Kā dalīs Eiropas reģionālo palīdzību
Eiropas Savienībai (ES) pēc paplašināšanās īpaša uzmanība jāpievērš ekonomisko atšķirību izlīdzināšanai, nozīmīgus finanšu resursu novirzot nabadzīgāko reģionu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, teikts trešdien, 18. februārī, publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) Kohēzijas ziņojumā.
Patriks Amblārs Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Jauni principi līdzekļu sadalē
Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās
attīstības ģenerāldirektorāta nodaļas sadarbībai ar Baltijas
valstīm un Poliju vadītāja vietnieks Patriks Amblārs vakar preses
konferencē pastāstīja, ka saskaņā ar EK priekšlikumiem par jauno
kohēzijas politiku tā paredz samazināt līdz šim izmantojamo
finanšu instrumentu skaitu, nosaka jaunus līdzekļu izlietojumu
mērķus un līdzekļu administrācijas metodes.
Kohēzijas politikas stratēģija formulēta ES valstu valdību
vadītāju apspriedēs Lisabonā un Gēteborgā. Tās mērķis ir padarīt
ES par konkurētspējīgāko zināšanās balstītas ekonomikas reģionu
pasaulē, panākt attīstības izlīdzinājumu starp dalībvalstīm,
nodrošināt ES pilsoņu labklājības un drošības pieaugumu, kā arī
palielināt ES ietekmi pasaules politikā.
“ES paplašināšanās padziļinās atšķirības ekonomiskās attīstības
ziņā, radīs nevienlīdzības problēmas ģeogrāfiskās nobīdes un
sarežģīs ekonomisko situāciju,” teikts EK ziņojumā. EK norāda, ka
sociāli ekonomiskās atšķirības starp ES reģioniem pēc Savienības
paplašināšanās kļūs divtik lielākas un ES vidējais iekšzemes
kopprodukts samazināsies par 12,5%.
“Lai sasniegtu straujāku visas ES izaugsmi, lielākais uzsvars
jāliek uz reģionālo atšķirību mazināšanu. Izaugsme un kohēzijas
ir vienas monētas divas puses,” publiskojot EK ziņojumu, teica ES
reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē.
Viņš norādīja, ka Eiropas Savienības palīdzībai nabadzīgākajiem
reģioniem jābūt orientētai uz izaugsmes veicināšanu, darba vietu
radīšanu un konkurētspējas paaugstināšanu.
Cik saņems jaunās dalībvalstis
Kohēzijas fonda līdzekļiem pašlaik
var kvalificēties tie reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts uz
vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā līmeņa.
Aptuveni puse (52%) no 336 miljardiem eiro, ko septiņos gados
(2007.–2013.) paredzēts tērēt kohēzijas jeb līdzsvarotas
reģionālās attīstības politikas mērķiem, tiks trūcīgākajiem
reģioniem desmit jaunajās dalībvalstīs (tajā skaitā Latvijā). Bet
otra puse tiks pašreizējo dalībvalstu nabadzīgākajiem reģioniem.
Tagad un arī turpmāk atbalstu no Kohēzijas fonda līdzekļiem varēs
saņemt atsevišķi Portugāles, Spānijas, Grieķijas un Īrijas
reģioni. Kohēzijas fonda atbalstam kvalificējas arī atsevišķi
Itālijas dienvidu reģioni. Tomēr ir skaidrs, ka reģioni, kuri
pašreizējā ES ir trūcīgākie un savā starpā sadala līdzekļus no
Kohēzijas fonda, pēc Austrumeiropas valstu pievienošanās ES jau
tiks kvalificēti kā ievērojami turīgāki, jo gandrīz visās
jaunajās dalībvalstīs ekonomiskie rādītāji ir vēl sliktāki.
M. Barnjē, publiskojot EK ziņojumu, norādījis, ka palīdzība
jaunajām ES valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā būs ES vietējo
palīdzības programmu galvenā prioritāte. Tai pašā laikā viņš
teicis, ka atpalikušākajiem veco ES valstu reģioniem arī turpmāk
jāsaņem finansiāla palīdzība.
Diskusijas turpinās
EK priekšlikums par kohēzijas
fondu sadalījumu neapšaubāmi ir kompromisa risinājums starp
pašreizējiem līdzekļu saņēmējiem un jaunajām dalībvalstīm. Proti,
EK jaunais priekšlikums dod zināmu atvieglojumu nabadzīgākajiem
rietumvalstu reģioniem, kuri bija nobažījušies, ka līdz ar
trūcīgo Austrumeiropas valstu uzņemšanu tās varētu vispār vairs
nesaņemt kohēzijas līdzekļus. Savukārt topošās dalībvalstis var
būt nedaudz sarūgtinātas, jo gaidīja lielāku palīdzību no
bagātākajiem Rietumu partneriem.
Par to, ka kohēzija paplašinātajā ES iegūst lielāku nozīmību,
liecina arī fakts, ka 336 miljardi eiro, kas atvēlēti kohēzijai
no 2007. līdz 2013. gadam, ir par 40% vairāk nekā iepriekšējo
septiņu gadu periodā.
EK Kohēzijas ziņojums ir tikai Eiropas Komisijas priekšlikums par
pieejamo līdzekļu sadali, kas sekojis īsi pēc pagājušonedēļ
publiskotā ES budžeta plāna 2007.–2013. gadam. Drīzumā vēl
gaidāmas aktīvas diskusijas, kurās nozīmīga loma būs gan
galvenajām saņēmējvalstīm, gan valstīm, kas ES budžetā iemaksā
krietni vairāk nekā no tā saņem. Diskusijas par budžeta sadali
norisināsies vismaz gadu, un galīgo vienošanos paredzēts panākt
ne agrāk kā 2005. gada pirmajā pusē.
Artis Nīgals, “LV”