Mūsu interešu kopība arī Eiropas Savienībā
Šodien, 24.februārī, Igaunijas valsts svētki – Neatkarības diena
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV |
Igaunijas Republikas vēstnieks Tomass Luks (Toomas Lukk) – “Latvijas Vēstnesim”
Igauņu vakardienā un šodienā veroties
– Ko jums, Latvijas ziemeļu
kaimiņtautai, nozīmē Neatkarības diena?
– Igaunijas
vēsture bijusi nerimstoša pašnoteikšanās īstenošana, neatkarības
atjaunošana un suverēnas valsts izveidošana. Igaunijas tauta to
īstenoja 1918.gada 24.februārī. Šī februāra diena pieteica
igauņus kā neatkarīgu tautu, padarot mūs par starptautisko
tiesību subjektu. No šīs dienas sākās neatkarīgas Igaunijas
vēsture. Šogad jau 86.reizi mēs atzīmējam Igaunijas proklamēšanas
gadadienu.
– Šis gads ir īpašs visām trim Baltijas valstīm un
tautām.
– Jā, beidzas ļoti būtisks laiks mūsu tautu
vēsturē – periods, kad pēc neatkarības atjaunošanas tika
nostiprināts valstiskums un nodrošināta atgriešanās Eiropas
valstu saimē. Pastāvīga valstiska neatkarība būs nodrošināta līdz
ar iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā šā gada pavasarī. Vismaz
astoņas valstis no tām, kas pievienojas Eiropas Savienībai,
1.maiju sāks atzīmēt kā aukstā kara beigas un atkalapvienošanos
ar Eiropu, kas sākās ar Berlīnes mūra un Eiropas komunistisko
režīmu krišanu.
– Kā igauņu tauta atzīmēs šo notikumu?
– Par godu
tam, ka mēs iestājamies Eiropas Savienībā, Igaunijas talcinieki
iestādīs vienu miljonu koku un iepazīstinās ar mūsu 135 gadu
Dziesmu svētku tradīcijām. Meža talkas kulminācija būs XXIV
Vispārējie dziesmu svētki un XVII Vispārējie deju svētki, kas
notiks no 2. līdz 4.jūlijam Tallinā. Igaunijas Dziesmu un deju
svētki šodien ir iekarojuši plašu uzmanību un iekļauti UNESCO
garīgā un mutiskā mantojuma sarakstā. Pirmie visas Igaunijas
Dziesmu svētki tika sarīkoti 1869.gada vasarā, kad Tartu
sapulcējās 46 vīru kori un 5 pūtēju orķestri, un līdz ar to
izveidojās igauņu nacionālās kustības augstākā virsotne. Šis
lielais muzikālais notikums kļuva par pamatu Vispārīgo dziesmu
svētku rīkošanai.
Kultūrvēsturiskajā kontekstā ir nozīmīgi minēt arī 4.jūniju, kad
apritēs 120 gadu kopš Igaunijas zilmelnbaltā nacionālā karoga
iesvētīšanas Otepē baznīcā 1884.gadā. Igaunijas nacionālais
karogs ir viens no retajiem vairāk nekā simt gadus vecajiem
valsts karogiem. Kā Igaunijas valsts karogs nacionālais karogs
tika apstiprināts 1922.gadā.
Brāļu tautu
kopīgais gājums
– Kā jūs vērtējat mūsu valstu
divpusējo attiecību jaunāko attīstību, par atskaites punktu ņemot
Igaunijas pagājušos valsts svētkus?
– Mūsu valstu
divpusējās attiecības bijušas, kā vienmēr, aktīvas. Atslēgas
vārdi bija savstarpējā saprašanās, cieņa un savstarpējais
atbalsts. Notika virkne divpusēju tikšanos visaugstākajā līmenī.
Latvija bija otrā valsts, ko maijā vienas dienas darba vizītē
apmeklēja Igaunijas premjerministrs. Augustā notika Latvijas
premjerministra divu dienu vizīte Igaunijā. Septembra sākumā abu
valstu prezidenti apmeklēja Rēzekni Latvijā un Vilandi Igaunijā.
Tūlīt pēc eiroreferenduma Igaunijā, jau 14.septembrī, Latviju
apmeklēja Igaunijas parlamenta spīkere. Notika arī daudzas
trīspusējas tikšanās Baltijas valstu sadarbības ietvaros
Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Par būtisku uzskatu arī mūsu valstu prezidentu tikšanos Baltijas
jūras valstu attīstības forumā oktobra sākumā Rīgā, kur
prezidentiem bija iespēja izteikt savus viedokļus par mūsu
reģiona turpmākās attīstības problēmām. Šeit es pirmkārt domāju
jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras vides aizsardzību un
Baltijas valstu vienotā transporttīkla izveidošanu.
Baltijas valstu savstarpējās sadarbības reformēšanā šogad
centrālo lomu ieņēmusi Latvija, kas 2004.gadā ir prezidējošā
valsts Baltijas padomē.
Mūsu ekonomiskā sadarbība turpinājusies sekmīgi. Ir audzis
tirdzniecības apjoms un savstarpējo tiešo investīciju apjoms.
Notiek arī aktīva kultūras apmaiņa. Turpinājusies arī cieša
sadarbība starp ministrijām ministru un ekspertu līmenī.
Ar atzinību vēlos atzīmēt arī Baltijas sadarbības ietvaros
notikušās trīspusējās tikšanās. Pēdējos desmit gados starp
Igauniju, Latviju un Lietuvu izveidojies spēcīgs starpresoru
sadarbības tīkls. Tagad pienācis laiks šo sadarbību reformēt
atbilstoši šodienas prasībām, lai pieredzi sekmīgi izmantotu
sadarbībā ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona
valstīm.
– Kāds, jūsu skatījumā, šis laika posms bijis
Latvijai?
– Latvijai tas bijis veiksmīgs vairākos
aspektos. Galvenais notikums neapšaubāmi bija eiroreferenduma
rīkošana 20.septembrī, kur tauta pārliecinoši nobalsoja par
pievienošanos Eiropas Savienībai. Drošības politikas jomā Latvija
ar savu dalību starptautiskajās operācijās Irākā, Afganistānā un
citur ir parādījusi sevi kā valsti, kas vēlas un spēj piedalīties
starptautiskas drošības politikas veidošanā un iesaistīties
krīzes situāciju risināšanā. Kā nākamajai NATO loceklei Latvijai
jābūt gatavai palīdzēt saviem sabiedrotajiem un dalīt atbildību,
ko prasa NATO dalībvalsts statuss.
Mazai valstij ir svarīga veiksme arī tādās jomās kā sports. Šajā
kontekstā jāmin Latvijas futbola komandas iekļūšanu Eiropas
2004.gada futbola čempionāta finālturnīrā Portugālē. Šo Latvijas
sportistu sasniegumu sporta līdzjutēji vērtēja kā pagājušā gada
sporta visspilgtāko notikumu Eiropā. Latvijas komanda var
rēķināties ar daudzu jo daudzu Igaunijas futbola līdzjutēju
atbalstu Portugālē.
Mūsu kopīgās rūpes kopīgajā Eiropā
– Kādu jūs vēlētos redzēt mūsu
valstu attiecību turpmāko attīstību?
– Neraugoties uz
mūsu valstu jau tā intensīvajām attiecībām, esmu pārliecināts, ka
mūsu divpusējām attiecībām ir iespēja pozitīvi attīstīties arī
turpmāk, piemēram, tūrismā, vides aizsardzībā, zinātnē un
pierobežas sadarbībā. No visiem Igauniju apmeklējušajiem
tūristiem Latvijas iedzīvotāji veido pēc skaita otro lielāko
grupu. Arī starp Igaunijas iedzīvotājiem pieaug interese apmeklēt
Latviju. Tāpēc domāju, ka noteikti var atrast vēl līdz šim
neizmantotas iespējas Igaunijas un Latvijas kā interesantu
tūrisma valstu prezentēšanā.
Kas attiecas uz pierobežas sadarbību, tad paplašinātajā Eiropas
Savienībā mūsu valstīm paveras pilnīgi jaunas, līdz šim
nebijušas
iespējas sakarā ar muitas
procedūru vienkāršošanu, sākot no pievienošanās brīža, un Eiropas
Savienības iekšējo robežu likvidēšanu pēc dažiem gadiem. Tas
vispirms palīdzēs attīstīt cilvēku kontaktus un ekonomisko
sadarbību, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jau
šodien vajadzētu pārdomāt, kā šīs iespējas labāk izmantot savu
valstu pilsoņu interesēs, īpaši Igaunijas un Latvijas pierobežas
reģionos. Taču noteikti var atrast arī jaunas attīstības iespējas
divpusējo ekonomisko jautājumu konstruktīvākā risināšanā.
Šogad būtiski mainās mūsu valstu drošības politikas stāvoklis,
kam viens no lielākajiem iemesliem ir pievienošanās Eiropas
Savienībai un NATO. Tajā pašā laikā jāvēro starptautiskie
drošības procesi kopumā. Tādēļ šajā gadā sevišķi būtiska ir mūsu
valstu stāvokļa padziļināta izpēte jaunajos apstākļos.
Igaunija un Latvija kā mazas valstis var visvairāk veikt un
vistiešāk ietekmēt Baltijas jūras reģiona kā Eiropas
visstraujākās ekonomiskās izaugsmes reģiona attīstību. Kā
maksimāli izmantot Baltijas jūras valstu sadarbības potenciālu
Eiropas Savienībā un nodrošināt ES ieguldījumu attīstības
atbalstīšanai – tas ir jautājums, kas jārisina Baltijas jūras
valstu padomes dalībvalstīm un Igaunijai kā šīs organizācijas
prezidējošajai valstij.