Augstākā tiesa – par tagadni un nākotni domājot
Šodien, 20.februārī, notiek Augstākās tiesas (AT) plēnums, kurā rezumē un apspriež aizvadītā gada darba rezultātus. Tā ir katru gadu ierasta tradīcija. Savukārt ceturtdien, 19.februārī, pirms šā notikuma Augstākā tiesa aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz preses konferenci, lai dalītos pārdomās par pērn padarīto, problēmām un sniegtu ieskatu par darāmo tuvākajā nākotnē. Un šāda tikšanās ar žurnālistiem pirms gadskārtējā AT plēnuma turpmāk, iespējams, kļūs par tradīciju.
Andris Guļāns Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Andris Guļāns žurnālistiem pastāstīja par svarīgākajiem darbiem
aizvadītajā gadā, pirmām kārtām uzsverot gatavošanos
Administratīvā departamenta izveidei un tiesnešu mācībām,
tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, kā arī
materiāli tehniskā aprīkojuma labākai nodrošināšanai. Kopš
februāra sākuma AT Administratīvajā departamentā strādā pieci
pieredzējuši un augsti kvalificēti tiesneši senatori, viņiem ir
lietpratīgi palīgi, kuru diemžēl trūkst daudziem citiem
tiesnešiem. A.Guļāns minēja AT kopīgo tiesnešu skaitu – 42 (22
kasācijas instancē, 20 apelācijas instancē), bet palīgu ir tikai
15. Taču viņu skaitu nevar palielināt, jo šajā ēkā nav brīvu
telpu. AT priekšsēdētājs atzinīgi izteicās par tiesnešu un tiesu
darbinieku algu palielināšanu reformas gaitā, kas ļauj pieaicināt
kvalificētus kadrus. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem AT
budžets šogad palielinājies par aptuveni 33 procentiem. Pēc
A.Guļāna domām, pozitīvi vērtējams paveiktais tiesu prakses
apkopošanā par dažādiem aktuāliem jautājumiem. Nupat AT Plēnuma
un tiesu prakses vispārināšanas daļa apkopojusi tiesu praksi
lietās par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, bet drīzumā
tiks pabeigts darbs, apkopojot un izanalizējot lietas par personu
civiltiesisko aizsardzību, kā arī par uzņēmumu maksātnespēju un
bankrotu. Šādi līdzīgi tiesu prakses apkopojumi veikti arī
pagājušajā gadā. Šis darbs ir nozīmīgs tiesnešu mācībās,
analizējot kļūdas vai citus trūkumus un vienlaikus iegūstot
pieredzi.
AT priekšsēdētājs preses konferencē analizēja 2003.gada
statistikas datus, kas tagad pieejami mājaslapā www.at.gov.lv
sadaļā “Statistika”.Tika prezentētas Augstākās tiesas pagājušajā
gadā izveidotās mājaslapas sadaļas arī krievu un angļu valodā.
Skaitļi liecina, ka strauji pieaudzis AT Senāta darba apjoms, un,
ja netiks domāts par papildu tiesnešu skaitu, pēc AT
priekšsēdētāja domām, var izveidoties situācija, kāda vēl nesen
bija Rīgas apgabaltiesā. Liela slodze ir arī abām AT tiesu
palātām, kas lietas izskata apelācijas kārtībā. Par to liecina
visai iespaidīgais lietu atlikums AT Civillietu tiesu palātā.
A.Guļāns izteica savu viedokli par jaunajā Tiesu iekārtas
likumprojektā iekļauto tiesu sistēmas reformu, kas paredz
apelācijas instances likvidēšanu Augstākajā tiesā.
Bet kas būs turpmāk? Pašlaik nav īstas skaidrības, vai šo
likumprojektu tādā veidā virzīs uz Saeimu. Saskaņā ar šo
likumprojektu rajona tiesas izskatīs tikai pirmās instances
lietas, apgabaltiesas – apelācijas, bet AT būs tikai kasācijas
instance. “Šis projekts, manuprāt, nav attaisnojams, un neredzu
tajā labumu, jo kopš 1995.gada ir izveidojusies un
stabilizējusies tiesu prakse, AT tiesu palātās strādā kvalificēti
tiesneši. Ko darīt ar šiem cilvēkiem, ja likvidēs palāta? Ne jau
visi aizies pensijā, turklāt pieredzējušu, gudru tiesnešu nebūt
nav tik daudz,” atzina A.Guļāns. Uz žurnālistu jautājumu, vai par
šīm gaidāmajām problēmām runāts darba grupā, kura izstrādāja
Tiesu iekārtas likumprojektu, AT priekšsēdētājs atbildēja
apstiprinoši, taču tieslietu ministram esot citas domas, ka tādai
reformai jābūt. Protams, ir valstis, kur AT ir tikai kasācijas
instance. A.Guļāns uzskata: ja 1995. gadā, sākot tiesu reformu,
šādi būtu AT veidots darbs, tas, iespējams, būtu attaisnojies.
Taču tagad briest problēma, jo izveidojusies noteikta tiesu
prakse, nostiprinājušies tiesnešu kadri un veikti citi
organizatoriski pasākumi.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbildēja uz vairākiem žurnālistu
jautājumiem. Piemēram, uz “LV” jautājumu, kas mainīsies AT
ikdienā, Latvijai 1.maijā iestājoties Eiropas Savienībā. A.Guļāns
atbildēja: droši vien maijā vēl nekas nemainīsies, taču jādomā
par tiesnešu tālāku izglītošanu Eiropas tiesībās, kas jau pērn
tika veiksmīgi risinātas, īstenojot projektu ar Rīgas Juridiskās
augstskolas pasniedzēju un Dānijas valdības atbalstu. Šajā sakarā
AT tika ierosinājis parlamentam piešķirt līdzekļus vismaz viena
konsultanta eksperta ES tiesībās algošanai Augstākajā tiesā, taču
šis priekšlikums tika noraidīts. “Vai, dažkārt taupot uz sīkākām
lietām, rezultātā nezaudējam lielākās, turklāt, manuprāt, tā ir
tuvredzīga politika,” atzina A. Guļāns.
Rita Belousova, “JV”