2004. gada 19. februāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 19.februāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu – grozīt šā gada 19.februāra sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” kā pirmo jautājumu darba kārtības otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – grozīt šā gada 19.februāra sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 35.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – grozīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Ārlietu komisija ir iesniegusi Prezidijam lūgumu – grozīt 19.februāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem... (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) Ko lūdzu? Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu deputātus balsot par to, lai darba kārtībā iekļautu likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līgumu”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 5, atturas – 9. Darba kārtība ir grozīta. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Emša, Āboltiņas, Kalvīša, Grīnblata un Petera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Muitas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Alkoholisko dzērienu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 11, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildu protokolu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 1995.gada 13.janvāra līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību iztulkojošiem paziņojumiem” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Indulis Emsis ir pieteicies runāt?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mans lūgums ir nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, ņemot vērā, ka mūsu komisijas likumprojektu portfelis ir ļoti pārpildīts un šis ir robežjoslas, tā teikt, likums, kas varētu arī piekrist Sociālo un darba lietu komisijai. Man ir lūgums uzņemties šā likuma vadību kā atbildīgajai komisijai – Sociālo un darba lietu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 22, atturas – 9. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 24, atturas – 6. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalvīša, Slaktera, Pietkeviča, Pīka un Kiršteina iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” saistīts ar vienu no šobrīd varbūt Latvijā aktuālākajām sfērām, tas ir, Eiropas struktūrfondu izmantošanas un piesaistīšanas iespējas.
Tautas partijas frakcija piedāvā šo te dotāciju vai struktūrfondu līdzfinansējumu neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šāda prakse ir veselā virknē Eiropas valstu un arī jauno dalībvalstu. Un kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka, investējot līdzekļus dažādos projektos, to amortizācija ir atbilstoša tam, kādā veidā tas tiek investēts, piemēram, celtnēs šis amortizācijas laiks ilgst vairākus gadu desmitus. Un ieņēmumi, ko ieskaita kā struktūrfonda ieņēmumus, veido ārkārtas ieņēmumus tā gada budžeta gada pārskatā, un praktiski gandrīz visa summa tiek aplika ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tāpēc, lai veicinātu šo fondu izmantošanu, būtu ļoti svarīgi šo summu neaplikt. Ir, protams, var būt arī otrs risinājums – grozījumi Grāmatvedības likumā, tos grāmatot speciāli, lai nebūtu šī summa jāmaksā, varbūt tas varētu pakāpeniski līdz ar šo pamatlīdzekļu amortizēšanos arī tikt atskaitīts. Tā ka ir varbūt arī citi risinājumi, bet laika šobrīd ir ļoti maz.
Un pozitīvais, kas būtu, pieņemot šos grozījumus, būtu kontu izmantošana, teiksim, līdzekļu apgūšana un dažādu projektu realizācija. Līdz ar to arī valsts attīstība. Protams, nevar noliegt, ka arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadību debatējot, kur es varu piekrist arī šim viedoklim, ir jautājumi par konkurences izkropļojumiem, kādā veidā tas ietekmē konkurenci. Nenoliegšu, ka šis jautājums ir aktuāls, diskutējams un pamatots. Bet, protams, arī pašu projektu pieteikšanas kārtība, instrukcijas un tā tālāk, jo pats atbalsts jau par sevi arī, teiksim, kaut kādā veidā ietekmē un izkropļo konkurenci.
Tāpēc es aicinātu šo likumprojektu nodot komisijā, komisijā izvērtējot gan Eiropas valstu, gan dalības valstu pieredzi, izvērtējot Latvijas valsts intereses un varbūt arī meklējot, iespējams, citus risinājumus, kuri, es nenoliedzu, arī eksistē, bet, lai tas notiktu, nešaubīgi, šis likumprojekts būtu jānodod komisijai.
Tāpēc aicinu nodot komisijā, un es domāju, ka diskusija būs konstruktīva, auglīga un mēs nonāksim pie visiem pieņemama risinājuma.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt neviens deputāts nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ainara Baštika iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 19. un 26.ferbruārī. Saskaņā ar Kārtības ruļļa noteikumiem deputātam atvaļinājums piešķirams vienu reizi sesijas laikā ne ilgāk kā 7 dienas. Prezidijs lēmis par atvaļinājuma piešķiršanu 26.februārī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ainaram Baštikam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Vaideres lūgumu piešķirt atvaļinājumu šā gada 19.februārī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Vaiderei! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātei piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr. 2011. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šodien pastāvošās normas paredz pensiju indeksāciju reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma indeksa. Patēriņa cenu indekss tiek noteikts atbilstoši iepriekšējā gada inflācijas līmenim.
Šobrīd darbojas minētā likuma pārejas noteikumu 15.punkts, kas nosaka, ka, ja inflācija pārsniedz 5% gadā, pensija indeksējama ik pēc pusgada. Bet diemžēl mēs šodien no reālās situācijas varam secināt, ka inflācija par laika periodu no 2003.gada 1.septembra līdz 2004.gada februārim jau ir 3,65%. Tātad tas nozīmē, ka mūsu pensionāru dzīves līmenis ir krasi pasliktinājies. Bet likums neatļauj indeksāciju realizēt divas reizes gadā. Tieši tāpēc šobrīd šis likumprojekts ir atvērts, lai šo normu varētu labot. Šajā gadījumā tiek piedāvāts un noteikts precīzs mehānisms, cik bieži tiek indeksētas pensijas, ja inflācija valstī ir bijusi mazāka par 3%, un cik bieži tiek indeksētas pensijas, ja inflācija valstī ir bijusi lielāka par 3%.
Sociālo un darba lietu komisija sīki izskatīja šo jautājumu, saņēma visus aprēķinus no Labklājības ministrijas, un komisijas sēdēs piedalījās arī Finanšu ministrija, un ir panākta vienošanās, ka aprīļa mēnesī varētu veikt pensionāriem pensiju indeksāciju, jo sociālā budžeta ieņēmumi to atļauj. Un tad līdz ar to mēs arī varētu realizēt to, ka pensionāru dzīves līmeni vismaz daļēji saglabātu tādā pašā līmenī, kādā tas ir šobrīd. Un tāpēc komisija ir lēmusi atzīt šo likumprojektu par steidzamu un pieņemt arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Nē. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nē, nē! Par lietas būtību!”)
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 1, atturas – 25. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Kādas trīs galvenās īpašības, manuprāt, visvairāk būtu nepieciešamas mums, tautas priekšstāvjiem, deputātiem?
Pirmā neapšaubāmi – kaut kam ir jābūt galvā, bet par to, cik ir tanī galvā, vislabāk lai spriež no malas, jo es labi atceros, ka mums 6.Saeimā bija viens kolēģis, kas sevi ierakstīja 100 gudrāko galvu sarakstā un visus pārējos deputātus nosauca par 100 gudrākajām galvām Latvijā, un finālā viņš nonāca cietumā. Tiesa gan, ne šī iemesla dēļ.
Otra īpašība, kas ir tikpat svarīga, varbūt pat pati svarīgākā, ir tā, ka mums ir jābūt godīgiem. Un būt godīgam nozīmē to, ka mēs drīkstam saņemt tikai ar likumu noteikto atalgojumu un par saviem lēmumiem, par saviem balsojumiem kategoriski nedrīkstam saņemt kādu papildu atalgojumu. Un šeit nevar būt tā – vairāk godīgs vai mazāk godīgs. Vai nu tu esi godīgs, vai neesi. Tas ir principa jautājums.
Un trešā īpašība, kas ir ļoti cieši saistīta ar Tautas partijas iesniegto un šodienas sēdē izskatāmo likumprojektu, ir īpašība vai, pareizāk sakot, prasme, nonākot šajā augstajā namā, prasme neatsvešināties no sabiedrības un prasme saglabāt spēju just līdzi tiem, kam klājas visgrūtāk. Un kam šodien klājas visgrūtāk? Visgrūtāk, protams, klājas sabiedrības visneaizsargātākajai daļai, un visneaizsargātākā daļa – tās ir ģimenes, kurās ir daudz bērnu, un, protams, tie ir pensionāri, par kuriem, pieņemot lēmumus, mums ir jādomā visvairāk.

Un kā jau teica referente, Tautas partija piedāvā noteikt precīzu mehānismu, cik bieži tiek indeksētas pensijas, un mēs piedāvājam noteikt, ka, ja inflācija valstī tā, kā tas ir šobrīd, strauji pieaug, dzīves dārdzība pieaug, tad mums šie zaudējumi, kas rodas mūsu iedzīvotāju maciņos, it īpaši mūsu visneaizsargātākās daļas, pensionāru, maciņos, ir jācenšas kompensēt.
Kāpēc pieaug šie izdevumi, kāpēc pieaug inflācija? Protams, pirmkārt, tie ir tie objektīvie procesi, kādi ir pasaules ekonomikā, tas ir, naftas cenu pieaugums, jo OPEC valstis, naftas eksportētājvalstis ir noteikušas... ir samazinājušas kvotas naftas pārdošanai, un līdz ar to energoresursu cenas diemžēl pasaules tirgū un arī pie mums, Latvijā, pieaug, bet otra lieta ir tā, ka neapšaubāmi, stājoties Eiropas Savienībā, cenas sāks pakāpeniski izlīdzināties, un zinot, ka Eiropas Savienības vecajās valstīs cenas ir augstākas, skaidrs, ka cenas diemžēl nesamazināsies. Un trešais, protams, nevaru izslēgt arī, ka līdzšinējā valdības darbība ekonomikas jomā nav bijusi īpaši veiksmīga.
Mums pašiem algas, atalgojums ir diezgan pieņemams, bet arī man bija nepatīkams pārsteigums, saņemot dzīvokļa īres rēķinu par janvāra mēnesi, kad es redzēju, ka izmaksas ir pieaugušas gandrīz par vienu ceturto daļu. Un stādieties priekšā, kā jūtas pilsētas pensionārs, kurš ir saņēmis šo jauno īres rēķinu.
Dažiem varētu likties, kas tad nekaiš lauku pensionāriem, kuri varbūt tur savu gotiņu, iegūst pieniņu, dzīvo naturālā saimniecībā. Bet mīļie cilvēki! Mīļie pilsētnieki, atcerēsimies to, ka arī laukos šodien ir elektrība, kuras cena ir pieaugusi, arī lauku pensionārs, tāpat kā pilsētas pensionārs, slimo un viņam ir jāpērk zāles, kuras diemžēl kļūst arvien dārgākas. Tā ir dzīves realitāte.
Es esmu runājis ar diezgan daudziem pagastu vadītājiem, un tas ir fakts, ka šobrīd laiku pensionāri stipri vairāk nekā iepriekš prasa pagasta palīdzību, lai iegādātos malku. Varētu jau likties, nu kas tad tur – malka.... Sazāģē un tik kurina.
Bet, mīļie cilvēki, malka pati nezāģējās, un malka pati uz māju nenāk, un šodien ar divroku rokas zāģiem vairs nezāģē, bet zāģē ar motorzāģiem, kuri patērē pietiekami daudz benzīna. Es pats laukos gatavoju malku, un es redzu, ka malkas sagatavošanas izmaksas strauji pieaug, pateicoties tam, ka benzīna cenas ir cēlušās, un arī malka ir jāatved uz māju. Tā ka arī lauku pensionāram, tāpat kā pilsētas pensionāram, dzīves dārdzība pieaug ļoti strauji.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, nobeidzot šo manu īso uzrunu, es vēlreiz aicinu nelidināties mākoņos, kā tas patīk vienam otram mūsu valstī gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, nolaisties uz grēcīgās zemes un pamēģināt iejusties to cilvēku ādā, kam šodien klājas visgrūtāk.
Un tāpēc es aicinu nepārprotami balsot par šo Tautas partijas deputātu priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Lai mazinātu pensionāru protestus pret netaisnīgu valsts pensiju politiku, valdība 2004.gadā iecerējusi šādus pasākumus: paaugstināt minimālās pensijas atkarībā no darba stāža līdz 38,5 latiem, kam plānots 2004.gadā izlietot 3,6 miljonus latu; veikt pensiju indeksāciju vidēji par 2,61 latu, ņemot vērā patēriņa preču cenu pieaugumu, kam 2004.gadā plānoti 4,6 vai 6 miljoni latu. 2005.gadā tiek plānots pensiju pieaugums vidēji par 6–8 latiem, kam papildus būtu nepieciešami 28–39 miljoni latu.
Pensiju minimālā apmēra pieaugums un pensiju indeksācija varētu būt ievērojami straujāka jau šodien, ja valdība nebūtu izlēmusi pelnīt uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rēķina. Laika periodā no 1998.gada līdz 2002.gadam valsts pamatbudžets ar kredītprocentiem aizdeva valsts sociālās apdrošināšanas budžetam 86 miljonus latu, kas veido kopējo parāda summu ap 150 miljoniem latu. Sākot ar 2003.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pārpildes rezultātā iegūtos līdzekļus izmanto nevis pensiju palielināšanai, bet gan atmaksā valsts pamatbudžetam parāda summu un kredītprocentus. 2003.gadā šim mērķim izmantoti 18,6 miljoni latu, 2004.gadā pamatparāda segšanai plānots izmantot 21 miljonu latu no valsts pensiju budžeta un vēl 4,1 miljonu latu no šī parāda budžeta kredītprocentu nomaksai.
Tajā pašā laikā Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka, lai jau šodien palielinātu minimālās pensijas par 15 latiem līdz 60 latiem, būtu nepieciešami papildu 24 miljoni latu. Diemžēl valdība ir noraidījusi priekšlikumu – izmantot pensiju budžetam iegūtos papildu līdzekļus pensiju palielināšanai, uzskatot par labāku no pensiju budžeta piedzīt visus parādus ar kredītprocentiem un izmantot tos citiem mērķiem. Tādas ir pašreizējās labējās valdības patiesās rūpes par trūcīgajiem pensionāriem.
Tautas saskaņas partijas frakcija uzskata par nepieciešamu pārskatīt valsts pamatbudžeta attiecības ar speciālo pensiju budžetu, pārtraucot jebkuru, jebkādu kredītprocentu iekasēšanu par finanšu aizdevumu, izmantot speciālā pensiju budžeta pārpildes rezultātā iegūtos līdzekļus ne parāda segšanai valsts pamatbudžetam, bet gan mazo pensiju palielināšanai un pensiju indeksēšanai. Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina valdībai vistuvākajā laikā veikt attiecīgos 2004.gada valsts budžeta grozījumus.
Cienījamie deputāti! Pagājušajā piektdienā man bija tikšanās ar pensionāriem Jēkabpilī. Es uzaicināju uz tikšanos arī deputātus no Sociālo un darba lietu komisijas, kuri pašreiz ir pozīcijā. Diemžēl vieni bija komandējumā, citi bija aizņemti. Un es biju vienīgais, kurš runāja ar pensionāriem. Šo parādu segšana – tā arī ir viena no tām prasībām, kuras es dzirdu no pensionāriem.
Un lūdzu valdību vai nākamo valdību ņemt vērā Tautas saskaņas partijas priekšlikumu un atbalstīt pozīciju, kura ir arī Sociālo un darba lietu komisijai. Un, protams, atbalstīt priekšlikumu, kuru izvirzīja Tautas partija. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Domājot par šo likumprojektu, lielākais paradokss, kas nāk prātā, ir tas, ka kaut kādas lietas materializējas gan pensionāru aizsardzībā, gan, domājot par bērniem, tieši šajā periodā, kurš ir priekš Saeimas un valdības ļoti sarežģīts. Faktiski veidojas vai veidosies jauna valdība, vecā ir demisionējusi. Tai pašā laikā beidzot ministri atbild uz komisijas pieprasījumiem laikā, ierēdņi sākuši arī visus ciparus dot objektīvi. Ar to es gribu teikt, ka varbūt šis ir laiks, kad vēl var kaut kādus ļoti normālus likumprojektus arī palaist, tādus, kas visu laiku “guļ”. Kāds pazīstams cilvēks teica, ka, ja grib kādu labu lietu norakt, tad vajadzētu taisīt komisijas, darba grupas, ilgstošas koncepcijas. Un to es arī gribētu teikt par to, kā pēdējā gada laikā attiecībā uz pensionāriem ir rīkojusies valdība, jo tiek izstrādāta koncepcija.
Vispirms, protams, ir sašutums par pensionāru grūto dzīvi. Pēc tam tiek veidotas darba grupas. Pēc tam tās darba grupas lēnām atiet tālāk no tēmas, un tad nolemj kaut kādas koncepcijas, kuras tiks varbūt šā gada beigās iesniegtas. Tajā pašā laikā viss pārējais, tajā skaitā inflācija un ekonomika, viss kopumā iet uz priekšu. Gribētu teikt, laiks negaida, un nevajadzētu gaidīt tādu brīdi, lai varētu sākt domāt, ka valdības interesēs ir, ka varbūt pēc gada tie, kam būs jātaisa indeksācija vai jāpaaugstina pensijas, būs jau palikuši mazāk.
Tātad likumprojekta būtība ir – indeksācija, kura pie inflācijas būs divas reizes gadā, gan arī paaugstināta 50% bijušo 25% vietā no apdrošināšanas iemaksu reālā pieauguma.
Kāpēc ir svarīgs šis mūsu iesniegtais likumprojekts, ko šobrīd pilnībā atbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisija un kurš arī tiek pilnveidots?
Tātad, ja runā par inflāciju hronoloģiskā kārtībā. Vispirms bija gāzes cenu pieaugums, kas atsaucās uz apkuri, pēc tam arī elektrībai. Turpinājumā var sagaidīt zāļu cenu pieaugumu, kas arī ir neapturams. Tālāk būs vēl faktiski arī – atsauksies nesakārtotība medicīnas aprūpē. Sekojot visam tam, pat nemanām, kā pieaug cenas pilnīgi visās jomās.
Tātad valdības uzdevums ir vai nu apturēt inflāciju, vai izstrādāt aizsargmehānismu. Inflācija apturēta netiek, un aizsargmehānisms koncepcijā tika paredzēts tikai kaut kad otrajā pusgadā. Ar šo likumprojektu, kaut varbūt vēl būtu priekšā soļi, ko var izdarīt, ar šo likumprojektu šāds aizsargmehānisms tiek izveidots, un, ja mēs tagad nobalsosim šodien arī abos lasījumos, tas nozīmēs, ka vismaz kaut kāda minimāla drošības sajūta būs arī pensionāriem. Jo kurš no mums tagad varētu solīt, ka šogad inflācijas nebūs. Man šķiet, ka neviens to nevarētu uzdrošināties teikt.

Un attiecībā uz valsts budžetu šīs izmaiņas izmaksās 9 miljonus, kas nebūt nav traģiski ne priekš budžeta un nesajauks nekādu sistēmu. Man vienīgi izbrīna tas, kāpēc agrāk par to neiedomājās valdība. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne.

Mēs šeit noklausījāmies šos argumentus. Diezgan plaši izklāstītus. Arī Latvijas Pirmā partija uzklausīja Pensionāru federāciju šajā jautājumā. Un tāpēc arī Latvijas Pirmā partija uzskata, ka noteikti šis likumprojekts mums šodien ir jāpieņem arī galīgajā lasījumā. Un uzskatām, ka ir jāiet arī nākamais solis – nākamais solis ir tieši tas, ka ir jālikvidē šis parāds, kur jau katru gadu, veidojot jauno valsts budžetu, tiek jau ieplānots 25 miljonus ieskaitīt no sociālā budžeta valsts budžetā. Pēc tam atkal nākamajā gadā – 20 miljonus. Tas rada šo saspringto situāciju, ka ar sociālo budžetu nevar izpildīt tās lietas, kas ir paredzētas likumā, jo sociālo budžetu var lietot tikai tiešām, noteiktām funkcijām. Un viena no tām ir šīs pensijas.
Jo es ļoti gribētu likt pie sirds jaunveidotai valdībai kā vienu no pirmajiem uzdevumiem tomēr atrast šo iespēju likvidēt šo parādu un ļaut šim sociālajam budžetam strādāt kā patstāvīgam budžetam, nodrošināt pensionārus tajā līmenī, kādā ir iespējams, ņemot vērā to, ka pieaug minimālās algas, pieaug valstī vidējās algas, un līdz ar to sociālais budžets pildās diezgan labi. Tāpēc ļoti gribētu likt jaunajai valdībai pie sirds Latvijas Pirmā partija – ņemt to vērā un turpmāk šo jau gadiem ieviesto netaisnību likvidēt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Godātie kolēģi! Saistībā ar Tautas partijas iesniegto likumprojektu par grozījumiem Valsts pensiju likumā gribētu minēt, kādā veidā Tautas partijas frakcija nonāca pie šā priekšlikuma. Analizējot situāciju jau no pagājušā gada – 2003.gada aprīļa, ir vērojams straujš inflācijas pieaugums. Jāatzīst, ka šā gada janvārī mēneša inflācija bija 1,2%, kādu Latvijas valsts neatceras kopš 1997.gada. Tātad šobrīd situācija ir pasliktinājusies tiktāl, ka esam atmesti apmēram septiņus gadus atpakaļ.
Analizējot vēl vienu rādītāju, ne tikai inflāciju, kas ir kopējais cenu pieaugums, analizējot rādītāju par pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu groza cenu pieaugumu, atklājās vēl bēdīgāka aina, un pieaugums vidēji pagājušajā gadā pārsniedza gads pret gadu 6 procentus. Es esmu minējis jau skaitli katram Latvijas iedzīvotājam minimālo preču un pakalpojumu iegādei, kas ir nepieciešams. Pagājušajā gadā bija jātērē par 56 latiem 36 santīmiem vairāk, lai varētu iegādāties tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu kā iepriekšējā gadā. Ja mēs parēķinām uz Latvijas valsts iedzīvotājiem, nedaudz vairāk kā 2 300 000 iedzīvotājiem, tad jāsaka, ka cenu celšanās pagājušajā gadā Latvijas sabiedrībai ir maksājusi ne vairāk, ne mazāk, bet 132 miljoni latu. 132 miljoni latu pagājušajā gadā ir bijis jāmaksā Latvijas sabiedrībai par to, ka valstī atkal sāk strauji celties cenas.
Es uzskatu, ka inflācija vai cenu celšanās ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku ienākumus... cilvēku dzīves līmeni ... cilvēkiem, kam ienākumi nav augsti. Un inflācijas nepieļaušana bija 1996.gadā Šķēles valdības viens no galvenajiem un prioritārajiem uzdevumiem. Jo cenu celšanās ir kā burvju aplis. Nekad tu nevari paspēt līdzi. Cenas ceļas, jāpieliek vieniem, jāpieliek otriem, kamēr beigās ekonomika var nonākt kolapsā.
Protams, ir mainījušies laiki, ir mainījusies valdība, izpratne ir nedaudz savādāka, protams, ir jāizanalizē varbūt arī faktori, kas ietekmē cenu celšanos. Nevar noliegt, ka tam ir arī objektīvi iemesli. Mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai, tirgus savienošana, nešaubīgi, ir objektīvi iemesli, kas izdara spiedienu uz cenu pieaugumu. Bet ir arī, nešaubīgi, valdības lēmumi, kuri tika pieņemti, kādu citu motīvu vadīti, bet kas atstāj būtisku iespaidu uz cenu pieaugumu. Minēšu tikai dažus.
Valdība jau pašā savas darbības sākumā, lai papildinātu budžetu, būtiski palielināja maksu par valsts kapitāla izmantošanu. Tātad uzņēmumi. Un šeit tas atsaucās pirmām kārtām uz kompāniju “Latvenergo”, uz elektrības tarifiem. Valsts kā īpašnieks bez tā, ka kompānijai ir jāmaksā nodokļi, vēl izņēma 25% no peļņas dividendēs. Un uzņēmumam šo naudu nebija iespējams izmantot ražošanas attīstībā, pakalpojumu sniegšanā, un jāņem bija kredīti, un cenas pieaug. Mans vērtējums, ka šis nesaprātīgais lēmums izdarīja spiedienu uz cenu pieaugumu apmēram no tās summas par 40%. Viens konkrēts valdības lēmums, par ko samaksāja visi 2 360 000 Latvijas iedzīvotāju diezgan būtisku summu.
Otra lieta – neprātīgais lēmums par paātrinātu paaugstināto degvielas standartu ieviešanu, kas tika pieņemts pēkšņi un stājās spēkā ar iepriekšējā gada 1.janvāri. Man šķiet, ka tas bija pilnīgi neprātīgs lēmums, jo kādas izrietēja sekas?
Paaugstinājās degvielas kvalitātes prasības par 20 parametriem, ja iepriekšējās attiecās, teiksim, uz 12 pamatparametriem. Tagad iznāca, ka arī vienkāršā mašīnā vai vienkāršā traktorā ir jālej eirodīzelis, ļoti kvalitatīvs un ļoti labs. Bet vai no tā moskvičs kļuva par mersedesu? Tas palika moskvičs, bet degviela kļuva par 3–4 santīmiem dārgāka.
Otrs šā lēmuma ārkārtīgi negatīvais faktors, kur ir diskutējami vēl īstenie iemesli, ir monopolsituācijas veidošanās. Šie standarti veido absolūti monopolsituāciju vienai kompānijai kontrolēt Latvijas degvielas tirgu. Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas kompānijai. Un saprotiet, es vēl domāju, ka tie vēl ir tikai ziediņi, kas notiek šobrīd. Šobrīd tiek pārņemts tirgus, izspiesti pārējie tirgus dalībnieki, un, kad šī kompānija kontrolēs 70–80% arī no dīzeļdegvielas tirgus, ticiet man, nāks arī nākamie soļi, jo viņi būs noteicēji šinī tirgū. Un šis neprātīgais lēmums neizanalizējot un pieņemot, teiksim, uz urrā par cīņu, teiksim, par mašīnām, lai var braukt ar labu degvielu, skaisti jau.... tikai kas maksās? Politiķiem ir tā nelaime, ka lēmumus pieņem viņi, bet maksā par to sabiedrība, un maksā dārgi.
Trešā lieta.. Arī paātrinātu zāļu standartu ieviešana, ka šogad cenas zālēm vidēji paaugstināsies par 20–21 procentu.
Protams, šie ir tādi pamata faktori, kas izdara spiedienu savukārt uz visiem citiem tarifiem. Kā minēju, gāzes tarifi pieauga, energoresursu... energonesēju cenu pieaugšana aiziet tālāk pa visu ķēdi uz pakalpojumu sniedzējiem, pieaug īres maksājumi, siltuma tarifi, ūdens iegādes tarifi, pieaug transporta pakalpojumi, un sākas burvju loks. Bīstams burvju loks, kam var būt ļoti bīstamas sekas. Un tāpēc, protams, uzsverot arī to un nenoliedzot to, ka ir objektīvi iemesli, es nosaucu trīs no kādiem, manuprāt, 15 līdz 20 lēmumiem, kas tika pieņemti valdībā, kuri būtiski ietekmēja to, ka iedzīvotājiem nācās maksāt būtiski lielākas summas. Tātad ar šiem lēmumiem būtībā ielīda cilvēku kabatās un izņēma no turienes ne jau latus un simtus latu, izņēma pēdējos santīmus, tādā veidā bieži vien radot cilvēkiem bezizejas situācijas.
Analizējot šos te, ko es minēju, rādītājus, Tautas partija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešama nekavējoša rīcība, jo valdības pozīcija par to, ka solīts tika daudz saistībā ar pensijām, bet vienīgais, kas ir izveidots, ir darba grupa, kas līdz 1.jūlijam iesniegs kādus projektus. Nu, piedodiet, 1. jūlijs ... tad šī valdība būtu strādājusi jau gadu un 7–8 mēnešus. Tātad tā čika kalšana ir šausmīgi ilga – gads un 7 mēneši, un tas pirmais projektiņš parādās. Nu, draugi mīļie, nedaudz par ilgu, ja grib darīt, tad dara, ja negrib, kā teica viens bijušais premjers, veido koncepcijas, darba grupas un citas lietas.
Ir, protams, lietas, kurām ir vajadzīga ilgāka debate un Tautas partijai ir izveidojusies sadarbība, un mēs esam ļoti pateicīgi par labo sadarbību ar Pensionāru federāciju un arī ar tās pašreizējo vadītāju, jau iepriekšējā Saeimā, un arī šinī Saeimā un savstarpējās sarunās mēs panācām savstarpēju izpratni par to, ka ir lietas, kas ir risināmas neatliekami, un ir lietas, kas ir sarežģītākas un kam var atvēlēt ilgāku laiku nopietnai izdiskutēšanai, analīzei un debatēm.
Un nešaubīgi neatliekama lieta ir pensiju indeksācija. Jo pensiju indeksācija... ja kāds teiks vai, pieņemot šo lēmumu, teiks, ka mēs esam palielinājuši pensijas... neesam mēs palielinājuši. Mēs vienkārši esam mēģinājuši cilvēkiem, pensionāriem, saglabāt reālos ieņēmumus. Lai kādam nerodas ilūzija, ka tās summas, kas tiks izmaksātas aprīlī un novembrī, būs tās, kas palielinās pensionāru reālos ienākumus. Nē diemžēl. Šie ienākumi tikai segs cenu pieaugumu.
Tas ir tas, par ko mēs šodien balsojam. Tātad mēs šodien balsojam par to, lai 500 000 Latvijas vecuma pensionāru nepasliktinātos dzīves līmenis, lai kā mēs arī gribētu runāt par dzīves līmeņa uzlabošanu.
Likums ir nepieciešams steidzami tāpēc, ka ir jāpieņem arī Kabineta regulējošie noteikumi, kas šobrīd ir un kur ir jānosaka šī divreizējā kārtība.

Un jāsaka arī paldies Labklājības ministrijai, kas atklātā sarunā, protams, nepārprotami pateica, ka viņi atbalsta šādu situāciju un ka tās mūsu bažas – un arī paldies komisijas vadītājai Stalidzānes kundzei – ir pamatotas. Ir pamatotas. Un neviens, kas piedalījās komisijā, neteica, ka to nevajag darīt. Teica: “To vajag darīt neatliekami, nekavējoties. Žēl, ka mēs neesam to darījuši. Žēl, ka to neuzklausīja un neņēma vērā valdība.”
Un šeit, nemeklējot ne vainīgos, ne kādus, jo principā, man šķiet, ir, galvenais, jāatrisina šī te problēma. Šobrīd valstī plosās, man šķiet, tāda, nu, “auļojoša” inflācija, ko Latvijas politiķi, ekonomisti un finansisti jau neatceras kopš 1997.gada beigām. Un jāatzīst, ja mēs paskatāmies, kad sāka veidoties šis inflācijas straujais pieaugums, kad tas sāka pārsniegt 3% mēnesi pret mēnesi, tas bija ap

mēram iepriekšējā gada aprīlis, maijs. Tātad ir jāsaprot, ka valsts pārvaldē ekonomikai ir diezgan liela inerce, un valdības lēmumi, veiksmes un neveiksmes parādās kā indikatori tikai ar diezgan lielu novēlošanos. Un tādi makroekonomiskie rādītāji... mans vērojums ir, ka pamatā inerce ir vismaz no gada... no pusgada līdz pusotram gadam.
Ko es ar to gribu teikt? Lai kā izdosies veidot jauno valdību, iepriekšējās valdības šo uzsākto, panākto straujo cenu pieaugumu izdosies labākajā gadījumā apturēt nākamā gada sākumā. Tas ir jāpasaka šodien skaidri: ne ātrāk kā nākamā gada sākumā. Es domāju, ka ir pamats inflāciju atgriezt zem 3% robežas, diemžēl darot visu iespējamo un katru lēmumu ar to saistot.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo es neesmu dzirdējis arī nevienu argumentu “pret”, bet saprast arī, izdarīt secinājumus, pieņemot šo lēmumu, kāpēc tas ir radies, kāpēc bija iespējama tāda situācija, jo šī indeksācija jau divas reizes bija arī iepriekš, bet neviena Latvijas valdība – vismaz tālaika valdības – nepieļāva domu, ka inflācijas rādītāji Latvijā atgriezīsies tādā līmenī, kādā tie ir šobrīd. Un es aicinātu apzināties situācijas nopietnību, jo mēs šobrīd varbūt runājam par pensionāriem. Bet nešaubīgi otra iedzīvotāju daļa, kas ir skarta visvairāk, ir ģimenes ar bērniem, tāpēc ka ģimenēs ar bērniem ir vairāk cilvēku, un šīs izmaksas, šie 56 lati, skar katru cilvēku – vai tie ir vecāki, vai tas ir bērns, kas iet skolā, vai tas ir students. Katram tas varbūt veidos nedaudz savādāk, kādam vairāk, kādam – mazāk, bet vidēji, kā es minēju, tas pagājušo gadu veido 56 latus. Ja ģimenē ir divi vecāki, divi bērni, tas veido tuvu 250 latiem tikai uz cenu celšanos zaudējumus ģimenes budžetā. Un, risinot šodien arī varbūt pensionāru jautājumu, neatliekami ir izskatāms jautājums par situāciju ģimenēs ar bērniem, pie kam varbūt sākotnējā posmā nestādot kaut kādus ļoti augstus mērķus, kurus varbūt grūti ir sasniegt sākotnējā periodā. Bet tas pirmais mērķis būtu šo cilvēku, šo ģimeņu un bērnu stāvokļa nepasliktināšana, nodrošinot, lai tiktu kompensēta situācija, lai pie straujas cenu celšanās reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju šinīs ģimenēs nemazinātos.
Aicinu kopā strādāt pie šī jautājuma, jo šodien mēs atrisinām tikai sekas – sekas vienā jomā, un sekas ir jālikvidē arī citos sociāli jūtīgos sektoros.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Es gribu pateikt lielu paldies visiem iepriekš runājušiem kolēģiem. Un tāpat kā visas partijas arī Zaļo un Zemnieku savienība neapšaubāmi mīl, ciena un atbalsta pensionārus. Tāpēc ka man bija tāda sajūta, ka šeit mēs tā visi draudzīgi apliecinām to, ka mēs pensionārus mīlam, mīlējuši esam, mīlam un mīlēsim. Es neapšaubāmi gribētu pateikt vienu lietu, kas ir ļoti svarīga, kas ir tāda liela aste, tas ir sociālais parāds, kas ir 20 miljoni, par ko jau Stalidzānes kundze teica un Bērziņa kungs, ka ir jāatrod likvidācijas iespējas. Tas ir viens moments. Ir jāveic indeksācija pensijām. Un to Labklājības ministrija, kuru pārrauga Zaļo un Zemnieku savienība, bez šaubām, atbalsta no ministres puses un no mūsu frakcijas puses.
Bet man gribētos vienu lūgumu iespēju robežās izdarīt. Lai mēs tikpat dāsni, tikpat cilvēciski būtu arī jaunā valdībā, kas darbosies. Un lai mēs neaizmirstu pensionārus, jo tas ir tikai pirmais solis, lai veiktu normālu reformu – pensiju reformu, lai pensionārs tiešām saņemtu to, ko viņš ir pelnījis.
Un es ceru, ka pēc pusgada vai tad, kad būs arī izmaiņas, teiksim, jaunais budžets veidosies, mēs ar tādu pašu degsmi aizstāvēsim tās finanses, kas būtu nepieciešamas gan pensionāriem, gan bērniem.
Un es atbalstu, un es domāju, ka arī visa mūsu Zaļo un zemnieku savienības frakcija atbalsta šo ideju. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, attturas – 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 10.30 2004.gada 19.februārī. Un izskatīt šodien, 19.februārī, kā pēdējo darba kārtības punktu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 10.30 19.februārī, izskatīšanas laiks otrajā lasījumā – pēdējais darba kārtības jautājums 19.februāra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” (reģistrācijas numurs 625). Likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtībā, jo tas ir saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu. Tātad likumam ir jāstājas spēkā 1.martā.
Uz otro lasījumu ir saņemti 22 priekšlikumi.
1. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam paplašināt advokātu loku un tajā iekļaut ne tikai zvērinātus advokātus un viņu palīgus, jo Satversmes tiesa savā 2003.gada 27.jūnija spriedumā konstatē, citēšu: “Pašreiz Latvijā ir 599 praktizējoši zvērināti advokāti un 91 zvērināta advokāta palīgs. Ņemot vērā Zvērinātu advokātu padomes sniegtos datus, pēdējo piecu gadu laikā zvērinātu advokātu skaits ir pieaudzis no 525 zvērinātiem advokātiem 1999.gadā līdz 599 zvērinātiem advokātiem 2003.gadā.[..] Prakse liecina, ka izskatāmo lietu skaitam visu instanču tiesās ir tendence pieaugt.[..] Satversmes tiesai ir šaubas, vai ar pašreizējo tiesisko regulējumu advokatūras jomā ir iespējams nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību un tādējādi sasniegt apstrīdētas normas mērķi – garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu.
Nepietiekamais advokātu skaita pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā organizācija Latvijā un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela rīcības brīvība un plašas tiesības, to starp noteikt zvērinātu advokātu skaitu un kārtību, kādā var kļūt par zvērinātu advokātu vai zvērināta advokāta palīgu, lemt par zvērinātu advokātu ētikas un citiem pārkāpumiem, efektīva kontroles mehānisma trūkums, kā arī tas, ka lēmumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā nav iespējams pārsūdzēt neatkarīgā institūcijā, var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos. Tas savukārt var novest pie Satversmes 92.pantā garantēto pamattiesību pārkāpuma. Svarīgi arī tas, lai aizstāvība kriminālprocesā būtu efektīva, nevis tikai formāla. Tādējādi, lai gan apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, praksē tas netiek sasniegts, jo zvērinātu advokātu profesionālā organizācija pašlaik nevar pilnā mērā garantēt tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu realizāciju.
Ir jāizvērtē, vai leģitīmo mērķi, kādu likumdevējs noteicis, atļaujot juridisku palīdzību kriminālprocesā sniegt tikai tiem juristiem, kuri ir Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļi, nevar sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Viens no šādiem līdzekļiem varētu būt to kvalificētu praktizējošo juristu loka paplašināšana, kuri būtu tiesīgi darboties par aizstāvjiem kriminālprocesā.[..]
Kvalifikācijas standartu izstrādē būtu jābalstās uz Eiropas Padomes rekomendācijām, kurās noteikti juristu darbības principi, kas ir vienoti visās Eiropas Padomes dalībvalstīs. [..] Rekomendācijā ir noteikti šādi juristu darbības pamatprincipi. Jāveic viss nepieciešamais, lai respektētu, aizsargātu un veicinātu brīvību darboties jurista profesijā bez jebkādas diskriminācijas un bez nevajadzīgas publisku iestāžu iejaukšanās. Lēmumi par atļauju praktizēt kā juristam vai par uzņemšanu jurista profesijā ir jāpieņem neatkarīgai institūcijai. Šiem lēmumiem, vienalga, vai tos ir vai nav pieņēmusi neatkarīga institūcija, jābūt pārsūdzamiem neatkarīgā un objektīvā tiesā.”
Mēs esam pārliecināti, ka tieši mūsu piedāvātā advokāta definīcija vispilnīgāk atbilst Satversmes tiesas sprieduma burtam un garam.

Tādēļ lūdzam to atbalstīt.

Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, tie argumenti, ko tikko pirms īsa brīža minēja kolēģis Agešins, būtībā nu... katru no šiem argumentiem varētu ņemt un atspēkot, bet varētu tikai, es domāju, parunāt par kvantitatīviem rādītājiem. Mēs dzirdējām, ka Satversmes spriedumā ir rakstīts, konstatēts, un tas, man liekas, nevienam nav noslēpums, ka Latvijā uz šo brīdi zvērināti advokāti kopā ar zvērinātu advokātu palīgiem ir apmēram 600 vai nedaudz vairāk. Tikai vakar es biju prokuratūras un prokuratūras darbinieku atskaites sapulcē par 2003.gadu, un tur tika nosaukti skaitļi, ka Latvijā ir tikai 380 prokurori. Vai tādēļ mēs vērsim vaļā Prokuratūras likumu un prasīsim tiesības jebkuram cilvēkam, kurš ir ieguvis augstāko izglītību, kļūt par prokuroru? Tika minēts, ka šis it kā nepietiekamais advokātu skaits varētu būt par šķērsli tam, ka cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama aizstāvība vai kuriem ir tiesības uz aizstāvību saskaņā ar likumu, ka viņiem varētu pietrūkt šie advokāti. Cik man zināms, katrā krimināllietā tiek uzturēta valsts apsūdzība no prokurora puses. Tad man ir jāuzdod jautājums, vai gandrīz divas reizes mazāk prokuroru ir pietiekams skaitlis, lai visās krimināllietās, kuras Latvijā tiek izmeklētas vai nonāk tiesā izskatīšanā, vai katrā krimināllietā pietiks prokuroru, kuri uzturēs apsūdzību.
Tālāk mēs varētu runāt par to, ka šeit tiek piedāvāts paplašināt un noteikt, ka Latvijā par advokātiem... bez advokātiem un advokātu palīgiem var būt cilvēki ar augstāko juridisko izglītību. Es domāju, ka augstākā juridiskā izglītība ir tikai izglītība, un tas nozīmē, ka cilvēks iegūst augstāko juridisko izglītību un tālāk var pretendēt uz kādu konkrētu amatu – uz tiesneša, prokurora, notāra, advokāta vai kādu citu juridisku profesiju vai amatu. Es neesmu vēl redzējis priekšlikumus, kuri būtībā ierosinātu atļaut būt par tiesnesi, prokuroru vai notāru cilvēkam ar augstāko izglītību bez jebkādām citām papildu kvalificējošām pazīmēm vai eksāmenu kārtošanas.
Es varētu runāt tiešām ilgi un gari un minēt ļoti daudz argumentu un atspēkot, teiksim, katru no tiem argumentiem, ko šeit minēja arī kolēģis Agešins, bet es domāju, ka tas ir pilnīgi lieki. Šī pašreizējā kārtība, kā ir noteikts likumā, ka Latvijā par advokātiem var būt un drīkst praktizēt Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi, kā arī šī norma ir paplašināta, attiecinot to uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieguvuši advokāta statusu kādā no šīm valstīm, ir ļoti laba un pareiza. Un arī visi šie likumi, kurus... visi šie grozījumi Advokatūras likumā, kādēļ šobrīd ir šis likums arī atvērts un normas tiek kārtotas, ir tikai un vienīgi saistībā ar to pašu Satversmes tiesas spriedumu, kuru šeit arī pieminēja Agešins kungs.
Es domāju, cienījamie kolēģi, Juridiskā komisija ir pietiekami nopietni un ar atbildību piegājusi šī Advokatūras likuma sakārtošanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma normām un ieteikumiem un tāpat ir arī konsultējusies ar Zvērinātu advokātu kolēģiju, un es ieteiktu atbalstīt tieši komisijas viedokli par to, kādā veidā būtu sakārtojams šis likums, un balsot kopēji par šo komisijas piedāvājumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu, deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa.
Cienījamie kolēģi! Tā ir visu mūsu atbildība, kādas kvalitātes juridisko pakalpojumu mēs ar šo likumu noteiksim, kādu cilvēki varēs saņemt. Un vai vienkāršs jurists tiešām bez kaut kādām citām kvalificējošām pazīmēm spēs aizstāvēt sevišķi kriminālprocesā pietiekami kvalitatīvi personas, kurām tas būs nepieciešams. Juridiskajai komisijai tāda pārliecība neradās.
Tāpēc es lūgtu deputāta Agešina, Bartaševiča 1.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret– 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
2. – deputātu Agešina, Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – deputātu Agešina, Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.

5. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
7. – deputātu Agešina, Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens.) Ko lūdzu? Es atvainojos, lūdzu, ātrāk ieslēdziet savu podziņu.
Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam noteikt, ka zvērinātu advokātu kolēģijās advokāti apvienojas brīvprātīgi un Latvijā var būt arī vairākas šādas kolēģijas.
Pamatojumam atkal piedāvāju citātu no Satversmes tiesas sprieduma: “Nepietiekamais advokātu skaita pieaugums, to nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā organizācija Latvijā un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela rīcības brīvība un plašas tiesības [..], var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos [..] juristiem ir jāļauj un viņi jāmudina veidot vietējas, nacionālas un starptautiskas profesionālās asociācijas un apvienoties šādās asociācijās, kuru uzdevums būtu atsevišķi vai visām kopā paaugstināt juristu profesionālos standartus un nodrošināt juristu neatkarību un intereses.”
“Apsverams būtu jautājums par vairāku advokātu kolēģiju veidošanu, piemēram, pie apgabaltiesām, vai arī par vairāku profesionālo praktizējošu juristu organizāciju veidošanu. Šai sakarā varētu apsvērt arī praktizējošo juristu licencēšanas jautājumu.[..]
Tādējādi Latvijai ir nepieciešams steidzami grozīt tiesību uz juridisko palīdzību tiesisko regulējumu tādā veidā, lai tas atbilstu Eiropas Savienības prasībām.”

Mūsu piedāvātais priekšlikums pilnībā atbilst gan Satversmes tiesas spriedumam, gan Eiropas Savienības direktīvām par brīvu pakalpojumu kustību. Un līdz ar to lūdzam to atbalstīt! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es piedalījos darba grupā pie Tieslietu ministrijas šo Advokatūras likuma grozījumu izstrādāšanā. Agešina kungam arī bija visas iespējas tur piedalīties un šo jautājumu apspriest. Un es aicinu šo priekšlikumu un iepriekšējos neatbalstīt, jo mums pagaidām ir viena advokātu kolēģija, likums par advokatūru viens. Un darba grupā pacēlās jautājums par nepieciešamību izstrādāt jaunu Advokatūras likumu, tika diskutēts par jautājumu par neatkarīgiem advokātiem, par brīvajiem advokātiem, bet šī ideja neguva atbalstu. Bet izdarītie grozījumi, piedāvātie grozījumi šodien būtiski paplašina iespējas juristiem kļūt par advokātiem, netiek ierobežots advokātu skaits, ir noņemti ierobežojumi arī advokātu palīgiem, mainās eksāmenu kārtība, un faktiski ir izpildītas Satversmes tiesas prasības. Un šie nav vienīgie grozījumi, ko mēs izstrādājām darba grupā. Pēc šā likuma pieņemšanas šis likums tiks skatīts vēlreiz, kur arī pārējie grozījumi tiks izdarīti. Šie grozījumi ir steidzamības kārtībā jāpieņem tāpēc, lai izpildītu Satversmes tiesas prasības.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt Agešina kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa.
Agešina kungs pareizi teica, ka mums ir jābūt Advokatūras likumam atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un praksei. Tas arī šajā likumā ir iestrādāts, ka arī Eiropas Savienības advokāti var praktizēt Latvijā.
Jautājumā par alternatīvām advokatūrām. Ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, mēs vienkārši formāli ierakstītu kaut kādu teikumu, bet atkal mēs nenodrošinātu absolūti nekādu juridisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Ko nozīmē vienkārši ierakstīt vairākas advokatūras, ja nav absolūti nekāda regulējuma kaut kādām citām advokatūrām, kur neparādās tas, kur tad šīs citas, pēc kādiem principiem šīs citas advokatūras strādās, kam tās būs pakļautas un vai šīs advokatūras arī uzņemsies atbildību un iespēju aizstāvēt obligātajās krimināllietās, kur advokātam ir jāiet obligāti? Tātad vienkārši šāda viena teikuma ierakstīšana par citām advokatūrām, kamēr nav nekāda cita regulējuma, tas var būt debatējams jautājums, bet ne šodien atbalstāms jautājums.
Tātad komisijas vārdā lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
8. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 8.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
9. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
10. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
11. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
12. – deputāta Jaunupa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

13. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa.
14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
15. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 15.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
17. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
18. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
19. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 63, atturas – 2. Priekš

likums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
20. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemti nav. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 11, atturas – 4. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemts. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” komisijā tika izskatīts otrajā lasījumā un arī saņēma atbalstu tā virzīšanai otrajā lasījumā plenārsēdē. Lūgums balsot par šo likumprojektu tā, kā tas ir sagatavots, jo neviens priekšlikums otrajam lasījumam no kolēģiem nav ienācis.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.
A.Rugāte.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (JL).
Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, reģistrācijas nr.549, trešais lasījums. Kopā likumprojekta trešajam lasījumam tika iesniegts viens priekšlikums, kas tika izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 11.februāra sēdē.
1. un vienīgais priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāla rakstura. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Radzevičs.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis(JL).
Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.2041 un nr.2041-A. Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi 44 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
4. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.

5. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 7.priekšlikumā.
Arī 6. ir daļēji atbalstīts – Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas kopā ar 5. iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5., 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
8. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Tālāk ņemam dokumentu nr.2041-A.
12.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Atgriežamies pie dokumenta nr.2041.
16.priekšlikums – atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
21. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
25. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
28. – Vides ministrijas parlamen-
tārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.

32. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.

33.priekšlikums ir dokumentā nr.2041-A. Un tas ir Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
34. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
35. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
36. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
42. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
43. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Paldies. Tie arī bija visi priekšlikumi, kas iesniegti uz trešo lasījumu. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Augstu laimi un prieku no sirds vēlējam mūsu kolēģei Solvitai Āboltiņai dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.
R.Pīks (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Ārlietu komisijas zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc dažām minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Sarkanajā zālē tūlīt pēc dažām minūtēm.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisija lūdz uz sēdi komisijas telpās pulksten 10.35.
Sēdes vadītāja.
Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu uz sanāksmi Viesu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Jānim Reiram!
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Juris Dobelis, Kārlis Strēlis, Viesturs Šiliņš, Ainars Baštiks un Inese Vaidere. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt 19.februāra Saeimas sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ar reģistrācijas numuru 564, kurā kā priekšlikums ir iekļauts pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, reģistrācijas numurs 620). Tas ir grozījums arī saistībā ar manis jau pieminēto Satversmes tiesas spriedumu, saistībā ar to, kā tiek nodrošināta kriminālprocesā aizstāvība. Tātad uz trešo lasījumu ir 33 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.
2. – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
S.Āboltiņa.
3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Piekrīt.
S.Āboltiņa.
6.priekšlikums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 620 . Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Netiek atbalstīts.
S.Āboltiņa.
8. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
S.Āboltiņa.
9.priekšlikums – likumprojekts ar nr.620. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
10. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates.
Valerijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par 10.priekšlikumu, atkal gribētos ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas spriedumā ir teikts: “Ir jāizvērtē, vai leģitīmo mērķi, kādu likumdevējs noteicis, atļaujot juridisko palīdzību kriminālprocesā sniegt tikai tiem juristiem, kuri ir Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļi, nevar sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Viens no šādiem līdzekļiem varētu būt to kvalificēto praktizējošo juristu loka paplašināšana, kuri būtu tiesīgi darboties par aizstāvjiem kriminālprocesā.[..]
Kvalificētu praktizējošo juristu (arī advokātu) skaitu varētu palielināt, arī ņemot vērā vēsturisko pieredzi. Proti, Latvijā pirms 1940.gada bija gan zvērināti advokāti, gan privātadvokāti, kuri neietilpa zvērinātu advokātu kolēģijas sastāvā. Vērā ņemama ir arī citu valstu pieredze, ja tajā tiek izmantoti citi personas tiesības uz taisnīgu tiesu mazāk ierobežojoši līdzekļi. Piemēram, netiek ierobežots advokātu skaits. Dažas valstis par aizstāvjiem krimināllietās var būt ne tikai advokāti, bet arī, piemēram, augstskolu profesori (Vācijā, Francijā), praktizējoši juristi (Somijā).[..]
Lai pilnīgāk garantētu personas tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlaikus paplašinātu kvalificētu juridisko pakalpojumu sniedzēju loku, viens no līdzekļiem pēc augstākās juridiskās izglītības iegūšanas varētu būt vienota un neatkarīga prakses eksāmena ieviešana Latvijā. Tas nodrošinātu skaidru, pārskatāmu un kontrolējamu praktizējošo juristu sagatavošanu, tādējādi šis process būtu ne tikai taisnīgi un objektīvi noregulēts, bet arī praksē īstenots taisnīgā un objektīvā formā.
Tādējādi tiesības uz taisnīgu tiesu var ierobežot, taču tas ir izdarāms ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Tādēļ likumdevēja noteiktie ierobežojumi nav samērīgi, jo visām personām kriminālprocesā netiek nodrošināta efektīva aizstāvība un līdz ar to apstrīdētā norma neļauj pilnībā izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu. Kā Satversmes tiesa norādījusi vienā no saviem spriedumiem, tiesiskā valstī tiesības ne tikai jādeklarē, bet arī ir jānodrošina to praktiskā īstenošana.”
Mēs piedāvājam paplašināt aizstāvju loku kriminālprocesā ar personām, kurām ir praktiskā darba pieredze tiesnešu un prokuroru amatos, kas atbilst Satversmes tiesas spriedumam.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa.
Divi komentāri pie tā, ko jūs tikko dzirdējāt. Jā, tiesības uz taisnīgu tiesu ir Satversmē noteiktās tiesības, bet Satversmes tiesa ne velti savu spriedumu pamatoja ar to, ka ne viss šis pants ir pamats tam, kas būtu pamatā jāgroza, bet ir jāgroza advokatūras tiesiskais regulējums, lai jebkura persona, kura vēlētos kļūt par advokātu, varētu kļūt par advokātu. Un tas arī tika izdarīts un iesniegts, pirms iepriekšējā pārtraukuma mēs šādus grozījumus arī atbalstījām.
Iebilde arī par neatkarīgajiem advokātiem. Jā, divdesmitajos gados Latvijā bija neatkarīgo sertificēto advokātu institūts, savukārt 1938.gadā Latvijas valsts pieņēma lēmumu – izbeigt šādu advokātu darbību, jo bija tieši tā pati problēma, kas izraisa bažas arī tagad, ka netika nodrošināta juridisko pakalpojumu kvalitāte. Tātad, pirms mēs pieņemam kādu lēmuma piedāvājumu, ir jādomā par to, vai mēs šādu mērķi sasniegsim. Pašreiz, vienkārši pasakot, ka jebkurš cilvēks varētu iet un aizstāvēt, it sevišķi kriminālprocesā, kas ir ļoti specifisks process, un ne kurš katrs advokāts arī to spēj uzņemties, ir jādomā par to, vai tiešām tiesības uz taisnīgu tiesu tiek nodrošinātas. Tātad Juridiskā komisija neatbalstīja deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu un lūdz arī Saeimu to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 11.priekšlikumu.
Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo šis priekšlikums ir tīri kosmētisks un neatbilst Satversmes tiesas burtam un garam.
Un kas attiecas uz cienījamās Āboltiņas kundzes argumentiem, es mēģināšu vismaz vienu atspēkot. Runājot par 1938.gadu, es vēlos īpaši pasvītrot, ka tajā laikā Latvijā eksistēja autoritārais režīms. Tieši tāpēc šiem te neatkarīgajiem advokātiem liedza iespēju pārstāvēt savu klientu intereses tiesās. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Paturpinot vēl mazlietiņ tālāk, Agešina kungs, par Latvijas laiku un par šo neatkarīgo advokātu institūtu, es domāju, nemaldināsim viens otru un arī pārējos savus kolēģus, tāpat arī vispār cilvēkus. Runāsim, sauksim tās lietas īstajos vārdus, un tieši tā, kā tas arī bija.
Latvijas laikā paralēli zvērinātu advokātu institūtam kā tādam pastāvēja privātadvokāti. Pastāvēja privātadvokāti saskaņā ar Tiesu iekārtas likumu. Privātadvokāti bija cilvēki ar augstāko juridisko izglītību, kuri bija akreditēti, nosauksim to tā – akreditēti pie kādas konkrētas apgabaltiesas. Un tikai pie šīs vienas apgabaltiesas. Un viņi drīkstēja tikai ar šīs apgabaltiesas atļauju iet lietās, aizstāvēt, un tikai civillietās. To var konstatēt šajā pašā Tiesu iekārtas likumā. Tikai civillietās šīs apgabaltiesas darbības teritorijā. Un ja jums ir zināmi arī būtībā šie vēstures un pārējie apstākļi, ko var izlasīt daudzās, teiksim, grāmatās, tad būtībā šo privātadvokātu zināmā mērā, kā arī teica Āboltiņas kundze, nekontrolētā darbība, viņu sniegto pakalpojumu reizēm apšaubāmā kvalitāte un viņu savstarpējās, teiksim, nesaprašanās, ķīviņi, un viņu savstarpējā, teiksim, nesaprašanās un dažāda veida šīs nesaskaņas ar Zvērinātu advokātu kolēģiju noveda pie ļoti bīstamas situācijas trīsdesmito gadu sākumā, jau trīsdesmito gadu sākumā. Un jau kopš tā brīža Latvijas Republikas Tieslietu ministrija domāja par šī advokātu institūta likvidēšanu. Tas, ka galu galā šis privātadvokātu institūts tika likvidēts tikai 1938.gadā, kad jau, kā jūs izteicāties, bija autoritārs režīms, tas būtībā ir tāds laika nobīdes jautājums. Bet principā Likums par advokatūru, kāds mums šobrīd ir spēkā, tas ir pārņemts no pirmās Latvijas Republikas laika, kad tas ļoti sekmīgi darbojās, un arī šobrīd Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un zvērinātu advokātu institūts kā tāds... es ceru, pēc tiem grozījumiem likumā, kas šobrīd jau ir izdarīti, darbojas ļoti labi, darbosies arī ļoti labi uz priekšdienām, un līdz ar to nav pilnīgi arī nekādu problēmu tam regulējumam, kāds šobrīd ir iekļauts Kriminālprocesa likumā.
Tā ka es domāju, ka, ja mēs runājam un operējām ar šādām lietām, tad varbūt būtu labi, ja vismaz profesionāļu starpā mēs viens otru nemaldinātu, jo pārējie kolēģi varbūt tādas lietas un nianses, un sīkumus nezina. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Āboltiņa.
Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – precizē arī to, ka par advokātu var būt ne tikai Latvijas advokāts, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstu advokāts, un uz kādiem principiem kriminālprocesā var piedalīties ārvalstu advokāts.
Tātad šī redakcija ir pārdomāta un juridiski korekta, un lūdzu atbalstīt 11. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.
S.Āboltiņa.
12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
13. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa.
14. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
15. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
16. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
17. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa.
18. –Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa.
19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa.
21. – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

S.Āboltiņa.
22.priekšlikums – likumprojekts ar reģistrācijas numuru 620. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
23. priekšlikums – likumprojekts ar reģistrācijas numuru 620. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
28. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa.
29. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.
30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Āboltiņa.
33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – 8. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (TP).
Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu”. Trešais lasījums.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu... Piedodiet, otrais lasījums... Jo šeit ir tikai divi lasījumi.
Komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kas ir redakcionālas dabas – Juridiskā biroja priekšlikumu, proti, likuma spēkā stāšanās jeb izsludināšana nav jāiekļauj kā likuma pants. Līdz ar to ir viens priekšlikums – izslēgt noteikumā par spēkā stāšanos vārdus “3.pants”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 11. Priekšlikums atbalstīts.
R.Pīks.
Paldies! Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 11. Likums pieņemts.
R.Pīks.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 471 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pamatā šis likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Un pamatbūtība ir tā, ka īrnieku un viņu ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim, kas arī tika noteikts kopējā šajā koncepcijā par dzīvojamo māju privatizāciju un privatizāciju kopumā.
1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas tika atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Ēriks Jēkabsons.
Sēdes vadītājs.
Pret 1.priekšlikumu iebildumu nav.
S.Šķesters.
Nav iebildumu? Paldies! 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters.
18. – deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
20. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Gatera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

S.Šķesters.
23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un tas ir iekļauts 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu deputātiem nav.
S.Šķesters. Paldies! 26 – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, mainīta numerācija un iekļauts pārejas noteikumos 32., 33.punktā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters. 29. – deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts pārejas noteikumu 34.punktā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un pārejas noteikumos iekļauts 35.punktā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts un izteikts pārejas noteikumu 36.punktā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.
S.Šķesters.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
S.Šķesters.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.

S.Šķesters.
Tā kā kopumā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūgtu komisijas vārdā šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tātad balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav, nebalso – 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
S.Šķesters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.marts.
Sēdes vadītājs.
7.marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies. Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis(JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1899. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko

būvju drošumu””. Likumprojekta būtība ir sekojoša. Tātad noteikta Valsts būvinspekcijas loma HES hidrotehnisko būvju drošuma klases noteikšanā, kā arī HES vadītāju atbildība par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu videi, fizisko un juridisko personu īpašumiem, neskatoties uz drošības sertifikāta esamību.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi savā sēdē šo likumprojektu, nolēma atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.marts un izskatīsim – 11.martā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.marts, izskatīšana – 11.martā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu. Likumprojekta būtība ir atbilstoši Administratīvā procesa likumam vārdu “pieteikums” aizstāt ar vārdu “iesniegums” un 9.panta pirmajā daļā un 10.panta pirmajā un trešajā daļā saskaņot likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un lūdzam Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 5.marts. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 5.marts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Petera, Kastēna, Šlesera, Jaundžeikera, Stalidzānes un citu deputātu lūgumu – iekļaut 19.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Nagļa, Mackeviča, Maksimova, Šlesera, Turlā un citu deputātu lūgumu – mainīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kastēna, Jaundžeikara, Šleseres, Stalidzānes, Turlā un citu deputātu lūgumu – izmainīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Un ir saņemts 10 deputātu Petera, Nagļa, Mackeviča, Maksimova, Šlesera un citu deputātu lūgums – izmainīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 19.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Muitas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Turpinām izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis(JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1928 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Šā likuma būtība ir novērst neskaidrības likumā, respektīvi, izmeklēšanas komisijas veidošanas vietā paredzot, ka aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanai satiksmes ministrs var papildus pieaicināt speciālistus, kas veic izmeklēšanu kopā ar Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļu. Sakarā ar to, ka šis likums bija atvērts pavisam nesen un likuma autori un arī visi, kas vēlējās iesniegt izmaiņas, jau vairākumā gadījumu ir spējuši to izdarīt, komisija likumu izskatīja un uzskatīja par iespējamu lūgt arī šim likumam piešķirt steidzamības statusu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris un izskatīšana otrajā lasījumā – 4.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris un izskatīšanas laiks – šā gada 4.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Cienījamie kolēģi, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņotājs... Ziņotājs Juris Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Izskatām dokumentu ar reģistrācijas numuru 592 – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Izstrādes mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā “Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ”.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” paredz korekti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidību un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).
Paldies. Tātad likumprojekta reģistrācijas numurs ir 591. Apspriežamais likumprojekts ir skatīts saistībā ar tikko pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kā arī ar turpmākajiem trim Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautajiem likumprojektiem.
Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” izstrādes mērķis ir nodrošināt likuma terminoloģijas atbilstību starptautiskajām prasībām.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Reģistrācijas numurs 597.
Arī šis likumprojekts ir saistībā ar jau iepriekš minētajiem diviem likumiem, un šā likumprojekta izstrādes mērķis ir nodrošināt likuma terminoloģijas atbilstību starptautiskajām prasībām narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas atbilstošajai redakcijai, kura pašreiz ir spēkā, un tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Pietkevičs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Reģistrācijas numurs 594.
Arī šā likumprojekta izstrādes mērķis ir nodrošināt likuma terminoloģijas atbilstību starptautiskajām prasībām. Aizsardzības un iekšlietu komisija 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Pietkevičs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (reģistrācijas numurs 593) ir pēdējais likumprojekts šajā paketē, kur bija jāsaskaņo likuma terminoloģijas atbilstība narkoloģijas dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai. Aizsardzības un iekšlietu komisija 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.
Līdz ar to es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Pietkevičs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis(JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1924 – likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.
Likumprojekta būtība ir deleģēt Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, personu reģistrāciju, fitosanitāro pārbaužu veikšanu, laboratoriskiem izmeklējumiem un dokumentu iesniegšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un prognozēja, ka no iesniedzēja vairāk priekšlikumu nebūs, un arī šie priekšlikumi ir vairāk formāli.
Tāpēc komisija lūdz arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris, izskatīšana otrajā lasījumā – 4.martā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris, izskatīšana 4.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””.
1.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tas, ko es tagad pateikšu, nez vai patiks vairākumam no jums. Taču tas ir parlamenta mazākuma liktenis – teikt parlamenta vairākumam nepatīkamas lietas. It īpaši, ja šis mazākums pārstāv nacionālo kopienu, pusei, no kuras ir ar nodomu atņemtas vēlēšanu tiesības. Apspriežamā priekšlikuma, kā arī manu pārējo priekšlikumu būtība ir vienkārša: aizstāt visā likumā terminu “okupācijas režīms” ar terminu – “totalitārais režīms”. Vai tam ir kāds juridisks pamatojums? Cik tik uziet!
Ņemot vērā to, ka vairākums no zālē sēdošajiem nav juristi, sākšu ar pašu vienkāršāko argumentu, kas saprotams jebkuram skolēnam, kas mācās dzimtajā valodā.
Pagājušajā ceturtdienā mēs akceptējām likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu Komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Likumu, kas attiecas uz to pašu etapu, uz tiem pašiem briesmīgajiem vēsturiskajiem notikumiem, kuru pieņēmuši tie paši deputāti. Un šajā likumā nekur netika izmantots termins “okupācijas režīms”. Taču gandrīz katrā rindkopā ir termins “totalitārais režīms”. Termins, kuru izmanto nozīmīgas mūsu pagātnes daļas apzīmēšanai visas pasaules valstis, tajā skaitā Krievija. Citos parlamentos pietiktu arī ar šo argumentu, taču personām, kas ir kļuvušas par bilingvālās izglītības upuriem, minēšu vēl vienu salīdzinājumu.
No vienas puses, Irākas atbrīvošanai izmantoja tanku kolonnas, avio uzlidojumus, liels skaits upuru bija civiliedzīvotāju vidū, ilgu laiku diktatora, kurš slēpās, sagūstīšana, koloniālās administrācijas nodibināšana, un gadu turpinātās medības, kas vērstas pret atbrīvotājiem, tajā skaitā mūsu latviešu puišiem svešā formā.
No otras puses, karaspēka ievešana saskaņā ar līgumu, slavenā runa: “Jūs palieciet savās vietās, bet es savējā!” Un vispārējās vēlēšanas, lai arī ar vienu sarakstu. Nekavējoši visu pieņemšana PSRS pilsonībā bez visādiem jautājumiem. Par piemēru, kad šeit ir ieradusies jūsu vecmamma.
Un visbeidzot. Personām, kas ir pilnībā ieguvušas izglītību svešā valodā, nosaukšu trešo piemēru. Droši vien ne tikai Drošības policijai ir interesanti, ar kādu pretvalstisku darbību nodarbojas Rīgas domes vadošās frakcijas PCTVL priekšsēdētājs – deputāts Buzajevs. Viena no galvenajām rūpēm tika atspoguļota manā ziņojumā Gundaram Bojāram par darba grupas izveidošanu kompleksam dzīvokļu jautājumu risinājumam. Es pats tur darbojos un izlasīju virkni interesantu dokumentu. Tajā skaitā, arī slaveno mājokļu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju, kuru sagatavoja talantīga speciāliste no Zemnieku savienības Maija Rubīne. Tad, lūk, 22,5% Rīgas dzīvojamās platības tika uzbūvēta imperatora Nikolaja laikā, 67,8% nolādētajā okupācijas laikā, un tikai 8,7% gaišajā pirmās republikas periodā.
Ja tās ir okupācijas sekas, kas daudziem joprojām sapņo aizbraukt no šejienes kopā ar īpašumu, tad jūs paliksiet ar plikām pakaļām, plikā, tukšā vidē. “Nebija okupācijas!” – no Saeimas tribīnes sauc deputāts Golubovs. “Nebija okupācijas!” – esmu gatavs atkārtot pēc viņa. Šo viedokli atbalsta vairākums krievu kopienas, un uz okupācijas doktrīnas pamata nekāda integrācija nav iespējama.
Vai var vienkārši, nospiežot pogu, pieņemt deklarāciju par okupāciju, pasludinot komunistisko ideoloģiju par noziedzīgu, vai pieņemt nejēdzīgo proporciju 60:40. Taču, nospiežot pogas, jūs nekontrolēsiet mūsu dvēseles un no šā gada janvāra nekontrolējat arī mūsu bērnu dvēseles. Es domāju, ka tie deputāti, kas tiecas pēc patiesas integrācijas, nevis pēc tās eksporta varianta, varētu nobalsot “par”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete.
Cienījamie kolēģi! Šis ir dokuments par grozījumiem likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Un šā likuma 1.pantā ir uzsvērta šī ideja, par ko cīnījās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tātad par 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu. Tieši tādēļ šajā likumā ir vārds “okupācija”. Un okupācijas fakts paliek nemainīgs neatkarīgi no tā, cik grūti to ir pieņemt dažiem mūsu Saeimas deputātiem un dažiem mūsu sabiedrības locekļiem. Un šķiet, ka patiesa integrācija tik tiešām būs iespējama tad, kad mēs atzīsim šo okupācijas faktu. Atzīsim visi un liksim pamatā vēstures procesa izvērtējumam un turpmākai sabiedrības vienotībai. Kamēr šī nožēla nebūs bijusi, tikmēr arī integrācija būs apgrūtināta. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Un tādēļ komisija vienprātīgi noraidīja šo deputāta Buzajeva priekšlikumu, jo tas izkropļo likuma jēgu.
Un tādēļ lūdzu arī Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
Nākamais ir 3. – deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 56, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
4. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.

5. – deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums – šo priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 57, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atzīstams par balsojamu, jo esam noraidījuši 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
I.Druviete.
7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tāpat nav balsojams.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
I.Druviete.

8. – deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Ā, es atvainojos! Atklājam debates par 8.priekšlikumu – deputāts Arvīds Ulme. Lūdzu!
A.Ulme (ZZS).
Es tomēr gribētu vēl aicināt jūs atbalstīt deputāta Simsona priekšlikumu, papildinot 2.panta 1.daļu. Ja jūs apskataties dokumentu, jūs redzat, ka ir diezgan nepilnīgs tas loks, kuri... pie kura varētu pieskaitīt šos politiski... par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Laikā arī pēc 1960.gada, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, bija tomēr cilvēki, ne tikai tie, kas tur tika izvesti vai notiesāti psihiatriskajās slimnīcās, bet bija arī vesela rinda cilvēku, kuri savu dzīves sūtību un jēgu saskatīja tieši šajā pretošanās kustībā un arī organizēja ap sevi un pulcināja cilvēkus un viņiem pieejamos un iespējamos veidos faktiski uzturēja Latvijā šo pretošanās ideju. Un par šiem cilvēkiem agrāk vai vēlāk tika apkopota, kā zināms, tajā laikā arī informācija, ko viņi ir runājuši, uz ko viņi aicina un ko dara, un šī informācija par šiem cilvēkiem sanāca vienā vietā, kā zināms, drošības dienestos, un šie drošības dienesti arī izdeva savās... nu, lai šie cilvēki netiktu kaut kur ieņemt kādus amatus vai kaut kur, lai bremzētu viņus un viņu kaut kādu darbību, viņi tika reģistrēti VDK Informācijas analīzes daļā, kur bija ļoti precīzi formulēts šajā analīzes daļā... dabiski, tie bija ļoti maz cilvēku, ka viņi kā nacionālistiskās grupas, kuras veica antisociālistisku un antikonstitucionālu darbību PSRS teritorijā, dalībnieki vai personas, par kurām fakti un pazīmes liecināja, ka tās veica šo nacionālistisko darbību. Šāds formulējums ļoti precīzi arī ar faktiem un, kā te ir rakstīts, ar pazīmēm tika apstiprināts. Un tātad informācija par šiem cilvēkiem tika nosūtīta rajonu, pilsētu pirmajiem sekretāriem, un, vārdu sakot, viņi tika atdoti vajāšanai un nievāšanai, un pelšanai viņi tika nodoti.
Un es nesaprotu, kas tad notiks... te jau nav... vai budžetā būs kaut kāds kaitējums vai kam... kas notiks, ja mēs arī šos cilvēkus ieslēgsim, ka viņi patiešām pretojās. Vai jūs tiešām neticat, ka 70.–.80.gados bija cilvēki, kas patiešām pretojās, kas organizēja, mēģināja noorganizēt gan tipogrāfijas, gan organizēja pulciņus, gan daļa no tiem bija arī radošo profesiju pārstāvji, gan bija dažāda veida kaut kādas tādas sanākšanas vietas... varbūt ka it kā maskējoties tur ar Francijas grupām vai tā tālāk... Un ir šādi cilvēki. Un es tiešām brīnos, kāpēc šāds priekšlikums nav ielikts, jo tas jau nav arī izdomāts no kaut kurienes, tas ir precīzi nodefinēts. Tur ir... Un tie nav čekas maisos atrasti kaut kādi papīri, kuri tur bija par vai pret... Bet viņi ir precīzi zināmi, tas ir pierādāms, un par viņiem bija izplatīts visām kompartiju nodaļām, gan rajonu, gan pilsētu ... Tie cilvēki ir zināmi. Dabīgi, ka tur varbūt pāris desmiti viņi tādi ir, bet kāpēc viņus izslēgt? Kāpēc vispār izslēgt, ja vēl ir bijuši un pretojušies? Katru gadu, visus šos gadu desmitus ir cilvēki, kas ir pretojušies šīm lietām.
Lūdzu tiešām atbalstīt šo Simsona priekšlikumu. Tas tiešām nav ...
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Neviens neliedz nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmantot šo informāciju, ja tiešām viņi ir kādreiz bijuši reģistrēti VDK Informācijas analīzes nodaļā, un to viņi var darīt. Bet ja mēs šādā veidā iekļaujam vēl papildus veselu pretošanās kustības dalībnieku grupu, par kuru mums vienīgā informācija ir tikai no šī VDK reģistra, tad te var notikt ļoti daudz pārpratumu. Jo šajā reģistrā var būt iekļautas arī personas, kuras ir bijušas ar viltu ieplūdinātas nacionālo partizānu vidū. Nacionālie partizāni ļoti uzmanīgi izturas pret visu šo personu darbības izvērtējumu, un nevar tikai paļauties uz VDK informācijas reģistra datiem.
Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt! Tas ir divdomīgs.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Komisijas sēdē piedalījās profesors Heinrihs Strods, cilvēks, kurš visu savu mūžu patiesībā ir veltījis nacionālās pretošanās kustības dalībnieku darbības un viņu traģēdijas, viņu vēstures izpētei.

Un viņa argumenti ne tikai mani pārliecina, pārliecināja visus komisijas dalībniekus, un arī Simsona kungs tiem daļēji piekrita, bet tie ir noteikti ņemami vērā mums kā atbildīgām amatpersonām, izdarot tādus vai citādus grozījumus spēkā esošajā likumā. Visu cieņu Simsona kungam par to, ka viņš ir vēlējies, zināmā mērā paplašinot šo politiski represētās personas statusu, atlīdzināt varbūt kādai daļai personu, kurām pagaidām šī statusa nav, bet, iespējams, varētu traktēt, ka viņiem šāds statuss varētu tikt piešķirts.
Un komisijai ir bijusi liela izpratne par Simsona kunga priekšlikumu, un nākamais – 9.priekšlikums ir arī daļēji komisijas redakcijā atbalstīts. Tas attiecas uz tām personām, kuras piespiedu kārtā tika nu, var teikt, pat ieslodzītas vai pakļautas medicīniskai apstrādei, es lietošu šo terminu, jo patiesībā, būdamas pilnīgi psihiski veselas, piespiedu kārtā tika turētas psihiatriskajās klīnikās. Šī norma vai šis papildinājums ir iekļauts komisijas redakcijā, un tādā veidā Simsona kunga vēlme daļēji ir apmierināta. Ir runa par pašu lietas būtību, kas ir šajā likumprojektā, šajā likumā, kurš šobrīd ir spēkā, šā likuma 2.panta trešajā daļā... pirmās daļas 3.punktā, es atvainojos... ka visas tās personas, kuras atklāti vērsās pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju. Un šī atklātā vēršanās tad arī kļuva par represiju iemeslu, un tāpēc arī, izvērtējot viņu darbību kā pretošanās kustības dalībnieku darbību, viņiem tiek piešķirts šis pretošanās dalībnieka statuss.
Tas ir galvenais kritērijs un būtiskākais kritērijs saistībā ar to, kas ir minēts 2.panta 1.daļā, aizstāvot neatkarīgu Latvijas valsti, kas ir dibināta 1918.gadā, un apzinoties okupācijas faktu, ņemot vērā to, ka Saeima ir pieņēmusi okupācijas atzīšanas deklarāciju, šie ir pamatpostulāti, uz kuriem tiek veidoti principi, nosakot to personu loku, uz ko attiecas šis likums.
Tādēļ ļoti liels lūgums neatbalstīt šo redakciju, jo piedevām tā vēl arī ir izveidojusies ļoti neveiksmīga, ko arī Simsona kungs nenoliedza komisijas sēdē. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles deputāte I.Druviete: “Nē!”)
Lūdzu deputātus balsot par 8. – deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 45, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
9. – deputāta Simsona priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, jo iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
10. priekšlikums tātad ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
11. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 43, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
Un 12. – deputāta Simsona priekšlikums – nav balsojams, jo neesam atbalstījuši 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Druviete.
Termiņš ir 2004.gada 5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 2032. Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Visus tos ir iesniedzis deputāts Simsons. Komisija, izskatot šo priekšlikumu būtību, atzina, ka tā ir izskatāma, debatējama un pieņemama, bet šie priekšlikumi neattiecas uz konkrēto likumprojektu.
Un tāpēc 1. – deputāta Simsona priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 1.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 44, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane.
2. – arī deputāta Simsona priekšlikums – Komisijā nav atbalstīts tieši tā paša iemesla pēc. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 2.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 45, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane.
3. – deputāta Simsona priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies debatēt? (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Nē! Nav! Balsot!”) Nē, nav pieteicies debatēt.
Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 46, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane.
4. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 44, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane.
Tie bija visi komisijā saņemtie priekšlikumi. Un lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
B.Brigmane.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis(JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1965. Tas būs likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Šis likums ir atvērts, jo tiek veikti Eiropas Komisijas norādījumi saistībā ar to, kā šis likums būtu jāpiemēro Eiropas likuma normām. Un ko es gribētu atzīmēt, kas ir pats būtiskākais.

Mums, iestājoties Eiropas Savienībā, būs vesela virkne struktūrfondu, kuri būs jāpaspēj izmantot. Un šis likums ir viens no pašiem svarīgākajiem likumiem, kura pareiza redakcija ļaus mūsu uzņēmējiem, mūsu iestādēm pietiekami efektīvi izmantot šos struktūrfondus. Šo likumu verot vaļā, mēs runāsim gan par likuma subjekta definīcijas vienkāršošanu un par būvdarbu definīciju, gan par atbilstību standartiem, gan par procedūras sliekšņiem, gan arī par ziņojumu Eiropas Savienības žurnāliem. Īpaši gribētu pieskarties pie pirmā. Pēdējā reizē, kad mēs šo likumu esam pieņēmuši, mēs esam ierakstījuši, ka jebkura palīdzība, kas nāk no valsts vai pašvaldības, vai arī no Eiropas Savienības, liek šim privātuzņēmējam kļūt par šā likuma subjektu. Un šī norma īstenībā mūs padara svētākus par pašu Romas pāvestu, un tas diezgan pamatīgi ierobežo mūsu uzņēmēju rīcības spēju. Tāpēc šis likums šoreiz ir jāvienkāršo vai nu tās likuma normas jāvienkāršo tāpēc, lai mūsu uzņēmējiem būtu brīvāka rīcība, darbojoties ar Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Šobrīd Tautsaimniecības komisijā ir izveidota komisija, tātad darba grupa, kurā piedalās gan Zemkopības ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Satiksmes ministrija, gan arī deputāti no mūsu komisijas, un galvenais mērķis ir šo likumu saskaņot... ļoti precīzi saskaņot ar tām normām, ko prasa Eiropas Savienība.
Komisijā mēs izskatījām tos priekšlikumus, kuri ir ienākuši uz pirmo lasījumu, un uzskatām, ka šim likumam obligāti ir nepieciešama steidzamība.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 19, atturas – 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam!
Dz.Zaķis.

Sakarā ar to, ka līdz 1.maijam laika ir palicis maz un pēc šā likuma pieņemšanas ministrijām vēl būs jāsagatavo vesela pakete ar dokumentāciju, lai varētu veiksmīgi šos struktūrfondus izmantot, mēs ierosinām 26.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 4.martā jau skatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Andris Tolmačovs ierosina citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Tolmačovam!
A.Tolmačovs (PCTVL).
3.marts.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.marts. Un izskatīšanas laiks?
A.Tolmačovs.
Iznāk 11.martā.
Sēdes vadītāja.
Mums ir divi priekšlikumi. Lūdzu deputātus balsot vispirms par deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.marts, un izskatīšanas laiks – 11.martā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 26.februāris un izskatīšanas laiks – 4.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, reģistrācijas nr.562, pirms otrā lasījuma. Uz otro lasījumu iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
4. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
5. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumi saņemti nav. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1780.
Likuma mērķis ir pieņemt līgumu, kas attiecas uz tirdzniecības kārtību ar civilajiem gaisa kuģiem un to daļām ar mērķi sekmēt vispārēju liberalizāciju un tirgus barjeru likvidēšanu.

Līgums ir pielikums Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgumam. Tā saucamajam Marakešas līgumam. Un šis likums ir nepieciešams, lai tiktu veikta pievienošanās procedūra šim līgumam, respektīvi, līgumam par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem.
Ārlietu komisija šo likumu konceptuāli atbalstīja savā 11.februāra sēdē un nolēma to virzīt pirmajam lasījumam.
Es aicinu likumu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.februāris. Paldies
G.Bērziņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”.
Šobrīd Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas starpā nav juridiska pamata, kas reglamentētu jautājumus par savstarpējās palīdzības sniegšanu dažādu katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos.
Tomēr šāds regulējums ir nepieciešams, lai efektīvi sadarbotos, sniedzot palīdzību, novērstu katastrofas, kas radušās otras valsts teritorijā, kā arī lai veiktu dažādus preventīvus pasākumus nelaimju novēršanai.
Uz šo brīdi Latvijas Republikai līgumi katastrofu jomā ir parakstīti ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju un Baltkrieviju. Tāpat šobrīd noris arī darbs pie līgumu projektu katastrofu jomā izstrādes ar Krieviju un Ukrainu.

Ārlietu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”.
Divos vārdos, kādēļ ir nepieciešams šāds likumprojekts. Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvijas Republika varētu pievienoties konvencijai, kas veicinās un nodrošinās, pirmkārt, brīvu dārgmetālu izstrādājumu plūsmu starp Latvijas Republiku un konvencijas dalībvalstīm bez papildu kontroles. Latvijas Republikas proves zīmoga atzīšana Eiropas Savienībā, pēc tam uzņēmējdarbības aktivitātes, patērētāju tiesību aizsardzība, godīga konkurence, arī Latvijas Republikas tēla veidošana zināmā mērā, ja tiks atzītas šīs mūsu zīmogošanas zīmes.

Tas ir tātad, kā jūs saprotat, saistībā ar to, ka mēs ieejam Eiropas Savienībā, un lai mēs arī pielīdzinātu šajā nozarē gan patērētāju, gan uzņēmēju intereses Eiropas Savienības normām un tās veicinātu, nevis tās tiktu traucētas.
Tātad Ārlietu komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
R.Pīks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.februāris. Paldies.
R.Pīks.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Ziemeļatlantijas Līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (TP).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Ar šā likumprojekta izskatīšanu mēs uzsākam pēdējo etapu mūsu ilgajam ceļam, kurš ir sācies jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajiem mēnešiem, mūsu ilgajam ceļam, lai nodrošinātu mūsu valsts stabilitāti un drošību, proti, vienam no diviem galvenajiem mērķiem, kā to izdarīt, pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, un otrs, kā jūs zināt, ir pievienošanās Eiropas Savienībai.
Es divos vārdos varētu tikai atgādināt, ka tātad sākās šis ceļš jau tūlīt pēc mūsu neatkarības atgūšanas. 1994.gadā sākās Latvijas dalība programmā ar Ziemeļatlantijas aliansi “Partnerattiecības mieram”. Pēc tam jau tālāk 2002.gadā mēs tikām uzaicināti oficiāli uzsākt sarunas par pievienošanos un līdz ar to arī par šīs pievienošanās prasību izpildi. Tas viss ir sekmīgi izpildīts, un līdz ar to pašreiz ir šī pēdējā fāze, ka jāratificē mums šis līgums, jo visas Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas valstis ir šo mūsu pievienošanās līguma papildprotokolu jau ratificējušas. Kā pēdējā bija Francija, kas to ir izdarījusi, līdz ar to mēs varam tagad to izdarīt un saņemsim oficiālu uzaicinājumu pievienoties un iesniegt savus pievienošanās dokumentus Vašingtonā, kur tie glabājas, jo tur 1949.gada aprīlī tika noslēgts Ziemeļatlantijas līgums.
Lūdzu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu – izskatīt pirmajā lasījumā. Bet, pirms mēs izskatām pirmajā lasījumā, lūdzu balsot par steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
R.Pīks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.februāris, izskatīšana – 26.februārī.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.februāris, izskatīšana – 26.februāra sēdē. Paldies.
R.Pīks.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1884. Tātad mēs pirmajā lasījumā pieņēmām šos grozījumus Pensiju likumā, kuri paredzēja pensiju indeksāciju visām personām, kas saņem vecuma pensiju, arī to pensiju, kas pārsniedz 175 latus. Sociālo un darba lietu komisija, izskatot visas ar sociālo budžetu saistītās iespējas, sagatavoja šā likumprojekta tekstu jums piedāvātajā redakcijā, kas paredz grozīt pārejas noteikumu 15.punktu. Un šis 15.punkts tātad paredz noteiktas normas uz noteiktu laiku. Un tas tiek vērstas uz mazo pensiju indeksāciju. Komisijas izstrādātais priekšlikums paredz maznodrošināto pensionāru aizsardzību gadījumos, ja inflācija valstī ir bijusi mazāka par 3%, kad pensija tiek indeksēta reizi gadā. Ja šis inflācijas kāpums ir straujš, un ja tas pārsniedz 3%, tad pensija tiek indeksēta divas reizes gadā, tādējādi saglabājot pensijas saņēmēja maksātspējas iepriekšējā līmenī. Šī norma netiek piemērota tām pensijām, kuras ir virs 175 latiem.
Vienlaikus šis priekšlikums arī paredz, ka valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 105 latus, tiek indeksētas ar diviem indeksiem – ar inflācijas indeksu un arī ar faktisko patēriņa cenu indeksu, ņemot vērā ne mazāk kā 50% no šī pieauguma. Tādējādi arī šie pensionāri tiek nodrošināti ar lielāku pensijas pieaugumu.
Nu, komisija arī izvērtēja priekšlikumu, vai pensiju ir vērts indeksēt biežāk nekā divreiz gadā, tad šobrīd nonācām pie secinājuma, ka tas būs ļoti smagnējs mehānisms un pensiju saņēmēji saņems ļoti niecīgas piemaksas katru reizi. Tāpēc arī komisija nolēma atzīt to, ka pensija ir šobrīd indeksējama divreiz gadā, un labot šos pārejas noteikumus.
Vēl es gribu arī atgādināt, ka ir izstrādāta arī koncepcija par to, kā veidot Latvijā pensiju sistēmu, un ir speciāla darba grupa, kas pie šiem noteikumiem strādā, un tātad šī darba grupa arī vērtēs tālāk citus šos priekšlikumus, bet šobrīd komisija atzina par vajadzīgu tātad

izstrādāt šo 1. priekšlikumu, un būtu lūgums no Saeimas šo priekšlikumu arī atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Deputāti Klementjevs un Orlovs ir iesnieguši 2.priekšlikumu, kas paredz grozīt pārejas noteikumu 29.punktu, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka šā priekšlikuma realizācijai šodien pirmkārt nav pietiekami aprēķini.
Otrkārt, kā jau es teicu, darba grupa strādā arī pie tā, lai turpmāk tiktu izvērtēts katrs darba gads, ko cilvēks ir nostrādājis. Un tad, kad būs šīs darba grupas slēdzieni, kurā strādā Labklājības ministrija, Pensionāru federācija un citas sabiedriskās organizācijas, tad, kad ienāks šie priekšlikumi, tad arī varēs vērtēt šo 2.priekšlikumu. Bet šobrīd komisija to noraida.
Sēdes vadītāja.
Pirms mēs atklājam debates, ir saņemts desmit deputātu Šlesera, Stalidzānes, Jaundžeikara, Mackeviča un citu deputātu – lūgums: turpināt šodienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Deputāta Klementjeva priekšlikumu mēs jau skatījām šajā Saeimā. Kāpēc tieši šodien mēs ierosinājām šo priekšlikumu atkārtotai izskatīšanai? Mēs gribam pievērst uzmanību, ka problēma pastāv, to atzīst kā komisija, tā Pensionāru federācija. Protams, kādā veidā tas būs attiecināts, to nolems darba grupa, bet mēs gribam pievērst uzmanību un, protams, lūdzam atbalstīt mūsu kā 2., tā 3.priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 2. – deputātu Klementjeva un Orlova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 40, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Ir arī deputātu Klementjeva un Orlova iesniegtais 3.priekšlikums. To arī komisija šo pašu iemeslu dēļ šobrīd noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 3.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 30, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.

Komisija lēma pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 26. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemts.
Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt par procedūru? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Paldies! Nē!”)
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Kolēģi! Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” nepieciešami saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā, kuras notiks šogad 12.jūnijā. Šobrīd nav speciāla likuma par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un neviens spēkā esošs likums nereglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus pirms Eiroparlamenta vēlēšanām.
Lai reglamentētu priekšvēlēšanu aģitācijas norisi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nepieciešams precizēt atsevišķu pantu redakciju un grozīt likuma “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” nosaukumu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” un pieņēmusi lēmumu virzīt to izskatīšanai pirmajā lasījumā, vienlaikus lūdz Saeimu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu sakarā ar to, ka Eiroparlamenta vēlēšanas notiks šogad 12.jūnijā, un ir nepieciešams priekšvēlēšanu aģitāciju reglamentējošs dokuments.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš.
Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 23.februāri.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
A.Krūmiņš.
Un iekļaut likumprojekta otro lasījumu 26.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 23.februāris, izskatīšana – 26.februāra Saeimas sēdē. Paldies.
Pirms tālāk sākam izskatīt Saeimas šīsdienas darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Kastēna, Turlā, Stalidzānes, Jaundžeikara, Mackeviča un citu deputātu lūgumu iekļaut 19.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Daiņa Turlā atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Muitas likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi likumprojektu “Muitas likums”. Līdzšinējais Muitas likums zaudēs spēku ar Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, un muitas lietas pilnībā noteiks Eiropas Savienības regulas. Regulas ir tieši piemērojamas. Eiropas Savienības regulas muitas jomā dalībvalstu kompetencē atstāj jautājumus par regulas administrējošo institūciju muitas brokeriem, piemēram, muitas kontroles zonām un citiem jautājumiem. Minētos jautājumus regulē likumprojekts “Muitas likums”. Muitas likuma pieņemšana nodrošinās nepieciešamo juridisko pamatu muitas iestāžu darbībai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis.
24.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde ir pulksten 11.50... nē, pulksten 12.50, Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Pulksten 12.45 komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, ir saņemtas rakstiskās atbildes no labklājības ministres Dagnijas Staķes, Sandras Kalnietes un Valda Dombrovska. Cik es saprotu, ar šīm rakstiskajām atbildēm deputāti ir apmierināti. Labi! Tātad atbilžu sesija pulksten 17.00 šodien nenotiks. Paldies.
Lūdzu, vārds Jānim Reiram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Aleksandrs Bartaševičs, Ainārs Šlesers, Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Juris Dobelis, Dzintars Jaundžeikars, Linda Mūrniece, Ēriks Škapars, Māris Kučinskis, Ainars Baštiks, Dzintars Zaķis un Inese Vaidere. Paldies!