Valsts sekretāru 2004.gada 19.februāra sanāksmē
Turpinājums. Sākums – “LV” Nr.28, 20.02.2004.
Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu
“Par Latvijas līdzdalību un nacionālo interešu pārstāvniecību
jautājumos, kas saistīti ar ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvas
īstenošanu”.
Šobrīd Latvijas Republikā darbība projekta
“Ziemeļu dimensija” īstenošanai tiek realizēta saskaņā ar
Ministru prezidenta rīkojumu, izveidojot īpašu darba grupu.
Sakarā ar to, ka notikušas izmaiņas iepriekšējā darba grupas
sastāvā, kā arī pieņemta kārtība, kādā tiek koordinētas
nacionālās pozīcijas ES jautājumos, Ārlietu ministrija atbalsta
līdzšinējās darba grupas reorganizāciju.
“Ziemeļu dimensijas” (ZD) iniciatīvas aktīva izstrāde Somijas
premjera Pāvo Liponena vadībā aizsākās 1996.gadā, kad pēc Somijas
iestāšanās ES 1995.gadā tā vienlaikus ieguva ap 1300 km ārējo
sauszemes robežu ar Krieviju. Šī procesa rezultātā ES bija
kļuvusi par galveno attīstības faktoru Baltijas jūras reģionā un
Eiropas ziemeļos. Tas radīja nepieciešamību formulēt ES politiku
šajā reģionā, un 1998.gada decembrī ES Vīnes sammita laikā ZD
iniciatīva tika apstiprināta kā oficiāla ES dalībvalstu politika.
Pirmais ZD rīcības plāns (2001.-2003.gads) tika apstiprināts ES
Padomes laikā Feirā 2000.gada jūnijā. Darbs pie otrā rīcības
plāna sākās ES Dānijas prezidentūras laikā 2002.gada 2.pusē un
tika pieņemts 2003.gada 17.oktobrī.
Lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību un nacionālo interešu
pārstāvniecību jautājumos, kas saistīti ar projektu “Ziemeļu
dimensija”, 1999.gada 18.februārī ar Ministru prezidenta rīkojumu
tika nodibināta īpaša darba grupa, minētais rīkojums zaudēja
spēku sešus mēnešus vēlāk, kad stājās spēkā jauns rīkojums Nr.386
“Par darba grupu projekta “Ziemeļu dimensija” īstenošanai”.
Sakarā ar to, ka ZD iniciatīva ir viens no ES jautājumiem,
Ārlietu ministrija ierosina to koordinēt tādā pašā kārtībā kā
citas nacionālās pozīcijas ES jautājumos, tas ir, atbilstoši
noteikumiem “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas
nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde,
apstiprināšana un pārstāvēšana”.
Izstrādātais rīkojuma projekts paredz uzdot Ārlietu ministrijai
ar ministra rīkojumu līdz š.g. 31.maijam izveidot
starpinstitūciju darba grupu. Paredzētā kārtība dos iespēju
nepieciešamības gadījumos operatīvi mainīt ZD darba grupas
sastāvu, kā arī ļaus izvirzīt prioritāros uzdevumus atbilstoši ES
institūciju darba kārtībai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas,
Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības,
Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz
līdz 27.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu
“Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 16.septembra rīkojumā
Nr.511 “Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas
vēstniecību turpmāko attīstību””.
Jautājums par
vēstniecību turpmāko attīstību ir cieši saistīts ar tādu
politikas dokumentu kā Latvijas Republikas ārpolitikas
pamatvirzieni, jo atkarībā no tajā definētajām valsts ārpolitikas
prioritātēm un uzdevumiem tiek plānota Latvijas Republikas
diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, kas tieši piedalās
valsts ārpolitikas realizācijā, turpmākā attīstība.
Spēkā esošajos dokumentos “Latvijas Republikas ārpolitikas
pamatvirzieni līdz 2005.gadam” un “Latvijas Republikas
ārpolitikas koncepcija” noteiktie būtiskākie mērķi – pilna dalība
ES un NATO – ir pilnībā īstenoti. Ņemot vērā iepriekš minēto,
Ārlietu ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā iesniegs
izskatīšanai Ministru kabinetā dokumenta projektu “Latvijas
ārpolitikas pamatvirzieni”, kurā tiek definēti valsts
ārpolitiskie mērķi un stratēģija laika posmā līdz 2009.gadam.
Minētais projekts ir jāizskata Saeimā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 16.septembra rīkojuma
Nr.511 “Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas
vēstniecību turpmāko attīstību”” 2.punktu, Ārlietu ministrijai
tika uzdots aktualizēt un papildināt Diplomātiskā un konsulārā
dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepciju, kā arī
jāiesniedz minētās koncepcijas projekts izskatīšanai Ministru
kabinetā.
Izpildot šo uzdevumu, Ārlietu ministrija sagatavoja un 2003.gada
21.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja “Koncepcijas par
Latvijas vēstniecību turpmāko attīstību” projektu. No ministrijām
saņemtajos atzinumos tika norādīts, ka kvalitatīvas koncepcijas
sagatavošanas priekšnoteikums ir jaunā Latvijas ārpolitikas
pamatvirzienu dokumenta apstiprināšana.
Grozījums rīkojumā paredz izslēgt tā 2.punktu, ar kuru
ministrijai tika dots uzdevums iesniegt izskatīšanai Ministru
kabinetā koncepciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta un tā
materiālās bāzes attīstību, jo šāda satura ilgtermiņa plānošanas
dokuments ir izstrādājams, pamatojoties uz Saeimā apstiprināta
Latvijas ārpolitikas dokumenta pamata.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.
Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas
izstrādājumus”.
Likums “Par akcīzes nodokli” stāsies
spēkā 2004.gada 1.maijā. Minētais likums tiek ieviests saskaņā ar
Eiropas Savienības likumdošanas aktu prasībām. Ar 2004.gada
1.maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, ir nepieciešams
vienlaikus novērst visas atlikušās neatbilstības ES prasībām
akcīzes nodokļa jomā.
Saskaņā ar likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam
Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā tiks
noteikta kārtība, kādā ar akcīzes nodokli neapliek atsevišķus
tabakas izstrādājumus, piemērojot likumā minētos nosacījumus.
Projektā paredzēts, ka ar akcīzes nodokli neapliek denaturētus
tabakas izstrādājumus un tabakas izstrādājumus, kurus izmanto
tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai, ja nodokļu maksātājs
par minētajiem tabakas izstrādājumiem Valsts ieņēmumu dienestā
iesniedz atbilstības novērtēšanu apliecinošo dokumentu, kuru
izsniegusi Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarota
kompetenta institūcija vai Eiropas Komisijas sarakstā iekļauta
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetenta laboratorija.
Nosacījumi, pēc kuriem ar akcīzes nodokli neapliek atsevišķus
tabakas izstrādājumus, iestrādāti projektā, pamatojoties uz
Eiropas Savienības direktīvā noteiktajiem kritērijiem.
Noteikumu projekts nerada fiskālo efektu uz valsts budžetu, jo
norma, ka ar akcīzes nodokli neapliek atsevišķus tabakas
izstrādājumus, ir noteikta likumā, savukārt izstrādātais
noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas
detalizētāku piemērošanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Veselības,
Zemkopības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro
akcīzes nodokļa atbrīvojumus”.
Saskaņā ar Ministru kabinetam
likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto pilnvarojumu Finanšu
ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā tiks noteikta
kārtība, kādā alkoholiskajiem dzērieniem piemēro likumā minēto
akcīzes nodokļa atbrīvojumu.
Projektā paredzēts, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro, ja
persona, kurai piegādā alkoholiskos dzērienus, ir saņēmusi
patērētāju atļauju. Projekts nosaka patērētāja atļaujas
saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus, kā
arī ziņas, kas iekļaujamas patērētāja atļaujā, un atļaujas
anulēšanas iespējamos iemeslus. Atsevišķi uzskaitīti gadījumi,
kad patērētāja atļauja nav nepieciešama. Noteikumu projektā
paredzēts, ka katru mēnesi līdz 15.datumam alkoholisko dzērienu
piegādātāji un patērētāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam
pārskatus par mēneša laikā attiecīgi piegādātajiem vai
izlietotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Noteikumu projekts nerada fiskālo efektu uz valsts budžetu, jo
kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro
akcīzes nodokļa atbrīvojumu, ir noteikta likumā, savukārt
izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās
normas detalizētāku piemērošanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai
Tieslietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 10.augusta rīkojumā Nr.407
“Par transportlīdzekļu izmantošanu dienesta
vajadzībām””.
Rīkojums nosaka atļauto izmantojamo
dienesta transportlīdzekļu skaitu ministrijām savu funkciju
veikšanas nodrošināšanai. Ministrijām paredzētais dienesta
transportlīdzekļu skaits tika noteikts, izvērtējot ministrijas
veicamās funkcijas un ņemot vērā ministrijā strādājošo darbinieku
skaitu.
Saskaņā ar rīkojumu Finanšu ministrijas funkciju veikšanai
dienesta transportlīdzekļu skaits šobrīd nedrīkst būt lielāks par
pieciem transportlīdzekļiem (neieskaitot transportlīdzekļus,
kurus dienesta pienākumu pildīšanai var piešķirt ministram,
parlamentārajam sekretāram, valsts sekretāram). Kopš 2002.gada,
kad Finanšu ministrijai tika noteikti pieci dienesta
transportlīdzekļi, ministrijas veicamās funkcijas ir ievērojami
paplašinājušās.
Finanšu ministrija no 2004.gada ir izraudzīta par iestādi, kas
nodrošinās Eiropas Savienības fondu administrēšanu. Šīs
prioritātes izpildei 2004.gadam papildus plānotas 35 štata
vienības Eiropas Savienības fondu administrēšanas pasākumu
īstenošanai, bet nodrošinājums ar dienesta transportlīdzekļiem ir
nepietiekams. Ņemot vērā minēto, šobrīd ministrijā izveidojusies
situācija, ka Eiropas Savienības fondu administrēšanas funkciju
īstenošanai papildus esošajiem pieciem dienesta
transportlīdzekļiem ir nepieciešams vēl viens dienesta
transportlīdzeklis.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā.
Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu
“Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Saskaņā ar Ieroču
aprites likumu tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot
šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ir
Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Latvijas Republikā
pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam,
bezvalstniekam un bēglim, bet glabāt un nēsāt B kategorijas
pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra
šaujamieročus ir tiesības tikai Latvijas pilsonim. Likumā
paredzēts, ka veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas ir tiesīgas
valsts institūcijas, pašvaldību muzeji vai Latvijas Republikas
Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas
pilsoņi.
Ieroču aprites likumā ir paredzēts ierobežojums ārvalstu
pilsoņiem, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem,
piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas
sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā
tikai pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43.-48.pantu,
aizliegts ierobežot jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts
pilsoņa brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Brīvība veikt
uzņēmējdarbību ietver darbības sākt un izvērst darbības kā
pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar
tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās
valsts likumi, kurā notiek šī uzņēmējdarbība. Saskaņā ar Eiropas
Kopienas dibināšanas līguma 49.–55.pantu, aizliegts ierobežot
pakalpojumu sniegšanas brīvību to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic
uzņēmējdarbību tādā Kopienas valstī, kuras pilsoņi nav personas,
kam domāti pakalpojumi.
Eiropas Savienības direktīva paredz tiesības Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņiem ES ir tiesības pārvietoties ar ieročiem, ja
viņiem ir Eiropas ieroču pase.
Ņemot vērā minēto, Ieroču aprites likuma 19., 32., 34. un
36.pantā izvirzītas prasības attiecībā uz Latvijas Republikas
pilsonību un Valsts policijas atļaujas saņemšanu ES pilsoņiem,
kuriem ir Eiropas ieroču pases, ceļošanai uz LR, lai piedalītos
ar ieročiem medībās, sporta vai treniņšaušanā, ir uzskatāmas par
ierobežojumiem attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu
pilsoņiem.
Likumprojekts paredz grozīt likuma 19., 34. un 36.pantu, paredzot
tiesības arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem saņemt
attiecīgas atļaujas ieroču iegādei, glabāšanai un nēsāšanai,
ieroču kolekciju veidošanai, licencējamo tirdzniecības uzņēmumu
vadīšanai un strādāšanai tajos, kā arī paredzēts grozīt 32.pantu
par Eiropas ieroču pases atzīšanas procedūru.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības, Veselības, Vides ministrijā,
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.februārim;
– pieteica izskatīšanai
Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par valsts
austrumu pierobežas ceļu statusa tiesisko
noteikšanu”.
Koncepcijas mērķis ir, īstenojot Latvijas
ārējās robežas modernizāciju atbilstoši ES prasībām, noregulēt
valsts austrumu pierobežas ceļu statusu: nosakot īpašuma tiesisko
statusu; nosakot ceļu izbūves, pārvaldīšanas, uzturēšanas un
atjaunošanas kārtību; nosakot ceļu lietošanas kārtību.
Lai Latvijas Republika būtu spējīga apsargāt savas robežas
atbilstoši Eiropas Savienības prasībām robežapsardzības jomā,
Valsts robežsardzes attīstības koncepcija 2001.–2005.gadam kā
vienu no galvenajiem austrumu robežas (Latvijas Republikas robeža
ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku) apsardzības
nostiprināšanas virzieniem nosaka pierobežas ceļu tīkla
robežsardzes vajadzībām izveidošanas nepieciešamību.
Pierobežas ceļi saskaņā ar Valsts robežsardzes attīstības
koncepciju tiek ierīkoti austrumu robežai pieguļošajā pierobežas
joslā (2 km josla), un šo ceļu galvenie uzdevumi ir:
1) nodrošināt ērtu un operatīvu robežapsardzības spēku satiksmi
starp robežkontroles punktiem, robežas novērošanas torņiem un
citiem ar robežkontroli un robežas apsardzību saistītiem
objektiem;
2) robežapsardzības mobilitātes paaugstināšana.
Normālai robežapsardzības sistēmas funkcionēšanai uz austrumu
robežas ir nepieciešams izveidot pierobežas rokādes ceļu tīklu,
no jauna uzbūvējot 306 kilometru, izremontējot 490 kilometru ceļu
un uzceļot 44 tiltus un liela izmēra caurtekas.
Normatīvajos aktos šobrīd nav noteikts pierobežā esošo ceļu
statuss, kā arī atbildīgās institūcijas, kas varētu nodrošināt
šādu pierobežas ceļu izbūvēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.
Nav noteikta šādu ceļu lietošanas kārtība.
Jautājums par privātīpašumā esošās zemes izmantošanu pierobežas
ceļu būvniecībai pilnībā nav atrisināts. Līdzekļu trūkuma dēļ nav
veikta privātīpašumā esošās zemes atpirkšana valsts vajadzībām.
Privātīpašumā esošās zemes īpašnieki ir informēti par paredzēto
pierobežas ceļu būvniecību, kā arī saskaņojuši pierobežas ceļu
izbūves projektus.
Pašreizējie normatīvie akti valsts autoceļu ierīkošanai paredz
iespēju atpirkt privātīpašumā esošos zemesgabalus saskaņā ar
Civillikuma normām vai, ja netiek panākta vienošanās starp valsti
un fizisko personu, atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma
piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” ir
iespējama piespiedu atsavināšana.
Kopējais no jauna izbūvējamo ceļu garums ir 306 km, tajā
skaitā:
– izstrādāti projekti un noslēgti līgumi par ceļu izbūvi
2004.gada nogalē (septembris – oktobris) 88 km;
– paredzēts projektēt un būvēt nākotnē (2005.–2006.gadā) 218
km.
Iekšlietu ministrija jau ir ieguldījusi investīciju līdzekļus 1,8
milj. latu apmērā 18 austrumu robežas objektu piebraucamo ceļu
(to posmu) būvniecībā un rekonstrukcijā. 15 no šiem ceļiem (to
posmiem) ar kopējo garumu 20,6 km ir pašvaldību īpašums, un 3 no
šiem ceļiem (to posmiem) ar kopējo garumu 3,8 km ir valsts
īpašums. Šie ceļi (to posmi) ir pamatlīdzekļi un atrodas
attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju grāmatvedības
uzskaitē. Būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas palielina šo
pamatlīdzekļu vērtību. Ir mainīti arī ceļu tehniskie
parametri.
Spēkā esošie normatīvie akti pašlaik nereglamentē izmaksu
nodošanu attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, līdz ar
to jau ekspluatācijā nodoto ceļu (to posmu) izmaksas vēl aizvien
ir atspoguļotas Iekšlietu ministrijas grāmatvedības
uzskaitē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes
ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā,
saskaņojumi jāsniedz līdz 1.martam.
Valsts kancelejas Komunikāciju departaments