Lemt par labu valsts attīstībai

Pērn Latvijas tauta, politisko partiju aicināta, atbalstīja valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Pirmsreferenduma aģitācijas kampaņā kā viens no negatīvajiem faktoriem tika minēta cenu celšanās pēc pievienošanās ES. Atbildīgai valdībai ir jāizdara viss iespējamais, lai strādājošiem atvieglotu iestāšanās perioda grūtības.

Pašlaik valdība nepiedāvā viņiem nekādu palīdzību, kaut gan sabiedrība vēlas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā darba algas minimuma palielināšanu. Manuprāt, līdzšinējā valdība ir nepietiekami domājusi par reālu palīdzību tautai, novirzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājumu (2004.gada janvārī vien 3,9 miljoni latu) neapliekamā minimuma palielināšanai.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padome, kurā apvienotas divdesmit septiņas dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas un reģionālas mazo un vidējo uzņēmumu, uzņēmēju un amatnieku   organizācijas, uzskata – nepalielinot neapliekamo minimumu, tiek pazemināts lielākās daļas iedzīvotāju dzīves līmenis un samazināta mazo uzņēmumu konkurētspēja. Savukārt, palielinot neapliekamo minimumu, paātrinātos darba algas izmaksu legalizēšana (samazinātos t.s. aplokšņu algas), mazinātos iedzīvotāju pirktspējas kritums paaugstināto energotarifu un ar to saistītā cenu kāpuma dēļ, kā arī rastos iespēja mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izturēt konkurenci lielo uzņēmumu spiediena apstākļos.

Kāpēc esam pārliecināti par šāda risinājuma pareizību?

Pirmkārt, nevar runāt par nodokļu ienākumu samazināšanos, jo kopš pēdējā neapliekamā minimuma palielināšanas pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguši 2,4 reizes (no 133,2 miljoniem latu 1995.gadā līdz 319,5 miljoniem 2002.gadā). Tai pašā laika periodā neapliekamais minimums ir samazināts no 25 līdz 21 latam. Cik strādājošajiem ir pieauguši ieņēmumi divarpus reizes?

Otrkārt, palielinot neapliekamo minimumu, samazinātos aplokšņu algas, jo mazajiem uzņēmējiem būtu atvieglota nodokļu nomaksa, saglabājot savu aktivitāti uzņēmējdarbībā. Papildu garantija valsts kasei nodokļu nesamazinājumam pie neapliekamā minimuma palielināšanas ir Valsts ieņēmumu dienesta prolaktiskais un represīvais darbs ar aplokšņu algu maksātājiem, kura rezultātā 2003.gadā sociālā nodokļa ieņēmumi bija pieauguši par 8% no kopējiem ieņēmumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim pērn bija pieaugums 6%, bet šogad (ja nemainīsies neapliekamais minimums) – 392,8 miljoni jeb pieauguma palielinājums līdz 16% (!). Tātad, palielinot neapliekamo minimumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi nesamazinātos, bet – sliktākajā gadījumā – saglabātu iepriekšējo pieauguma tempu.

Treškārt, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 40 latiem ļautu iedzīvotājiem reāli saņemt par 4,75 latiem mēnesī vairāk. Tas ļautu kaut daļēji kompensēt gan energoresursu, gan patēriņa preču cenu kāpumu. Elektrības tarifu pieaugums ir 15–30 %, degvielas akcīzes kāpums ir 16–59% (plus izmaksas degvielas rezervju izveidošanai), piena un maizes cenu kāpums – 20%. Tāpēc patēriņa cenu kāpums pērn katru mēnesi bija 3 – 4 reizes lielāks nekā 2002.gadā.

Ceturtkārt, nepasliktināsies mazo uzņēmumu konkurētspēja. Palielinot minimālo algu, papildu izmaksas radīsies galvenokārt mazajiem uzņēmumiem, jo tie lielākoties ir mazo algu maksātāji pretstatā lielajiem uzņēmumiem, kuros algas pārsniedz minimālās. Pašreiz nodokļu īpatsvars mazo uzņēmumu apgrozījumā ir aptuveni par 30 % lielāks nekā lielajos, savukārt pašu mazo uzņēmumu skaits ir 3 – 4 reizes mazāks nekā vidēji Eiropā.

Piektkārt, valdība nav radījusi citus mehānismus, lai mazāk turīgiem iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem kompensētu dzīves sadārdzināšanos un ražošanas izmaksu kāpumu. Tai skaitā nav ieviestas nodokļu atlaides nodarbinātajiem laukos, nav izveidota nodeva mazajiem uzņēmumiem, atbrīvojot tos no pārmērīgas grāmatvedības un nodokļu pārskatu kārtošanas, nav atcelts uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājums.

Kopš 2003.gada 12.decembra visas valsts mērogā notiek akcija “Atdodiet 57 latus!”, kuras laikā visi Latvijas uzņēmēji un uzņēmumu darbinieki tiek aicināti aizstāvēt savas intereses, rakstot vēstules par nepieciešamību nekavējoties līdz 40 latiem palielināt ar nodokļiem neapliekamo darba algas minimumu un nosūtot tās 8.Saeimas deputātiem. Saeimai jau nosūtītas 1400 vēstules, kurās norādīti visdažādākie neapliekamā minimuma palielinājuma (4,75 Ls mēnesī) izlietošanas mērķi, tai skaitā: lai varētu nomaksāt elektrību; lai varētu turpināt skolot bērnus; lai apmaksātu dzīvokļa iegādes kredītu; lai uzlabotu veselību; lai nopirktu apģērbu; lai iegādātos kaut vai vienu grāmatu mēnesī; lai palīdzētu slimai māmulītei, kura ir 2.grupas invalīde; lai nebūtu kauns par savu valsti, kas akceptē cenu pieaugumu, nepieliekot minimālo neapliekamo ienākumu, kurš jau tā ir viszemākais starp kaimiņvalstīm.

Gaidu, ka valdība un Saeimas deputāti beidzot izlasīs šīs Saeimai nosūtītās vēstules, izpratīs lielākās tautas daļas ikdienas grūtības un mudinās Finanšu ministriju un Pašvaldību savienību pieņemt lēmumu, kas nāks par labu valsts attīstībai.

Palielinot neapliekamo minimumu, paātrinātos darba algas izmaksu legalizēšana (samazinātos t.s. aplokšņu algas), mazinātos iedzīvotāju pirktspējas kritums paaugstināto energotarifu un ar to saistītā cenu kāpuma dēļ, kā arī rastos iespēja mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izturēt konkurenci lielo uzņēmumu spiediena apstākļos.

Henriks Danusēvičs, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks