Vai mūsu sviests kļūs par piena tauku pastu?

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) šā gada 1. maijā veikalos varētu parādīties produkti ar interesantiem un patērētājiem nesaprotamiem nosaukumiem, piemēram, piena tauku pasta. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 521 “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”.

Valda Treimane Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Jaunas prasības

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības Standartizācijas nodaļas vadītāja Valda Treimane skaidro, ka ražotājiem būs jāievēro jaunas prasības preču marķēšanā. “Ir jānorāda visa tā informācija, kas patērētājam jāzina, – sākot ar preces tirdzniecības nosaukumu, sastāvdaļām, enerģētisko vērtību utt. Informācija uz preces iepakojuma nedrīkst maldināt pircēju – saturam jāatbilst tam, kas rakstīts uz etiķetes. Tomēr atsevišķi aspekti, kas attiecas uz piena produktiem, pircējos varētu izraisīt neizpratni. Būs jāizprot atšķirība starp piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem.”
Piena produkti ir ražoti no termiski apstrādāta vai neapstrādāta piena, un tajos neviena piena sastāvdaļa nav aizvietota ar kādu citu sastāvdaļu. V.Treimane min piemēru, ka ražotājam ir izdevīgi piena taukus aizvietot ar augu izcelsmes taukiem, jo piena tauki ir vairākas reizes dārgāki. Šāda ražotāju rīcība nebūs aizliegta arī pēc 1. maija, bet tad attiecīgo produktu nevarēs saukt par piena produktu un uz iepakojuma būs jānorāda, ka tas ir piena produktu izstrādājums. Tāpat jānorāda, ka izstrādājums satur nevis piena, bet gan augu izcelsmes taukus. Pašlaik šāda prasība Latvijas likumdošanā nav iestrādāta un viss balstās uz ražotāja godaprātu, piebilst V.Treimane.

Latvijas īpatnība – 2,5% piens

Latvija no Eiropas atšķiras ar kādu īpatnību. Latvijas iedzīvotāji pieraduši uzturā lietot pienu, kas satur 2,5% tauku, bet ES valstīs šāds piens nav nopērkams. Ar laiku arī mums būs jāpiemērojas Savienības prasībām un no 2,5% piena jāatsakās, paredz Ministru kabineta noteikumi. Eiropā patērētāji pazīst pienu, kas satur ne mazāk kā 3,5% tauku, pienu ar samazinātu tauku saturu 1,5–1,8% un vājpienu, kurā tauku ir ne vairāk kā 0,5%. Tomēr Briselē Latvijas (arī Lietuvas) ieradumi saprasti, un līdz 2009. gadam veikalos varēsim nopirkt mums ierasto 3,2% un 2,5% pienu.
V.Treimane skaidro, ka mūsu ražotāji šādu pienu varēs ražot un pārdot vietējā tirgū, bet nebūs atļauts to izvest uz ES valstīm. 2,5% pienu Latvijas ražotāji nevarēs eksportēt arī uz mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, lai gan arī tur veikalos šāds produkts būs nopērkams. Tas nozīmē, ka arī Lietuvas ražotāji nevarēs Latvijā pārdot mums tik tradicionālo, bet ES standartiem neatbilstošo pienu. Tā kā Lietuvas piens Latvijā tiek realizēts ievērojamos apjomos, kaimiņvalsts piensaimnieki šīs normas ieviešanu varētu izjust visai skaudri. No otras puses, tas varētu tikai padarīt populārāku pienu, kas pēc tauku satura atbildīs ES prasībām, un līdz ar to padarīt mazāk jutīgu atteikšanos no 2,5% piena 2009. gadā.

Sviests un
piena tauku pasta

V.Treimane uzskata, ka patērētājam visnesaprotamākais jauninājums pēc 1. maija varētu būt piena tauku pastas parādīšanās veikalos. Izrādās, zem šī nosaukuma nākotnē slēpsies mūsu Latvijas “Zemnieku sviests”, “Iecienītais sviests” u.c. “ES normatīvie akti par sviestu ļauj dēvēt tikai produktu, kurā piena tauku saturs nav zemāks par 80%. Savukārt Latvijas “Zemnieku sviestā“ tauku saturs ir 72,5%, “Iecienītajā sviestā” – 78%, un tādēļ šie produkti pēc 1. maija būs jādēvē par piena tauku pastām. Būtībā jau tas būs mūsu pašu pierastais sviests, tikai ar citu nosaukumu,” teic V.Treimane. Tajā pašā laikā jāatceras, ka veikalu plauktos varēsim atrast arī produktu ar nosaukumu “sviests”, bet tauku saturam tajā jābūt 80–82% un vairāk.
Lai arī nepierasts, jaunais nosaukums V.Treimanei neliekas slikts, tomēr “Latvijas Vēstneša” novērojumi liecina, ka veikalā sastaptie cilvēki neziņā raustīja plecus, kad tiem jautāja, kas varētu slēpties zem nosaukuma “piena tauku pasta”. Visticamāk, piena produktu ražotājiem būs jāizvērš aktīva kampaņa, lai izskaidrotu pircējiem, ka dažus mūsu sviestus sauks citādi.

Būs jākontrolē

Iespējams, cilvēks, veikalā ieraugot produktu ar nepazīstamu nosaukumu, izvēlēsies to preci, kas tiks saukta tradicionālajā vārdā “sviests”, lai gan patiesībā tā neatbildīs noteiktajām prasībām. V.Treimane norāda, ka par Ministru kabineta noteikumu ievērošanu būs jārūpējas Pārtikas un veterinārajam dienestam, kura ziņā ir uzraudzīt un kontrolēt, kā arī ņemt laboratoriskos paraugus un novērtēt, vai produktu kvalitāte atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka ne vienmēr ražotāji uz produktu etiķetēm norāda patiesu informāciju. “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka Mārketinga padome un Latvijas Pārtikas centrs pērn, veicot lielveikalos nopērkamo lieso sieru salīdzinājumu, konstatēja, ka no 22 pārbaudītajiem sieriem ar pazeminātu tauku saturu pieciem sieriem ir ievērojami augstāks tauku saturs, nekā norādīts uz iepakojuma (skat. “LV” 14.01.2004. – red.).

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv