Valsts sekretāru 2004.gada 19.februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem””.
Noteikumu projekts saskaņo minēto noteikumu normas ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz apdrošināšanu pret bezdarbu un pensiju apdrošināšanu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem attiecībā uz personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš karavīra statusā pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 45.panta otrajā daļā ir deleģēts Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nodrošināma globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) krasta sakaru tīkla darbība. Aizsardzības ministrijā tika izstrādāts attiecīgs noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošināma globālās jūras avāriju un drošības sakaru sistēmas krasta sakaru tīklā darbība”, kurš tika izsludināts Valsts sekretāru 2003.gada 19.jūnija sanāksmē. Saskaņošanas gaitā tika saņemti iebildumi no ministrijām par šo projektu un par trim ar to saistītiem Ministru kabineta rīkojumu projektiem (“Par telpu Rīgā, Melderu ielā 5a, nodošanu Aizsardzības ministrijas bezatlīdzības lietošanā”, “Par BO VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdījumā esošo platību nodošanu Aizsardzības ministrijas bezatlīdzības lietošanā”, “Par BO VAS “Latvijas Jūras administrācija” valdījumā esošo platību nodošanu Aizsardzības ministrijas bezatlīdzības lietošanā”). Atbilstoši ministriju izteiktajiem iebildumiem Ministru kabinetam nav tiesiska pamata atsavināt valsts akciju sabiedrībām piederošo mantu un nodot to Aizsardzības ministrijas lietošanā. Tāpēc Valsts sekretāru 2004.gada 15.janvāra sanāksmē tika atsaukts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošināma globālās jūras avāriju un drošības sakaru sistēmas krasta sakaru tīklā darbība”.
Izvērtējot noteikumu izdošanas lietderību, secināts, ka likuma 45.panta otrajā daļā dotais deleģējums Ministru kabinetam ir svītrojams, jo atbilstoši likuma 7.panta 4.punktam globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas krasta sakaru tīkla (GMDSS) darbības nodrošināšana ir Krasta apsardzes pienākums.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju iekļaušanu programmā “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO””.
2004.gadā Latvija kļūs par NATO dalībvalsti. Taču īpaši jāakcentē, ka svarīgākā bruņoto spēku daļa ir nevis bruņojums, bet gan profesionāls, fiziski spēcīgs, motivēts karavīrs. Viens no risinājumiem ir ne tikai nodrošināt apmācības infrastruktūru, sociālās garantijas un labu ekipējumu, bet arī karavīru fiziskās kondīcijas regulāra nostiprināšana un uzturēšana Nacionālo bruņoto spēku sporta bāzēs. Tieši fizisko nodarbību vajadzībām piemērotu telpu, sporta bāzu pieejamība Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ir nepietiekami izvērsta un pieejama.
Lai mainītu pašreizējo situāciju un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses, Aizsardzības ministrija un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām plāno veikt sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju. Vienlaikus tiks radīta iespēja sporta bāzēs nodarboties plašiem sabiedrības slāņiem, vietējo pašvaldību sporta skolu audzēkņiem un valsts līmeņa sportistiem.
Ir sagaidāms, ka daļa no programmā paredzēto sporta būvju celtniecības tiks veikta sadarbībā ar pašvaldībām vai citām ieinteresētajām organizācijām. Ņemot vērā šo aspektu, jau izveidojies noteikts sporta būvju projektu prioritārs saraksts, kas nosaka jaunās NBS dislokācijas vietas, un kādas sporta celtnes tiks būvētas.
Sarakstā iekļauto projektu pamatā ir šādi kritēriji: sporta būves NBS struktūrvienību dislokācijas vietās, kur ir liels NBS karavīru skaits; iespējama plaša jaunatnes un sabiedrības iesaistīšana sporta nodarbībās sekmīgai bāzu noslogošanai pēc pašvaldību un jaunatnes sporta tradīcijām; iespējams pašvaldību līdzfinansējums; Latvijas Olimpiskās komitejas un sporta veidu federāciju atbalsts.
Balstoties uz iepriekš minēto, jau 2003.gadā sporta un publisko būvju būvniecībai valsts un pašvaldību iestādēm tika novirzīts finansējums par kopējo summu Ls 881 200. Turpinot uzsākto, 2004.gadā Aizsardzības ministrija ar līdzfinansējumu plāno piedalīties šādu sporta un publisko būvju būvniecībā: Cēsu sporta komplekss; Rēzeknes multifunkcionālā halle; Kuldīgas vieglatlētikas manēža; NBS Sporta klubs; Alūksnes mobilo strēlnieku bataljona sporta zāle; NBS Jūras spēku Ūdenslīdēju skola.

Piedaloties ar līdzfinansējumu sporta un publisko būvju būvniecībā, Aizsardzības ministrija nodrošinās ne tikai Nacionālo bruņoto spēku karavīriem iespēju attīstīt fizisko sagatavotību, bet veicinās sporta popularitāti arī pārējo Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā īpaši jaunatnes vidū.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas komunikāciju departaments