• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2004., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84753

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.93

Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību

Vēl šajā numurā

25.02.2004., Nr. 30

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 92

Pieņemts: 17.02.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.92

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7, 36.§)

Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta ceturtās daļas 4.punktu, 20.panta trešo daļu un 22.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī darbības, kas jāveic, ja ūdensobjektā nav sasniegti izvirzītie vides kvalitātes mērķi.

2. Latvijas Vides aģentūra sadarbībā ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Sabiedrības veselības aģentūru, kā arī ar Valsts ģeoloģijas dienestu un tā teritoriālajām struktūrvienībām (turpmāk — upju baseinu pārvaldes) reizi sešos gados izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu katram upju baseinu apgabalam. Programma ietver virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu. Programmā nosaka monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu. Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā iekļauj prasības, kas noteiktas arī citos vides aizsardzības normatīvajos aktos.

3. Virszemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa programmu īstenošanu organizē Latvijas Vides aģentūra sadarbībā ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru. Pazemes ūdeņu monitoringa programmu īstenošanu organizē Valsts ģeoloģijas dienests sadarbībā ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru. Peldūdeņu un peldvietu monitoringa programmu īstenošanu organizē Sabiedrības veselības aģentūra.

4. Latvijas Vides aģentūrai un Valsts ģeoloģijas dienestam ir tiesības saņemt no citām valsts un pašvaldību institūcijām informāciju un datus par attiecīgo institūciju veikto monitoringu.

5. Vides ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu. Latvijas Vides aģentūra triju mēnešu laikā pēc attiecīgās programmas apstiprināšanas nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par vides ministra apstiprināto ūdens stāvokļa monitoringa programmu.

II. Virszemes ūdeņu monitorings

6. Izstrādājot virszemes ūdeņu monitoringa programmu, Latvijas Vides aģentūra ievēro šādas prasības:

6.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai iegūtie dati nodrošinātu visaptverošu pārskatu par virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un par mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti un iegūtie dati ļautu noteikt virszemes ūdeņu kvalitātes klasi;

6.2. programmā ietver nosakāmos parametrus, kas raksturo normatīvajos aktos par virszemes ūdensobjektu tipiem, raksturojumu, klasifikāciju un antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību noteiktos ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes kritērijus;

6.3. paraugu ņemšanas biežumu nosaka tādu, lai:

6.3.1. nodrošinātu iegūto rezultātu ticamību un precizitāti;

6.3.2. atspoguļotu dabas apstākļu un antropogēnās darbības izraisīto kvalitātes kritēriju vērtību mainību un sezonas svārstības.

7. Virszemes ūdeņu monitoringa mērķis ir nodrošināt informāciju par virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti. Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem virszemes ūdeņu monitoringu iedala:

7.1. uzraudzības monitoringā;

7.2. operatīvajā monitoringā;

7.3. pētniecības monitoringā.

8. Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju:

8.1. lai novērtētu ūdensobjektu pašreizējo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un noteiktu antropogēnās slodzes ietekmi;

8.2. lai optimizētu monitoringa programmu;

8.3. lai noteiktu virszemes ūdensobjektu tipam atbilstošu etalonstāvokli;

8.4. par dabiskajiem apstākļiem un antropogēno darbību, kas izraisa virszemes ūdens kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā.

9. Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringu veic:

9.1. tādā skaitā virszemes ūdensobjektu, lai iegūtie dati raksturotu virszemes ūdeņu stāvokli katrā upju baseina apgabalā, kā arī sniegtu informāciju par piesārņojuma pārrobežu pārneses apjomu un jūras vidē nonākošā piesārņojuma daudzumu;

9.2. lielos virszemes ūdensobjektos, kas ir nozīmīgi visam upju sateces baseina apgabalam, piemēram, lielajās upēs, kuru sateces baseins pārsniedz 2500 km2, un lielos ezeros vai ūdenskrātuvēs;

9.3. vietās, kur nozīmīgi virszemes ūdensobjekti šķērso valsts robežu.

10. Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringa stacijā uzraudzības monitoringu veic viena gada laikā un ne retāk kā reizi sešos gados. Paraugu ņemšanas un novērojumu biežums noteikts šo noteikumu pielikumā. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, Latvijas Vides aģentūra fizikāli ķīmiskajiem kritērijiem nosaka citādu paraugu ņemšanas biežumu, ja tiek ievērota minēto kritēriju vērtību mainība dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē.

