Infekcija kā drauds ekonomiskajai izaugsmei

Pēdējos divos gados mūsu valstī vērojama pozitīva tendence – samazinās no jauna ar HIV inficēto cilvēku skaits, piemēram, kā jau “Latvijas Vēstnesis” nesen rakstīja, pērn ar HIV inficējušies aptuveni par trešdaļu iedzīvotāju mazāk nekā gadu iepriekš. Speciālisti to skaidro kā gadiem ilgušā veiksmīgā profilakses darba rezultātu. Taču kopējais HIV/AIDS gadījumu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ir viens no augstākajiem Austrumeiropā, un tuvākās nākotnes prognozes nav optimistiskas.
Situācija Latvijā jāskata arī kontekstā ar problēmām Eiropā – valsts taču nav izolēta, un kopaina reģionā ietekmē norises pie mums. Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas (UNDP) jaunākais ziņojums brīdina Austrumeiropas un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) politikas veidotājus par visaptverošas HIV/AIDS epidēmijas risku. Minētā reģiona valstīs ir viens no augstākajiem inficēšanās gadījumu skaita pieaugumiem pasaulē, turklāt vērojama arī nepietiekama sabiedrības izpratne un atbilstoša rīcībpolitikas instrumenta trūkums. Ziņojumā sniegts pārskats par situāciju 28 valstīs, tajā skaitā Baltijas valstīs.
“Latvijā gan valsts, gan pašvaldību līmenī ir radīti visaptveroši instrumenti cīņai ar infekciju un izveidotas ļaunuma mazināšanas programmas. Tomēr aizvien aktuāls ir jautājums par pietiekama finansējuma nodrošināšanu no valdības puses,” uzskata UNDP pastāvīgā pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere.
Mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Krievija, kā arī Ukraina minētas starp tām valstīm, kurās, neraugoties uz salīdzinoši zemo kopējo HIV/AIDS gadījumu skaitu reģionā, pēdējos pāris gados inficēšanās gadījumu pieaugums bijis ļoti augsts. Ziņojumā izskan brīdinājums – ja infekciju neierobežos, tā apdraudēs Austrumeiropas un NVS valstu attīstību.
Apkopotie secinājumi norāda – slimība var apdraudēt reģiona ekonomisko izaugsmi un tautu attīstību. Proti, epidēmija uzliks papildu slodzi jau tā noslogotajai sociālās aizsardzības sistēmai, turklāt priekšlaicīga saslimstība un mirstība darbspējīgo iedzīvotāju grupā var samazināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par vienu procentu gadā, kas ievērojami ietekmētu situāciju ikvienā valstī. Jo vairāk inficēto, jo lielākas kopējās veselības pakalpojumu izmaksas. Speciālisti prognozē, ka HIV/AIDS ārstēšanai varētu tikt patērēts viens līdz trīs procenti iekšzemes kopprodukta.
Ziņojumā izteikts aicinājums politikas veidotājiem nopietni izvērtēt ļaunuma mazināšanas programmu rezultātus. Laba valsts pārvalde HIV/AIDS jautājumos nozīmē informācijas pieejamību, mazaizsargāto sabiedrības grupu cilvēktiesību ievērošanu, pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un partnerattiecību izveidošanu starp valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.
Jāpiebilst, ka šodien, 24.februārī, Īrijā, Dublinā, turpinās starpvaldību konference “HIV/AIDS: laužot barjeras, sadarbība cīņai ar HIV/AIDS Eiropā un Centrālajā Āzijā”, kurā Latviju pārstāv veselības ministre Ingrīda Circene un AIDS profilakses centra direktors Andris Ferdats.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Kopējais HIV gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju Austrumeiropas valstīs

Avots: National AIDS Programmes (2002)