Par uzlabotu un sakārtotu robežkontroli

Lai uzlabotu starptautisko pasažieru vilcienu robežkontroli, vienlaikus ievērojot gan valsts drošības intereses, gan starptautiski atzītos cilvēktiesību principus un Eiropas Savienības (ES) standartus robežšķērsošanā, vakardien, 26.jūnijā, tika parakstīta "Vienošanās par starptautisko pasažieru vilcienu robežkontroli starp Valsts robežsardzi, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentu un SIA "L– Ekspresis"". Vienošanos parakstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietniece Dace Kursiete un SIA "L- Ekspresis" ģenerāldirektora vietnieks Leonīds Statņuks. Vienošanās paredz, ka turpmāk cilvēkiem, kas Latvijas robežu šķērsos pa dzelzceļu, būs jāaizpilda īpašas anketas, un tās galvenais mērķis ir uzlabot robežkontroli dzelzceļa robežkontroles stacijās.

Preses konferencē vienošanās parakstītāji informēja par pašreizējo situāciju vilcienu robežkontrolē, vienošanās mērķi un īstenošanas kārtību.

Preses konferenci atklāja Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš :

— Šodien Valsts robežsardzes dzīvē ir nozīmīga diena: Valsts robežsardze, ejot uz ES, sakārto visu, kas attiecas uz valsts robežas kontroli. Šī gada laikā esam sapratuši, ka mums ir problēmas ar dzelzceļu, kur kontrole dažreiz ir tikai formāla. Tāpēc šodien tiek parakstīta vienošanās, kuras rezultātā daudzkārt tiks uzlabota to personu kontrole, kas šķērso valsts robežu, izmantojot dzelzceļa transportu.

Par šībrīža stāvokli Latvijas dzelzceļu robežpunktos stāstīja Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks Konstantīns Šarigins :

— Uz Latvijas robežas ir 11 robežkontroles punkti, kurās robežsargi un muitas darbinieki veic kontroli. Robežsardzes statistika rāda, ka kopumā piecos mēnešos Latvijas valsts robežu šķērsojušas 3 054 263 personas. Izmantojot starptautisko dzelzceļa transportu, valsts robežu šķērsojuši 125 217 pasažieri. Tāpēc ir svarīgi robežas kontroles laikā izmantot valstī esošo datu bāzi, lai varētu aizturēt personas, kurām aizliegts iebraukt Latvijā, aizturēt meklēšanā esošās personas, kā arī citas personas, kuras jānodod attiecīgajiem valsts dienestiem. Pagājušajā gadā uz valsts robežas tika aizturētas 186 meklēšanā esošas personas, šī gada piecos mēnešos – 82 personas. Bet mēs secinājām, ka meklēšanā esošās personas dzelzceļa transporta līdzekļos mēs aizturējām tikai vienu reizi, pārējos gadījumos šīs personas tika aizturētas sauszemes robežkontroles punktos. Kāpēc? Tas ir tāpēc, ka dzelzceļa robežkontroles stacijās nav pieejamas datu bāzes, nav datoru, un ir nepieciešama speciāla tehnika, lai veiktu vilcienā esošo personu kontroli. ES valstīs izmanto speciālu tehniku un arī speciālas anketas, lai veiktu personas datorizētu robežkontroli arī pēc tam, kad vilciens atgājis no robežstacijas. Pašreiz Latvijā tikai Lugažu dzelzceļa stacijā ir datorizēta robežkontrole, un mūsu robežsargi sadarbībā ar Igaunijas robežsargiem veic personu kontroli, izmantojot reģistrus un datu bāzes. Līdz ar to robežkontroles kvalitāte ir ļoti augsta, jo ir iespējams pārbaudīt visas personas pēc esošajiem sarakstiem. Pēc jaunās kārtības, par kuru šodien tika noslēgta vienošanās, būs iespējams kontrolēt visas personas visās robežkontroles stacijās.

Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks teica, ka, ieviešot jauno kārtību, ir plānots pasažieriem izsniegt īpaša parauga anketas, kuras pasažieriem būs jāaizpilda braukšanas laikā. Anketā būs jānorāda pases dati, braukšanas mērķis, jāmin pilsonība un jānorāda arī cita informācija. Robežkontroles laikā nebūs nepieciešams papildu laiks personu kontrolei, bet tiks pārbaudīti personas dokumenti un savāktas aizpildītās anketas. Vienošanās ar SIA "L- Ekspresis" pārstāvjiem nosaka, ka tā, izmantojot savu sadarbību ar ārvalstu firmām, izplatīs anketas arī ārvalstu pavadoņiem, kuri savukārt izsniegs anketas Latvijā iebraucošiem pasažieriem. K. Šarigins uzsvēra, ka šāda kārtība uzlabos robežkontroles kvalitāti, paaugstināsies valsts drošība un tiks celts valsts robežsardzes darbības līmenis.

— No kura laika stāsies spēkā šī vienošanās?

— Kārtība būs spēkā no 1.jūlija. Protams, tiek pieļauta doma, ka pirmajā brīdī neviens jauninājums uzreiz netiek izpildīts tieši tā, kā nepieciešams. Bet mēs esam apņēmības pilni tuvākajā laikā sakārtot šo sistēmu, lai vilcienu pavadoņi, robežsargi spētu pildīt savus jaunos pienākumus. Pilnīgi saprotams, ka sākumā būs nelielas problēmas.

— Kāda ir Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta un SIA "L-Ekspresis" loma šajā līgumā?

— Satiksmes ministrijai ir laba sadarbība ar robežsardzi, un tāpēc ir tapusi šī vienošanās. Dzelzceļa departaments kopā ar "L- Ekspresis" pārstāvjiem palīdzēs īstenot šo kontroli starptautiskās līnijās. Turklāt bez Satiksmes ministrijas nevar iztikt, jo runa ir par starptautiskiem maršrutiem un starptautiskiem līgumiem — katram dienestam ir noteiktas savas funkcijas, lai šo līgumu prasības ievērotu. Praktisko pusi veiks tieši SIA pārstāvji.

— Vai ir pamats apgalvot, ka šis process samazinās vilcienu stāvēšanas laiku uz robežām?

— Vilciena stāvēšanas laiks ir 40 minūtes. Pēc noteiktajiem standartiem tas ir nepietiekams laiks robežkontrolei. Tika izskatīti arī citi varianti par robežkontroles veikšanu, piemēram, vilciena braukšanas laikā. Taču tas neapmierina robežsardzi un galvenokārt pasažierus, jo pasažieri šobrīd var rēķināties ar noteiktu laiku, kad tiek veikta robežkontrole, var noskaņoties tai morāli, sagatavot dokumentus, jo tiek brīdināti. Bet, ja šāda kontrole tiek veikta brauciena laikā, pasažieris nevar paredzēt, kurā brīdī pie viņa ieradīsies kontrole. Tāpēc mēs gājām tieši šo ceļu, ko paredz vienošanās. Vilciena kontroles laiks nekādā gadījumā nepalielināsies.

— Kāds mehānisms nodrošinās šo anketu aizpildīšanu? Kas kontrolēs to, ka anketas tiek aizpildītas?

— Tehnoloģiju varētu skaidrot ar šādu piemēru. Vilcienā Rīga–Maskava iekāpšanas laikā vilciena pavadonis apstaigā visas kupejas, katram iedod anketu un lūdz līdz noteiktam laikam to aizpildīt un ielikt pasē, paskaidrojot, ka anketa kopā ar dokumentiem robežkontrolē jāpasniedz robežsargam. Saprotams, ka atradīsies cilvēki, kas norādījumus vienkārši aizmirsīs vai negribēs izpildīt, bet agri vai vēlu tāda kārtība tiks ieviesta. Turklāt jāpārraksta ir tikai pases dati, jo pase "aizbrauc" kopā ar pasažieri, bet aizpildītā anketa paliek pie robežsarga, kas var veikt pārbaudi caur Iekšlietu ministrijas datu bāzēm un konstatēt, ka cilvēks, kuram ir bijis liegts šķērsot Latvijas robežu, to tomēr ir izdarījis. Tādējādi tiks veikti citi pasākumi, lai cilvēku atrastu un nedotu viņam iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus. Tāpat arī tiks risināts jautājums par no Latvijas izbraucošajiem pārkāpējiem, kuri tiek meklēti, piemēram, Krievijā. Attiecīgo informāciju būs iespējams sniegt, piemēram, Krievijas robežsargiem, jo ir pietiekami daudz laika, lai vilcienā iegūto informāciju pāris stundu laikā apstrādātu, kamēr vilciens vēl stāv pretējā — Krievijas robežkontroles punktā.

— Tika minēts, ka tikai Lugažu robežkontroles punktā ir datorizētas pārbaudes iespējas. Cik ātri tādā gadījumā jūs varēsit veikt pārbaudi citās stacijās?

— Nē. Sistēma ir datorizēta, tikai nav pārnēsājama kā Lugažos. Tur pārbaude tiek veikta vilcienā uz vietas, jo arī pasažieru ir mazāk. Jaunajā sistēmā anketas tiks savāktas un reakcija uz atklātajiem pārkāpumiem būs ar vienas divu stundu nokavēšanos. Taču pozitīvi ir tas, ka mēs spēsim reaģēt uz radušos situāciju.

— Kādās valodās būs anketas?

— Anketas būs trijās valodās: latviešu, krievu, angļu.

— Kas tiks darīts ar aizpildītajām anketām pēc to pārbaudes?

— Jebkurai informācijai ir noteikts glabāšanas laiks. Anketas tiks iznīcinātas nākamajā dienā pēc pārbaudes, kas tiks veikta, salīdzinot informāciju ar datu bāzes datiem.

— Ja cilvēks iebrauks Latvijā ar ļoti labi viltotu pasi, viņš arī anketā uzrādīs šīs pases datus, nevis savus īstos. Kā jūs domājat to izkontrolēt?

— Redziet, Berlīnes mūri nevar uzbūvēt vēlreiz, tehnoloģijas attīstās, arī viltošanas tehnoloģijas. Tas, ka šādas problēmas arī citos robežkontroles punktos pastāv, ir neizbēgami. Arī robežsargs ir cilvēks, bet atkarībā no viņa profesionālajām zināšanām un iekšējās intuīcijas, kas veidojas, darot šo darbu ikdienā, būs iespējams pamanīt īpatnēju cilvēka vai viņa līdzbraucēja uzvedību. Tā daudzi pārkāpēji tiek noķerti arī tagad.

— Zinot cilvēka psiholoģiju, kā jūsu cilvēki skaidros pasažieriem, kāpēc, kāda labuma dēļ jāaizpilda šīs anketas? Daudzi noteikti izrādīs savu neapmierinātību.

— Es paredzu, ka katrs cilvēks, kas ir savas valsts pilsonis, gribēs rūpēties par savas valsts drošību, un Latvijai ir tiesības rūpēties par tās drošību. Citādi jau mēs varētu uzdot jautājumu — kāpēc vajadzīga pase, jo es esmu brīvs cilvēks, varu braukt, kur vien vēlos. Bet šodienas pasaule nav droša, un ir jāveic zināmi aizsardzības pasākumi, kas samazinās risku. Cilvēkiem tiks skaidrots tas, ka, aizpildot anketu, tiks paaugstināta katra cilvēka drošība valstī un to vajadzētu apzināties.

— Anketas būs nepieciešamas simtiem, tūkstošiem. Cik tas maksās?

— Robežsardzes budžetā ir paredzēti līdzekļi, bet tas neizmaksās pārāk daudz. Šodien pavairošanas tehnoloģijas aparatūras sniedz visas iespējas, un, ja pasūtījums tiek pavairots miljonos eksemplāru, tad izmaksas ir vēl zemākas. Iekšlietu ministrijai ir sava tipogrāfija, kas izpilda speciālus pasūtījumus, iespiež struktūru darbam nepieciešamos dokumentus. Tā kā arī šīs anketas ir nepieciešamie dokumenti robežsardzes vajadzībām, tas izmaksās salīdzinoši lēti.

— Un tomēr cik?

— Drošība nekad nav maksājusi lēti. Jau ir izgatavoti 140 000 anketas eksemplāru, taču uzreiz nevar pateikt, cik tie izmaksājuši, jo pasūtījums tika iekļauts kopīgā sarakstā. Izmaksas, ja nepieciešams, iespējams precizēt. Bet dzelzceļa biļetes dārgākas nekļūs.

— Ministru kabinets drīzumā skatīs jautājumu par bērnu izceļošanas jauno kārtību. Vai jums ir kādi komentāri šajā sakarā?

— Bija izveidota darba grupa, kurā piedalījās Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Saeimas pārstāvji, robežsargi, bērnu tiesību aizsardzības iestādes — visas galvenās šajā jautājumā iesaistītās puses. Arī Valsts robežsardze izteica savus priekšlikumus. Vēl pirms Jāņiem dokuments tika saskaņots, un, domājams, tuvākajā laikā jautājums tiks atrisināts. Nedomāju, ka notiks radikālas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Jebkurā gadījumā likumdevējs divas reizes mainīja likumu. Šodien likumdošana ļauj arī robežsardzes vadībai atrisināt visgrūtākās problēmas. Es nezinu nevienu gadījumu, kad bērnu grupa būtu nepamatoti atsūtīta atpakaļ no robežas. Mēs mēģinām darīt visu, lai bērni pēc iespējas ātrāk varētu šķērsot valsts robežu, ja dokumenti ir kārtībā.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore