Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 19.februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

Ē.Zommere
(Tautas partijas frakcija):

Esmu gandarīta, ka šodien atbalstu guva Tautas partijas ierosinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Runa ir par likuma 26.pantu, kas paredz valsts pensiju palielināšanu atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām. Līdzšinējā norma paredzēja pensiju indeksāciju reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa. Ar šodien pieņemtajiem grozījumiem tiek piedāvāts noteikt precīzu mehānismu, cik bieži tiek indeksētas pensijas. Ja inflācija valstī pārsniedz 3%, pensijas tiek indeksētas divas reizes gadā, tādējādi saglabājot pensijas saņēmēja maksātspēju iepriekšējā līmenī, kas savukārt pozitīvi ietekmēs sociālo situāciju valstī un mazinās sociālo spriedzi. Vispatīkamāk, protams, ka tā tiks mazināta mūsu tautas lepnumam – cienījamajai vecākajai paaudzei, kas patiesībā ir mūsu zelta fonds, bez kura pieredzes un ieguldījuma nav iedomājama mūsu valsts nākotne.
Neraugoties uz to, ka valdība, veidojot koncepciju, kā uzlabot pensionāru dzīvi valstī kopumā, tomēr nespēja ātri un elastīgi piemēroties reālajai situācijai valstī, jo diemžēl dzīves dārdzība pieauga ne tikai no 2003.gada aprīļa, kad bija ļoti straujš cenu pieaugums, kas patiesībā valsti inflācijas ziņā atmeta vairākus gadus atpakaļ. Mēs, pateicoties iedzīvotāju vēstulēm un ikdienā tiekoties gan ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, gan pašiem pensionāriem, secinājām, ka vislielākā problēma ir tieši pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugums. Ikdienā nepieciešamo produktu – krējuma, maizes – cenas pieaug par dažiem santīmiem. Bet cik tas ir mēnesī kopā? Sanāk, ka jāmaksā 56 lati un 35 santīmi vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tas nozīmē, ka šo pirmo nepieciešamības preču grozs ir pieaudzis apmēram par 6%. Tāpēc esmu gandarīta, ka Saeima šodien, tai skaitā arī Sociālo un darba lietu komisija, atbalstīja šo vajadzīgo soli, pie tam negaidot 1.jūliju vai kādu citu datumu, kad valdības koncepcijas ietvaros būtu jāsakārto šīs lietas, ņemot vērā reālo situāciju valstī. Bet nedaudz skumīgi ir tikai tas, ka šos grozījumus neatbalstīja frakcijas “Jaunais laiks” deputāti. Tomēr gribu ticēt, ka vārdi sakritīs ar darbiem; tikai skumji, ka šodien tas tā nebija.
Mēs varam priecāties, ka pensionāru dzīves līmenis nepasliktināsies, jo pensionāriem savs maciņš stingrāk un nopietnāk jāpārrauga gan ar elektrības, gan gāzes tarifu pieaugumu, gan ar zāļu cenu un komunālo pakalpojumu pieaugumu. Mēs pensionāriem palīdzam neiekrist dziļākā bedrē, bet palikt kaut vai esošajā līmenī.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Latvijas Pirmā partija nav mainījusi savu kursu. Mūsu programma ir iepriekšējā – sevi esam deklarējuši kā centrisku partiju, tā arī strādājam. Tas, ka mūsu frakciju papildinājuši progresīvi domājoši deputāti, kaut arī viņi visi nav latvieši, nav šķērslis mūsu darbībai Latvijas iedzīvotāju interesēs un valsts attīstības veicināšanā, īpaši šajā atbildīgajā brīdī pirms Latvijas dalības Eiropas Savienībā.
Nedaudz pakavēšos pie pieņemtajiem pensiju likuma grozījumiem, kurus sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Es vienīgi gribu pensionāriem atvainoties, ka šoreiz vēl nevarējām noteikt visu pensiju indeksēšanu divreiz gadā, jo bija jāievēro ierobežojums tām pensijām, kuras ir līdz 105 un 175 latiem. Bet arī tas ir progress, jo šodien pieņemtā pensiju indeksēšanas kārtība saistībā ar šī brīža inflācijas līmeni no sociālā budžeta prasīs 13,1 miljonu latu. Tas, ka šīm mazajām pensijām gadā papildus tiktu pielikti Ls 5,30 katram pensionāram, nav daudz, tomēr tas jau ir pirmais solis uz to, lai par pensionāru jautājumiem mūsu valdības domātu

vairāk.
Vēl svarīgs jautājums, pie kura risināšanas darbu sāks arī Sociālo un darba lietu komisija, ir par iespējām nākamajai valdībai dzēst sociālā budžeta parādu valsts budžetam, kas izveidojies īpatnējā situācijā. Nevarētu teikt, ka vainīgi ir tie, kuri maksā sociālo nodokli un kuriem pienākas normāla pensija. Ja šis jautājums tiks atrisināts, tad jau nākamajā reizē varēs veikt daudz labākus pensiju likuma grozījumus.

V.Buzajevs

(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Protams, vissvarīgākais jautājums šodien bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, tāpēc varu apgalvot, ka esam pieņēmuši ļoti labu lēmumu, kura būtību jūs jau zināt. Bet tiklīdz stabilizēsies situācija valdošajā koalīcijā, jūs līdz savas dzīves galam nekādus atvieglojumus nesaņemsiet. Diemžēl šis likumprojekts tika izskatīts steidzamības kārtā, neskatoties uz mūsu protestiem, un arī visi Tautas saskaņas partijas deputātu priekšlikumi tika noraidīti. Drīz būs jauna un laba valdība, tomēr šeit nekas nemainīsies.
Vēl runāšu par otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Es biju sagatavojis priekšlikumu par termina “okupācija” maiņu uz “totalitārais režīms”. Un tas ir pamatoti. Piemēram, Rīgā no visas dzīvojamās platības tā saucamās okupācijas laikā apbūvēti apmēram 70%, bet pirmās brīvās Latvijas valsts laikā – tikai 7%. Saskaņā ar to mēs uzskatām, ka nav nekādas jēgas nosaukt mūsu kopējo dzīvi pēdējos 50 gados pirms atmodas laika par okupāciju.

A.Ulme

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šī nedēļa, neskatoties uz valdības krīzi, deputātiem bija ļoti ražīga, daudz strādājot dažādās jomās.
Arī Zaļo un Zemnieku savienība, īpaši darbojoties Sociālo un darba lietu komisijā, atbalstīja gan šodien pieņemtos pensiju likuma grozījumus, gan arī nepieciešamību dzēst sociālā budžeta parādu valsts budžetam. Esam atbalstījuši arī izdienas pensiju piešķiršanu baletdejotājiem, māksliniekiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem. Tāpēc arī mēs esam ļoti aktīvi darbojušies, risinot sociālos jautājumus, par ko jau runāja kolēģi.
Runājot par vides jautājumiem, atzīmēšu mūsu partijas deputāta Induļa Emša vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos un šodien pieņemtos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas ir ļoti svarīgi, lai mēs paši nenosmaktu savos atkritumos. Diemžēl praksē kaut kas arī netiek ievērots.
Ļoti svarīga bija arī vakar notikusī kopīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Vides apakškomisijas sēde, kuras mērķis bija pievērst valdības un atbildīgo amatpersonu uzmanību Baltijas jūrai un Rīgas jūras līcim saistībā ar naftas termināļu ofensīvu. Tas tika darīts, atsaucoties arī uz Vides aizsardzības kluba un Bolderājas iedzīvotāju lūgumu izskatīt šo termināļu nepieciešamības pamatojumu, jo šī vide un arī dabas liegums ir jāsaglabā.
Šodien mēs atšķirībā no citiem neatbalstījām līguma laušanu ar Taivānu morālas ārpolitikas, nevis racionālas politikas dēļ. Kāpēc nevar draudzēties ar Taivānu? Mēs varētu sadarboties ar Ķīnu, nelaužot draudzības līgumus ar Taivānu, ievērojot arī Tibetas jautājumus. Ar šo mēs gribējām demonstrēt, ka ārpolitikā vajadzētu eksistēt ne tikai tā saucamajam racionālismam.

A.Seile

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija):

Es labi saprotu sabiedrības satraukumu par to, ka ir demisionējusi valdība. Kā tagad noritēs Saeimas darbs? Es varu nomierināt satrauktos prātus, jo šodien Saeimā tika atbalstīti un nodoti izskatīšanai komisijās 13 Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti. Tātad valdība strādā. Šoreiz pierādījies, ka pēc visām valdības gāšanas mēģinājumu kaislībām prāti ir nomierinājušies un Saeima var pieņemt arī normālus lēmumus. To pierādīja arī aktīvais šīsdienas darbs.
Daudz tika runāts par pensiju likuma grozījumiem saistībā ar pensiju indeksāciju. Atzīmēšu, ka arī Ministru kabinetā Labklājības ministrijas vadībā strādā darba grupa, kas gatavo vēl arī citus labvēlīgus grozījumus. Ja Tautas partijas deputātam Dzintaram Ābiķim, šodien runājot par pensionāru problēmām, ritēja asaras, tad es to sapratu kā viņa nožēlošanu par tiem iepriekšējiem likuma labojumiem, kad bija savārīta tā lielā putra pensiju likumā. Tagad ir sagaidāmi arī nākamie likuma labojumi, lai varētu indeksēt tās pensijas, kas piešķirtas līdz 1996.gadam, jo to gaida ļoti daudzi mūsu sabiedrības pārstāvji, kuriem ir ļoti liels darba stāžs un kas savu darbu darījuši godājami.
Runāšu par vēl vienu ļoti svarīgu notikumu – mūsu ārlietu ministre Sandra Kalniete Eiropas Savienības komisāra statusā ir kļuvusi atbildīga par lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumiem. Es domāju, ka Sandra Kalniete būs spiesta apgūt šo profesiju un aizstāvēt ne tikai Latvijas, bet arī visu jauno dalībvalstu tiesības, pienākumus un uzdevumus Eiropas Savienībā, kas saistīti ar lauksaimniecības jomu. Tā nebūs viegla spēle, bet viņai būs ļoti svarīgs vārds šeit sakāms. Ja ne skaļi, tad vismaz savam galvenajam komisāram ausī iečukstams. Tātad cerēsim uz labu Sandras Kalnietes darbību!
Pašlaik, kad visi mūsu partijas lielie vadoņi atrodas dažādās sanāksmēs un gatavo jaunās valdības modeļus, gribu izteikt cerību, ka šī jaunā valdība būs tomēr nedaudz uzlabota vecā valdība un tā būs stipri labēja, lai mūsu likumi būtu ne tikai labēji, bet arī labi turpmāk.

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Es iepazīstināšu ar Tautas saskaņas partijas frakcijas paziņojumu par valsts pensiju politiku. Lai mazinātu pensionāru protestus par netaisnīgu valsts pensiju politiku, valdība 2004.gadā ir iecerējusi šādus pasākumus: paaugstināt minimālās pensijas atkarībā no darba stāža līdz 52 latiem, kam šajā gadā plānots izlietot 2,6 miljonus latu. Veikt pensiju indeksāciju par Ls 2,61, ņemot vērā patēriņa preču cenu pieaugumu, kam 2004.gadā plānoti 4,6 miljoni latu. 2005.gadā pensiju pieaugums tiek plānots vidēji par 6 līdz 8 latiem, kam papildus būtu nepieciešami 28 līdz 29 miljoni latu. Pensiju minimālā apmēra pieaugums un pensiju indeksācija varētu būt ievērojami straujāka jau šodien, ja valdība nebūtu izlēmusi pelnīt uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rēķina. Laikā no 1998.gada līdz 2002.gadam valsts pamatbudžets ar kredītprocentiem aizdeva valsts sociālās apdrošināšanas budžetam 86 miljonus latu, kas veido kopējo parāda summu ap 150 miljoniem latu. Tāpēc jau no 2003.gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pārpildes rezultātā iegūtos līdzekļus izmanto nevis pensiju palielināšanai, bet gan atmaksā valsts pamatbudžetam parāda summu un kredītprocentus. 2003.gadā šim mērķim izmantoti 18 miljoni latu, bet šajā gadā pamatparādos plānots izlietot 21 miljonu latu no valsts pensiju budžeta, kā arī 4 miljonus latu no šī budžeta kredītprocentu nomaksai. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka, lai jau šodien palielinātu minimālās pensijas par 15 latiem – līdz 60 latiem, būtu nepieciešami papildus 24 miljoni latu. Diemžēl valdība ir noraidījusi priekšlikumu izmantot pensiju budžetā iegūtos papildu līdzekļus pensiju palielināšanai, uzskatot par labāku no pensiju budžeta piedzīt visus parādus ar kredītprocentiem un izmantot tos citiem mērķiem.
Ievērojot pašreizējās labējās valdības patiesās rūpes par trūcīgajiem pensionāriem, Tautas saskaņas partijas frakcija uzskata par neatliekami nepieciešamu pārskatīt valsts pamatbudžeta attiecības ar speciālo pensiju budžetu, pārtraukt jebkādu kredītprocentu iekasēšanu par finanšu aizdevumu, speciālā pensiju budžeta pārpildes rezultātā iegūtos līdzekļus neizmantot parādu segšanai valsts pa

matbudžetam, bet gan mazo pensiju palielināšanai un indeksēšanai.

O.Deņisovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā uzmanību pievērsīšu, pirmkārt, likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Mēs atbalstām pieņemtos grozījumus, kas paredz noteikt pensiju indeksācijas kārtību atkarībā no inflācijas gada laikā. Ja inflācija valstī ir bijusi mazāka par 3%, pensijas tiek indeksētas reizi gadā, bet, ja tā pārsniedz 3 vai pat 5%, tad pensijas tiek indeksētas attiecīgi divas reizes gadā vai reizi ceturksnī. Tas ir daudz labāk nekā iepriekš likumā pastāvošā norma. Mēs pilnībā to atbalstām.
Otrkārt, pievērsīšu uzmanību likumprojektam “Par Ziemeļatlantijas līgumu”, kas paredz pieņemt un apstiprināt Ziemeļatlantijas līgumu. Iestāšanās NATO mūsu valstij nozīmē arī papildu izdevumus – par dalību tajā mums jāmaksā vairāk nekā 700 tūkstoši latu, pie tam vēl katru gadu 2% no iekšzemes kopprodukta. Tā ir mūsu valsts prioritāte, bet mūsu frakcija joprojām uzskata, ka šī nauda jātērē Latvijas iedzīvotāju labā, piemēram, izmantot iekšējās ekonomikas attīstībai, arī atdot atpakaļ zaudēto piekrāptajiem noguldījumiem, kuri zaudēja savus iekrājumus banku krīzes laikā.

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Esmu Dzintars Zaķis, un es pārstāvu partiju “Jaunais laiks”. Saeimā strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tāpēc runāšu arī par tiem jautājumiem, kas aktuāli tieši šīs komisijas kontekstā.
Šī nedēļa gan valdībā, gan arī Saeimā bijusi diezgan spraiga, jo turpinās pārrunas par jaunas valdības izveidošanu. Partija “Jaunais laiks” joprojām stingri pastāv uz saviem principiem un negrasās nodot nedz tos, nedz arī savus cilvēkus, tāpēc jādomā, ka, neskatoties uz dažādām intrigām un pavērsieniem valdības veidošanas procesā, mēs esam droši par to, ka mūsu kurss ir pareizs.
Arī Saeimā darbs bija ļoti intensīvs. Vērtējot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu, ir aktivizējies likumdošanas process, tuvojoties Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Komisijā izskatāmo likumprojektu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk un vairāk. Arī šodien komisijai tika nodots viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas tomēr mazāk saistīts ar Eiropas Savienību, bet vairāk ar Latviju. Tas ir jaunais Alkohola aprites likums, kas noteikti izraisīs ilgas debates, un tiks iesniegti arī dažādi priekšlikumi.
Runājot par šodienas Saeimas sēdi, atzīmēšu, ka tiek paredzēts palielināt sociālos izdevumus, tāpēc “Jaunais laiks” uzskata, ka ļoti nopietni jārūpējas par valsts budžeta izpildi, pēc iespējas vairāk ietaupot, lai būtu ko maksāt sociālajiem un varbūt arī citiem mērķiem. Lai veicinātu šo naudas plūsmas palielināšanos, jārūpējas arī par uzņēmējdarbības attīstību. Tāpēc es apgalvošu, ka pats svarīgākais likumprojekts, ko šodien Saeima izskatīja pirmajā lasījumā, nosakot jau otrā lasījuma datumu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””, kas paredz iespēju mūsu uzņēmējiem izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus pēc šī gada 1.maija. Ar šī likuma iepriekšējo redakciju mēs esam bijuši nedaudz svētāki par Romas pāvestu, jo tika radīta situācija, kad apdraudēta ir mūsu uzņēmēju konkurētspēja, tādējādi ne tik veiksmīgi varētu izmantot ES fondu līdzekļus. Tātad attīstīties un pelnīt. Bet pašreiz sagatavotie likuma grozījumi atvieglos agrāk pieņemtās normas, un tas nozīmē, ka uzņēmējiem būs reāla palīdzība.

Saeimas preses dienests