāšanas vietas zem nojumēm un atklātos laukumos	1500 m2	2	1
5.	Stacionārās degvielas un gāzes uzpildes stacijas	1 stacija	1	-

Piezīme.

Pirmās, otrās un trešās klases gaisakuģu stāvvietu nodrošina ar vienu 20 kg (l) un vienu 80 kg (l) pārvietojamo ugunsdzēsības aparātu.

11. Katru autotransporta vienību, kas pārvadā bīstamās kravas, apgādā:

11.1. ar vismaz vienu pārnēsājamu ugunsdzēsības aparātu, kas paredzēts A, B un C klases ugunsgrēku dzēšanai, ar minimālo ietilpību vismaz divi kilogrami sausa pulvera (vai citas uguni slāpējošas vielas ar ekvivalentu dzēšanas spēju), kas būtu izmantojams transporta vienības degoša motora vai kabīnes dzēšanai;
11.2. ar šādu papildu aprīkojumu:
11.2.1. transporta vienībām ar pilnu (maksimāli pieļaujamo) masu vairāk nekā 7,5 tonnas – viens vai vairāki pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti, kas paredzēti A, B un C klases ugunsgrēku dzēšanai, ar minimālo kopējo ietilpību 12 kg sausa pulvera (vai citas uguni slāpējošas vielas ar ekvivalentu dzēšanas spēju), no kuriem vismaz viena aparāta minimālā ietilpība ir seši kilogrami;
11.2.2. transporta vienībām ar pilnu (maksimāli pieļaujamo) masu no 3,5 tonnām līdz 7,5 tonnām (ieskaitot) – viens vai vairāki pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti, kas paredzēti A, B un C klases ugunsgrēku dzēšanai, ar minimālo kopējo ietilpību astoņi kilogrami sausa pulvera (vai citas uguni slāpējošas vielas ar ekvivalentu dzēšanas spēju), no kuriem vismaz viena aparāta minimālā ietilpība ir seši kilogrami;
11.2.3. transporta vienībām ar pilnu (maksimāli pieļaujamo) masu līdz 3,5 tonnām (ieskaitot) – viens vai vairāki pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti, kas paredzēti A, B un C klases ugunsgrēku dzēšanai, ar minimālo kopējo ietilpību četri kilogrami sausa pulvera (vai citas uguni slāpējošas vielas ar ekvivalentu dzēšanas spēju);
11.2.4. minimālā kopējā ugunsdzēsības aparātu ietilpība, kas noteikta šī pielikuma 11.2.apakšpunktā, var tikt samazināta par šī pielikuma 11.1.apakšpunktā noteikto ugunsdzēsības aparātu ietilpību.

12. Transporta vienībām, kas pārvadā bīstamās kravas saskaņā ar izņēmuma daudzuma nosacījumiem, jābūt apgādātām ar vienu pārnēsājamu ugunsdzēsības aparātu, kas paredzēts A, B un C klases ugunsgrēku dzēšanai, ar minimālo ietilpību vismaz divi kilogrami sausa pulvera (vai citas uguni slāpējošas vielas ar ekvivalentu dzēšanas spēju).
13. Ja telpu platība ir mazāka par šī pielikuma 2. un 3.tabulā noteikto, ugunsdzēsības aparātu skaitu aprēķina proporcionāli platībai, aparātu skaitu noapaļojot uz augšu.
14. Ja atsevišķas telpas platība ir mazāka par 50 m² (izņemot ražošanas, noliktavu telpas un tehniskas nozīmes telpas), ugunsdzēsības aparātus var uzstādīt koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņos un vestibilos) un hallēs. Aparātu skaitu nosaka, aprēķinot visu telpu kopplatību.
15. Papildus ugunsdzēsības aparātiem izmanto šādu ugunsdzēsības inventāru:

15.1. ugunsdzēsības pārklāju;
15.2. ūdens mucas un spaiņus;
15.3. kastes ar absorbentu vai smiltīm;
15.4. speciālos rīkus (laužņi, ķekši, cirvji, kāpnes, lāpstas).

16. Ugunsdzēsības pārklāji nedrīkst būt mazāki par vienu kvadrātmetru. Pārklāji paredzēti nelielu ugunsgrēka cilmvietu dzēšanai un tādu materiālu dzēšanai, kas nav spējīgi degt bez gaisa piekļūšanas. Vietās, kur tiek izmantoti un glabāti viegli uzliesmojoši un degtspējīgi šķīdumi (degvielas uzpildes stacijas, viegli uzliesmojošu šķidrumu pārsūknēšanas stacijas, vietas, kur strādā ar šādiem šķidrumiem, kā arī automobiļu novietnes, kur mašīnu skaits pārsniedz 50), ugunsdzēsības pārklāji nedrīkst būt mazāki par 2 x 1,5 m.
17. Kastu tilpums, kurās glabā absorbentu vai smiltis, nedrīkst būt mazāks par 0,1 m³, un tās ir komplektā ar liekšķeri. Kastes ar absorbentu vai smiltīm novieto vietās, kur iespējama viegli uzliesmojošu un degošu šķidrumu noplūde.
18. Ar ugunsdzēsības aparātiem un ugunsdzēsības inventāru nepieciešams apgādāt individuālās dzīvojamās mājas, lauku mājas un zemnieku saimniecības.
19. Ar ugunsdzēsības aparātiem un ugunsdzēsības inventāru ieteicams apgādāt dzīvokļus, vasarnīcas un garāžas.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

10.pielikums

Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

11.pielikums

Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

12.pielikums

Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

 

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

13.pielikums

Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

 

14. pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82

Ugunsdzēsības tehnikas un inventāra minimums kūdras ieguves objektos

Nr. p.k.	Ražotnes platība (ha)	Motorsūkņi (gab.)	Pārvietojamās cisternas ar tilpumu ne mazāk kā 2 m3
1.	< 250	2	1
2.	250-500	3	2
3.	501-750	4	2
4.	751-1000	5	2
5.	1001-2000	6	3
6.	2001-3000	7	4
7.	3001-4000	8	5
8.	4001-5000	9	6
9.	5001-6000	10	7

Piezīmes.
1. Motorsūkņiem jānodrošina ražība vismaz 600 l/min.
2. Šļūteņu daudzums katram motorsūknim:
2.1. ar diametru, lielāku par 51 mm, - ne mazāk kā 120 metru;
2.2. ar diametru, mazāku vai vienādu ar 51 mm, - ne mazāk kā 200 metru.
3. Katru motorsūkni nokomplektē vismaz ar divzaru dalītāju un diviem noslēdzamajiem ugunsdzēsības stobriem.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis