Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām
ES dalībvalstu ārlietu ministri
pirmdien, 23.februārī, ES ārējo attiecību padomē apsprieda ES
attiecības ar Krieviju un pieņēma kopīgus sanāksmes secinājumus
par šo jautājumu. Ministri tajos stingri norāda, ka ES un
Krievijas attiecību pamats ir partnerības un sadarbības līgums,
kas no šā gada 1.maija bez jebkādiem priekšnosacījumiem
attiecināms uz visām 25 dalībvalstīm.
Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete pirmdien uzsvēra, ka ES
attiecībās ar Krieviju ir svarīga Eiropas valstu vienotība un
pirmdien pieņemtie kopīgie secinājumi ir šādas vienotības
apliecinājums. Eiropas Savienība secinājumos norāda, ka
savlaicīga partnerības un sadarbības līguma paplašināšana uz
jaunajām dalībvalstīm ļaus Krievijai pilnībā izmantot ES
paplašināšanās pavērtās iespējas, tostarp arī tirdzniecības jomā.
ES ir gatava diskutēt ar Krieviju par pamatotām bažām, ko tā
saista ar ES paplašināšanās ietekmi uz Krievijas ekonomiskajām
interesēm. Tomēr ES ministri pirmdien stingri norādīja, ka šāda
diskusija nekādā veidā nav saistāma ar partnerības un sadarbības
līguma attiecināšanu uz jaunajām dalībvalstīm. Runājot par
pirmdien apspriesto ES stratēģiju attiecībām ar Krieviju, ko ES
līderi apstiprinās 25. un 26.marta Eiropadomē, Latvijas ārlietu
ministre uzsvēra nepieciešamību šo stratēģiju vēlāk konsekventi
un vienoti īstenot tālākajās ES un Krievijas attiecībās.
ES ārējo attiecību padomes ietvaros ārlietu ministri apsprieda
arī situāciju Irānā un ES jauno kaimiņattiecību politiku. Dienas
pirmajā pusē ES Vispārējo lietu padomes ietvaros tika diskutēts
par Eiropas Komisijas nesen prezentēto ES finanšu perspektīvu
2007.-2013.gadam, kā arī par 25. un 26.marta ES līderu padomes
dienas kārtību.
Ārlietu ministrijas preses centrs