Konkurences padomes lēmums Nr.16

Rīgā 2004.gada 20.februārī (prot. Nr.10, 4.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr. 712/03/05/10 Par SIA “Baltkom TV SIA” 04.11.2003. iesniegumu par apvienošanos

Konkurences padome 2003.gada 5.novembrī saņēma sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltkom TV SIA” (turpmāk — Baltkom) iesniegumu par apvienošanos (turpmāk — Ziņojums). Tas nebija pilnībā noformēts saskaņā ar Ministru kabineta 20.01.2003. noteikumiem Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”. Papildus pieprasītā informācija tika iesniegta 24.12.2003.

Izvērtējot Ziņojumā ietverto un papildus iesniegto informāciju, kā arī Biroja iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Baltkom ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēta ar vienoto reģistrācijas Nr.40003005264 sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras 95% kapitāla daļu pieder SIA “Alīna” un 5% — BO VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Baltkom ir saņēmusi Nacionālās radio un televīzijas padomes (turpmāk — NRTP) speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas darbībai (Nr.K–002, derīga līdz 02.07.2007.) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — SPRK) publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora licenci (Nr.T10092, derīga līdz 01.04.2008.). Baltkom galvenie ekonomiskās darbības virzieni saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju un sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas darbība (92.2), ar kino un video saistīta darbība (92.1), ierakstu reproducēšana (22.3) u.c.

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Netcom” (turpmāk — Netcom) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēta ar vienoto reģistrācijas Nr.40003416702 uzņēmējsabiedrība, kuras 100% kapitāldaļu pieder divām fiziskām personām. Netcom ir saņēmusi NRTP speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas darbībai (Nr. K–065, derīga līdz 04.07.2011.) un SPRK publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora licenci (Nr. T10097, derīga līdz 15.04.2008.). Netcom galvenie ekonomiskās darbības virzieni saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju un sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas darbība (92.2), ar kino un video saistīta darbība (92.1), ierakstu reproducēšana (22.3) u.c.

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Netcoms” (turpmāk — Netcoms) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēta ar vienoto reģistrācijas Nr.40003548906 uzņēmējsabiedrība, kuras 100% kapitāla daļu pieder fiziskai personai. Netcoms galvenie ekonomiskās darbības virzieni saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju un sabiedrības statūtiem ir konsultēšana ar aparatūru saistītos jautājumos (72.1), pārējā ar datoriem saistītā darbība (72.4), poligrāfiskā izpilde un ar to saistītie pakalpojumi (22.2) u.c.

4. Apvienošanās paredzēta, Baltkom iegādājoties 100% Netcom kapitāla daļu un 100% Netcoms kapitāla daļu. Baltkom 2003.gada 24.oktobrī ir noslēgusi līgumus ar Netcom un Netcoms īpašniekiem par 100% abu sabiedrību kapitāla daļu pirkšanu viena mēneša laikā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Netcom un Netcoms pēc apvienošanās paliek patstāvīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru vienīgais dalībnieks ir Baltkom. Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto “Tirgus dalībnieku apvienošanās ir (..) tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem”. Tātad Netcom un Netcoms 100% kapitāla daļu pirkums ir uzskatāms par apvienošanos šā likuma izpratnē, jo darījuma rezultātā Baltkom iegūst izšķirošu ietekmi citos tirgus dalībniekos — Netcom un Netcoms. Baltkom, Netcom un Netcoms ir uzskatāmi par apvienošanās dalībniekiem.

5. Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka “Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū.”

Saskaņā ar Ministru kabineta 20.01.2003. noteikumu Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” (turpmāk — Noteikumi) IV sadaļu “Apgrozījuma aprēķināšana”, nosakot apgrozījumu, kāds ņemams vērā konkrētajā lietā, ir jāsummē apvienošanās dalībnieku kopējais pēdējā finanšu gada apgrozījums un apgrozījums, kāds ir tiem tirgus dalībniekiem, kam ir izšķiroša ietekme kādā no apvienošanās dalībniekiem vai kuros apvienošanās dalībniekiem ir izšķiroša ietekme. Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku iesniegto informāciju apgrozījums, kas ņemams vērā šajā gadījumā, sastāda 7 140 739 latus.

Izvērtējot LR Uzņēmumu reģistra un Ziņojuma autoru sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka, nosakot kopējo tirgus dalībnieku apgrozījumu, ir jāņem vērā šādu uzņēmējsabiedrību apgrozījumi (skat. 1. tabulu):

1. tabula

Tādējādi Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā minētais ziņošanas kritērijs nav spēkā.

6. Ziņojumā norādīts, ka “apvienošanās mērķis ir:

1) nostiprināt abu komercsabiedrību finansiālo stāvokli, lai konkurētu telekomunikāciju tirgū Latvijā;

2) optimizēt finansiālos, ekonomiskos un darbaspēka resursus, tādējādi sasniedzot komercdarbībā efektivitāti un saskaņotību, iegūtu zināmu mērogu konkurēšanai ar lielākajiem Latvijas konkurentiem, kā arī Eiropas konkurentiem, kuri aizvien aktīvāk ienāk Latvijas telekomunikāciju tirgū.

Tālākas attīstības nodrošināšanai tiek paredzēts, ka apvienošanās:

1) ierobežos Netcom un Baltkom darbības veidu un ieguldījumu pārklāšanos;

2) nodrošinās Netcom telekomunikāciju (kabeļtelevīzijas) tīkla pilnīgu pieslēgšanu Baltkom optiskajam telekomunikāciju tīklam Rīgas pilsētā, ļaujot pirmajā etapā Netcom sniegt interneta un datu pārraides pakalpojumus;

3) optimizēs līdzekļus telekomunikāciju tīkla attīstībā jaunos reģionos, klientu servisa nodrošināšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai;

4) pilnveidos zināšanas par tehnoloģijām, produktu un pakalpojumu izvēli, nodrošinot izmaksu samazināšanos, utt., līdz ar to palielinot apvienotā uzņēmuma konkurētspēju tirgū un uzlabojot patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.”

7. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par konkrētajiem tirgiem un apvienošanās dalībnieku tirgus daļām atsevišķos tirgos, apvienošanās rezultātā iespējama koncentrācija vienā konkrētajā tirgū — kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšana Rīgas pilsētas teritorijā. Pēc Ziņojuma iesniedzēju domām, Baltkom tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū (rēķinot pēc ienākumiem) ir (*)%, kas, iespējams, norāda uz dominējošo stāvokli, bet Netcom — (*)%. Tātad apvienošanās rezultātā iespējama apvienotā tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa izveidošanās vai nostiprināšanās. Konkurences padome uzskata, ka Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 2.punktā minētais nosacījums ir spēkā. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome 07.01.2004. sēdē pieņēma lēmumu Nr.1 (prot. Nr.1, 4.§) atzīt Netcom un Netcoms kapitāla daļu pirkšanas darījumu par paziņojamu apvienošanos Konkurences likuma izpratnē un izskatīt Baltkom 04.11.2003. iesniegto ziņojumu saskaņā ar Konkurences likuma 16.pantu un Ministru kabineta 20.01.2003. noteikumiem Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”. Par pilnīga Ziņojuma iesniegšanas datumu tika noteikts 2003.gada 24.decembris.

Konkrētie tirgi

8. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās darījums varētu ietekmēt piecus konkrētās preces tirgus:

1) televīzijas un skaņu izplatīšanas (kabeļtelevīzijas) pakalpojumu tirgus;

2) balss telefonijas pakalpojumu tirgus publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā;

3) nomāto līniju pakalpojumu tirgus;

4) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus;

5) datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

Ziņojuma autori norāda, ka Netcom nesniedz un negatavojas sniegt balss telefonijas pakalpojumus publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā, nomāto līniju pakalpojumus, interneta piekļuves pakalpojumus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus, bet sniedz tikai kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Netcoms neveic darbību nevienā no minētajiem konkrētajiem tirgiem. Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās ietekmēs kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgu Rīgas pilsētas teritorijā, kurā pašreiz darbojas Baltkom un Netcom. Tajā pašā laikā Konkurences padome atzīst, ka pastāv iespēja noteikt šaurākas ģeogrāfiskā tirgus robežas, piemēram, atsevišķi Rīgas pilsētas mikrorajoni. Tomēr lietderības apsvērumu dēļ šīs lietas ietvaros Konkurences padome pieņem, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Rīgas pilsētas teritorija.

Publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālajās licencēs, ko minētajiem tirgus dalībniekiem ir izsniegusi SPRK, norādīta arī Bauskas pilsētas teritorija, bet šeit savu kabeļtīklu ir izveidojis tikai Netcom un apvienošanās šo ģeogrāfisko tirgu neietekmēs.

9. Baltkom kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā ar optiskajiem kabeļtīkliem sniedz Centrā, Dārzciemā, Iļģuciemā, Imantā, Juglā, Ķengaragā, Mežciemā, Pļavniekos, Purvciemā, Strautu ielā, Teikā un Zolitūdē. Lokālos kabeļtelevīzijas tīklus Baltkom ir izveidojis Āgenskalnā, Aplokciemā, Bolderājā, Daugavgrīvas ielā, Salnas ielā, Zasulaukā un Ziepniekkalnā. Netcom kabeļtelevīzijas tīkli aptver Āgenskalnu, Centru, Grīziņkalnu, Klīversalu un Torņakalnu.

Bez apvienošanās dalībniekiem — Baltkom un Netcom — kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā sniedz vairākas citas uzņēmējsabiedrības, t.sk. SIA “Telia MultiCom”, SIA “Televideotīkls”, SIA “FAO”, SIA “Livas” u.c. Ziņojumā norādītās kabeļtelevīzijas operatoru tirgus daļas, kas aprēķinātas pēc abonentu skaita, atspoguļotas 2.tabulā.

2. tabula

10. No tabulas datiem redzams, ka bez apvienošanās dalībniekiem Rīgas pilsētā darbojas vēl divi spēcīgi kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji — SIA “Televideotīkls” un SIA “Telia MultiCom”, kuru tirgus daļas ir ap (*)%. Pirmais no tiem pēdējo trīs gadu laikā savu uzņēmējdarbību ir sašaurinājis un savā atbildē (27.12.2003. Nr. 01–243) Konkurences padomei kā cēloni norādīja Baltkom agresīvo tirgus politiku, nepaskaidrojot sīkāk, kā tā izpaužas. Vērtējot pēc abonentu skaita 2002.gadā, apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa varētu pārsniegt 40%.

11. Lai uzzinātu apvienošanās dalībnieku konkurentu viedokli par paredzēto darījumu, Konkurences padome aptaujāja tās uzņēmējsabiedrības, kas sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju (turpmāk — LEKA). Aptaujātās personas norāda uz to, ka “kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgus kā Rīgā, tā arī Latvijā ir sasniedzis piesātinājuma līmeni un turpmāk būtiski nepalielināsies, jo teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu kabeļtīklu ierīkošana kļūst ekonomiski neizdevīga kā no kabeļoperatoru, tā no potenciālo abonentu viedokļa. Jāatzīmē, ka pēdējos gados kļūst populārāka privāto kabeļtīklu ierīkošana, kad vairākas privātpersonas (pat veselas apdzīvotas vietas) ierīko kabeļtelevīzijas tīklu tikai savām vajadzībām, bet nesniedz pakalpojumus pret samaksu” (LEKA 22.12.2003. vēstule Nr. 22/12–1). Kabeļtīklu operatori plāno veikt savu tīklu rekonstrukciju un modernizāciju, palielināt piedāvāto televīzijas programmu skaitu, kā arī piedāvāt interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus (SIA “Televideotīkls” 22.12.2003. Nr. 01–243, SIA “FAO” 09.01.2004. Nr. 20/01, SIA “Livas” 16.01.2004. Nr. 11/04), kā arī palielināt kabeļtīklu pārklājumu Rīgā un citur Latvijā (SIA “L.A.T.” 25.12.2003. Nr. 24/12/03–1, SIA “Telia MultiCom” 29.01.2004. Nr. 04–053/04).

12. Gan LEKA, gan vairākas citas aptaujātās personas norāda uz to, ka faktiski Baltkom un Netcom jau līdz šim ir darbojušās kā viens tirgus dalībnieks, tādēļ juridiskā apvienošanās stāvokli kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū neietekmēs. Uz Konkurences padomes pieprasījumu iesniegt Baltkom un Netcom sadarbības dokumentālu pamatojumu Baltkom iesniedza (15.01.2004. Nr.7) Līguma par sadarbību starp maģistrālo operatoru un kabeļu televīzijas tīkla operatoru (turpmāk — Līgums) apstiprinātu kopiju. Līgums ir noslēgts 2001.gada 1.jūnijā uz 10 gadiem. Šā līguma priekšmets ir uzsākt sadarbību starp Baltkom kā optiskās šķiedras tīkla īpašnieku un Netcom kā kabeļu televīzijas tīkla Rīgā, Centra rajonā, īpašnieku ar mērķi:

— paplašināt kabeļu televīzijas tīkla diapazona izmantošanas iespējas;

— paplašināt abonentiem TV programmu daudzumu;

— ieviest un izmantot citus telekomunikāciju pakalpojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu “Par telekomunikācijām”.

Līgums attiecas tikai uz sadarbību Rīgas pilsētas Centra rajonā. (*) Konkurences padome uzskata, ka Līgums ir divu tirgus dalībnieku vienošanās par kopīgu abu tirgus dalībnieku infrastruktūras izmantošanu bez maksas, paredzot katram no tiem patstāvīgu cenu politikas īstenošanu attiecībā pret saviem abonentiem. Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, ka līdzīga vienošanās starp Baltkom un Netcom būtu arī attiecībā uz citiem Rīgas pilsētas mikrorajoniem.

13. Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs dominējošo stāvokli kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā, jo apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa sasniegs (*)% un nākamo lielāko konkurentu tirgus daļa ir vismaz divreiz mazāka. Konkurences padomes rīcībā ir LR Uzņēmumu reģistra informācija, kas parāda Baltkom dalībnieka — SIA “Alīna” — īpašuma saites ar daudziem citiem tirgus dalībniekiem (skat. arī šā lēmuma 9. punktu), kas veic uzņēmējdarbību ļoti dažādās jomās, tādēļ SIA “Alīna” grupas finansiālās un citas iespējas atbalstīt vienu vai otru grupas uzņēmumu, piemēram, Baltkom, ir ievērojami lielākas nekā atsevišķam neatkarīgam uzņēmumam. Apvienotā uzņēmuma lielā tirgus daļa un t.s. “dziļās kabatas” esamība rada iespēju Baltkom kopā ar Netcom ieņemt dominējošo stāvokli kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā. Taču Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā radies Baltkom dominējošais stāvoklis nevarēs ievērojami kavēt, deformēt vai ierobežot konkurenci kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā, jo Ziņojumā norādīts, ka nevienā Rīgas pilsētas mikrorajonā Baltkom un Netcom kabeļtelevīzijas tīkli nepārklājas. Saskaņā ar citu kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgus dalībnieku sniegto informāciju Baltkom darbojas paralēli ar tiem vairākos Rīgas pilsētas mikrorajonos gan ar kabeļtelevīzijas tīkla, gan individuālās mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmas (MMDS) palīdzību. Tas nozīmē, ka apvienošanās rezultātā konkurences situācija Rīgas mikrorajonos nemainīsies.

14. Ziņojumā norādīts, ka Baltkom sniedz un turpinās sniegt interneta vietējās piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētā un Salaspilī. Savu tirgus daļu Baltkom vērtē robežās no (*)% līdz (*)%. Netkom minēto pakalpojumu nesniedz un negatavojas sniegt. Rīgas pilsētā interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz vairāk nekā 20 uzņēmējsabiedrības. Arī vairāki kabeļtelevīzijas tīklu operatori paredz vai jau piedāvā interneta vietējās piekļuves pakalpojumu saviem kabeļtelevīzijas abonentiem. Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgu neietekmēs.

15. Ziņojumā norādīts, ka Baltkom sniedz un turpinās sniegt datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētā un Salaspilī. Savu tirgus daļu Baltkom vērtē robežās no (*)% līdz (*)%. Netcom minēto pakalpojumu nesniedz un negatavojas sniegt. Datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz SIA “Lattelekom SIA”, SIA “Telia Latvija”, a/s “Microlink Data”, Valsts informācijas tīklu aģentūra u.c. Arī vairāki kabeļtelevīzijas tīklu operatori paredz vai jau piedāvā datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus saviem kabeļtelevīzijas abonentiem. Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgu neietekmēs.

16. Ziņojumā kā viens no konkrētajiem tirgiem ir nosaukts balss telefonijas pakalpojumu tirgus publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā. Tajā pašā laikā norādīts, ka ne Baltkom, ne Netcom šo pakalpojumu nesniedz un negatavojas sniegt. Tādēļ Konkurences padome šo konkrēto tirgu neanalizēja.

17. Ziņojumā norādīts, ka, apvienojoties Baltkom un Netcom, “kopīga pakalpojumu attīstība un apvienotas kontroles, klientu serviss, kompetences priekšrocība ir pozitīvs aspekts, kas nodrošina sekmīgu telekomunikāciju attīstību. Līdzekļu saskaņotība Baltkom un Netcom apvienošanās rezultātā dos lielu ieguldījumu sniegto pakalpojumu daudzveidošanā, to kvalitātes uzlabošanā. Baltkom uzskata, ka apvienošanās dos iespēju komercsabiedrībām ietaupīt finanšu līdzekļus un līdz ar to samazināt telekomunikāciju pakalpojumu maksu. Tas savukārt ļaus paplašināt pakalpojumu klāstu un optimizēt citus uz klientiem orientētus jauninājumus, kā arī uzlabot izpildes kvalitāti un efektivitāti. Apvienošanās arī sekmēs infrastruktūras attīstību, izmantojot jaunākas tehnoloģijas un progresīvākus un mūsdienīgākus risinājumus. Tas netieši labvēlīgi ietekmētu Latvijas kabeļtelevīzijas, interneta pakalpojumu un datu pārraides tirgus, kuros darbojas Baltkom”.

18. Izvērtējot Ziņojumā un papildus iesniegto informāciju, kā arī trešo personu sniegto informāciju un viedokļus, Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgus Rīgas pilsētas teritorijā, kurā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa var sasniegt (*)%, taču konkurences situācija Rīgas mikrorajonos nemainīsies. Tajā pašā laikā minētajā konkrētajā tirgū darbojas arī citi tirgus dalībnieki ar stabilu tendenci paplašināt savu darbību (skat. šā lēmuma 9.punktu). Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā izveidosies apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis, bet tas nevar ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktu, 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 16.panta trešo daļu, kā arī Ministru kabineta 20.01.2003. noteikumus Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”, Konkurences padome

nolēma:

Atļaut apvienošanos, kas paredzēta, SIA “Baltkom TV SIA” iegādājoties 100% SIA “Netcom” kapitāla daļu un SIA “Netcoms” kapitāla daļu.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

(*) — ierobežotas pieejamības informācija

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks