Latvijas skolas Eiropas Savienībā

Vakar, 25. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu forums “Mana skola Eiropas Savienībā”, kurā runāja gan par pašreizējo situāciju izglītības sistēmā, gan nākotnes mērķiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vecākā referente Ineta Spolīte Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Sanākšanas ievadā tika nolasīta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma telegramma. Prezidente uzsvēra, ka tikai ar cilvēku izglītību un darbu Latvija var ieņemt cienīgu vietu citu Eiropas valstu vidū.
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta speciāliste Ineta Spolīte runāja par Latvijas vispārējās izglītības attīstību Eiropas kontekstā. Izglītības sistēma balstās uz Latvijas vispārējās izglītības koncepciju (1995.g.), Vispārējās izglītības likumu (1999.g.) un Latvijas vispārējās izglītības attīstības koncepciju 2000. – 2005. gadam. Latvijas likumdošana ir saskaņota ar tādiem starptautiskiem tiesību aktiem kā ANO konvencija par bērna tiesībām, Vispasaules deklarācija “Izglītība visiem” un 2000. gadā pieņemtā Lisabonas stratēģija.
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi nacionālo izglītības saturu visām vispārējās izglītības pakāpēm, kā arī vienotu eksaminācijas sistēmu trijās valodās – latviešu, krievu un poļu. Apstiprinātas arī minimālās izmaksas visām vispārējās izglītības programmām. Ir pilnveidots mācību literatūras izstrādes process, un Latvijā mācību grāmatas iespējams iegādāties latviešu un krievu valodā.
Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvijas izglītības sistēmas mērķi ir zināšanās balstītas demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošana un tautsaimniecības konkurētspējas palielināšana. Lai to sasniegtu, ministrija izvirzījusi trīs prioritātes: izglītības kvalitātes pilnveide, pieejamības nodrošināšana un atvērtās izglītības sistēmas izveide.
Kas attiecas uz pieejamību, vispārējā izglītība ir lielākais valsts garantētais pakalpojums, kurš nodrošināts ikvienam. Latvijā ir 1597 izglītības iestādes. 2002. gadā obligātās pamatizglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites dati rāda, ka skolu apmeklē 95,7%, kas ir ļoti augsts rādītājs arī Eiropā. Mūsu valstī ir astoņu mazākumtautību grupu skolas, kas ir lielākais skaits Eiropā. 64% no visiem vidusskolas beidzējiem turpina mācības augstskolā. Latvijā vairāk skolēnu mācās vidusskolās nekā arodskolās, Eiropā proporcija ir otrāda. Tas lielā mērā ir saistīts ar mūsu darba tirgus specifiku.
Atvērtās izglītības sistēmas mērķis ir zināšanu, darba un sabiedrības sasaiste. Jo, kā rāda starptautisks Eiropas sadarbības un attīstības valstu organizācijas (OECD) pētījums par skolā iegūtajām zināšanām saistībā ar dzīves prasmēm, Latvija ir tikai 28. vietā. Latvijas skolēniem bija diezgan slikti rezultāti darbā ar tekstu, mākā to interpretēt, analizēt no dažādiem viedokļiem. Arvien pieaugošas konkurences apstākļos un laikā, kad ekonomika strauji mainās, ir ļoti svarīgi, lai skolēnu iegūtās zināšanas būtu pēc iespējas plašākas, lai tie spētu orientēties arī sabiedriskajos procesos un likumdošanā (īpaši darba), kā arī būtu atvērti pārmaiņām.
Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Endrū Rasbašs uzsvēra, ka izglītība ir katras dalībvalsts nacionālā kompetence. Eiropas Savienības galvenā prioritāte ir ilgtspējīga attīstība un konkurētspējīga ekonomika. Tādēļ ir svarīgi, lai jauno dalībvalstu speciālisti būtu ar labu izglītību, konkurētspējīgi, un, kas ļoti svarīgi, spētu viegli pāriet no vienas nozares uz citu. E. Rasbašs atzina, ka tas ir liels izaicinājums valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo Eiropā. Liela iespēja būs struktūrfondi. Taču Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs izteica bažas, ka pārsvarā tiks realizēti tie projekti, kuriem būs viegli atrast līdzfinansējumu, neanalizējot izglītības sistēmas patiesās vajadzības.

Rūta Kesnere,”LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv