Ārzemju presē

Līdz ar Induli Emsi maijā Eiropas Savienībā (ES) varētu būt pirmais zaļo ministru prezidents. Lai atrisinātu valdības krīzi, kas radās pēc līdzšinējā premjera Einara Repšes demisijas, Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga valdības veidošanu uzticēja Zaļo un Zemnieku savienības līdzpriekšsēdētājam kā kompromisa kandidātam no Latvijas politiskās komandas otrās rindas, kad politiskā spektra labējās partijas bija savstarpēji cita citu bloķējušas.

“Tageszeitung” (Vācija)

•

Ārvalstu presē Indulis Emsis nosaukts par pirmo zaļo premjeru Eiropā. Pats I.Emsis uzskata, ka tas esot liels gods zaļajiem.

“Le Monde” (Francija)

•

Ginters Ferheigens pirmais no ES komisāriem izteicās, ka atbalsta ideju par spēcīgu Komisijas viceprezidentu, kurš nodarbotos ar ekonomikas politiku. Attiecībā uz signāliem, kas saņemti no Vācijas valdības, ka G.Ferheigens pats varētu kļūt par šo superkomisāru, viņš sacīja: “Visi zina, ka es labprāt strādāju Briselē un esmu atvērts jauniem variantiem.” Taču pašlaik neesot “īstais laiks atklāti apspriest personāla jautājumus”.

“Süddeutsche Zeitung” (Vācija)

•

Kamēr ES politiķi mēģina panākt saskaņu jauno un veco ES dalībvalstu starpā, kurnēšana pie Savienības jaunās robežas kļūst arvien skaļāka. Krievijas valdības februāra sākumā ES nosūtītajā “protesta dokumentā” teikts, ka tā atbalstīs ES paplašināšanu maijā tikai tad, ja Brisele izpildīs virkni prasību, lai nodrošinātu Krievijas intereses Viduseiropā un Austrumeiropā. Piemēram, Krievija jau iesākto dialogu ar ES par enerģijas nesējiem mēģina sasaistīt ar progresu sarunās par citiem strīdīgajiem politiskajiem jautājumiem. Viens no tiem ir krievu minoritātes stāvoklis Baltijas valstīs. Tas galvenokārt rada problēmas Latvijā.

“Ostsee Zeitung” (Vācija)

•

Vladimira Putina valdība apgalvo, ka desmit jaunu dalībvalstu pievienošana ES mainīs to ekonomiskās attiecības ar Krieviju un tā varētu daudz ko zaudēt. Bez finansiāliem apsvērumiem Maskava norūpējusies arī par kopīgajām robežām ar ES; tā ir nobažījusies arī par Atlantijas alianses gaidāmo paplašināšanos septiņās jaunās valstīs, kuras tā kontrolēja PSRS laikā.

“Le Monde” (Francija)

•

Pienācis laiks dažādus politiskos paziņojumus par Krievijas un ES attiecībām pārvērst reālos darbos. Risinājums meklējams sadarbībā, nevis problēmu ignorēšanā. Krievijai ir nepieciešamas visaptverošas un pamatīgas reformas.

“The Wall Street Journal
Europe” (ASV)

•

Pēdējos četros gados ES un Krievijas attiecības ir degradējušās. Tas noticis tieši Putina valdīšanas laikā. Tiek izteikts viedoklis, ka pēc 1.maija, kad būs notikusi ES paplašināšanās, ES un Krievijas attiecības būšot pilnībā paralizētas. Eiropas Komisijas dokuments attiecībā uz Krieviju ir pēdējā pietura abu pušu attiecību pasliktināšanās ceļā. Puses vairs nediskutē līderu līmenī – tagad dialogs tiek īstenots birokrātisko struktūru līmenī. Krievija var necensties “kausēt ledu” un pūlēties noskaņot sev par labu atsevišķas ES dalībvalstis divpusējā ceļā. Tas tikai saniknos Briseli un citas dalībvalstis.

“Novaja gazeta” (Krievija)

•

Pazīstamais britu vēsturnieks un publicists Timotijs Gārtons Ešs ir pārliecināts, ka lielās trijotnes sanāksme Berlīnē nevēsta par direktorijas izveidošanos Eiropā. Triju valstu vadītāji politiski ir pārāk novājināti, un atšķirības to starpā nav zudušas. Pat tad, ja trīs valstis rīkotos kopīgi, pārējās 22 dalībvalstis varētu tām nesekot.

“Gazeta Wyborcza” (Polija)

•

Vienmēr ir nepatīkami netikt ielūgtam uz ekskluzīvu ballīti. Angļi, franči un vācieši tikai nevajadzīgi noskaņo pret sevi pārējās dalībvalstis.

Kāda franču puses augsta amatpersona izteikusies, ka pēc paplašināšanās, kad ap galdu sēdēs 25 cilvēki, ne par ko nebūšot iespējams vienoties un šāds formāts būs vienīgi laika kavēšana. Līdz ar to dabiskā veidā ES iekšienē veidosies mazākas grupas.

“The Economist” (Anglija)

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem