Ārzemju presē

Četrus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām sestdien Romā nodibināja Eiropas Zaļo partiju. ES deputāts Daniels Konbendits izteicās, ka tā esot pirmā Eiropas līmeņa partija. Pirmais tās mērķis arī ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. “Zaļie mainīs Eiropu,” teikts kongresa manifestā. Vēl kāda cita veiksme, par kuru Romā runāja ar lepnumu, ir tā, ka pašlaik Latvijā viens no zaļo pārstāvjiem ir tuvu tam, lai kļūtu par ministru prezidentu. Taču tas, vai konservatīvi orientētais Indulis Emsis kā Eiropas zaļo zvaigzne varētu nomainīt kādreizējo kreiso Jošku Fišeru, būs zināms tikai vēlāk.

“Stern” (Vācija)

•

Uz sešiem mēnešiem par otru Eiropas Savienības lauksaimniecības resora komisāri nozīmētā Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete tiekas ar pašreizējo Savienības lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru.

“ORT” (Krievija)

•

Vairākums Lietuvas poļu atbalsta prezidentu Rolandu Paksu. Iemesli atbalstam ir vairāki. Pirmkārt, viņš tiek uzskatīts par cīnītāju pret korumpēto politisko eliti. Otrkārt, Pakss tiek uzskatīts par pirmo Lietuvas politiķi, kas ir izrādījis draudzību un iejūtību attiecībā pret poļu minoritāti. Treškārt, nav aizmirsta Paksa cīņa pret Mažeiķu naftas kombināta pārdošanu amerikāņiem. Poļi, kas zināmā mērā atrodas Maskavas TV informācijas plūsmas ietekmē, toreiz atbalstīja kombināta pārdošanu Krievijas koncernam “Lukoil”.

“Gazeta Wyborcza” (Polija)

•

Trijnieka sammits var kļūt par precedentu ES “lietu kārtošanai” nākotnē. Bez ES institūciju iesaistes, bez citām dalībvalstīm kompromisus acīmredzot panākt ir vieglāk. Pārējās dalībvalstis ne bez pamata uztraukušās. Trijnieka sammitā ES konstitūcija gandrīz netika apspriesta, ekonomiskie jautājumi izrādījās svarīgāki. Ir jāsāk bažīties, jo ES sammits tuvojas, bet progress konstitūcijas sakarā nav panākts. Iespējams, trijnieka aktivitātes liks pārējām dalībvalstīm sarosīties un iet uz kompromisiem, lai ātrāk pieņemtu ES konstitūciju un nepieļautu “vairāku ātrumu” Eiropas izveidi.

“EU observer” (Brisele)

•

“Eiropas Savienībā Eiropa nav nostiprināta ar ķēdēm un debess velvi, bet tikai ar līgumiem. Francija un Vācija pa savu īpašo ceļu gāja pret Ameriku un pārējo Eiropu. Kopš tā laika Eiropai pāri stiepjas atlantiskā plaisa. (..) Taču nav izvēles starp Eiropu un Ameriku. Ir vienīgi izvēle starp atlantisku Eiropu un nekādu Eiropu. Ja Šrēders un Širaks to sapratīs, Blērs nebūs nācis velti.”

“Welt am Sonntag” (Vācija)

•

ES ārlietu ministri gatavojas noteikt sankcijas pret Krieviju, ja Maskava atteiksies atzīt bijušā Varšavas pakta valstis par pilntiesīgām ES dalībniecēm. Tomēr tiek uzskatīts, ka galvenais strīda iemesls ir prezidenta Putina centieni saglabāt politisko ietekmi Austrumeiropā. Sanāksmes paziņojuma projektā ārlietu ministri asi kritizē Putina mēģinājumus diktēt noteikumus citām valstīm. Tas “nopietni” ietekmēšot ES attiecības ar Krieviju. Bez tam Krievija novilcinot sarunas par robežlīgumu ar Igauniju un Latviju.

“The Daily Telegraph”

(Anglija)

•

Cīņa pret diskriminējošajiem pārejas noteikumiem, kas attiecināti uz austrumeiropiešiem, sāk līdzināties nepatīkamam feļetonam. Cits pēc cita zviedru konservatīvie, Tautas partija un tagad arī kristīgie demokrāti izteikušies, ka varbūt varētu atbalstīt valdības priekšlikumu atstāt ārpusē jaunos Eiropas Savienības pavalstniekus.

“Expressen” (Zviedrija)

•

Lielbritānija ieviesīs īpašus noteikumus, kas pēc 1.maija attieksies uz potenciālajiem darba meklētājiem no jaunajām ES dalībvalstīm. Tie paredz dažādus ierobežojumus iebraucējiem. Rodas jautājums – vai ES būs dažādu šķiru pilsoņi?

“The Daily Telegraph”

(Anglija)

•

Uz Austrumeiropas valstu iestāšanos NATO Krievija reaģē mierīgi, taču 1. maijā gaidāmā ES paplašināšana Maskavā izraisījusi uztraukumu. Maskava ir nobažījusies par eksportu uz jaunajām ES dalībvalstīm un it kā arī par krievu labklājību Baltijas valstīs pēc iestāšanās ES. Faktā, ka Krievijas ģeogrāfiskā tuvināšanās ES notiek, vienlaikus attālinoties pasaules uzskatiem, esot meklējamas dziļākās Maskavas un Briseles atsvešināšanās saknes.

“Süddeutsche Zeitung”
(Vācija)

•

Krievijas izturēšanās jautājumā par to tirdzniecības privilēģiju, kuras izmanto pašreizējās ES dalībvalstis, attiecināšanu uz jaunajām dalībvalstīm nozīmē to, ka Maskava nepieņem ES paplašināšanos. ES Komisija uzskata, ka jautājumā par tirdzniecības principiem ES nostājai jābūt nepiekāpīgai un nav jāņem vērā nekādi Maskavas izvirzītie nosacījumi. Savukārt atsevišķas ES dalībvalstis, piemēram, Francija, Vācija un Itālija, nevēlas izteikt pret Krieviju vērstu kritiku un atturas atbalstīt nākotnē iespējamo ekonomisko sankciju ieviešanas draudus. Polija cer, ka lieta nenonāks līdz ekonomisko sankciju ieviešanai.

“Rzeczpospolita” (Polija)

•

Vēl nesen Putins apbūra Rietumeiropu ar savām izcilajām vācu valodas zināšanām, uzstājoties Bundestāgā. Dažs politologs jau runāja par Krievijas “pakāpenisku” uzņemšanu ES. Nu tonis ir mainījies. Brisele Krievijai adresē asus, pat nekaunīgus, izteikumus. Kas noticis? Kāpēc Krievija piedzīvo šādu Briseles attieksmes maiņu?

“Ekspert” (Krievija)

•

Pirmdien prezidents Džordžs Bušs aktīvi sāka priekšvēlēšanu kampaņu. Viņš nenogurstoši centās aizstāvēt savu līdz šim īstenoto politiku un asi vērsās pret oponentu – demokrātu Džonu Keriju. Bušs uzsvēra, ka vēlētājiem jāizdara izvēle – vai nu tie vēlas Bušu ar stingro un aktīvo politiku, vai arī demokrātus, kas neesot spējīgi pieņemt grūtus lēmumus attiecībā uz ekonomiku un cīņu ar terorismu.

“New York Times” (ASV)

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem