Kā ozols Latvijas zemē un kultūras debesīs

Suitu novada dziedātāji un dancotāji jubilāram dāvināja Kurzemes zvaigžņu segu un sveica ar skanīgu priekšnesumu Foto: Andris Kļaviņš
	Jubilārs ar Sebru dzimtā iedibināto dižvīra jostu

Kārļa Sebra 90.dzimšanas dienu gluži pamatoti svinēja visa Latvija. Pie Latviešu biedrības nama, kur 18.februārī notika jubilāra godināšana, plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, vestibilā gaviļnieku sagaidīja cilvēku un ziedu jūra, dzirkstīja brīnumsvecītes, spēlēja armijas orķestris.

Namā Kārli Sebri ieveda viņa uzticamā skatuves partnere Elza Radziņa, sarīkojumu vadīja Lolita Cauka un Uldis Dumpis.
Publika ar aplausiem pievienojās augstas atzinības apliecinājumiem, ko Kārlim Sebrim savos apsveikuma vēstījumos paudušas valsts augstākās amatpersonas un pilsētas vadība. Apsveicēju pulkā – grāmatnieki un pedagogi, skolēni un akadēmiķi, kolēģi no Nacionālā teātra un amata brāļi no visiem teātriem, jaunības draugi un kuplās Sebru dzimtas pārstāvji. Jo viņš zelta graudus bēris visdažādākajos tautas dzīves apcirkņos – bijis klāt pie Draudzīgā aicinājuma atjaunošanas, radījis neaizmirstamus mākslas tēlus ne vien uz skatuves, bet arī filmās un radioteātrī. Māmuļas runasvīri teica paldies par dziļi latviskām domām un dziļi latviskiem darbiem, Valodnieki – par vārda spēka apliecināšanu, “Tēvzemes” dziedošie vīri – par allaž taisno muguru, jaunatnes audzinātāji – par dzīves paraugu, kas jaunās sirdis spēj uzrunāt pārliecinošāk par jebkuru grāmatas patiesību.
Jubilāru un viņa kuplo ciemiņu pulku ar mūzikas pērlēm iepriecināja Kārlis Zariņš, Raimonds Ozols un citas slavenības, Nacionālā teātra dziedošie aktieri, Lizuma meitenītes un Doma kora skolas zēni. Katram priekšnesumam līdzi nāca vesels asociāciju loks, savs kultūrslānis. Tā maestro Jānis Erenštreits atgādināja tos daudzos Dziesmu svētku gājienus, kad Kārlis Sebris no Nacionālā teātra balkoniņa ar platu smaidu un možu balsi suminājis dziedātājus.
Drīzāk atgriezties savās īstajās mājās Nacionālā teātra dižvīram novēlēja daudzi. Kā teica režisors Edmunds Freibergs, maijā paredzamajā atklāšanas uzvedumā viņam paredzēta liela loma.
Novadnieki uzdeva publikai atminēt, kas tas ir – saknes Lizumā, stumbrs Rīgā, galotne debesīs. Protams, dzimtajā pusē un visā Latvijā mīlētais un dziļi cienītais Kārlis Sebris, ko lielu dara darbs, gods un sirdsapziņa.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv