|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 93 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2004., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84752
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr.112Par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmas (otrā posma) īstenošanas gaitu Vēl šajā numurā25.02.2004., Nr. 30 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 93 Pieņemts: 17.02.2004. |
Ministru kabineta noteikumi Nr.93
Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7, 45.§)
Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta ceturto, astoto un devīto daļu un desmitās daļas 1., 3. un 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu;
1.2. antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, kā arī prioritārās vielas un to emisijas ierobežošanas kārtību;
1.3. virszemes ūdensobjektu klasifikāciju un kvalitātes kritērijus (arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitātes kritērijus), kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus).
2. Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus (turpmāk — apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmas, kā arī izvirzot apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — vides kvalitātes mērķis), Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālās struktūrvienības — upju baseinu pārvaldes (turpmāk — pārvaldes), pamatojoties uz esošajiem monitoringa datiem:
2.1. iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos un nosaka katra ūdensobjekta tipu;
2.2. klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdensobjektus;
2.3. nosaka antropogēno slodzi virszemes ūdeņiem un, ņemot vērā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēno slodžu ietekmi, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus.
3. Valsts un pašvaldību institūcijas pēc pārvalžu pieprasījuma sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam un kvalitātes novērtēšanai, kā arī antropogēno slodžu noteikšanai virszemes ūdensobjektiem.
II. Virszemes ūdensobjektu
tipu raksturojums
4. Virszemes ūdensobjektiem — upēm, ezeriem, piekrastes un pārejas ūdeņiem — nosaka tipu atbilstoši virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam (1.pielikums). Ūdensobjektu tipu raksturojumu izmanto atsevišķu virszemes ūdensobjektu noteikšanai apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā.
5. Iedalot upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos, izvērtē būtiskus apstākļus, piemēram, antropogēnās slodzes ietekmi (arī ūdenstilpes vai ūdensteces morfoloģiskās pārmaiņas), ūdeņu izmantošanu dzeramā ūdens ieguvei un saistību ar aizsargājamām teritorijām, kā arī ievēro šādus nosacījumus:
5.1. vienā ūdensobjektā apvieno tikai vienam ūdensobjektu tipam atbilstošus virszemes ūdeņus;
5.2. ūdensobjekts nepārklājas ar citu un nešķērso cita ūdensobjekta robežas;
5.3. ūdensobjekts atbilstoši ekoloģiskajai un ķīmiskajai kvalitātei ir viendabīgs;
5.4. ūdensobjekta ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.
6. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā noteiktos nosacījumus, atsevišķs ūdensobjekts var būt:
6.1. upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km2;
6.2. ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km2 vai lielāks;
6.3. upe, kurai ir mazāks sateces baseins, vai ezers, kuram ir mazāks virsmas laukums, nekā minēts attiecīgi šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus.
7. Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajās aizsargājamās teritorijās esošie virszemes ūdeņi var būt atsevišķi ūdensobjekti, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu un ja šie ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.
III. Antropogēno slodžu
noteikšanas kārtība un prioritāro vielu emisijas ierobežošanas kārtība
8. Nosakot virszemes ūdensobjektiem antropogēno darbību radītās slodzes katrā upju baseinu apgabalā, pārvaldes:
8.1. savāc un analizē informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm un identificē tās komunālās saimniecības, kā arī rūpnieciskās, lauksaimnieciskās un cita veida saimnieciskās darbības, kuru dēļ:
8.1.1. rodas punktveida vai difūzais piesārņojums;
8.1.2. ūdeņos nonāk piesārņojošās vielas, arī šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās prioritārās vielas, Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā noteiktās vielas (attiecībā uz piesārņojošo vielu emisiju ūdenī) un Ministru kabineta 2001.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteiktās ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas;
8.1.3. mainās virszemes ūdeņu hidroloģiskais režīms vai morfoloģija;
8.2. apzina spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteikto pašreizējo un plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanas veidu (ja nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, apzina zemes lietojuma veidu);
8.3. nosaka, kuras identificētās darbības nepieciešams ņemt vērā, raksturojot antropogēno slodzi upēm, ezeriem, pārejas un piekrastes ūdeņiem, kā arī mākslīgiem un stipri pārveidotiem ūdensobjektiem;
8.4. izstrādā kritērijus antropogēno slodžu nozīmīguma izvērtējumam un izvērtē to cēloņus, apjomu un ietekmi;
8.5. novērtē, vai ūdensobjektā pastāv risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus.
9. Novērtējot antropogēnās slodzes, pārvaldes izmanto esošos ūdeņu monitoringa datus un informāciju, kas iegūta, sagatavojot upju baseina raksturojumu.
10. Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot, noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Prioritāro vielu emisiju ierobežo Ministru kabineta 2001.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteiktajā kārtībā.
IV. Virszemes ūdensobjektu klasifikācija un kvalitātes kritēriji (arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitātes kritēriji), kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritēriji (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritēriji)
11. Virszemes ūdensobjektus iedala ekoloģiskās kvalitātes klasēs un ķīmiskās kvalitātes klasēs.
12. Virszemes ūdensobjektus iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem) kritērijiem un 4.pielikumā noteikto kritēriju skaidrojumu. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai.
13. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir augsta (etalonstāvoklis), ja monitoringā konstatēts, ka:
13.1. bioloģisko, fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju vērtības atbilst antropogēnās darbības neskartiem vai nenozīmīgi ietekmētiem attiecīgā tipa ūdeņiem un novērotie biotopi ir raksturīgi attiecīgā tipa ūdeņiem;
13.2. ūdensobjektā konstatēto sintētisko (mākslīgas izcelsmes) vielu koncentrācija ūdenī ir tuva nullei vai zemāka par laboratorijā nosakāmo;
13.3. ūdensobjektā konstatēto dabiskas izcelsmes piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī atbilst antropogēnās darbības neskartiem attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajam fona līmenim.
14. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir laba, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par nelielām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām.
15. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par lielākām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām nekā labas ekoloģiskās kvalitātes gadījumā.
16. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par lielākām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām nekā vidējas ekoloģiskās kvalitātes gadījumā un ūdensobjektā sastopamās sugas un biotopi būtiski atšķiras no tiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.
17. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir ļoti slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par lielākām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām nekā sliktas ekoloģiskās kvalitātes vērtības un ūdensobjektā nav sastopams vairākums sugu un biotopu, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.
18. Mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ekoloģiskajai kvalitātei iedala augstākajā iespējamā ekoloģiskā potenciāla klasē, laba ekoloģiskā potenciāla klasē, vidēja ekoloģiskā potenciāla klasē, slikta ekoloģiskā potenciāla klasē vai ļoti slikta ekoloģiskā potenciāla klasē. Lai noteiktu mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, ūdensobjektu pielīdzina upju, ezeru, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu ūdensobjektu tipam, kuram mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta īpašības atbilst visvairāk. Iedalot konkrēto mākslīgo vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģiskā potenciāla klasē, izmanto ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, kādi šajos noteikumos noteikti atbilstošam virszemes ūdensobjektu tipam.
19. Virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ķīmiskajai kvalitātei iedala labas ķīmiskās kvalitātes klasē vai sliktas ķīmiskās kvalitātes klasē. Labas ķīmiskās kvalitātes klasē iedala virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus, kuros ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
20. Ja monitoringa dati liecina, ka ūdensobjekts, ņemot vērā dažādus bioloģiskos, hidromorfoloģiskos, ķīmiskos vai fizikāli ķīmiskos kritērijus, atbilst dažādām kvalitātes klasēm, to iedala attiecīgi vissliktākās kvalitātes klasē.
21. Lai noteiktu ekoloģiskās kvalitātes kritēriju atbilstību kādai kvalitātes klasei un nodrošinātu klašu savstarpējo salīdzināmību, Latvijas Vides aģentūra izveido etalonobjektu tīklu. Etalonobjektu tīklā iekļauj visiem šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem ūdensobjektu tipiem atbilstošus ūdensobjektus, kas iedalīti augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) klasē. Virszemes ūdensobjekta tipam atbilstošo etalonstāvokli nosaka, ņemot vērā vairāku ūdensobjektu monitoringa datus, ilgākā laikposmā iegūtus datus vai modelēšanas rezultātus. Minētos paņēmienus var kombinēt. Ja pieejamais informācijas apjoms nav pietiekams, lai izmantotu minētos paņēmienus, etalonstāvokli var noteikt, ņemot vērā ekspertu atzinumu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/60/EC.
Ministru prezidents E.Repše
Vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 26.februāri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93
Virszemes ūdensobjektu tipi
1. Upes
|
Nr. p.k. |
Sateces baseina laukums |
Kritums (1 līdz 3 km garā posmā) |
Tips |
Tipa raksturojums |
|
1.1. |
Mazs |
Liels |
Ritrāla tipa |
Upe ir sekla, straumes ātrums lielāks |
|
(< 100 km2) |
(> 1,0 m/km) |
mazā upe |
par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido |
|
|
smilts, grants un akmeņi |
||||
|
1.2. |
Mazs |
Mazs |
Potamāla |
Upe ir sekla, straumes ātrums mazāks |
|
(< 100 km2) |
(< 1 m/km) |
tipa mazā |
par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido |
|
|
upe |
smilts, kas ir klāta ar organiskas |
|||
|
izcelsmes detrītu un dūņām |
||||
|
1.3. |
Vidēji liels |
Liels |
Ritrāla tipa |
Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums lielāks |
|
(100 līdz |
(> 1 m/km) |
vidējā upe |
par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido |
|
|
1000 km2) |
smilts, grants un akmeņi |
|||
|
1.4. |
Vidēji liels |
Mazs |
Potamāla |
Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums |
|
(100 līdz |
(< 1 m/km) |
tipa vidējā |
mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu |
|
|
1000 km2) |
upe |
veido smilts, kas ir klāta ar organiskas |
||
|
izcelsmes detrītu un dūņām |
||||
|
1.5. |
Liels |
Liels |
Ritrāla tipa |
Upe ir dziļa, straumes ātrums lielāks |
|
(> 1001 km2) |
(> 1 m/km) |
lielā upe |
par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido |
|
|
smilts, grants un akmeņi |
||||
|
1.6. |
Liels |
Mazs |
Potamāla |
Upe ir dziļa, straumes ātrums mazāks |
|
(> 1001 km2) |
(< 1 m/km) |
tipa lielā upe |
par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido |
|
|
smilts, kas ir klāta ar organiskas |
||||
|
izcelsmes detrītu un dūņām |
2. Ezeri
|
Nr. p.k. |
Vidējais dziļums |
Ūdens cietība |
Krāsainība |
Tips |
|
2.1. |
Ļoti sekls |
Cietūdens |
Oligohumozs |
Ļoti seklais dzidrūdens ezers ar |
|
(< 2 m) |
(> 165 mkS/cm) |
(< 80 Pt-Co) |
augstu ūdens cietību |
|
|
2.2. |
Ļoti sekls |
Cietūdens |
Polihumozs |
Ļoti seklais brūnūdens ezers ar |
|
(< 2 m) |
(> 165 mkS/cm) |
(> 80 Pt-Co) |
augstu ūdens cietību |
|
|
2.3. |
Ļoti sekls |
Mīkstūdens |
Oligohumozs |
Ļoti seklais dzidrūdens ezers ar |
|
(< 2 m) |
(< 165 mkS/cm) |
(< 80 Pt-Co) |
zemu ūdens cietību |
|
|
2.4. |
Ļoti sekls |
Mīkstūdens |
Polihumozs |
Ļoti seklais brūnūdens ezers ar |
|
(< 2 m) |
(< 165 mkS/cm) |
(> 80 Pt-Co) |
zemu ūdens cietību |
|
|
2.5. |
Sekls |
Cietūdens |
Oligohumozs |
Seklais dzidrūdens ezers ar |
|
(2-9 m) |
(> 165 mkS/cm) |
(< 80 Pt-Co) |
augstu ūdens cietību |
|
|
2.6. |
Sekls |
Cietūdens |
Polihumozs |
Seklais brūnūdens ezers ar |
|
(2-9 m) |
(> 165 mkS/cm) |
(> 80 Pt-Co) |
augstu ūdens cietību |
|
|
2.7. |
Sekls |
Mīkstūdens |
Oligohumozs |
Seklais dzidrūdens ezers ar |
|
(2-9 m) |
(< 165 mkS/cm) |
(< 80 Pt-Co) |
zemu ūdens cietību |
|
|
2.8. |
Sekls |
Mīkstūdens |
Polihumozs |
Seklais brūnūdens ezers ar |
|
(2-9 m) |
(< 165 mkS/cm) |
(> 80 Pt-Co) |
zemu ūdens cietību |
|
|
2.9. |
Dziļš |
Cietūdens |
Oligohumozs |
Dziļais dzidrūdens ezers ar |
|
(> 9 m) |
(> 165 mkS/cm) |
(< 80 Pt-Co) |
augstu ūdens cietību |
|
|
2.10. |
Dziļš |
Mīkstūdens |
Oligohumozs |
Dziļais dzidrūdens ezers ar |
|
(> 9 m) |
(< 165 mkS/cm) |
(< 80 Pt-Co) |
zemu ūdens cietību |
3. Pārejas ūdeņi
|
Nr. |
Ūdens |
Vidējais |
Pakļautība |
Sajauk- |
Dominējošais |
Tips |
|
p.k. |
sāļums |
dziļums |
viļņu |
šanās |
substrāts |
|
|
(promiles) |
(m) |
iedarbībai |
||||
|
3.1. |
0,5 < 5-6 |
< 30 |
mēreni |
daļēji |
dūņas |
Rīgas līča |
|
atklāti |
stratificēta |
pārejas ūdeņi |
4. Piekrastes ūdeņi
|
Nr. |
Ūdens |
Vidējais |
Pakļautība |
Sajauk- |
Ūdens |
Dominē- |
Tips |
|
p.k. |
sāļums |
dziļums |
viļņu |
šanās |
apmaiņas |
jošais |
|
|
(promiles) |
(m) |
darbībai |
laiks (dnn) |
substrāts | |||
|
4.1. |
6 < 18-20 |
< 30 |
atklāti |
pilnīga |
< 7 |
smilts- |
Baltijas jūras |
|
grants |
dienvidaustrumu |
||||||
|
atklātā smilšainā |
|||||||
|
piekraste |
|||||||
|
4.2. |
6 < 18-20 |
< 30 |
atklāti |
pilnīga |
< 7 |
lauk- |
Baltijas jūras |
|
akmeņi |
dienvidaustrumu |
||||||
|
atklātā akmeņainā |
|||||||
|
piekraste |
|||||||
|
4.3. |
0,5 < 6 |
< 30 |
mēreni |
pilnīga |
< 7 |
smilts- |
Rīgas līča smil- |
|
atklāti |
grants |
šainā piekraste |
|||||
|
4.4. |
0,5 < 6 |
< 30 |
mēreni |
pilnīga |
< 7 |
lauk- |
Rīgas līča akme- |
|
atklāti |
akmeņi |
ņainā piekraste |
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93
Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot
|
Nr. |
CAS |
ES |
Latviskais nosaukums |
Piezīmes |
|
p.k. |
numurs (1) |
numurs (2) |
||
|
1. |
15972-60-8 |
240-110-8 |
alahlors |
|
|
2. |
120-12-7 |
204-371-1 |
antracēns |
|
|
3. |
1912-24-9 |
217-617-8 |
atrazīns |
|
|
4. |
71-43-2 |
200-753-7 |
benzols |
|
|
5. |
— |
— |
bromētie difenilēteri |
X(3) |
|
6. |
— |
— |
kadmijs un tā savienojumi |
X |
|
7. |
85535-84-8 |
287-476-5 |
C10 - C13 hloralkāni |
X |
|
8. |
470-90-6 |
207-432-0 |
hlorfenvinfoss |
|
|
9. |
2921-88-2 |
220-864-4 |
hlorpirifoss |
|
|
10. |
107-06-2 |
203-458-1 |
1,2-dihloretāns |
|
|
11. |
75-09-2 |
200-838-9 |
dihlormetāns |
|
|
12. |
117-81-7 |
204-211-0 |
di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP) |
|
|
13. |
330-54-1 |
206-354-4 |
diurons |
|
|
14. |
115-29-7 |
204-079-4 |
endosulfāns |
(4) |
|
14.1. |
959-98-8 |
— |
alfa-endosulfāns |
|
|
15. |
206-44-0 |
205-912-4 |
fluorantēns(5) |
|
|
16. |
118-74-1 |
204-273-9 |
heksahlorbenzols |
X |
|
17. |
87-68-3 |
201-765-5 |
heksahlorbutadiēns |
X |
|
18. |
608-73-1 |
210-158-9 |
heksahlorcikloheksāns (izomēru maisījums) |
X |
|
18.1. |
58-89-9 |
200-401-2 |
lindāns |
|
|
19. |
34123-59-6 |
251-835-4 |
izoproturons |
|
|
20. |
— |
— |
svins un tā savienojumi |
|
|
21. |
— |
— |
dzīvsudrabs un tā savienojumi |
X |
|
22. |
91-20-3 |
202-049-5 |
naftalīns |
|
|
23. |
— |
— |
niķelis un tā savienojumi |
|
|
24. |
25154-52-3 |
246-672-0 |
nonilfenoli (izomēru maisījums) |
X(4) |
|
24.1. |
104-40-5 |
203-199-4 |
4-(para)-nonilfenols |
|
|
25. |
1806-26-4 |
217-302-5 |
4-oktilfenols |
(4) |
|
25.1. |
140-66-9 |
— |
4-terc-oktilfenols |
|
|
26. |
608-93-5 |
210-172-5 |
pentahlorbenzols |
X |
|
27. |
87-86-5 |
201-778-6 |
pentahlorfenols |
|
|
28. |
— |
— |
poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) |
X(4) |
|
28.1. |
50-32-8 |
200-028-5 |
benz[a]pirēns |
|
|
28.2. |
205-99-2 |
205-911-9 |
benz[e]acefenantrilēns (3,4-benzofluorantēns) |
|
|
28.3. |
191-24-2 |
205-883-8 |
benz[g,h,i]perilēns |
|
|
28.4. |
207-08-9 |
205-916-6 |
benz[k]fluorantēns |
|
|
28.5. |
193-39-5 |
205-893-2 |
indeno[1,2,3-cd]pirēns |
|
|
29. |
122-34-9 |
204-535-2 |
simazīns |
|
|
30. |
tributilalvas savienojumi |
X(4) |
||
|
30.1. |
— |
— |
tributilalvas katjons |
|
|
31. |
12002-48-1 |
234-413-4 |
trihlorbenzoli (izomēru maisījums) |
(4) |
|
31.1. |
120-82-1 |
204-428-0 |
1,2,4-trihlorbenzols |
|
|
32. |
67-66-3 |
200-663-8 |
trihlormetāns (hloroforms) |
|
|
33. |
1582-09-8 |
216-428-8 |
trifluralīns |
Piezīmes.
X — ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim.
(1) Vielas numurs ķīmijas referatīvajā žurnālā Chemicals Abstracts.
(2) Vielas numurs Eiropas Savienībā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS) vai Eiropas Savienībā pieteikto jauno ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS).
(3) Par ūdens videi īpaši bīstamu uzskatāms tikai pentabromodifenilēteris (CAS numurs 32534-81-9).
(4) Apakšpunktā minētā viela pieder pie šajā punktā minētās grupas.
(5) Fluorantēns kā citu, daudz bīstamāku, poliaromātisko ogļūdeņražu indikators.
Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93
Ekoloģiskās kvalitātes kritēriji virszemes ūdensobjektu klasifikācijai
|
Nr. p.k. |
Kvalitātes kritēriji |
Upes |
Ezeri |
Pārejas ūdeņi |
Piekrastes ūdeņi |
|
1. |
Bioloģiskie kritēriji |
||||
|
1.1. |
Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa |
(1) |
‚ |
‚ |
‚ |
|
1.2. |
Makrofītu sastāvs un sastopamība |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
1.3. |
Zoobentosa sastāvs un sastopamība |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
1.4. |
Zivju sugu sastāvs un sastopamība |
‚ |
‚ |
‚ |
|
|
1.5. |
Zivju populāciju vecuma struktūra |
‚ |
‚ |
||
|
2. |
Hidromorfoloģiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu |
||||
|
2.1. |
Hidroloģiskais režīms |
||||
|
2.1.1. |
caurteces apjoms un dinamika |
‚ |
‚ |
||
|
2.1.2. |
ūdens apmaiņas periods |
‚ |
|||
|
2.1.3. |
saistība ar pazemes ūdensobjektiem |
‚ |
‚ |
||
|
2.1.4. |
upes nepārtrauktība |
‚ |
|||
|
2.2. |
Morfoloģiskie apstākļi |
||||
|
2.2.1. |
dziļuma svārstības |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
2.2.2. |
platuma svārstības |
‚ |
|||
|
2.2.3. |
gultnes dominējošais substrāta sastāvs |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
2.2.4. |
gultnes šķērsgriezums |
‚ |
‚ |
||
|
2.2.5. |
krasta zonas struktūra |
‚ |
|||
|
2.2.6. |
krastu struktūra |
‚ |
|||
|
2.2.7. |
plūdmaiņu zonas struktūra |
‚ |
‚ |
||
|
2.3. |
Paisuma-bēguma režīms |
||||
|
2.3.1. |
saldūdens plūsma |
‚ |
|||
|
2.3.2. |
galveno straumju virziens |
‚ |
|||
|
2.3.3. |
pakļautība viļņu iedarbībai |
‚ |
‚ |
||
|
3. |
Ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu |
||||
|
3.1. |
Vispārīgie kritēriji |
||||
|
3.1.1. |
ūdens caurredzamība |
‚ |
‚ |
‚ |
|
|
3.1.2. |
temperatūras režīms |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
3.1.3. |
skābekļa daudzums |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
3.1.4. |
sāļums |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
3.1.5. |
paskābināšanās |
‚ |
‚ |
||
|
3.1.6. |
biogēno elementu koncentrācija |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
3.2. |
Piesārņojošās vielas |
||||
|
3.2.1. |
konkrētajā ūdensobjektā novadītās mākslīgās |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
piesārņojošās vielas |
|||||
|
3.2.2. |
citas konkrētajā ūdensobjektā novadītās |
‚ |
‚ |
‚ |
‚ |
|
piesārņojošās vielas |
|||||
Apzīmējumi.
1. ‚ — kritērijs, pēc kura vērtē attiecīgās grupas ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.
2. (1) — novērtē tikai upēs, kuru garums pārsniedz 100 km un sateces baseina laukums ir lielāks par 1000 km2.
Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93
Kritēriji augstas, labas un vidējas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai
| 1. Upes | |||
|
Nr. p.k. |
Augsta kvalitāte |
Laba kvalitāte |
Vidēja kvalitāte |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
1.1. |
Bioloģiskie kritēriji |
||
|
1.1.1. |
Fitoplanktons |
||
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un |
|
|
ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav |
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no |
sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība. |
attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem. |
ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā |
|
|
Fitoplanktona vidējais sastopamības biežums pilnībā |
Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, |
labas kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu |
|
|
atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem |
kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā |
bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu |
|
|
raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski |
līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu |
raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas. |
|
|
nemaina tipam specifisko ūdens caurredzamību. |
fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt |
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka |
|
|
Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst |
novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un |
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā |
|
|
attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem |
intensitātes neliela palielināšanās |
var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana |
|
|
fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem |
|||
|
1.1.2. |
Makrofīti un fitobentoss |
||
|
Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs |
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā |
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva |
|
|
atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz |
rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem |
|
|
nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas |
rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Novērojamas |
|
|
Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības |
neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātu |
makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju |
|
|
biežuma izmaiņas |
augšanu, kas izraisa virszemes ūdensobjektā mītošo |
lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. |
|
|
organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai |
Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības |
||
|
ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. |
izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās |
||
|
Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās |
sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām |
||
|
darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences |
|||
|
1.1.3. |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
||
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā |
|
|
sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no |
|
|
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem. |
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk |
|
|
antropogēnā darbība. |
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu |
nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās |
|
|
Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu |
proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa |
attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas. |
|
|
grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi |
ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku |
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība |
|
|
antropogēnā darbība. Bezmugurkaulnieku sugu |
sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no |
un daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par |
|
|
daudzveidības rādītāji neatšķiras no rādītājiem, kuri |
rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē |
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami |
|
|
raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība |
antropogēnā darbība |
zemāki par labas kvalitātes rādītājiem |
|
|
1.1.4. |
Zivis |
||
|
Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst |
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības |
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības |
|
|
vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav |
biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam |
biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība. |
ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar |
raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes |
|
|
Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam |
antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un |
rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās |
|
|
raksturīgās zivju sugas. |
hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju |
darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko |
|
|
Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu |
vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa |
kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra |
|
|
antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas |
zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos |
liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, |
|
|
vairošanās vai attīstības traucējumus |
gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās |
ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās |
|
|
sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas |
zivju sugas nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti |
||
|
1.2. |
Hidromorfoloģiskie kritēriji |
||
|
1.2.1. |
Hidroloģiskais režīms |
||
|
Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, kā arī saistība ar |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
1.2.2. |
Upes nepārtrauktība |
||
|
Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
sedimentu pārvietošanās |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
1.2.3. |
Morfoloģiskie apstākļi |
||
|
Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas, |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
|||
|
1.3. |
Fizikāli ķīmiskie kritēriji |
||
|
1.3.1. |
Vispārīgie apstākļi |
||
|
Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti nedaudz |
Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā |
skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības |
nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, |
parametriskās vērtības |
|
|
nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas |
un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko |
||
|
antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. |
kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu. |
||
|
Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un |
Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, |
||
|
skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās |
kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un |
||
|
darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti |
nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko |
||
|
raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem |
kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu |
||
|
1.3.2. |
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas |
||
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
|
1.3.3. |
Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes |
||
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem |
|
|
parasti raksturīgas antropogēnās darbības |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis) |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
| 2. Ezeri | |||
|
Nr. p.k. |
Augsta kvalitāte |
Laba kvalitāte |
Vidēja kvalitāte |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
2.1. |
Bioloģiskie kritēriji |
||
|
2.1.1. |
Fitoplanktons |
||
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un |
|
|
sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz |
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam |
sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam |
|
|
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu |
ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas |
|
|
antropogēnā darbība. Fitoplanktona vidējās biomasas |
paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo |
kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un |
|
|
rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes |
organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas |
nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju |
|
|
ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem |
vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes |
raksturojošo parametru vērtību izmaiņas. |
|
|
apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens |
pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas |
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka |
|
|
caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un |
biežuma un intensitātes neliela palielināšanās |
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā |
|
|
intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem |
var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana |
||
|
raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem |
|||
|
2.1.2. |
Makrofīti un fitobentoss |
||
|
Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva |
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā |
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva |
|
|
rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz |
rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem |
|
|
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas |
rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir |
|
|
Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa |
izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu |
novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības |
|
|
sastopamības izmaiņas |
paātrinātas augšanas izraisītām virszemes ūdensobjektā |
biežuma rādītāju izmaiņas. |
|
|
mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām |
Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības |
||
|
izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām. |
izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās |
||
|
Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās |
sabiedrības aizvietotas ar baktērijām |
||
|
darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences |
|||
|
2.1.3. |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
||
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais |
|
|
sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai |
sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz |
sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no |
|
|
ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav |
atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. |
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība. |
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu |
vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas |
|
| Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu |
proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa |
galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas. |
|
|
grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības |
ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku sugu |
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība |
|
|
neietekmētā vidē. Bezmugurkaulnieku sugu |
daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no antropogēnās |
un daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu |
|
|
daudzveidības rādītāji neatšķiras no antropogēnās |
darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem |
tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas |
|
|
darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem |
kvalitātes rādītājiem |
||
|
rādītājiem |
|||
|
2.1.4. |
Zivis |
||
|
Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst |
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības |
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības |
|
|
vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav |
biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam |
biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība. |
ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar |
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. |
|
|
Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam |
antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un |
Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības |
|
|
raksturīgās zivju sugas. |
hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju |
izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju |
|
|
Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu |
vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa |
izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka |
|
|
antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas |
zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos |
antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā |
|
|
vairošanās vai attīstības traucējumus |
gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās |
daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas |
|
|
sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas |
nav sastopamas |
||
|
2.2. |
Hidromorfoloģiskie kritēriji |
||
|
2.2.1. |
Hidroloģiskais režīms |
||
|
Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, ūdens līmenis, |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
ūdens apmaiņas biežums, kā arī saistība ar pazemes |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
|||
|
2.2.2. |
Morfoloģiskie apstākļi |
||
|
Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
daudzums, ezera piekrastes zonas stāvoklis un |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
struktūra atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
|||
|
2.3. |
Fizikāli ķīmiskie kritēriji |
||
|
2.3.1. |
Vispārīgie apstākļi |
||
|
Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti nedaudz |
Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā |
un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības |
kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu |
parametriskās vērtības |
|
|
nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas |
funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem |
||
|
antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. |
labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko |
||
|
Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums |
vērtību sasniegšanu. |
||
|
un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās |
Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, |
||
|
darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti |
kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un |
||
|
raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem |
nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko |
||
|
kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu |
|||
|
2.3.2. |
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas |
||
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
konstatēt ar vismodernākajām, plaši lietotajām |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
|
analīzes metodēm |
|||
|
2.3.3. |
Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes |
||
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis) |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
| 3. Pārejas ūdeņi | |||
|
Nr. p.k. |
Augsta kvalitāte |
Laba kvalitāte |
Vidēja kvalitāte |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
3.1. |
Bioloģiskie kritēriji |
||
|
3.1.1. |
Fitoplanktons |
||
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji |
|
|
sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz |
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam |
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem |
|
|
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu |
rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Biomasas |
|
|
antropogēnā darbība. Fitoplanktona biomasas rādītāji |
aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu |
izmaiņas ir lielākas un var rasties nozīmīgas un nevēlamas |
|
|
pilnībā atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem |
savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens |
citu bioloģisko kvalitātes elementu izmaiņas. |
|
|
fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina |
fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. |
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka |
|
|
tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona |
Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma |
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā |
|
|
ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā |
un intensitātes neliela palielināšanās |
var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana |
|
|
tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem |
|||
|
3.1.2. |
Makrofītiskās aļģes |
||
|
Makrofītisko aļģu taksonomisko grupu sastāva rādītāji |
Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva un |
Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji |
|
|
atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus |
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no |
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem |
|
|
nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas |
rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir |
|
|
Nav novērojamas antropogēnās darbības izraisītas |
neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas |
novērojamas makrofītisko aļģu sastopamības biežuma |
|
|
makrofītisko aļģu seguma rādītāju izmaiņas |
augšanas izraisītām ūdensobjektā mītošo organismu |
rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes |
|
|
savstarpējo attiecību nevēlamām izmaiņām vai ūdens |
rādītājiem, kuras var būt saistītas ar ūdensobjektā mītošo |
||
|
fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām |
organismu savstarpējā līdzsvara izmaiņām |
||
|
3.1.3. |
Segsēkļi |
||
|
Segsēkļu taksonomisko grupu sastāva un sastopamības |
Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji |
Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras |
|
|
biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no |
nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. |
no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem |
|
|
apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
Segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par |
vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. |
|
|
Nav novērojamas antropogēnās ietekmes izraisītas |
nelielu traucējumu |
Segsēkļu taksonomisko grupu sastopamības biežuma |
|
|
segsēkļu sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas |
rādītāji, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir |
||
|
mainījušies vairāk |
|||
|
3.1.4. |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
||
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā |
|
|
sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no |
|
|
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem |
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem |
|
|
antropogēnā darbība. |
rādītājiem. Vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam |
vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir sastopami |
|
|
Ir sastopami visu antropogēnās darbības neietekmētiem |
raksturīgo taksonomisko grupu organismu ir sastopams |
piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu |
|
|
apstākļiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi |
organismi. |
||
|
Daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo |
|||
|
taksonomisko grupu organismi nav sastopami |
|||
|
3.1.5. |
Zivis |
||
|
Sugu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst |
Jutīgo sugu sastopamības biežuma rādītāji liecina par |
Antropogēnā ietekme uz fizikāli ķīmiskajiem un |
|
|
vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav |
tādām nelielām attiecīgajam pārejas ūdeņu tipam |
hidromorfoloģiskajiem kritērijiem ir tik nozīmīga, ka nav |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība |
raksturīgā stāvokļa izmaiņām, kuras skaidrojamas ar |
sastopamas samērā daudzas sugas, kuras raksturīgas |
|
|
antropogēnās darbības ietekmi uz fizikāli ķīmiskajiem |
attiecīgajam ūdeņu tipam |
||
|
vai hidromorfoloģiskajiem kritērijiem |
|||
|
3.2. |
Hidromorfoloģiskie kritēriji |
||
|
3.2.1. |
Paisuma-bēguma režīms |
||
|
Saldūdens plūsmas režīms atbilst vai ļoti nedaudz |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
antropogēnā darbība |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
3.2.2. |
Morfoloģiskie apstākļi |
||
|
Dziļuma rādītāju izmaiņas, substrāta stāvoklis, |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
antropogēnā darbība |
|||
|
3.3. |
Fizikāli ķīmiskie kritēriji |
||
|
3.3.1. |
Vispārīgie apstākļi |
||
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras |
Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
caurredzamība, kā arī biogēno vielu koncentrācijas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas |
nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu |
parametriskās vērtības |
|
|
robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās |
funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu |
||
|
darbības neietekmētam stāvoklim. |
ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības |
||
|
Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens caurredzamība |
|||
|
neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas |
|||
|
līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnas darbības |
|||
|
neietekmētam stāvoklim |
|||
|
3.3.2. |
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas |
||
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
|
analīzes metodēm |
|||
|
3.3.3. |
Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes |
||
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis) |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
| 4. Piekrastes ūdeņi | |||
|
Nr. p.k. |
Augsta kvalitāte |
Laba kvalitāte |
Vidēja kvalitāte |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
4.1. |
Bioloģiskie kritēriji |
||
|
4.1.1. |
Fitoplanktons |
||
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un |
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un |
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un |
|
|
sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, kurus |
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no |
sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielām izmaiņām. |
|
|
nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas |
Aļģu biomasa būtiski atšķiras no attiecīgajam tipam |
|
|
Fitoplanktona vidējā biomasa pilnībā atbilst attiecīgajam |
neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa |
raksturīgās un var ietekmēt citus bioloģiskās kvalitātes |
|
|
ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem |
ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara |
elementus. |
|
|
un būtiski nemaina tiem raksturīgo ūdens caurredzamību. |
nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās |
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka |
|
|
Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst |
kvalitātes izmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona |
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā |
|
|
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli |
ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās |
var būt novērojama pastāvīga fitoplanktona ziedēšana |
|
|
ķīmiskajiem apstākļiem |
|||
|
4.1.2. |
Makrofītiskās aļģes un segsēkļi |
||
|
Ir sastopamas visas makrofītisko aļģu un segsēkļu |
Ir sastopams vairākums makrofītisko aļģu un segsēkļu |
Salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir sastopams |
|
|
taksonomiskās grupas, kuras raksturīgas apstākļiem, |
taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko |
mazāk makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu, |
|
|
ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
nav ietekmējusi antropogēnā darbība. |
kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi |
|
|
Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu |
Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu |
antropogēnā darbība. |
|
|
sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, |
sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu |
Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu |
|
|
ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
traucējumu |
sastopamības biežuma rādītāji liecina par iespējamām |
|
|
ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara |
|||
|
nevēlamām izmaiņām |
|||
|
4.1.3. |
Bentiskie bezmugurkaulnieki |
||
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā |
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā |
|
|
sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz |
sastāva un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā |
|
|
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem |
labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam tipam |
|
|
antropogēnā darbība. |
rādītājiem. Ir sastopams vairākums attiecīgajam ūdeņu |
raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopami piesārņotiem |
|
|
Ir sastopami visu taksonomisko grupu organismi, kuri |
tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu |
ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi. |
|
|
raksturīgi apstākļiem, ko nav ietekmējusi |
Nav sastopami daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam |
||
|
antropogēnā darbība |
raksturīgo taksonomisko grupu organismi |
||
|
4.2. |
Hidromorfoloģiskie kritēriji |
||
|
4.2.1. |
Paisuma-bēguma režīms |
||
|
Saldūdens plūsmas režīms, valdošo straumju virziens |
Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem |
|
|
un ātrums atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, |
kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
4.2.2. |
Morfoloģiskie apstākļi |
||
|
Dziļuma rādītāju izmaiņas, struktūra un piekrastes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
zonas gultne, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis |
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus |
parametriskās vērtības |
parametriskās vērtības |
|
|
nav ietekmējusi antropogēnā darbība |
|||
|
4.3. |
Fizikāli ķīmiskie kritēriji |
||
|
4.3.1. |
Vispārīgie apstākļi |
||
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz |
Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi |
caurredzamība nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
antropogēnā darbība. |
ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem |
parametriskās vērtības |
|
|
Biogēno elementu koncentrācijas svārstības |
labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās |
||
|
saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas |
vērtības. Biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz |
||
|
antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim. |
robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana |
||
|
Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens |
un bioloģiskiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti |
||
|
caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības |
raksturojošas parametriskās vērtības |
||
|
ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs |
|||
|
antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim |
|||
|
4.3.2. |
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas |
||
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
|
analīzes metodēm |
|||
|
4.3.3. |
Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes |
||
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas |
|
|
ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis) |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
| 5. Mākslīgi vai stipri pārveidoti virszemes ūdensobjekti | |||
|
Nr. p.k. |
Visaugstākais iespējamais ekoloģiskais potenciāls |
Labs ekoloģiskais potenciāls |
Vidējs ekoloģiskais potenciāls |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
5.1. |
Bioloģiskie kritēriji |
||
|
Atbilstošo bioloģisko kvalitātes kritēriju raksturojošo |
Novērojamas nelielas izmaiņas, salīdzinot ar |
Novērojamas lielākas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar |
|
|
parametru vērtības ir iespējami tuvas tām, kādas |
augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam |
visaugstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam |
|
|
raksturīgas tam virszemes ūdensobjektu tipam, kura |
raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo |
raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru |
|
|
īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā virszemes |
parametru vērtībām |
vērtībām, nekā labai kvalitātei raksturīgās vērtības |
|
|
ūdensobjekta īpašībām tādos fizikālajos apstākļos, kādus |
|||
|
nosaka mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta raksturs |
|||
|
5.2. |
Hidromorfoloģiskie kritēriji |
||
|
Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas |
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju |
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju |
|
|
rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu |
vērtības |
vērtības |
|
|
ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes |
|||
|
samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko |
|||
|
ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju |
|||
|
migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām |
|||
|
5.3. |
Fizikāli ķīmiskie kritēriji |
||
|
5.3.1. |
Vispārīgie apstākļi |
||
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst antropogēnās darbības |
Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības nepārsniedz robežas, |
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju |
|
|
neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam |
kādās funkcionē ekosistēma un iespējams sasniegt |
vērtības |
|
|
virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir |
bioloģisko kritēriju vērtības. |
||
|
vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā |
Temperatūra un pH līmenis nepārsniedz robežas, |
||
|
virszemes ūdensobjekta īpašībām vai nedaudz atšķiras. |
kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana un |
||
|
Biogēno elementu koncentrācijas saglabājas robežās, |
iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības. |
||
|
kādas parasti raksturīgas šādiem antropogēnās |
Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, |
||
|
darbības neietekmētiem ūdeņiem. |
kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana, |
||
|
Temperatūra, skābekļa bilance un pH līmenis atbilst |
iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības |
||
|
antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi |
|||
|
ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura |
|||
|
īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri |
|||
|
pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām |
|||
|
5.3.2. |
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas |
||
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas |
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var |
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas |
|
|
konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām |
virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem |
parametriskās vērtības |
|
|
analīzes metodēm |
|||
|
5.3.3. |
Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes |
||
|
Koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas |
Koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes |
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem |
|
|
parasti raksturīgas antropogēnās darbības |
prasības, kādas ir noteiktas saskaņā ar šiem |
nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas |
|
|
neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis) |
noteikumiem |
parametriskās vērtības |
|
Vides ministrs R.Vējonis