11. Ja uzraudzības monitoringa dati liecina, ka attiecīgajā ūdensobjektā ir sasniegts labs virszemes ūdeņu stāvoklis un pēc tam antropogēnā ietekme uz konkrēto virszemes ūdensobjektu nav mainījusies, uzraudzības monitoringu var veikt viena gada laikā triju secīgu upes sateces baseina apsaimniekošanas plānu īstenošanas periodā.

12. Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju:

12.1. par to virszemes ūdensobjektu stāvokli un mākslīgu vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu, kuros, veicot uzraudzības monitoringu vai nosakot antropogēnās slodzes, konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — riska virszemes ūdensobjekti);

12.2. par riska virszemes ūdensobjektu kvalitātes izmaiņām pēc pasākumu programmas īstenošanas.

13. Virszemes ūdeņu operatīvo monitoringu veic visos riska virszemes ūdensobjektos, kā arī visos virszemes ūdensobjektos un mākslīgos vai stipri pārveidotos ūdensobjektos, kuros novada prioritārās vielas un ūdens videi bīstamās un īpaši bīstamās vielas.

14. Nosakot virszemes ūdeņu monitoringa programmā nepieciešamo operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, ņem vērā konkrētos apstākļus, kā arī šādas prasības:

14.1. ūdensobjektā, kuru ietekmē viens vai vairāki punktveida piesārņojuma avoti, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma avotu radīto kopējo slodzi un tās ietekmi;

14.2. ūdensobjektā, kuru ietekmē difūzais piesārņojums, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma radīto kopējo slodzi un tās ietekmi. Ja difūzā piesārņojuma radītā slodze ietekmē vairākus blakus esošus virszemes ūdensobjektus, monitoringa stacijas var izvietot tikai daļā no tiem, ja iegūtie dati par slodzi un tās ietekmi ir pietiekami;

14.3. ja virszemes ūdensobjekta hidromorfoloģiskos apstākļus būtiski mainījusi antropogēnā darbība, šajā ūdensobjektā ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt antropogēnās darbības ietekmi un sekas;

14.4. ja virszemes ūdensobjektā novada prioritārās un ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas, monitoringa staciju skaitu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un par virszemes ūdeņu kvalitāti.

15. Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa programmā par nosakāmajiem parametriem izvēlas tos bioloģiskos, hidromorfoloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes kritērijus, kurus visvairāk ietekmē konkrētā slodze, kā arī testē prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada nozīmīgos daudzumos. Paraugu ņemšanas un novērojumu biežums noteikts šo noteikumu pielikumā. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, Latvijas Vides aģentūra nosaka citādu paraugu ņemšanas biežumu, ja tiek ievērota kvalitātes kritēriju vērtību mainība dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē.

16. Ja virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa dati un antropogēnās slodzes izvērtējums liecina, ka antropogēno darbību ietekme uz šo noteikumu 14.punktā minētajiem ūdensobjektiem ir nenozīmīga vai ir novērsta pēc attiecīgās pasākumu programmas īstenošanas, Latvijas Vides aģentūra pēc saskaņošanas ar upju baseinu pārvaldi samazina operatīvā monitoringa biežumu un monitoringa programmā ietveramo kvalitātes kritēriju skaitu.

17. Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot:

17.1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

17.2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā;

17.3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem.

18. Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

III. Aizsargājamo teritoriju

monitorings

19. Aizsargājamo teritoriju monitoringā iekļauj dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos virszemes ūdensobjektus, no kuriem diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 100 m3 dzeramā ūdens. Aizsargājamo teritoriju ūdensobjekta monitoringā izvēlas šādus nosakāmos parametrus:

19.1. attiecīgajā ūdensobjektā novadītās prioritārās vielas un ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas;

19.2. vielas, kuras dzeramajā ūdenī kontrolē saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” un kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada tādā daudzumā, kas var ietekmēt ūdensobjekta stāvokli.

20. Ja virszemes ūdensobjektā diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 100 m3 dzeramā ūdens, monitoringa programmā nosaka šādu paraugu ņemšanas biežumu:

20.1. četras reizes gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā mazāk nekā 10000 iedzīvotājiem;

20.2. astoņas reizes gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā no 10000 līdz 30000 iedzīvotāju;

20.3. divpadsmit reižu gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā vairāk nekā 30000 iedzīvotājiem.

21. Ja upju baseinu apgabalā atrodas aizsargājamās teritorijas, kurās to aizsardzības režīma dēļ ir izvirzīti īpaši vides kvalitātes mērķi, monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

IV. Pazemes ūdeņu monitorings

22. Izstrādājot pazemes ūdeņu monitoringa programmu, Valsts ģeoloģijas dienests ievēro šādas prasības:

22.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai:

22.1.1. iegūtie dati nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu pārskatu par ūdens horizontiem un kompleksiem katrā pazemes ūdensobjektā un raksturotu tos plānā un griezumā;

22.1.2. iegūtie dati ļautu noteikt pazemes ūdeņu kvalitātes klasi;

22.1.3. konstatētu katru pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa un piesārņojošo vielu koncentrācijas izmaiņu tendenci antropogēnās darbības ietekmē;

22.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas robežu, nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu un paraugu ņemšanas biežumu, kas ļauj novērtēt pārrobežu pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, ātrumu un ķīmiskās kvalitātes izmaiņas, kā arī konstatēt izmaiņu cēloni;

22.3. pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — riska pazemes ūdensobjekti), nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu, lai varētu novērtēt ūdens ieguves un mākslīgas pazemes ūdeņu krājumu papildināšanas ietekmi uz pazemes ūdeņu līmeni.

23. Pazemes ūdeņu monitorings nodrošina informāciju par pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli un ķīmisko kvalitāti.

24. Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai novērtētu:

24.1. antropogēnās slodzes ietekmi;

24.2. ilgākā laikposmā novērojamās pazemes ūdensobjekta kvantitatīvā stāvokļa izmaiņas, ko rada dabisko apstākļu izmaiņas vai antropogēnā darbība.

25. Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu veic:

25.1. riska pazemes ūdensobjektos;

25.2. pazemes ūdensobjektos, kuros notiek mākslīga pazemes ūdeņu krājumu papildināšana;

25.3. pazemes ūdensobjektos, kas atrodas pazemes ūdeņu reģionālo depresiju apgabalos;

25.4. to pazemes ūdensobjektu daļās, kuros notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdeņu krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī;

25.5. teritorijās, kurās notiek intensīva ūdensapgādei nozīmīgu pazemes ūdeņu kompleksu vai horizontu papildināšanās;

25.6. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu.

26. Pazemes ūdeņu monitoringa programmā pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringam nosaka tādu monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, kā arī pazemes ūdeņu līmeņu novērojumu biežumu, kas ļauj novērtēt pazemes ūdens resursu papildināšanās apstākļus un apjomus, kā arī ūdens ieguves un cita veida antropogēnās darbības ietekmi uz pazemes ūdens resursiem.

27. Pazemes ūdens atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3 diennaktī, pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdens atradnes pasē noteiktajām prasībām. Monitoringa rezultātus reizi gadā iesniedz Valsts ģeoloģijas dienestā.

28. Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes monitoringu iedala:

28.1. uzraudzības monitoringā;

28.2. operatīvajā monitoringā;

28.3. pētniecības monitoringā.

29. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai novērtētu:

29.1. antropogēnās slodzes ietekmi;

29.2. pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā, kuras radušās dabisko apstākļu vai antropogēnās darbības ietekmē;

29.3. monitoringa programmas optimizēšanas nepieciešamību.

30. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringu veic:

30.1. riska pazemes ūdensobjektos;

30.2. dzeramā ūdens apgādei nozīmīgos pazemes ūdensobjektos, kuros notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdens krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī;

30.3. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu.

31. Pazemes ūdeņu monitoringa programmā ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringā nosakāmos parametrus izvēlas atbilstoši piesārņojuma veidam un piesārņojošām vielām, kas ietekmē ūdensobjektu. Ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringā testē vismaz:

31.1. skābekļa saturu;

31.2. ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu (pH);

31.3. elektrovadītspēju;

31.4. nitrātus;

31.5. amoniju;

31.6. Na+, K+, Ca+, Mg+, Cl–, SO42-, HCO3– jonus;

31.7. organiskās vielas.

32. Papildus šo noteikumu 31.punktā minētajiem parametriem:

32.1. riska pazemes ūdensobjektos veic to nosakāmo parametru monitoringu, kuri raksturo risku radījušās problēmas cēloni un tā ietekmi;

32.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu, veic to nosakāmo parametru monitoringu, kuri ļauj spriest par ūdeņu piemērotību pašreizējiem un potenciāli iespējamiem ūdens izmantošanas veidiem, kā arī ļauj noteikt pārrobežu ietekmes risku un novērtēt pārrobežu ietekmi.

33. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai:

33.1. noteiktu ķīmisko kvalitāti visiem riska pazemes ūdensobjektiem;

33.2. noteiktu ilgstošas antropogēnās ietekmes izraisītu piesārņojošo vielu koncentrācijas palielināšanās tendenci;

33.3. kontrolētu pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas to pazemes ūdensobjektu daļās, kurās notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdeņu krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī, un atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumu papildina mākslīgi, kā arī apgabalos, kuros notiek intensīva pazemes ūdeņu papildināšanās;

33.4. pamatotu atsevišķu ūdensobjektu pasākumu programmas vai nepieciešamos sanācijas pasākumus.

34. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu veic ne retāk kā reizi gadā. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu Valsts ģeoloģijas dienests nosaka pazemes ūdeņu monitoringa programmā, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

35. Pazemes ūdens atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3 diennaktī, kā arī, ja pazemes ūdens resursi tiek papildināti mākslīgi, pazemes ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdens atradnes pasē noteiktajām prasībām. Monitoringa rezultātus ūdens resursu lietotājs reizi gadā iesniedz Valsts ģeoloģijas dienestā.

36. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot:

36.1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

36.2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā;

36.3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem.

37. Pazemes ūdeņu pētniecības monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu nosaka pazemes ūdeņu monitoringa programmā, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

V. Darbības, kas jāveic,

ja ūdensobjektā nav sasniegti

izvirzītie vides kvalitātes mērķi

38. Ja virszemes vai pazemes monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajam ūdensobjektam izvirzītie vides kvalitātes mērķi nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides ministrija:

38.1. uzdod upju baseinu pārvaldēm pētīt neatbilstības cēloņus un pārskatīt pasākumu programmas;

38.2. uzdod reģionālajām vides pārvaldēm pārskatīt A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, samazināt noteiktos emisijas limitus vai mainīt ūdens resursu lietošanas nosacījumus;

38.3. uzdod Latvijas Vides aģentūrai un Valsts ģeoloģijas dienestam pārskatīt monitoringa programmu;

38.4. veic citus pasākumus, lai novērstu turpmāku virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un veicinātu tā uzlabošanos.

39. Vides ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 38.punktā minētos pasākumus, ja vides kvalitātes mērķus nav iespējams sasniegt nepārvaramu apstākļu, piemēram, lielu plūdu vai ilgstoša sausuma, dēļ.

Informatīva atsauce

uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/60/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 26.februāri.

Pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92

Paraugu ņemšanas biežums virszemes ūdeņu monitoringam

I. Paraugu ņemšanas biežums uzraudzības monitoringam

Nr. p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

       

1.1.

fitoplanktons

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

1.2.

citi ūdensaugi (flora)

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

1.3.

makrozoobentoss (bezmugurkaulnieki)

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

1.4.

zivis

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

       

2.1.

nepārtrauktība

ne retāk kā reizi gadā

2.2.

hidroloģija

nepārtraukti

reizi mēnesī

2.3.

morfoloģija

reizi monitoringa laikā

reizi monitoringa laikā

reizi monitoringa laikā

reizi monitoringa laikā

3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

       

3.1.

temperatūra

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.2.

skābekļa saturs

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.3.

sāļums

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.4.

biogēnie elementi

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.5.

paskābināšanās

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.6.

citas piesārņojošas vielas

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.7.

prioritārās vielas

reizi mēnesī

reizi mēnesī

reizi mēnesī

reizi mēnesī

II. Paraugu ņemšanas biežums operatīvajam monitoringam

Nr. p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

       

1.1.

fitoplanktons

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

1.2.

citi ūdensaugi (flora)

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

1.3.

makrozoobentoss (bezmugurkaulnieki)

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

1.4.

Zivis

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

       

2.1.

nepārtrauktība

ne retāk kā reizi sešos gados

2.2.

hidroloģija

nepārtraukti

reizi mēnesī

2.3.

morfoloģija

ne retāk kā reizi sešos gados

ne retāk kā reizi sešos gados

ne retāk kā reizi sešos gados

ne retāk kā reizi sešos gados

3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

       

3.1.

temperatūra

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.2.

skābekļa saturs

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.3.

sāļums

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.4.

biogēnie elementi

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.5.

paskābināšanās

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.6.

citas piesārņojošas

vielas

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.7.

prioritārās vielas

ne retāk kā reizi mēnesī

ne retāk kā reizi mēnesī

ne retāk kā reizi mēnesī

ne retāk kā reizi mēnesī

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!