Ne vien saņemsim, bet arī palīdzēsim citiem

Vakar, 24.februārī, Rīgā uzturējās Eiropas Komisijas delegācija. Tās mērķis bija apspriest Latvijas iesaistīšanos Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības politikā, kā arī privāto un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem sniegt informāciju par ES ārējās palīdzības programmu mērķiem un darbības principiem.

Latvija palīdzēs
austrumu kaimiņiem

Iestājoties ES, Latvija pievienojas arī pasaules lielākajam palīdzības sniedzējam, līdz ar to mūsu valstij kā potenciālajam donoram paveras plašas iespējas ietekmēt pasaules attīstības procesus, bet tajā pašā laikā tas mūsu valstij uzliek arī papildu pienākumus, vakar preses konferencē norādīja Ārlietu ministrijas ES ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktore Maija Manika. Iesaistoties ES attīstības sadarbības politikā, Latvijai tiek piedāvātas papildu sadarbības izdevība – gan valsts sektoram, gan nevalstiskajām organizācijām, kā arī privātā sektora pārstāvjiem. Attīstības politika ir viena no ES darbības prioritātēm, un arī Latvija to saredz kā ļoti svarīgu aspektu Latvijas kā ES dalībvalsts darbībā, teica M. Manika.
Šobrīd lielākais izaicinājums – Latvijai jāapzina sava vieta pasaules valstu vidū. Jāapzina mūsu spēcīgās puses, ar ko mēs varam būt noderīgi partneri starptautiskajai sabiedrībai, gan arī tas, ko mēs varam sniegt mazāk attīstītām un trūcīgākām valstīm, lai nākotnē veidotos stipri sadarbības partneri mūs interesējošos reģionos. Ārlietu ministrija jau noteikusi, ka lielākā daļa Latvijas palīdzības tiks vērsta uz Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstīm.
Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs uzsvēra, ka ES ir galvenais “spēlētājs” pasaulē ārējās palīdzības sniegšanā. Ārējās palīdzības sniegšana ir viens no veidiem, kā veicināt Savienības ietekmi ārpus tās robežām. Šis ir jauns uzdevums ne vien Latvijai, bet visām valstīm, kas šobrīd pievienojas ES. Latvija ir daļa no ES, tādēļ tai aktīvi jāiesaistās, teica E. Rasbašs.

Kam tiek tērēta
ES ārējā palīdzība

Eiropas Komisijas attīstības ģenerāldirektorāta pārstāve Lidija Barreirosa pastāstīja, ka Ārējās palīdzības sniegšanas svarīgākie mērķi ir galējas nabadzības mazināšana trešās pasaules valstīs, ilgtspējīgas attīstības veicināšana un atbalsts izglītībai. Ārējās palīdzības sniegšana tiek veikta plašā starptautiskā mērogā, sekojot ANO stratēģiskajām vadlīnijām un iesaistot arī nevalstiskās organizācijas visā pasaulē. Mūsu mērķis ir veidot plašu partnerības tīklu visā pasaulē, lai pēc iespējas efektīvāk realizētu savu politiku.
ES Humanitārās palīdzības biroja pārstāvis Ričards Levartovskis norādīja, ka attīstības palīdzības programmas ietvaros ES valstis sniedz arī humanitāro palīdzību, tai tiek atvēlēts ap 600 miljoni eiro. Līdzekļi tiek piešķirti cilvēku un dabas radītu katastrofu seku novēršanai dažādās pasaules malās, tostarp Kaukāza reģionā un Palestīnā.
“Europe Aid” sadarbības biroja direktors Konstantins Statopoluss žurnālistus informēja, ka ārējās attiecības ir trešais lielākais izdevumu postenis ES budžetā, vēl vairāk tiek tērēts tikai lauksaimniecībai, kā arī reģionālajai un strukturālajai politikai. 2003.gadā ārējai palīdzībai tērēts aptuveni 7% no ES budžeta (7,7 miljardi eiro).
Sagaidāms, ka līdz 2007.gadam jaunās ES dalībvalstis vēl neveiks iemaksas ES ārējās palīdzības budžetā. Taču pēc 2007.gada arī jaunās valstis iesaistīsies un maksās par ES ārējo palīdzību. Vēl aizvien norit diskusijas par to, vai iemaksas tiks veiktas atsevišķā ārējās palīdzības fondā vai arī kopējā budžetā gadījumā, ja šis fonds tiks piesaistīts kopējam ES budžetam.

Latvija kļūs
par donorvalsti

EK pārstāvji norādīja, ka, iekļaujoties ES, Latvija kļūs par donorvalsti un spēs dalīties pieredzē ar citām valstīm par to, kā organizēt pāreju uz demokrātisku sabiedrību. Viens no Komisijas pārstāvju vizītes mērķiem ir palīdzēt Latvijas pusei saprast, kā iespējami sekmīgāk iesaistīties šajā procesā.
Eiropas Komisijas pārstāvji tikās ar parlamentāriešiem, Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas amatpersonām un Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos. Tiekoties ar valsts institūciju pārstāvjiem, apspriesta Latvijas iesaistīšanās Kopienas attīstības sadarbības politikā un prioritātes Latvijas attīstības sadarbības politikā. Nevalstiskajām organizācijām un privātā sektora pārstāvjiem Komisijas eksperti prezentēja informāciju par Kopienas ārējās palīdzības programmām un iespējām apgūt šos līdzekļus.

Kā gatavojamies
iekļauties?

Ārlietu ministrija norāda, ka attīstības sadarbības politika ir viens no ES ārpolitikas stūrakmeņiem un arī Latvija šos principus jau izvirzījusi kā savas ārpolitikas veidošanas būtisku sastāvdaļu.
Ārlietu ministrija ir sākusi un veic aktīvu darbu, lai pilnvērtīgi piedalītos kopējās ES ārējās politikas veidošanā, kā arī uzsākusi priekšdarbus savas nacionālās attīstības sadarbības politikas veidošanai un ieviešanai.
Starp vairākiem partneriem politikas veidošanas procesā sevišķi jāuzsver Eiropas Komisija un ES dalībvalstis, kā arī ANO Attīstības programmas pārstāvniecība Rīgā, ar kuru noslēgtā projekta ietvaros risinās darbs Ārlietu ministrijas kapacitātes celšanā.
Sadarbībā ar citām partnervalstīm un Eiropas Komisiju regulāri tiek rīkoti informatīvi pasākumi, konferences un semināri, lai iepazīstinātu gan ar attīstības sadarbībai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem, gan informētu par konkrētām iespējām.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv